piektdiena, 2017. gada 15. decembris

Vienkāršais kēkss ar rozīnēm

Labs vakars!
Nu ko, ir sācies īstais pirmsvētku maratons un trakums, Ziemassvētki jau nākošnedēļ ir klāt. Ārprāts, kur skatās valdība, laiks un minoritātes (joks).  Šodien runājot par trako svētku skrējienu, kad visām atvasēm koncerti, pasākumi, sapulces, treniņi visgudri secināju, ka nav jau ļaunuma bez labuma. Vismaz Ziemassvētkos ar mierīgu sirdi varēšu štopēt iekšā visus gardumus, par kalorijām nebūs jāuztraucās, tās visas jau būs noskrietas pirms svētkiem.
Atgriežoties pie tēmas par kēksu, šo recepti ieliku vairāk priekš sevis. Ir reizes kad gribas ko garšīgu un ja mājās nekā nav, izņemot olas, miltus un eļļu, tad sanāk labs un vienkārš kēkss. Gan jau kaut kādos plauktu dziļumos atradīsies kādas apkaltušas rozīnes vai rieksti, bet varbūt kāda marmelāde. Ja tas nav, iespējams kaut kad sen pirktas esences. Jebkurā gadījumā, ar ko "apgreidot" vienmēr atradīsies.

svētdiena, 2017. gada 3. decembris

Kūka - Austrumu nakts

Vakar mūsu ģimeni papildinājās ar četrkājainu draudziņu. Ar cienīto smejamies, ar četrām atvasēm mums ir par maz, tāpēc devām mājas mazam spalvu kamolītim, ko jaunākā atvase visu laiku sauc par Ņauva. Lai arī pirms vairākiem gadiem, kad atvadījāmies no pēdējā kaķa, teicām, vairāk kaķu nebūs,tomēr atkal ir pierādījies vecais labais teiciens - Cilvēks domā, Dievs dara.
Tad nu par godi jaunajam ģimenes loceklim, nolēmu izcept kūku.
Viendien man te interneta dzīlēs piesaistīja acis viena kūkas recepte, tad nu steidzu izmēģināt.
Sanāca laba un garda, var ēst siltu ar saldējumu piedevā, vai arī aukst. Garšo lieliski.
P.S. jāatvainojas, ka bildē aizmirsu pielikt OLAS!

Cepti kartupeļi kas piesien dūšu

Sveiciens pirmajā adventē!
Nu ko, pēdējais gada mēnesis ir sācies un tūlīt sāksies lielais svētku maratons un trakums. Šis gads man ir paskrējis vēja spārniem. Tagad sēžu un domāju - johaidī, ko tik ātri?!!
Bet nav jau laika apcerei, jāatrota piedukrnes un jāgatavojas svētkiem.
Par kartupeļiem - šoreiz pagalm vienkārša recepte un gan jau kāds nodomās - da labi, cepti kartupeļi, nopietni?!! Kas tad to nemāk. Māk, visi māk, taču viendien pārskatot savu recepšu krājumu atdūros pret komentāru pie iepriekš publicētās ceptās kartupeļu receptes. Tur lasītājs bija dalījies savās bērnības atmiņās par to, kādus kartupeļus cepa vecmāmiņa. Un jāsaka, ka tas, kas garšoja bērnībā, tam ir tāda īpāša, es pat teiktu burvīga, aura.
Tā nu zvaigznēm labpatika sastāties, ka pēc statistikas redzēju, ka diezgan bieži ir meklēts cepti kartupeļi uz pannas, tad tas komentārs un mana vēlme pēc kaut kā patiesi sātīga kas piesietu dūšu. Pie tam, man liekas, ka lai arī daudzi zina, kā cept kartupeļus, tomēr šo recepti nedaudz noniecina.

