otrdiena, 2018. gada 13. novembris

Šķelto zirņu zupa ar tomātiem un burkāniem

Labs vakars!
Nu i laiciņš ārā aiz loga! Šādā laikā neviens saimnieks savu suni nedzītu laukā, kur nu pašam līst ārā, bet ja mājās ir 3 mēnešus vecs kucēns, kuram šādi laika apstākļi ir reāli interesanti, nekas cits neatliek kā vilkties laukā. Tik ļauna, lai dzītu atvases laukā, es tomēr neesmu, lai gan kārdinājums ir liels.
Tāpēc lai kaut kā kompensētu mirkšanu lietū, jo pastaigas vēl ir liegtas, nākas stāvēt un mirkt, uztapināju šo zupu.
Cienītais jau sen dīca, ka gribot ziņu zupu, savukārt mani māca pamatīgs izmisums gatavošanā, ka mana darba kolēģe apžēlojās un atstiepa savu lielo mapi ar receptēm. Nu kādas septiņas es tur tā kā piefiksēju un viena no šīm receptēm bija šī zupa. Kaut kā tā kombinācija aizķēra, tāpēc nolēmu iepriecināt cienīto pie reizes piefiksēt kādu jaunu recepti.

pirmdiena, 2018. gada 12. novembris

Sarkanbaltais samts jeb E129 (Red Velvet cake)

Labs vakars šajā patriotiskajā nedēļā. Līdz lielajai simtgadei vairs nav tālu, kad mūs priecēs daudz un dažādu publisku un ne tik publisku pasākumu, bet visi ar īpašu noskaņu radīti un veidoti.
Es arī šajās dienās būros, būros līdz sabūru kūku - sarkanais samts, jeb red velvet cake. Nosaukumā gan figurē E 129, tad nu pastāstīšu savus piedzīvojumus un novērojumus cepot šo kūku.
Sākās viss daudzsološi, atveru māti googli un skatos, receptes ir, atliek tik izvēlēties īsto, jo visās daudzumi atšķiras. Paldies dievam, ka sastāvdaļas tās pašas, tātad - milti, olas, sviests, cukurs, soda paniņas vai kefīrs un sarkanā krāsviela. Izvēlos to recepti, kurai klāt ir nosacīti bildes no gatavošanas procesa. Protams produktu bilžu iztrūkst, kā arī no gatavošanas procesa nekas daudz nav, un tomēr bilde parāda, kādam rezultātam jābūt. Pārskatu savu produktu skapi, secinu, ka lielākā daļa produktu ir, vajag tik kefīru un krāsvielu. Ahā, cilpoju uz veikalu un manā groziņā veikli iegulst Dr.Oetker sarkanā krāsviela. Es neesmu nekāds pārtikas guru, kas zina visus E vielu nosaukumus, sastāvu un cik daudz var lietot. Varētu teikt, esmu tumsoņa šajā jautājumā un paļāvos uz to, kas ir nopērkams veikalā un ja tur ir norādīts pārtikas krāsviela un receptēs nav norādītas konkrēti kādu izmantot (izņemot, ja par krāsvielu ņemta biešu sula), tad nav pamata arī neticēt, ka rezultāts nebūs tāds, kādu gaidīju. Tā bija pirmajā reizē, kad izcepu šo kūku un krāsa nepavisam nebija tāda kādu gaidu. Garša bija laba, bet izskats mani neapmierināja. Otrajā reizē es jau recepti nedaudz pamainīju, šo to pieliku klāt, šo to noņēmu nost, bet krāsa joprojām nebija īstā. Bietes es vēl neiekļāvu savā receptē, jo cik redzēju bildēs, krāsa nav tāda, kādu to vēlos redzēt. Tad nu sestdien devos iekarot Gemoss un tikt skaidrībā vienreiz par visām reizēm, kādu krāsvielu izmantot. Iebridu un samulsu. Tik daudz un dažādu krāsu, ka mani pārņēma izmisums, ko lai pie velna ņem!! Ja kaut vienā receptē būtu kaut pušplēsta vārda par to teikts, bet nē... ejiet to pašu elles ceļu, pa kuru gāju arī es, līdz iznāksi pretim gaismai! Āmen. Tā nu būros cauri aprakstiem, pulverveida, šķidrā veidā, želejveida krāsviela. Kāda šķīst ūdenī, kāda taukos, cita nešķīst nekur. Jēzīt, vesela morzas ābece. Nopļāvos un blakus esošai sievietei godīgi pateicu, palīdziet tumsoņai tikt pie red velvet kūkas! Ieteica ņemt želejkrāsu un otru, burciņu ar skaistu uzrakstu " Saules sarkanais" E 129. Derēšot abas, lai izvēlos. Bet, es neriskēju un ņēmu abas. E 129 otrā pusē pierakstīts, ka krāsviela var negatīvi ietekmēt bērnu uzmanību un koncentrēšanās spējas. Jauki! Kā arī sajūsmināja kasieres teiktas par devām - ak, skatieties cik sarkanu gribat!! Forši! Tā nu bruņojusies ar abām šīm te krāsvielām braucu mājās cept kūku. Izmainīju arī nedaudz kūkas recepti, iekļaujot produktus, kas nefigurē ne vienā no recpetēm. Tā nu beidzot tapa kūka, kas apmierināja manas garšas kārpiņas un acu skatu!
P.s. Bildē ir abas krāsvielas, ja nu gadījumā vēlaties atkārtot manu praksi.

