pirmdiena, 2017. gada 18. decembris

Jūras asaris ar citronu un saldskābo čili mērci

Labs vakars!
Par svētkie neko neteikšu, mūsmājās svētku maratons ir sācies! Vakar cienītajam bija apaļa jubileja, skaitlis visnotaļ ievērbības cienīgs un pret kuru nav vienaldzīgs neviens. Ne, ne, par 18 neiet runa.
To vajag nosvinēt, taču tādu īstu balli uzrīkot tā īsti nesanāca. Te daudzās atvases ar savām vajadzībām, lasīt pulciņu koncertiem, turnīriem utt., nedod miera, te īstais datums iekrīt tieši dienu pēc cienītā darba balles. un pārcelt uz vēlāku var, bet tikai uz nākošo gadu, jo priekšā jau ir Ziemassvētki.
Taču kaut kā tas jānosvin. Doma bija atstāt vecākās ar pašu jaunāko atvasi mājās un aizbraukt pastaigāties uz centru. Sak, kur tas laiks, kad pa Vecrīgas klubiem klenderēts un skvēra soliņos sēdēts. Tagad mēs justos kā pilntiesīgi tūristi, jo Vecrīga un tās pukstošās sirdis pilnīgi noteikti ir mainījušās. Un pēc īsas ekskursijas varētu padzert kafiju, iedomājaties, kafiju, nevis vīnu, šņabi vai alu un sagaidīt kad vienai no atvasēm beigsies koncerts. Bet kas to deva, vietu, kur novietot auto salīdzinoši netālu no iecerētā galamērķa, neizdevās atrast. Nolēmām ka jau tad jau, laižam uz Olimpiju, vajag atvasēm vēl pēdējos rūķa pasūtījumus izpildīt un pēc tam iedzersim kafiju. Tikko kā bijām piesēduši, lai pasūtītu vēlamo dziru, zvanīja atvase un nocēla no trases. Bija jābrauc pakaļ. Nu neko, tāds tas liktens vecākiem. Tāpēc teicu cienītajam, a davai uztaisam vakariņas, saklājam pa šiko galdu ar svecēm, vīniem un tā, un nosvinam Tavus ciparus. Domāts darīts. Labi, ka zivju nodaļā patrāpījās paziņa, kura ieteica ņemt jūras asari, esot vis svaigākais. Nebija iemesla apšaubīt.
Atbraucām mājās un tapināju vakariņas. Šoreiz zivi nedaudz paturēju salsdkābās čili mērces, graudaino sinepju un citrona sulas marinādē. Sanāca dievīgi!

piektdiena, 2017. gada 15. decembris

Vienkāršais kēkss ar rozīnēm

Labs vakars!
Nu ko, ir sācies īstais pirmsvētku maratons un trakums, Ziemassvētki jau nākošnedēļ ir klāt. Ārprāts, kur skatās valdība, laiks un minoritātes (joks).  Šodien runājot par trako svētku skrējienu, kad visām atvasēm koncerti, pasākumi, sapulces, treniņi visgudri secināju, ka nav jau ļaunuma bez labuma. Vismaz Ziemassvētkos ar mierīgu sirdi varēšu štopēt iekšā visus gardumus, par kalorijām nebūs jāuztraucās, tās visas jau būs noskrietas pirms svētkiem.
Atgriežoties pie tēmas par kēksu, šo recepti ieliku vairāk priekš sevis. Ir reizes kad gribas ko garšīgu un ja mājās nekā nav, izņemot olas, miltus un eļļu, tad sanāk labs un vienkārš kēkss. Gan jau kaut kādos plauktu dziļumos atradīsies kādas apkaltušas rozīnes vai rieksti, bet varbūt kāda marmelāde. Ja tas nav, iespējams kaut kad sen pirktas esences. Jebkurā gadījumā, ar ko "apgreidot" vienmēr atradīsies.

svētdiena, 2017. gada 3. decembris

Kūka - Austrumu nakts

Vakar mūsu ģimeni papildinājās ar četrkājainu draudziņu. Ar cienīto smejamies, ar četrām atvasēm mums ir par maz, tāpēc devām mājas mazam spalvu kamolītim, ko jaunākā atvase visu laiku sauc par Ņauva. Lai arī pirms vairākiem gadiem, kad atvadījāmies no pēdējā kaķa, teicām, vairāk kaķu nebūs,tomēr atkal ir pierādījies vecais labais teiciens - Cilvēks domā, Dievs dara.
Tad nu par godi jaunajam ģimenes loceklim, nolēmu izcept kūku.
Viendien man te interneta dzīlēs piesaistīja acis viena kūkas recepte, tad nu steidzu izmēģināt.
Sanāca laba un garda, var ēst siltu ar saldējumu piedevā, vai arī aukst. Garšo lieliski.
P.S. jāatvainojas, ka bildē aizmirsu pielikt OLAS!

Cepti kartupeļi kas piesien dūšu

Sveiciens pirmajā adventē!
Nu ko, pēdējais gada mēnesis ir sācies un tūlīt sāksies lielais svētku maratons un trakums. Šis gads man ir paskrējis vēja spārniem. Tagad sēžu un domāju - johaidī, ko tik ātri?!!
Bet nav jau laika apcerei, jāatrota piedukrnes un jāgatavojas svētkiem.
Par kartupeļiem - šoreiz pagalm vienkārša recepte un gan jau kāds nodomās - da labi, cepti kartupeļi, nopietni?!! Kas tad to nemāk. Māk, visi māk, taču viendien pārskatot savu recepšu krājumu atdūros pret komentāru pie iepriekš publicētās ceptās kartupeļu receptes. Tur lasītājs bija dalījies savās bērnības atmiņās par to, kādus kartupeļus cepa vecmāmiņa. Un jāsaka, ka tas, kas garšoja bērnībā, tam ir tāda īpāša, es pat teiktu burvīga, aura.
Tā nu zvaigznēm labpatika sastāties, ka pēc statistikas redzēju, ka diezgan bieži ir meklēts cepti kartupeļi uz pannas, tad tas komentārs un mana vēlme pēc kaut kā patiesi sātīga kas piesietu dūšu. Pie tam, man liekas, ka lai arī daudzi zina, kā cept kartupeļus, tomēr šo recepti nedaudz noniecina.