trešdiena, 2017. gada 25. oktobris

Kartupeļu sacepums ar desu

Labs vakars!
Sveiciens ar pirmo sniegu! Apkārt valda masu psihoze, ka meteo solīja sniegu. Pie riepu maiņas servisiem rindas garākas nekā uz valsts apmaksātajiem medicīniskajiem izmeklējumiem. Paldies dievam, esmu no šī ārprāta nedaudz pasargāta.
Šodien bija rosīga diena, daļu savas darba dienas pavadīju ārā ne visai mīlīgos laika apstākļos un tas darīja savu. Vakariņās gribējās ko sātīgu un lai nav jāstāv pie plīts! Aši pārcilāju prātā, kas slēpjas ledusskapī un secināju, ka sanāk kartupeļu sacepums. Vienkāršs kā pasaule, bet garšīgs un viegli pagatavojams. Braucot mājās palūdzu atvasēm nomizot kartupeļus, jo tas, teiksim tā, ir vislaikietilpīgākais pie šī sacepuma sagatavošanas!

pirmdiena, 2017. gada 23. oktobris

Cūkgaļas gulašs alū

Labs vakars!
Vispārzināms fakts, ka daudzbērnu ģimenēm, kas ikdienā nododas darba rutīnai, lielā gatavošana notiek svētdienās. No rīta uz baznīcu, tad caur tirgu uz mājām pie plīts. Svētā trīsvienība. Labi, man izpaliek baznīca, bet svētdienās notiek lielā iepirkšanās, tas ir fakts un diena pavadīta pie plīts - arī fakts. Tad nu parasti tiek apjautāti ģimenes locekļi, ar ko gribēs piebāzt savus vēderus nākošās nedēļas sākumā un no vēlmēm tad arī izlemju, kas būs. Šoreiz vīrs izteica vēlmi pēc gulaša. Ok., gulašs tad gulašs, taču bija viens bet! Zvanīja man vienvakar brālis un tā starpcitu izteicās, ka sen neesmu likusi nekādas receptes un viņa tabors viņam nekādas atlaides uz gatavošanu nedodot. Brīvdienās visi pacietīgi gaida, ko nu ģimenes galva gatavos, bet ģimenes galvai nereti tāpat kā visiem citiem ar idejām ir iztukšītis. Tad palīdzot mans blogs, kur pasmelties idejas, taču nu jau kādu laiku esot klusums, lai es saņemoties! Citkārt es noteikti nebūtu ne ausi kustinājusi, bet tā kā pēdējā laikā esmu rosījusies pa virtuvi ar fotoaparātu rokās, tad nu padomāju - neļaušu brālim krist negodā savas ģimenes acīs! Papētīšu gulaša receptes. Internetā to ir daudz un dažādu, bet man acīs iekrita recepte kur tika pievienot gaišais alus. Cūkas cepeti alū esmu cepusi un toreiz atsauksmes no cienītā bija labas, kāpēc nepamēģināt gulašu? Es tikai receptē pieliku vairāk sīpolu un burkānu - masai. Galarezultātā sanāca burvīgs gulašs ar vieglu apiņu aromātu un garšu! Iesaku!

svētdiena, 2017. gada 22. oktobris

Karameļu - zemesriekstu kūka

Laba diena!
Kā jau vakar minēju, vakar pamodos ar domu, ka gribu kūku. Kādu, to es vēl nezināju! Cienītais piedāvāja dažādas iespējas - šokolādes, medus, kalsisko ar vārīto krēmu. Bet neviena ar mani nerunājās, kaut kā prāts grozījās ap karamelēm. Palūrēju interneta dzīlēs kas slēpjas zem vārda - karameļu kūka, secināju, ka nekas īpašs. Kaut kā plikas karameles varētu arī nebūt tas ko es gribu. Palūrēju ledusskapī un acis atdūrās pirms laba laika pirkta zemesriekstu sviesta. Atceros bērnību, kad tante no Kanādas sūtīja zemesriekstu sviestu lielās plastmasas burkās un kā man tas garšoja. Uhh, pa kluso našķējos. Taču tagadējais sviests nebūt neizraisa šādas asiociācijas kā bērnībā. Kāpēc tā? Arī atvasēm zemesriekstu sviests neiet pie sirds, tā nu doma bija skaidrs, šis tad jāutilizē kūkā kopā ar to karameļu krēmu. Āāā... un te tak man vēl ledusskapī mētājās svaigais siers. Hm... labi, pielikšu klāt varī saldo krējumu un banānus. Godīgi pateikšu, par galarezultātu nebiju pārliecināta, bet nu kā es noskaidroju, tad mana kūka bija kaut kas starp Banoffee kūku un Snicker kūku. Bet rezultāts šodien patiesi pārsteidza - garšīga. Cienītais teica, ka šī kūka esot ideāla. Lai nu tā būtu!