ceturtdiena, 2018. gada 8. novembris

Kad ir pilnīgs vaakums idejām par vakariņām

Labs vakars!
Esmu izmisumā. Patiesā izmisumā, jo jau labu laiku es cīnos ar ideju vaakumu attiecībā par maltīšu gatavošanu. Jau labu laiku atpakaļ esmu kladzinājusi par to, ka trūkst iedvesmas, bet tagad ir pagalam traki. Nepietiek ar to, ka es patiesi nezinu ko gatavot savam Taboram, vistraģiskākais ir tas, ka neko, pilnīgi, absolūti neko negribas. Ne gaļu, ne zivi, ne dārzeņus. Ja es varētu kā suns tikt pie savas graužamās barības, es būtu vienkārši pārlaimīga, jo man nebūtu jādomā ko! Nav problēma gatavošanā, problēma ir saprast ko, jo nepietiek ar to, ka kāds pasaka uzcep zivi, vai uzvāri zupu. Visbiežāk visi nosauktie varianti neraisa nekādu vēlmi to ēst. Pilnīga vienaldzība un tas ir pats biedējošākais tajā visā. Arī recepšu portāli, blogi, žurnāli nesniedz nekādu kripatu iedvesmas, jo ir sajūta, ka viss ir ēsts. Nē nu, savā vecumā es esmu daudz ko ēdusi un laikam ir kas tāds, ko esmu arī atēdusies, taču kā par skādi negribās arī neko jaunu mēģināt. Pilnīga vienaldzība. Bet cilvēks jau badā nevar dzīvot. Paliek nīgrs.
Tā nu vakar vakarā ar cienīto bija vājprātā smagas pārrunas par to, ko šodien gatavot vakariņās. Visi viņa nosauktie varianti nesakustināja pat ne mazāko garšas kārpiņu uz manas mēles. Smagi nopūtos un pateicu, ka gan jau kaut ko sataisīs. Tā nu šodien pēc darba klimtu gar veikala plauktiem kā tāds rēgs un jau sliecos uz pelmeņu pusi, kad beidzot tomēr saņēmos un tiku skaidrībā, ka vismaz šis variants glābs mani un Taboru no bada nāves. Spagetti ar dārzeņiem, desu un spinātiem ar rukolu. Svaigi, garšīgi un sātīgi. Šis ēdiens pagaidām vēl spēj man sniegt kaut kādu gandarījumu.

trešdiena, 2018. gada 7. novembris

Trīs siera cepumi ar pesto

Labvakar novembrī!
Skat, drīz būs jau gads pagājis, sāksies jauns ar jauniem izaicinājumiem, bet es vēl ar šā gada izaicinājumiem neesmu tikusi galā. Būs iekrājies parāds. Nu neko, vēl jau ir laiks saraut!
Pagājušā nedēļa man pagāja kūkas zīmē, jo cītīgi meklēju recepti Red Velvet kūkai. Uz jaunākās atvases dzimumdienu biju uzcepusi vienu, bet sapratu, ka recepte vēl jānoslīpē. Pagājušo svētdien bija dublis numur divi un tās rezultātu dabūja testēt mani darba kolēģi. Neviens neko sliktu neteica, bet sajūsmā krēslus arī nelauza. Pašai mēģinājums numur divi labāk garšoja, nu pa brīvdienām būs jāveic mēģinājums numur trīs. Un tad būs cepiens numur četri, Ingai uz dzimšanas dienu, kas iekrīt tieši simtgadē. Tad nu jubilāres vēlme bija šī kūka, ko nedrīkst neizpildīt.
Bet, kad dzīvojies saldumu pasaulē, tad gribas šo saldo dzīvi padarīt mazliet daudzgaršīgāku un apēst kaut ko sāļu, bet garšīgu. Tā nu reiz sakrita, ka ledusskapī mētājās 3 dažādi siera pārpalikumi, kas prasīt prasījās pēc izlietošanas cepumos. Domāts darīts, atradās arī pesto un saulespuķu sēkliņas, ka beigās sanāca cepumi labu labie, ka ne nenoēsties.