otrdiena, 2017. gada 21. novembris

Piparkūkas ar marcipāna pildījumu

Labs vakars!
Vakar plosījos pa virtuvi, paralēli lielā zupas katla vārīšanai, gatavoju šīs sezonas piparkūku mīklu un karameļu mērci. Process bija diezgan radošs un enerģisks, jo bez visa tā es gribēju izmēgināt vēl vienu recepti - piparkūkas ar marcipāna pildījumu. Domāts darīts un ķēros pie darba. Jāsaka uz reiz, ja mājās nav labs smalcinātājs un blenderis, tad labāk nemaz nesākt, bet nopirkt gatavu marcimāna masu. Bet ja tas viss un akurāt nav ko darīt - lūgtum, karogs rokās un uz priekšu. Bet ja veikalā uz atlaidēm ir marcipāna masa, tad var ieķert pārīti ar domu - izceps nedaudz savādākas piparkūkas. Kas ir pats foršākais?! Marcipāna masai var pievienot krāsvielas un tad sanāk pagalam raibas piparkūkas. Bērniem norauj jumtu!

sestdiena, 2017. gada 18. novembris

Dārzeņu biezenis

Čau labvakar!
Sveiciens visiem Latvijas svētkos!
Man gan nekādu svētku noskaņas nav, jo uz brīvdienām bija tik daudz plānu, tik daudz plānu, ka jaunākā atvase ņēma un ieviesa savas korekcijas, kā rezultātā pārrodoties no darba mājās secināju, ka jāapciemo vecā labā uzticamā " draudzene" BKUS. Tā nu visi brīvdienu plāni kaķim zem astes un nakts pavadīta saraustītā miegā uz ērta paskata, bet sava nokalpojuša krēsla ar snaudu pusotras stundas garumā.
Ko nu par to, nu jau esam mājās, tiesa, nedaudz izsista no ritma, kā nekā, nakts nav gulēta un ne jau mežonīgas ballītes dēļ. Bet gan jau nīgrums pāries un rīt jau atkal spīdēs saule.
Toties ceturtdien, ja runājam par sauli, man ārkārtīgi sakārojās dārzeņu biezeņa. Nu tādus, kādus parasti taisa zīdaiņiem, tikai ne tādā konsistencē.
Domāts darīts, veikala grozā iekrita saldais kartupelis, puķkāposts, paprika, burkāni, ķirbis un svaigais siers ar saulē kaltētiem tomātiem. Pagatavošana - domāju visiem skaidra nojaušama. Galarezultātā ieguvu maigu, nedaudz saldenu biezeni, kas pie pikanta cūgaļs cepeša garšoja vienkārši dievīgi. Iesaku!

ceturtdiena, 2017. gada 9. novembris

Vista gulašs mango karijā

Labs vakars!
Šodien ar cienīto bija dziļa un ilga diskusija par to, ko gatavot vakariņās. Ideju trūkums reizēm vienkārši nogalina un tajā brīdī liekas, ka labi būtu, ja veikalā būtu sausie barības maisījumi kā kaķiem vai suņiem. Ieber bļodiņā un grauz visu vakaru un esi drošs, ka ēd gardu un sabalansētu pārtiku un pašam ir galīgi vienalga, ka ēd jau to 5.dienu pēc kārtas.. Bet nē, mums nekā tāda nav, mēs peramies pa veikalu... nē, sākumā pa internetu, tad pa veikalu un visbeidzot pa virtuvi, lai uztaisītu kaut ko kas tiktu apēsts augstākais 20minūšu laikā. Un šeit nelīdz arī ēdienkartes plānošana nedēļu uz priekšu, jo iedvesmas ta nav. Un mūsmājās pagatavotais pietiek divām, augstākais trīs ēdienreizēm, tātad vakariņas, nākošā diena zvēru dārzam pusdienās un ja palaimējas, tad atkal vakariņām, ja nē, tad kādam pusdienās. Tāds nenormālais skrējiens pēc miljona.
Taču ir arī laimīgās dienas, piemēram kā vakar, kad jau pa dienu zini ko gatavosi, veikalā uzkavējies ne ilgāk kā minūtes 10 un tas pats, ilgākais pie kases un priecīgs dodies mājās, lai pagatavotu iecerēto. Tā bija vakar! Mājās bija vistu šķiņķīši un no kūku cepšanas palicis pāri saldais krējums. Nebija daudz jādomā, ka gatavošu mērci. Tad prātā iešāvās doma, ko vēl interesantu pielikt klāt un tā tapa vista mango karija mērcē. Sanāca labi!

