sestdiena, 2017. gada 28. janvāris

Smilšu mīklas/biezpiena masas cepumi

Vakar kā reiz uznāca neliela iedvesma pašiverēties pa virtuvi. Kā jau minēju, mājās bija iztukšītis, bet šādas tādas lietas, pa ledusskapi mētājās. Kā piemēram saldā biezpiena masa - Banāniņš.
Tagad kopš ome pieskata jaunāko atvasi, kamēr es pie darba virpas virpoju, mājās uzrodas dažādas lietas, kas ierindojas kategorijā  - našķi. Es jau neesmu pret našķiem, tikai šobrīd tie tā kā paliek par daudz. Te cepumiņš, te bulciņa, te kāda konča uzrodas. Par pēdējā trūkumu, mūsmājās nevar sūdzeties. Ziemassvētki nebija nemaz tik sen un saldumu pakas vēl pa skapi mētājās.
Tad nu skatoties uz tām divām pēdīgām biezpiena masas paciņām un domāju - āra mest žēl, atvases neēdīs ko darīt? Te man čuj, ņuhs un poņa pačukstēja, ka savulaik es te esmu taisījusi smilšu mīklu ar biezpienu, kā pamatni ābolmaizei. Kāpēc es to pašu nevarētu izdarīt arī šoreiz, tikai izcept kā cepumus.
Domāts darīts! Sanāca nāvīgi labs našķis. Jaunākā atvase, kā tika klāt... tāda sajūta, ka bērns nekad cepumus nav dabūjis...

Kartupeļu sacepums ar biezpienu

Laimīgu Jauno gadu!

2017.gads pilnīgi noteikti mūsu ģimenē ir iesācies slimošanas zvaigznājā. Ja uz gadu miju jaunākā atvase vārguļoja, tad tagad uz ķīniešu jauno gadu, vecākā atvase vārguļo. Es tikai klusi ceru, ka šī vārguļošana nozīmē tikai vienu, pārējais gads būs veselīgi veselīgs.
Pagaidām gan cenšos neieciklēties uz vārguļotājiem. Galu galā, jaunākā atvase vēl maza un visi draņķi līp kā dadži, savukārt vecākā atvase šausmīgi ilgi nav slimojis. Tad kaut kad taču vajag restartēties. Pārējie, ptu, ptu ptu... turamies.

Labi, ko tur par to veselību ņemties. Vakar secināju, ka mājās ir iztukšītis. Kaut kas jau pa ledusskapi mētajās, bet nekā prātīga. Saliekot visu uz galda, secināju, ka varētu uztaisīt sacepumu.
Es jau sen domāju par tādu kombināciju, kā  kartupeļi un biezpiens savienot vienā sacepumā. Sacept biezpienu saldā sacepumā, tas liekas pats par sevi skaidrs, taču kā būs ar sāļo variantu? Tad nu pārliecības trūkums vienmer ieceri izmēģināt atlika un atlika.
Vakar kā reiz nolēmu riskēt, nu nav ko. Ir drosme un kaut kas tak jāēd? Nevar taču būt, ka nebūs lāgā. Palūrēju internātā receptes. Uzrunāja man zaļi rīvētie kartupeļi, kur bija arī žāvēta gaļa. Ā ha, šis variants varētu ģeldēt.
Beigās sanāca labi. Garšoja kā vienkāršs kartupeļu sacepums, tikai sulīgāks.