sestdiena, 2018. gada 27. oktobris

Bumbierkūka

Laba diena šajā drēgnajā rudens dienā!
Laiciņš šodien pagalam riebīgs, kad gribas satuntulēties segās un dzert karstu tēju un piekost klāt saldu, smaržīgu našķi.
Našķi būs, bet tēja un segas izpaliks. Kā jau zināms, nākošās nedēļās sākumā jaunākajai atvasei gaidāmi godi un no iepriekš uzliktās latiņas nevaru atkāpties, būs jācep kūkas. Trīs.
Tad nu krāmējot lietas un izvelkot no aizgaldes noputējušo fotoaparātu, atradu, ka tajā vēl saglabājušās bildes no iepriekšējās šiverēšanās reizes. Divas kūkas. Johaidī, vienai recepti atceros, otrai nē. Nu neko, publicēšu vismaz to, kurai atceros, jo par pamatu ņēmu klafutī recepti.
Tad nu tā! rudens sākumā mūsmājās ienāca ļoti daudz mazo bumbierīšu. Tik saldi un sulīgi, ka grēks laist postā. Tāpēc izdomāju uzcept šo kūku(?), plātsmaizi(?), sauciet kā gribat, bet nosaukumam īsti nav nozīmes, jo bija ļoti garšīgi. Tieši šādā veidā mūsmājās tika noēsti visi bumbieri :)

sestdiena, 2018. gada 18. augusts

Tomātu tarte

Esmu jau stāstījusi, ka man ir labi draugi kuri mēdz padalīties ar patiešām labiem lauku labumiem. Tā nu viņdien man ienācās grozs ar tomātiem. Lieliem un ne tik lieliem, bet garšīgiem tomātiem. Lai kā censtos, mēs tos visus svaigā veidā noteikti nenoēstu un te bija jāsāk domāt, ko tad pagatavot, lai labumi neaiziet postā, bet vēderā.
Pirmais jau bija skaidrs, tomātu krēmzupa, ko visi ar gardu muti arī noēdās. Bet ko vēl pagatavot?
Te nu piektdien cenšoties izdzīvot, savos ierakumos - lasīt virtuvē - izlēmu par labu tomātu tartei. Iegūglēju kā citi to taisījuši un +/- man bija skaidrs. Nu ko, ņēmu taboru azotē un devos, pareizāk sakot es devos uz veikalu, viņi nedaudz izvēdināt galvu. Protams, pie kases attapu, ka maksājuma karte palikusi mājās, tad nu sanāca divreiz doties pastaigā. Figūrai jau tas tikai par labu, vai ne?
Par pašu tarti - sanāca ļoti garda un pagatavošana arī ir ļoti vienkārša. Iesaku izmēģināt. Pie tam, cepu pēc vienkāršākās receptes un secināju, ja saliek iekšā visas lietas, kas pašam garšo, rezultāts 100 punkt izdosies!

Sezonālais dārzeņu sacepums

Nu klau... varbūt man pāriet uz publicēšanu - viena recepte gadā?
Jei bogu varu apzvērēt, ka par blogu un receptēm iedomājos visnotaļ bieži. Taču līdz publicēšanai tā arī netieku, četras atvases, darbs, vīrs un kaķis dara savu. Brīvo laiku cenšos maksimāli produktīvi, piemēram minoties ar velo līdz Jelgavai un atpakaļ. Tagad pat, šī recepte tapa piektdien un pateicoties tam, ka jaunākā atvase savārguļoja un es paņēmu brīvdienu darbā. Tāpēc, lai izdzīvotu taborā, kuram pa šiem trim vasaras mēnešiem ir izveidojušies savi izdzīvošanas rakstītie un nerakstītie likumi, patvēros virtuvē. Protams, bez starpgadījumiem jau neiztiks un stulbā māte maurodama izdzenāja visus pa vietām, taču savādāk reizēm nevar izdzīvot.
Tas nu tā, daudzbērnu vecāki mani sapratīs, ka darbā patiesībā jūties kā svētnīcā.
Labi, pietiks gausties, tuvāk par recepti. Šī ir vien nāvīg fein recepte kur veiksmīgi izmantot sezonālos dārzeņus. Garšo kā lieliem, tā  maziem. Var apgreidot kā vien sirds tīk, bet es pieturējos pie vienkāršā varianta.