trešdiena, 2017. gada 8. novembris

Siera kūka ar ķiršu želeju

Labs vakars!
Ir jau novembris un tūlit jau būs gada beigas. Sāksies trakais svētku maratons ar visām tām izrietošajām sekām. Vispār vāks!
Bet nu ko nu par to, galvenie mūsmājas godi bija oktobra izskaņā, kad jaunākā atvase godpilnam svinēja savu divu gadu jubileju. Cipars nav liels, bet atbildīgs un saprotams, ka vecakiem, kuriem jaunākās atvases ienākšana ģimenē bija diezgan liels pārsteigums un datums vēl tā cieši atmiņā nav iespiedies, tad sanāk tā, ka tas, ka lielā jubileja jau ir tepat aiz sūtra, var pārsteigt nesagatavotu. Ilgi domājām, tieši divas nedēļas pirms svinīgā pasākuma, ko darīt! Kā nu svinēt un vai vispār vajag svinēt, jo nu pie ceturtās atvases tur izpausties svinēšanā nav vēlmes. Taču meklējot ideālo variantu uzdūros šādam variantam, Karlsona cienīga ballīte - astoņas kūkas un viena svecīte. Hmm... nu labi, astoņas gluži nē, bet trīs kūkas... kā divus pirkstus. Tad nu visiem sveikt gribētājiem tā arī teicu, kafija/tēja un kūkas būs, mūsu nama durvis vaļā no tikiem līdz tikiem, lūgtum, kas grib brauciet šurp. Jāsaka, ka gribētāju bija daudz un ballīte tiešām sākās nedaudz pirms plkst. 11.00 no rīta un beidzās plkst. 18.30, taču visas kūkas netika apēstas. Ā, jā... par kūkām. Es cepu meduskūku, šokolādes kūku un siera kūku. Vēl jau vajadzēja klasisko biskvīta, bet to nākošajai reizei. Un tā darinot kūkas, secināju, ka blogā nav ielikta siera kūka. Tiesa, internetā siera kūkas receptes netrūkst - bez maz vai 1000 un viena pasaka. Arī manējā nav nekāda ūberkrutā, bet nu manuprāt diezgan labs salikums, rūgteni salda apakša, atsvaidzinoši skābens viducis un salda augšpuse. Ideāli. Tiesa, jāatvainojas par bilžu kvalitāti, visu darot vienlaiku virtuvē valda haoss.

trešdiena, 2017. gada 25. oktobris

Kartupeļu sacepums ar desu

Labs vakars!
Sveiciens ar pirmo sniegu! Apkārt valda masu psihoze, ka meteo solīja sniegu. Pie riepu maiņas servisiem rindas garākas nekā uz valsts apmaksātajiem medicīniskajiem izmeklējumiem. Paldies dievam, esmu no šī ārprāta nedaudz pasargāta.
Šodien bija rosīga diena, daļu savas darba dienas pavadīju ārā ne visai mīlīgos laika apstākļos un tas darīja savu. Vakariņās gribējās ko sātīgu un lai nav jāstāv pie plīts! Aši pārcilāju prātā, kas slēpjas ledusskapī un secināju, ka sanāk kartupeļu sacepums. Vienkāršs kā pasaule, bet garšīgs un viegli pagatavojams. Braucot mājās palūdzu atvasēm nomizot kartupeļus, jo tas, teiksim tā, ir vislaikietilpīgākais pie šī sacepuma sagatavošanas!

