ceturtdiena, 2016. gada 29. septembris

Pasta ar vistu, spinātiem un tomātiem

Labs vakars!
Šodien mūsmājās nelieli svētki, jaunākajai atvasei pēdējais mēnesis, kad drīkst būt bēbja godā. Nākošmēness jau gads būs apkārt! Šausmas!
Tad nu šodien pie vakariņu galda gribējās tā smalkāk iznesties un pagatavot ko savādāku. Iespējams, ka daudziem šī kombinācija nav nekas jauns, taču mūsmājās šāda kombinācija tapa pirmo reizi.
Ir jau tā, ka brīžiem uznāk vēlme pēc visādām latvietim neierastām kombinācijām un variācijām, taču pēc kāda brīža atgriezies pie vecajām gatavošanas tradīcijām. Reizēm atkal uznāk tāda krīze, kuru, starp citu šogad piedzīvoju ne vienu reizi vien, kad vispār neko negribas. Doma par ēšanu uzdzina mēmās šausmas. Gar veikala plauktiem klīdu kā rēgs un nesapratu - ko es vispār šeit daru. Bija labi, ka kāds pačukstēja ko gatavot. Ar gatavošanu nebija problēmas, galvenais bija izdomāt ko. Tad nu biju laimīga tajās dienās, kad pamodos ar skaidru domu, ar ko un kā barot savu saimi.
Un šodien bija tāda diena!

otrdiena, 2016. gada 27. septembris

Zemnieku sautējums

Labs vakars!

Ar katras atvases ienākšanu ģimenē, ienāk arī jauni paziņas un draugi. Tagad - virtuālajā laikmetā nodibināt kontaktus ar citiem ir daudz vieglāk un pašsaprotamāk, nekā savus 10 gadus atpakaļ, kad internets un visas tā iespējas bija bērnu autiņos,
Tā nu ar katru atvasi, es iepazīstu aizvien jaunas un jaunas mammītes, kurām mazuļi dzimuši līdzīgā laikā. Ir ar kurām kontakts ir īss, bet ir arī tādi, kas paliek par ģimenes draugiem.
Šajā reizē mani ceļi ir aizveduši uz Latvijas kūrotpilsētu Jūrmalu. Un esam nolasījušās ne tikai ar vājību uz ilgstaigāšanu un latti, bet arī ar vājību pret Sandras gatavoto plovu! Un lai arī gatavošana ir pagalam vienkārša, viss noslēpums slēpjas gaļā. Izrādās viņai radu saimē audzē jērus un kas var būt gardāks un labāks, par vietējo, svaigi audzēto lopiņu. Te nu mēs pārējās mammītes saspicējām ausis un kā maitu lijas sasēdām uz telefona stabiem, sak... gādā mums tos jērus ar. Un Sandra, gods kam gods, savu vārdu tur, un vakar bija tā diena, kad es tiku pie sava jēra!!! Tagad man ir pilna saldētava ar jēru un ja es drīzumā nesākšu blēt, tad būs pavisam feini.
Tad nu starp labiem gabaliem, bija arī sacirsts mugurkauls. Gabali tādi, pēc skata nekādi un īsti saprašanas, kur tos izmantot, varbūt arī nav. Tad nu, izlēmu šos gabalus izmantot pavisam vienkāršā, bet ļoti gardā sautējumā, ko nodēvēju par zemnieku sautējumu. Jo sastāvā, sīpols, ķiploks, kartupeļi un burkāni. Un jā, protams jērs. Ok... mazliet svešuma - rozmarīns. Taču pamatā vienkāršas lietas, kas parasti ir katrā mājā!

pirmdiena, 2016. gada 26. septembris

Siltais ābolu pīrāgs

Labs vakars!
Tie kas vēl pēdējiem spēkiem un cerību seko manam blogam, aiz pārsteiguma noteikti nogāzīsies augšpēdus. Joks!

Tā nu ir sanācis, par spīti manam optimismam, ka gan jau es tūlīt, tūlīt saņemšos un publicēšu kādu jaunu recepti, pauze ir manāmi ieilgusi. Es nokaunos. Tiešām.

Taču tā nu ir sanācis, ka jaunākā atvase pēc dabas ir ciemaslota un mājās uzturēties diži nemīl. Sak, garlaicīgi un lai māte nesajuktu prātā, nācās pievienoties staiguļu grupai. Nē, nē... ne tādām staigulēm. Mēs novācāmies staigules vulgaris, kas savu dienu bez noietiem 20km nespēj iedomāties. Tā mēs parasti 3  -  5 māmiņas staigājām tautu pārsteigdami. Tad nāca vasara, kad man bija jāaudzina viss mans zvēru dārzs un trešo reizi jāgatavojas pirmajai klasei. Un tad jau ēst gatavošanas procesā es nedrīkstēju zaudēt modrību, lai atkal nevāktu eļļu no virtuves grīdas, lai aši starp gatavošanas reizēm iemanītos pabarot vienu mazu uzstājīgu mutīti, kā arī iemācīties griezties piruetē kad rokas pilnas ar produktiem.
Tagad ir sācies ābolu laiks, un šogad raža padevusies makten laba. Mūsmajās iecienītākais veids, kā apēst ābolus, ir izcept plātsmaizē, Viss ģeniālais ir vienkāršs. Taču šoreiz, glābdama ābolus no jaunākās atvases četriem zobeļiem, nolēmu izmēgināt citu recepti. Manu uzmanību šī recepte piesaistīja ar to, ka tur nav taukvielu un nav mīklas kā tādas. Domāts darīts, un šoreiz neaizmirsu paķert līdzi fotoaparātu. Kamēr jaunākā atvase atkal pamanījās izliet eļļu uz grīdas(es biju pārliecināta, ka kārtīgi aizskrūvēju) aši uztapināju ābolpīrāgu!