trešdiena, 2018. gada 24. janvāris

Vārīta vistas fileja folijā

Kamēr tapināju sacepumu, paralēli izmēģināju šo recepti. Ar vistas fileju ir tā, ka tā ir garšīga baltā gaļa, taču reti, kad sanāk sulīga. Un reizēm liekas, ka tev ir abas rokas kreisās, ciklopa acs un viss cits, jo lai kā censtos iegūt receptēs aprakstīto to sūūuūūlgo un maigo vistas fileju nesanāk.
Ok., ar mani nav tik traki. Ir reizes kad sanāk, ir reizes kad nesanāk. Viss atkarīgs no mēnesfāzēm un radošuma gara. Taču šoreiz gribējās atrast to ideālo veidu, kad vistas fileja vienmēr sanāk sulīga. Un atradu! Par cūkas cepeti, kas ietīts folijā un izvārīts ir dzirdējuši visi. Un receptes ir atrodamas ne viena vien, tad kāpēc šo pašu metodi neatkārtot ar vistas fileju?! Vienīgais, kas man lika nedaudz palauzīt galvu, kādas garšvielas izmantot. Trīsreiz prātā pārcilāju garšvielu un ledusskapja saturu, līdz paliku pie šādas kombinācijas - sāls, pipari, medus un graudainās sinepes. Un sviets. Trāpīju desmitniekā un tas, kāda sanāca fileja, nav iespējams aprakstīt. Tāpat neticēsiet! Taču kā jau visās receptēs - arī šeit valda brīva improvizācija attiecībā uz garšvielām, galvenais ir pagatavošanas veids. Un tas ir, vistas fileju kārtīgi ietin folijā un liek vārīties, apmēram 30 minūtes. Skatoties cik lielas filejas.

Kartupeļu, kabaču, tomātu sacepums

Labs vakars!
Nu ko, papriecājāmies nedaudz pa sniegu un viss šodien saputinātais skaistums rīt vairs nebūs. Žēl, dikti, dikti žēl. Taču ticu, ka tie, kuriem šodien pa dienu nācās pārvietoties pa āru, noteikti nebija priecīgi un pie sevis domāja - johaidī, kad tas viss reiz beigsies.
Labi, ko nu par laika apstākļiem, labāk parunāsim par ēdienu. Ilgi nebija tā, ka izlasot kādu recepti bija tikai viena doma - gribu! Un tagad! Tā nu viendien klaiņojot pa vienām no daudzajām iepirkšanās vietām manu aci piesaistīja kabači. Mazi, sulīgi, smuki zaļā tonī. Doma skaidra, gribas kko no kabačiem, bet zinot sava cienītā attiecības ar šiem, saprotu, ka jātaisa ar kaut ko kopā. Sāku pētīt receptes interneta dzīlēs un uzraku vienu, kas burtiski kliegtin kliedza - TU ŠITO GRIBI!
Izlasīju un piekrītoši māju ar galvu - jā, gribu! Tad nu bija jāsagaida pateicīgs mirklis, kad visam šim veltīt laiku. Tāds bija šodien. Braucot mājās, noinstruēju atvases nomizot kartupeļus, viss pārējais palika manā ziņā. Orģinālajā versijā bija tikai kartupeļi un kabači, es no sevis klāt pieliku tomātus un sīpolus! Sanāca baigi labi, tieši tas, ko es gaidīju un jau paspēju citiem ieteikt.

pirmdiena, 2018. gada 15. janvāris

Pildīta cūkagaļa karbonāde rīvmaizē

Laimīgu Jauno 2018.gadu!!!
No sirds visiem novēlu labu veselību un neizsīkstošu prieku ikdienas gaitas veicot!
Šoreiz īsi un konkrēti, viendien braucot mājās no darba, secināju, ka gribās gaļu - cūkgaļu. Un gribas kaut kā iznesties, lai nav tāda plika koarbonāde vien. Tad nu izdomāju, ka gaļu sapildīšu ar žāvētu gaļu, sieru un zaļumiem un lai būtu pavisam labi, panēšu rīvmaizē, kas sajaukta ar cieto sieru! Saskrēja siekalas mutē, tad skaties recepti!