otrdiena, 2018. gada 13. novembris

Šķelto zirņu zupa ar tomātiem un burkāniem

Labs vakars!
Nu i laiciņš ārā aiz loga! Šādā laikā neviens saimnieks savu suni nedzītu laukā, kur nu pašam līst ārā, bet ja mājās ir 3 mēnešus vecs kucēns, kuram šādi laika apstākļi ir reāli interesanti, nekas cits neatliek kā vilkties laukā. Tik ļauna, lai dzītu atvases laukā, es tomēr neesmu, lai gan kārdinājums ir liels.
Tāpēc lai kaut kā kompensētu mirkšanu lietū, jo pastaigas vēl ir liegtas, nākas stāvēt un mirkt, uztapināju šo zupu.
Cienītais jau sen dīca, ka gribot ziņu zupu, savukārt mani māca pamatīgs izmisums gatavošanā, ka mana darba kolēģe apžēlojās un atstiepa savu lielo mapi ar receptēm. Nu kādas septiņas es tur tā kā piefiksēju un viena no šīm receptēm bija šī zupa. Kaut kā tā kombinācija aizķēra, tāpēc nolēmu iepriecināt cienīto pie reizes piefiksēt kādu jaunu recepti.

pirmdiena, 2018. gada 12. novembris

Sarkanbaltais samts jeb E129 (Red Velvet cake)

Labs vakars šajā patriotiskajā nedēļā. Līdz lielajai simtgadei vairs nav tālu, kad mūs priecēs daudz un dažādu publisku un ne tik publisku pasākumu, bet visi ar īpašu noskaņu radīti un veidoti.
Es arī šajās dienās būros, būros līdz sabūru kūku - sarkanais samts, jeb red velvet cake. Nosaukumā gan figurē E 129, tad nu pastāstīšu savus piedzīvojumus un novērojumus cepot šo kūku.
Sākās viss daudzsološi, atveru māti googli un skatos, receptes ir, atliek tik izvēlēties īsto, jo visās daudzumi atšķiras. Paldies dievam, ka sastāvdaļas tās pašas, tātad - milti, olas, sviests, cukurs, soda paniņas vai kefīrs un sarkanā krāsviela. Izvēlos to recepti, kurai klāt ir nosacīti bildes no gatavošanas procesa. Protams produktu bilžu iztrūkst, kā arī no gatavošanas procesa nekas daudz nav, un tomēr bilde parāda, kādam rezultātam jābūt. Pārskatu savu produktu skapi, secinu, ka lielākā daļa produktu ir, vajag tik kefīru un krāsvielu. Ahā, cilpoju uz veikalu un manā groziņā veikli iegulst Dr.Oetker sarkanā krāsviela. Es neesmu nekāds pārtikas guru, kas zina visus E vielu nosaukumus, sastāvu un cik daudz var lietot. Varētu teikt, esmu tumsoņa šajā jautājumā un paļāvos uz to, kas ir nopērkams veikalā un ja tur ir norādīts pārtikas krāsviela un receptēs nav norādītas konkrēti kādu izmantot (izņemot, ja par krāsvielu ņemta biešu sula), tad nav pamata arī neticēt, ka rezultāts nebūs tāds, kādu gaidīju. Tā bija pirmajā reizē, kad izcepu šo kūku un krāsa nepavisam nebija tāda kādu gaidu. Garša bija laba, bet izskats mani neapmierināja. Otrajā reizē es jau recepti nedaudz pamainīju, šo to pieliku klāt, šo to noņēmu nost, bet krāsa joprojām nebija īstā. Bietes es vēl neiekļāvu savā receptē, jo cik redzēju bildēs, krāsa nav tāda, kādu to vēlos redzēt. Tad nu sestdien devos iekarot Gemoss un tikt skaidrībā vienreiz par visām reizēm, kādu krāsvielu izmantot. Iebridu un samulsu. Tik daudz un dažādu krāsu, ka mani pārņēma izmisums, ko lai pie velna ņem!! Ja kaut vienā receptē būtu kaut pušplēsta vārda par to teikts, bet nē... ejiet to pašu elles ceļu, pa kuru gāju arī es, līdz iznāksi pretim gaismai! Āmen. Tā nu būros cauri aprakstiem, pulverveida, šķidrā veidā, želejveida krāsviela. Kāda šķīst ūdenī, kāda taukos, cita nešķīst nekur. Jēzīt, vesela morzas ābece. Nopļāvos un blakus esošai sievietei godīgi pateicu, palīdziet tumsoņai tikt pie red velvet kūkas! Ieteica ņemt želejkrāsu un otru, burciņu ar skaistu uzrakstu " Saules sarkanais" E 129. Derēšot abas, lai izvēlos. Bet, es neriskēju un ņēmu abas. E 129 otrā pusē pierakstīts, ka krāsviela var negatīvi ietekmēt bērnu uzmanību un koncentrēšanās spējas. Jauki! Kā arī sajūsmināja kasieres teiktas par devām - ak, skatieties cik sarkanu gribat!! Forši! Tā nu bruņojusies ar abām šīm te krāsvielām braucu mājās cept kūku. Izmainīju arī nedaudz kūkas recepti, iekļaujot produktus, kas nefigurē ne vienā no recpetēm. Tā nu beidzot tapa kūka, kas apmierināja manas garšas kārpiņas un acu skatu!
P.s. Bildē ir abas krāsvielas, ja nu gadījumā vēlaties atkārtot manu praksi.