pirmdiena, 2017. gada 23. oktobris

Cūkgaļas gulašs alū

Labs vakars!
Vispārzināms fakts, ka daudzbērnu ģimenēm, kas ikdienā nododas darba rutīnai, lielā gatavošana notiek svētdienās. No rīta uz baznīcu, tad caur tirgu uz mājām pie plīts. Svētā trīsvienība. Labi, man izpaliek baznīca, bet svētdienās notiek lielā iepirkšanās, tas ir fakts un diena pavadīta pie plīts - arī fakts. Tad nu parasti tiek apjautāti ģimenes locekļi, ar ko gribēs piebāzt savus vēderus nākošās nedēļas sākumā un no vēlmēm tad arī izlemju, kas būs. Šoreiz vīrs izteica vēlmi pēc gulaša. Ok., gulašs tad gulašs, taču bija viens bet! Zvanīja man vienvakar brālis un tā starpcitu izteicās, ka sen neesmu likusi nekādas receptes un viņa tabors viņam nekādas atlaides uz gatavošanu nedodot. Brīvdienās visi pacietīgi gaida, ko nu ģimenes galva gatavos, bet ģimenes galvai nereti tāpat kā visiem citiem ar idejām ir iztukšītis. Tad palīdzot mans blogs, kur pasmelties idejas, taču nu jau kādu laiku esot klusums, lai es saņemoties! Citkārt es noteikti nebūtu ne ausi kustinājusi, bet tā kā pēdējā laikā esmu rosījusies pa virtuvi ar fotoaparātu rokās, tad nu padomāju - neļaušu brālim krist negodā savas ģimenes acīs! Papētīšu gulaša receptes. Internetā to ir daudz un dažādu, bet man acīs iekrita recepte kur tika pievienot gaišais alus. Cūkas cepeti alū esmu cepusi un toreiz atsauksmes no cienītā bija labas, kāpēc nepamēģināt gulašu? Es tikai receptē pieliku vairāk sīpolu un burkānu - masai. Galarezultātā sanāca burvīgs gulašs ar vieglu apiņu aromātu un garšu! Iesaku!

svētdiena, 2017. gada 22. oktobris

Karameļu - zemesriekstu kūka

Laba diena!
Kā jau vakar minēju, vakar pamodos ar domu, ka gribu kūku. Kādu, to es vēl nezināju! Cienītais piedāvāja dažādas iespējas - šokolādes, medus, kalsisko ar vārīto krēmu. Bet neviena ar mani nerunājās, kaut kā prāts grozījās ap karamelēm. Palūrēju interneta dzīlēs kas slēpjas zem vārda - karameļu kūka, secināju, ka nekas īpašs. Kaut kā plikas karameles varētu arī nebūt tas ko es gribu. Palūrēju ledusskapī un acis atdūrās pirms laba laika pirkta zemesriekstu sviesta. Atceros bērnību, kad tante no Kanādas sūtīja zemesriekstu sviestu lielās plastmasas burkās un kā man tas garšoja. Uhh, pa kluso našķējos. Taču tagadējais sviests nebūt neizraisa šādas asiociācijas kā bērnībā. Kāpēc tā? Arī atvasēm zemesriekstu sviests neiet pie sirds, tā nu doma bija skaidrs, šis tad jāutilizē kūkā kopā ar to karameļu krēmu. Āāā... un te tak man vēl ledusskapī mētājās svaigais siers. Hm... labi, pielikšu klāt varī saldo krējumu un banānus. Godīgi pateikšu, par galarezultātu nebiju pārliecināta, bet nu kā es noskaidroju, tad mana kūka bija kaut kas starp Banoffee kūku un Snicker kūku. Bet rezultāts šodien patiesi pārsteidza - garšīga. Cienītais teica, ka šī kūka esot ideāla. Lai nu tā būtu!

