piektdiena, 2016. gada 2. decembris

Sviesta vafeles

Labs vakars!
Kādu brīdi šeit atkal valdīja klusums, un kā nu ne, šis mēnesis iesācies ar pārmaiņām. Tagad ar vienu kāju esmu atgriezusies darba apritē un tagad tik nedēļas pats sākums un nogale ir brīvais laiks, kad gatavoju saimei ēdamo. Parasti tie ir lielie katli ar visnotaļ vienkāršām lietām, ko droši var atstāt bez uzraudzības. Nedēļas nogalēs gribas mazliet atpūsties un lēnprātīgi izdomāt, ko atkal gatavot. Pa nedēļas vidu -  nu kā kuru reizi. Citreiz sanāk, citreiz negribas neko gatavot.
Pirms laika rakstīju, ka esmu tikusi pie vafeļu pannas. Bērnībā man tādas nebija un dabūt tikko ceptas vafeles bija kaut kāda neiedomājam ūberekstra, kas gadījās nu ļoooti reti. Tad nu, kad tā nopietnāk sāku piedomāt pie kūku dekorēšanas, sapratu, ka man tāda panna ģeldētu. Teikšu kā ir, necepu bieži, bet reiz pa reizei, kāpēc ne.
Šo recepti izmantoju, kad gribu vafeles satīt tūbiņā. Pasākums vienkāršs, kalorijām bagāts un garšīgs arī bez visa pildījuma!

Tātad, mums vajadzēs:
3 olas
glāzi silta piena
glāzi cukura
10 ēd.k miltu
paciņu sviesta
vaniļas esenci

Sākumā sviestu istabas temperatūrā(mīkstu) saputo kopā ar cukuru un dažām pilēm vaniļas esenci.


Tad pievieno pa vienai olai un beigās pielej klāt silto pienu. visu kārtīgi samaisa.

Tad pievieno 10 ēdamkarotes ar kaudzi miltu un vēlreiz visu kārtīgi samaisa. Mīklai jābūt diezgan pabiezai. Kūstot sviests mīklu padarīs plānu un gala rezultātā būs plāna trausla vafele.

Tad tik atliek cepšanas vaina. Liek uz sakarsētas pannas un cep gatavas. Tikko karstas uzreiz sarullē - šeit man palīdzēja lateksa cimdi, lai pirksti neapdegtu.



tas arī viss. Pilda ar ko sirds kāro, bet labi garšo arī tāpat.

Lai labi garšo!

3 komentāri: