ceturtdiena, 2018. gada 8. novembris

Kad ir pilnīgs vaakums idejām par vakariņām

Labs vakars!
Esmu izmisumā. Patiesā izmisumā, jo jau labu laiku es cīnos ar ideju vaakumu attiecībā par maltīšu gatavošanu. Jau labu laiku atpakaļ esmu kladzinājusi par to, ka trūkst iedvesmas, bet tagad ir pagalam traki. Nepietiek ar to, ka es patiesi nezinu ko gatavot savam Taboram, vistraģiskākais ir tas, ka neko, pilnīgi, absolūti neko negribas. Ne gaļu, ne zivi, ne dārzeņus. Ja es varētu kā suns tikt pie savas graužamās barības, es būtu vienkārši pārlaimīga, jo man nebūtu jādomā ko! Nav problēma gatavošanā, problēma ir saprast ko, jo nepietiek ar to, ka kāds pasaka uzcep zivi, vai uzvāri zupu. Visbiežāk visi nosauktie varianti neraisa nekādu vēlmi to ēst. Pilnīga vienaldzība un tas ir pats biedējošākais tajā visā. Arī recepšu portāli, blogi, žurnāli nesniedz nekādu kripatu iedvesmas, jo ir sajūta, ka viss ir ēsts. Nē nu, savā vecumā es esmu daudz ko ēdusi un laikam ir kas tāds, ko esmu arī atēdusies, taču kā par skādi negribās arī neko jaunu mēģināt. Pilnīga vienaldzība. Bet cilvēks jau badā nevar dzīvot. Paliek nīgrs.
Tā nu vakar vakarā ar cienīto bija vājprātā smagas pārrunas par to, ko šodien gatavot vakariņās. Visi viņa nosauktie varianti nesakustināja pat ne mazāko garšas kārpiņu uz manas mēles. Smagi nopūtos un pateicu, ka gan jau kaut ko sataisīs. Tā nu šodien pēc darba klimtu gar veikala plauktiem kā tāds rēgs un jau sliecos uz pelmeņu pusi, kad beidzot tomēr saņēmos un tiku skaidrībā, ka vismaz šis variants glābs mani un Taboru no bada nāves. Spagetti ar dārzeņiem, desu un spinātiem ar rukolu. Svaigi, garšīgi un sātīgi. Šis ēdiens pagaidām vēl spēj man sniegt kaut kādu gandarījumu.

Tātad, mums vajadzēs:
paku spaggeti
papriku
cukini
ķiršu tomātus
mazos plūmju tomātiņus
ķiploku daivu
saldo krējumu
cieto sieru
spinātus
rukolu
saldskābo čili mērci
olīveļļu

Šajā receptē nav noteiktu daudzumu, visu uz aci un pēc saviem ieskatiem, kas garšo vairāk.
Tad nu ņemam pannu vai katlu un ielejot šļuku olīveļļas liekam karsēties.
Tikmēr fiksi sagriežam cukini un papriku. Metam katlā iekšā, pievienojam sāli, saldskābo čili mērci un uz straujas uguns to visu apcepam, līdz cukini sāk palikt mīksti.



Tad pievienojam uz pusēm sagrieztus tomātus, pakarsējam minūti, divas un viss. Ņemam nost no uguns.

Tad ņemam otru pannu, liekam karsēties un tikmēr palielos gabaliņos sagriežam mednieku desiņas. kārtīgi apcepam un pašās beigās pievienojam saldo krējumu. Pagaidām līdz saldais krējums beidz mutuļot, ņemam no uguns nost.






Tad dārzeņus pievienojam pie desas un uzmanīgi samaisām. Viss atliekam malā un vāram makaronus.

Kad makaroni gatavi tos kārto uz šķīvja, liek virsū spinātus un rukolu un tad desu ar dārzeņiem. Pārkaisa ar cieto sieru un sniedz galdā.

Lūk, pagaidām šis vēl spēj mani glābt no iznīcības, bet ja paliks par biežu ķerties pie šī glābšanas salmiņa, tad ar mani būs cauri.

Lai labi garšo!



1 komentārs:

  1. Kā es pazīstu šo sajūtu - negribas neko apēst no tā, kas nāk prātā... Un klīšana veikalā...

    AtbildētDzēst