sestdiena, 2017. gada 21. oktobris

Brokastu olu mafini

Labs vakars!
Esmu palikusi bez zoba. Man kā cilvēkam, kuram ir paniskas bailes no zobārsta, trešdien veica šo soli uz apzināto inkvizīciju un devos pie zobārsta, jo nu... četras grūtniecības maniem zobiem acīmredzot ir bijis par daudz. Viens izdomāja dezertēt uz "citiem mutes laukiem". Lai nu kā, viss ir labs, kas labi beidzās un kad dienu esi pavadījis dzerot tikai kaut ko aukstu, tad domas par ēst gatavošanu vairs nešķiet tik nogurdinošas. Ak... tak varētu virtuvē izpausties.
Tā nu šorīt pamodos ar domu - gribu kūku, bet vispirms brokastis. Cienītais jau trausās no gultas, lai uzceptu dienišķās sestdienas olas brokastīs. Taču man šoreiz gribējās ko savādāk. Pagūglēju internātā un doma bija skaidra, bekona man nav, bet ir maize un dažas šķēles kūpināta šķiņķa. Un siers. Tad lai iet tas viss kopā mafinu formā. Secinājums - jauns paveids " atkrituma pīrādziņiem" - " atkritumu olas". Skan neapetelīgi, bet ideāls veids kā lietderīgi utilizēt pēdējās šķēles gaļveidīgos izstrādājumus, dārzeņus utt. Un pats galvenais - garšīgi, kā jau viss, kas pakļaujas imporvizācijai.

sestdiena, 2017. gada 14. oktobris

Magoņbulciņas ar svaigās siera glazūru

Labs vakars!
Nu šodien bija draņķis aiz loga, visu dienu nomācies un lija, lija un vēlreiz lija. Beidzot man pēc divu nedēļu strādāšanas pirmās brīvdienas un tās pašas nomākušās pelēkas! Grr... nekas cits šādās dienās neatliek, kā uztaisīt sev " atslodzes" dienu, kas nozīmē maķīša(McDonalds) apmeklējumu pusdienlaikā un vakarā pierīties ar tikko izceptām bŪlkām.
Runājot par bulciņām, tad toreiz, kad vēl jaunākā atvase rātni ratos gulēja un pastaigas izvērtās savas 4-5stundas no vietas, tad loģiski neiztikt bez kādas konditorejas apmeklējuma. Obligāti vajadzēja latti un eklēru enerģijai. Taču bija reizes, kad eklēri izpalika un priekšroka tika dota kanēļbŪlkai ar svaigā siera krēma glazūru. Un bulka nebija maziņa! Tagad, kad esmu atpakaļ darbuļaužu ritmā, laiks iebraukt pēc šādām bulkām neatliek laika. Tāpēc nolēmu, ka šodien ir tā diena, kad noteikti jāpamēģina pašai to uztaisīt. Pie tam, savu laiku atpakaļ biju atklājusi priekš sevis magoņbulciņas ar apelsīna miziņu. Tad nu šovakar tapa šāda kombinācija, magoņbulkas + krēmsiera glazūra.

piektdiena, 2017. gada 13. oktobris

Gaļas mafins

Labs vakars!
Vakar braucot mājās no darba, secināju, ka man gribās gaļu. Gaļu, gaļu un vēlreiz gaļu. Un kā jau tipiskai sievietei pienākas, nevarēju izlemt, kādu gaļu gribu. Tāpēc manā prātā rosījās viena doma - jātaisa kaut kāds mikslis. Tā kā otrā atvase aiz pirmdzimtā(vienmēr grūti izdomāt apzīmēju, kad četras atvases un ir divas vidējās) pievienojās man pie jaunākās atvases izņemšanas no bērnudārza, tas nozīmēja, ka varu droši iebraukt veikalā. Domāts darīts. Pie tam, ceturtdienas vakaros mūsmājās ir vēlās vakariņas. Tāpēc nav steigas pie gatavošanas.
Tā nu manā grozā iekrita bekons, vistas fileja, kūpināts šķiņķis, mocarella siers, cherry tomātiņi, zaļumi un paprika. Tas viss tika likts lietā! Rezultātā tiku pie sātīgas gaļas - pikas, es teiktu mafina, jo cepu to visu mafina formiņās. Šo iesaku kā labu alternatīvu pildītajai vistas filejai!
P.S. atvainojos par bilžu kvalitāti, bet mana kamera sāk izrādīt sen sen atpakaļ neorganizētās peldes sekas.

otrdiena, 2017. gada 10. oktobris

Vafeles II

Labs vakars jūsmājās, mūsmājās pilnā sparā rit divgadnieku krīze apvienojumā ar bērnudārza gaitu uzsākšanu.
Pēdējais ieraksts februāris... šodien jau oktobris, bik laiks paskrējis. Bet ko lai saka, darbs apvienojumā ar četru atvašu audzināšanu un godīgas sievas pienākumu pildīšanu prasa zināmu laiku un enerģiju, ka viss pārējais maķenīt iepaliek otrajā plānā.  Domāju daudzi no jums lieliski zina kas ir vāveres skrējiens - darbs - mājasdarbi - ēst gatavošana - bērnu audzināšana - un vel vīrs uz dīvāna visu dienu guļu nedabūjis(pēdējais aizgūts no anektdotes).
Tā nu vienu rosīgu vakaru izdomāju, ka gribas kādu našķi. Domāju, domāju un beigās secināju, ka sen nav lietota vafeļu panna. Taču mājās nebija sviesta, kas daudzās receptēs ir viena no nepieciešajām lietām numur viens. Parakņājos mātes googles dzīlēs un atradu recepti ar nosaukumu vafeles " gardums". Un kā par laimi, receptē nav vajadzīgs sviests. Oho tas man ģeld, tas man ģeld!
Es tās nosauktu par liesajām vafelēm, ja vien nebūtu tas cukura kvantums. Nu ko, tapināju augšā.