sestdiena, 2017. gada 21. oktobris

Brokastu olu mafini

Labs vakars!
Esmu palikusi bez zoba. Man kā cilvēkam, kuram ir paniskas bailes no zobārsta, trešdien veica šo soli uz apzināto inkvizīciju un devos pie zobārsta, jo nu... četras grūtniecības maniem zobiem acīmredzot ir bijis par daudz. Viens izdomāja dezertēt uz "citiem mutes laukiem". Lai nu kā, viss ir labs, kas labi beidzās un kad dienu esi pavadījis dzerot tikai kaut ko aukstu, tad domas par ēst gatavošanu vairs nešķiet tik nogurdinošas. Ak... tak varētu virtuvē izpausties.
Tā nu šorīt pamodos ar domu - gribu kūku, bet vispirms brokastis. Cienītais jau trausās no gultas, lai uzceptu dienišķās sestdienas olas brokastīs. Taču man šoreiz gribējās ko savādāk. Pagūglēju internātā un doma bija skaidra, bekona man nav, bet ir maize un dažas šķēles kūpināta šķiņķa. Un siers. Tad lai iet tas viss kopā mafinu formā. Secinājums - jauns paveids " atkrituma pīrādziņiem" - " atkritumu olas". Skan neapetelīgi, bet ideāls veids kā lietderīgi utilizēt pēdējās šķēles gaļveidīgos izstrādājumus, dārzeņus utt. Un pats galvenais - garšīgi, kā jau viss, kas pakļaujas imporvizācijai.

sestdiena, 2017. gada 14. oktobris

Magoņbulciņas ar svaigās siera glazūru

Labs vakars!
Nu šodien bija draņķis aiz loga, visu dienu nomācies un lija, lija un vēlreiz lija. Beidzot man pēc divu nedēļu strādāšanas pirmās brīvdienas un tās pašas nomākušās pelēkas! Grr... nekas cits šādās dienās neatliek, kā uztaisīt sev " atslodzes" dienu, kas nozīmē maķīša(McDonalds) apmeklējumu pusdienlaikā un vakarā pierīties ar tikko izceptām bŪlkām.
Runājot par bulciņām, tad toreiz, kad vēl jaunākā atvase rātni ratos gulēja un pastaigas izvērtās savas 4-5stundas no vietas, tad loģiski neiztikt bez kādas konditorejas apmeklējuma. Obligāti vajadzēja latti un eklēru enerģijai. Taču bija reizes, kad eklēri izpalika un priekšroka tika dota kanēļbŪlkai ar svaigā siera krēma glazūru. Un bulka nebija maziņa! Tagad, kad esmu atpakaļ darbuļaužu ritmā, laiks iebraukt pēc šādām bulkām neatliek laika. Tāpēc nolēmu, ka šodien ir tā diena, kad noteikti jāpamēģina pašai to uztaisīt. Pie tam, savu laiku atpakaļ biju atklājusi priekš sevis magoņbulciņas ar apelsīna miziņu. Tad nu šovakar tapa šāda kombinācija, magoņbulkas + krēmsiera glazūra.

piektdiena, 2017. gada 13. oktobris

Gaļas mafins

Labs vakars!
Vakar braucot mājās no darba, secināju, ka man gribās gaļu. Gaļu, gaļu un vēlreiz gaļu. Un kā jau tipiskai sievietei pienākas, nevarēju izlemt, kādu gaļu gribu. Tāpēc manā prātā rosījās viena doma - jātaisa kaut kāds mikslis. Tā kā otrā atvase aiz pirmdzimtā(vienmēr grūti izdomāt apzīmēju, kad četras atvases un ir divas vidējās) pievienojās man pie jaunākās atvases izņemšanas no bērnudārza, tas nozīmēja, ka varu droši iebraukt veikalā. Domāts darīts. Pie tam, ceturtdienas vakaros mūsmājās ir vēlās vakariņas. Tāpēc nav steigas pie gatavošanas.
Tā nu manā grozā iekrita bekons, vistas fileja, kūpināts šķiņķis, mocarella siers, cherry tomātiņi, zaļumi un paprika. Tas viss tika likts lietā! Rezultātā tiku pie sātīgas gaļas - pikas, es teiktu mafina, jo cepu to visu mafina formiņās. Šo iesaku kā labu alternatīvu pildītajai vistas filejai!
P.S. atvainojos par bilžu kvalitāti, bet mana kamera sāk izrādīt sen sen atpakaļ neorganizētās peldes sekas.