ceturtdiena, 2018. gada 8. novembris

Kad ir pilnīgs vaakums idejām par vakariņām

Labs vakars!
Esmu izmisumā. Patiesā izmisumā, jo jau labu laiku es cīnos ar ideju vaakumu attiecībā par maltīšu gatavošanu. Jau labu laiku atpakaļ esmu kladzinājusi par to, ka trūkst iedvesmas, bet tagad ir pagalam traki. Nepietiek ar to, ka es patiesi nezinu ko gatavot savam Taboram, vistraģiskākais ir tas, ka neko, pilnīgi, absolūti neko negribas. Ne gaļu, ne zivi, ne dārzeņus. Ja es varētu kā suns tikt pie savas graužamās barības, es būtu vienkārši pārlaimīga, jo man nebūtu jādomā ko! Nav problēma gatavošanā, problēma ir saprast ko, jo nepietiek ar to, ka kāds pasaka uzcep zivi, vai uzvāri zupu. Visbiežāk visi nosauktie varianti neraisa nekādu vēlmi to ēst. Pilnīga vienaldzība un tas ir pats biedējošākais tajā visā. Arī recepšu portāli, blogi, žurnāli nesniedz nekādu kripatu iedvesmas, jo ir sajūta, ka viss ir ēsts. Nē nu, savā vecumā es esmu daudz ko ēdusi un laikam ir kas tāds, ko esmu arī atēdusies, taču kā par skādi negribās arī neko jaunu mēģināt. Pilnīga vienaldzība. Bet cilvēks jau badā nevar dzīvot. Paliek nīgrs.
Tā nu vakar vakarā ar cienīto bija vājprātā smagas pārrunas par to, ko šodien gatavot vakariņās. Visi viņa nosauktie varianti nesakustināja pat ne mazāko garšas kārpiņu uz manas mēles. Smagi nopūtos un pateicu, ka gan jau kaut ko sataisīs. Tā nu šodien pēc darba klimtu gar veikala plauktiem kā tāds rēgs un jau sliecos uz pelmeņu pusi, kad beidzot tomēr saņēmos un tiku skaidrībā, ka vismaz šis variants glābs mani un Taboru no bada nāves. Spagetti ar dārzeņiem, desu un spinātiem ar rukolu. Svaigi, garšīgi un sātīgi. Šis ēdiens pagaidām vēl spēj man sniegt kaut kādu gandarījumu.

trešdiena, 2018. gada 7. novembris

Trīs siera cepumi ar pesto

Labvakar novembrī!
Skat, drīz būs jau gads pagājis, sāksies jauns ar jauniem izaicinājumiem, bet es vēl ar šā gada izaicinājumiem neesmu tikusi galā. Būs iekrājies parāds. Nu neko, vēl jau ir laiks saraut!
Pagājušā nedēļa man pagāja kūkas zīmē, jo cītīgi meklēju recepti Red Velvet kūkai. Uz jaunākās atvases dzimumdienu biju uzcepusi vienu, bet sapratu, ka recepte vēl jānoslīpē. Pagājušo svētdien bija dublis numur divi un tās rezultātu dabūja testēt mani darba kolēģi. Neviens neko sliktu neteica, bet sajūsmā krēslus arī nelauza. Pašai mēģinājums numur divi labāk garšoja, nu pa brīvdienām būs jāveic mēģinājums numur trīs. Un tad būs cepiens numur četri, Ingai uz dzimšanas dienu, kas iekrīt tieši simtgadē. Tad nu jubilāres vēlme bija šī kūka, ko nedrīkst neizpildīt.
Bet, kad dzīvojies saldumu pasaulē, tad gribas šo saldo dzīvi padarīt mazliet daudzgaršīgāku un apēst kaut ko sāļu, bet garšīgu. Tā nu reiz sakrita, ka ledusskapī mētājās 3 dažādi siera pārpalikumi, kas prasīt prasījās pēc izlietošanas cepumos. Domāts darīts, atradās arī pesto un saulespuķu sēkliņas, ka beigās sanāca cepumi labu labie, ka ne nenoēsties.