pirmdiena, 2017. gada 20. februāris

Šoko cepumi

Labs vakars!

Es izdzīvoju!!! Tas ir viss ko man šodien gribas teikt.
Nē, ne ar šoko cepumiem te nav nekāda sakara. Viss saistīts ar darbu. Šodien 24 zinātkāri, enerģiski 3.klases skolnieki atbrauca uz manu darba vietu un man vajadzēja viņus izvadāt ekskursijā. Visiem, kam ir bijusi saskarsme ar 9-10gadīgiem jauniešiem, zin cik viņi ir enerģiski un dažu labu ar vājāku nervu sistēmu var ievest kapā. Taču man šodien viss beidzās labi, jauniešiem patika un man pašai arī.
Par cepumiem - šie ir ļoti vienkārši cepumi, ko ātri var uztaisīt pat vislielākais čaiņiks un rezultāts būs garšīgs. Recepte tikai mazliet atšķiras no jau popularitāti guvušajiem sviesta cepumiem.
Viss kas šeit nepieciešams - sviests, cukurs, ola un milti. Viss pārējais - brīva improvizācija par tēmu.

otrdiena, 2017. gada 7. februāris

Rudzu pārslas cepumi

Labas, drīzāk silts vakars jūsmājās!

Mazo Latviju atkal ir pārsteidzis sals. Jāsaka, ka es tieši pirms sala beidzot, beidzot pēc trīs gadu pārtraukuma tiku uz āliņģi. Ak dievs kāda laime, kāda bauda drebināties aukstā ūdenī. Taču tās pēc sajūtas...mmmm . Protama lieta, ka tagad esmu uzkāpusi uz "adatas" un kamēr vien laika apstākļi ļaus, mērcēšos āliņģī. Citi svētdienās dodas uz baznīcu, es dudinu uz ezeru. Feini, dvēseles apskaidrību iegūst kā vieni, tā otri.
Šorīt gan es dvēseles skaidrību izbaudīju skrienot pakaļ tramvajam. Mans uzticamais auto atkal paziņoja, ka nekur nebrauks un lai es lieku tam mieru. Nu neko, spēlēju stratēģiskās spēlītes ar Rīgas satiksmi un arī šoreiz izdevās lieliski bez aizķeršanās nokļūt galamērķī. Ceru, ka rīt mans auto gan jautri dudinās ierastajā maršrutā un aizvizinās mani līdz darbam.

Taču ne jau par to ir stāsts. Stāsts ir par to, kad vīrietis auzu pārslu vietā nopērk rudzu pārslas. Paldies dievam, kļūmi es pamanīju, pirms iebēru putras katlā. Es zinu, kāds teiks, ka varēju vien vārīt putru un būtu labi, tomēr ir reizes, kad mana intuīcija tomēr neļaut nospēlēt bargo māti barotāju un pateikt - kas ir, to jāēd. Tāpēc pārslas labu laiku stāvēja neaiztiktas. Vienu reizi, jau gandrīz saņēmos uz vārīšanu, tomēr beigās atcerējos pēdīgo pieredzi ar rudzu miltu makaroniem. Nē, neies ķērnāt produktu. Un tad... pēc āliņģa, kā saprotams, todien biju kā tādā eiforijā, pār mani nāca apskaidrība - cepumi! Cepumi noteikti ir tie, kas garšo visiem!! Un mans čujs, ņuhs un poņa nepievīla. Cepumus atvases kāri locīja iekšā vienu pēc otra. Arī man pašai ļoti labi garšoja. Laba alternatīva auzu pārslu cepumiem, lai gan bāzes recepte tā pati.

sestdiena, 2017. gada 28. janvāris

Smilšu mīklas/biezpiena masas cepumi

Vakar kā reiz uznāca neliela iedvesma pašiverēties pa virtuvi. Kā jau minēju, mājās bija iztukšītis, bet šādas tādas lietas, pa ledusskapi mētājās. Kā piemēram saldā biezpiena masa - Banāniņš.
Tagad kopš ome pieskata jaunāko atvasi, kamēr es pie darba virpas virpoju, mājās uzrodas dažādas lietas, kas ierindojas kategorijā  - našķi. Es jau neesmu pret našķiem, tikai šobrīd tie tā kā paliek par daudz. Te cepumiņš, te bulciņa, te kāda konča uzrodas. Par pēdējā trūkumu, mūsmājās nevar sūdzeties. Ziemassvētki nebija nemaz tik sen un saldumu pakas vēl pa skapi mētājās.
Tad nu skatoties uz tām divām pēdīgām biezpiena masas paciņām un domāju - āra mest žēl, atvases neēdīs ko darīt? Te man čuj, ņuhs un poņa pačukstēja, ka savulaik es te esmu taisījusi smilšu mīklu ar biezpienu, kā pamatni ābolmaizei. Kāpēc es to pašu nevarētu izdarīt arī šoreiz, tikai izcept kā cepumus.
Domāts darīts! Sanāca nāvīgi labs našķis. Jaunākā atvase, kā tika klāt... tāda sajūta, ka bērns nekad cepumus nav dabūjis...

Kartupeļu sacepums ar biezpienu

Laimīgu Jauno gadu!

2017.gads pilnīgi noteikti mūsu ģimenē ir iesācies slimošanas zvaigznājā. Ja uz gadu miju jaunākā atvase vārguļoja, tad tagad uz ķīniešu jauno gadu, vecākā atvase vārguļo. Es tikai klusi ceru, ka šī vārguļošana nozīmē tikai vienu, pārējais gads būs veselīgi veselīgs.
Pagaidām gan cenšos neieciklēties uz vārguļotājiem. Galu galā, jaunākā atvase vēl maza un visi draņķi līp kā dadži, savukārt vecākā atvase šausmīgi ilgi nav slimojis. Tad kaut kad taču vajag restartēties. Pārējie, ptu, ptu ptu... turamies.

Labi, ko tur par to veselību ņemties. Vakar secināju, ka mājās ir iztukšītis. Kaut kas jau pa ledusskapi mētajās, bet nekā prātīga. Saliekot visu uz galda, secināju, ka varētu uztaisīt sacepumu.
Es jau sen domāju par tādu kombināciju, kā  kartupeļi un biezpiens savienot vienā sacepumā. Sacept biezpienu saldā sacepumā, tas liekas pats par sevi skaidrs, taču kā būs ar sāļo variantu? Tad nu pārliecības trūkums vienmer ieceri izmēģināt atlika un atlika.
Vakar kā reiz nolēmu riskēt, nu nav ko. Ir drosme un kaut kas tak jāēd? Nevar taču būt, ka nebūs lāgā. Palūrēju internātā receptes. Uzrunāja man zaļi rīvētie kartupeļi, kur bija arī žāvēta gaļa. Ā ha, šis variants varētu ģeldēt.
Beigās sanāca labi. Garšoja kā vienkāršs kartupeļu sacepums, tikai sulīgāks.