otrdiena, 2017. gada 10. oktobris

Vafeles II

Labs vakars jūsmājās, mūsmājās pilnā sparā rit divgadnieku krīze apvienojumā ar bērnudārza gaitu uzsākšanu.
Pēdējais ieraksts februāris... šodien jau oktobris, bik laiks paskrējis. Bet ko lai saka, darbs apvienojumā ar četru atvašu audzināšanu un godīgas sievas pienākumu pildīšanu prasa zināmu laiku un enerģiju, ka viss pārējais maķenīt iepaliek otrajā plānā.  Domāju daudzi no jums lieliski zina kas ir vāveres skrējiens - darbs - mājasdarbi - ēst gatavošana - bērnu audzināšana - un vel vīrs uz dīvāna visu dienu guļu nedabūjis(pēdējais aizgūts no anektdotes).
Tā nu vienu rosīgu vakaru izdomāju, ka gribas kādu našķi. Domāju, domāju un beigās secināju, ka sen nav lietota vafeļu panna. Taču mājās nebija sviesta, kas daudzās receptēs ir viena no nepieciešajām lietām numur viens. Parakņājos mātes googles dzīlēs un atradu recepti ar nosaukumu vafeles " gardums". Un kā par laimi, receptē nav vajadzīgs sviests. Oho tas man ģeld, tas man ģeld!
Es tās nosauktu par liesajām vafelēm, ja vien nebūtu tas cukura kvantums. Nu ko, tapināju augšā.

pirmdiena, 2017. gada 20. februāris

Šoko cepumi

Labs vakars!

Es izdzīvoju!!! Tas ir viss ko man šodien gribas teikt.
Nē, ne ar šoko cepumiem te nav nekāda sakara. Viss saistīts ar darbu. Šodien 24 zinātkāri, enerģiski 3.klases skolnieki atbrauca uz manu darba vietu un man vajadzēja viņus izvadāt ekskursijā. Visiem, kam ir bijusi saskarsme ar 9-10gadīgiem jauniešiem, zin cik viņi ir enerģiski un dažu labu ar vājāku nervu sistēmu var ievest kapā. Taču man šodien viss beidzās labi, jauniešiem patika un man pašai arī.
Par cepumiem - šie ir ļoti vienkārši cepumi, ko ātri var uztaisīt pat vislielākais čaiņiks un rezultāts būs garšīgs. Recepte tikai mazliet atšķiras no jau popularitāti guvušajiem sviesta cepumiem.
Viss kas šeit nepieciešams - sviests, cukurs, ola un milti. Viss pārējais - brīva improvizācija par tēmu.

otrdiena, 2017. gada 7. februāris

Rudzu pārslas cepumi

Labas, drīzāk silts vakars jūsmājās!

Mazo Latviju atkal ir pārsteidzis sals. Jāsaka, ka es tieši pirms sala beidzot, beidzot pēc trīs gadu pārtraukuma tiku uz āliņģi. Ak dievs kāda laime, kāda bauda drebināties aukstā ūdenī. Taču tās pēc sajūtas...mmmm . Protama lieta, ka tagad esmu uzkāpusi uz "adatas" un kamēr vien laika apstākļi ļaus, mērcēšos āliņģī. Citi svētdienās dodas uz baznīcu, es dudinu uz ezeru. Feini, dvēseles apskaidrību iegūst kā vieni, tā otri.
Šorīt gan es dvēseles skaidrību izbaudīju skrienot pakaļ tramvajam. Mans uzticamais auto atkal paziņoja, ka nekur nebrauks un lai es lieku tam mieru. Nu neko, spēlēju stratēģiskās spēlītes ar Rīgas satiksmi un arī šoreiz izdevās lieliski bez aizķeršanās nokļūt galamērķī. Ceru, ka rīt mans auto gan jautri dudinās ierastajā maršrutā un aizvizinās mani līdz darbam.

Taču ne jau par to ir stāsts. Stāsts ir par to, kad vīrietis auzu pārslu vietā nopērk rudzu pārslas. Paldies dievam, kļūmi es pamanīju, pirms iebēru putras katlā. Es zinu, kāds teiks, ka varēju vien vārīt putru un būtu labi, tomēr ir reizes, kad mana intuīcija tomēr neļaut nospēlēt bargo māti barotāju un pateikt - kas ir, to jāēd. Tāpēc pārslas labu laiku stāvēja neaiztiktas. Vienu reizi, jau gandrīz saņēmos uz vārīšanu, tomēr beigās atcerējos pēdīgo pieredzi ar rudzu miltu makaroniem. Nē, neies ķērnāt produktu. Un tad... pēc āliņģa, kā saprotams, todien biju kā tādā eiforijā, pār mani nāca apskaidrība - cepumi! Cepumi noteikti ir tie, kas garšo visiem!! Un mans čujs, ņuhs un poņa nepievīla. Cepumus atvases kāri locīja iekšā vienu pēc otra. Arī man pašai ļoti labi garšoja. Laba alternatīva auzu pārslu cepumiem, lai gan bāzes recepte tā pati.

sestdiena, 2017. gada 28. janvāris

Smilšu mīklas/biezpiena masas cepumi

Vakar kā reiz uznāca neliela iedvesma pašiverēties pa virtuvi. Kā jau minēju, mājās bija iztukšītis, bet šādas tādas lietas, pa ledusskapi mētājās. Kā piemēram saldā biezpiena masa - Banāniņš.
Tagad kopš ome pieskata jaunāko atvasi, kamēr es pie darba virpas virpoju, mājās uzrodas dažādas lietas, kas ierindojas kategorijā  - našķi. Es jau neesmu pret našķiem, tikai šobrīd tie tā kā paliek par daudz. Te cepumiņš, te bulciņa, te kāda konča uzrodas. Par pēdējā trūkumu, mūsmājās nevar sūdzeties. Ziemassvētki nebija nemaz tik sen un saldumu pakas vēl pa skapi mētājās.
Tad nu skatoties uz tām divām pēdīgām biezpiena masas paciņām un domāju - āra mest žēl, atvases neēdīs ko darīt? Te man čuj, ņuhs un poņa pačukstēja, ka savulaik es te esmu taisījusi smilšu mīklu ar biezpienu, kā pamatni ābolmaizei. Kāpēc es to pašu nevarētu izdarīt arī šoreiz, tikai izcept kā cepumus.
Domāts darīts! Sanāca nāvīgi labs našķis. Jaunākā atvase, kā tika klāt... tāda sajūta, ka bērns nekad cepumus nav dabūjis...

Kartupeļu sacepums ar biezpienu

Laimīgu Jauno gadu!

2017.gads pilnīgi noteikti mūsu ģimenē ir iesācies slimošanas zvaigznājā. Ja uz gadu miju jaunākā atvase vārguļoja, tad tagad uz ķīniešu jauno gadu, vecākā atvase vārguļo. Es tikai klusi ceru, ka šī vārguļošana nozīmē tikai vienu, pārējais gads būs veselīgi veselīgs.
Pagaidām gan cenšos neieciklēties uz vārguļotājiem. Galu galā, jaunākā atvase vēl maza un visi draņķi līp kā dadži, savukārt vecākā atvase šausmīgi ilgi nav slimojis. Tad kaut kad taču vajag restartēties. Pārējie, ptu, ptu ptu... turamies.

Labi, ko tur par to veselību ņemties. Vakar secināju, ka mājās ir iztukšītis. Kaut kas jau pa ledusskapi mētajās, bet nekā prātīga. Saliekot visu uz galda, secināju, ka varētu uztaisīt sacepumu.
Es jau sen domāju par tādu kombināciju, kā  kartupeļi un biezpiens savienot vienā sacepumā. Sacept biezpienu saldā sacepumā, tas liekas pats par sevi skaidrs, taču kā būs ar sāļo variantu? Tad nu pārliecības trūkums vienmer ieceri izmēģināt atlika un atlika.
Vakar kā reiz nolēmu riskēt, nu nav ko. Ir drosme un kaut kas tak jāēd? Nevar taču būt, ka nebūs lāgā. Palūrēju internātā receptes. Uzrunāja man zaļi rīvētie kartupeļi, kur bija arī žāvēta gaļa. Ā ha, šis variants varētu ģeldēt.
Beigās sanāca labi. Garšoja kā vienkāršs kartupeļu sacepums, tikai sulīgāks.