piektdiena, 2016. gada 30. decembris

Saldās kartupeļu daiviņas cepeškrāsnī

Labs vakars vēl vecajā gadā!
Steidzu vēl ielikt pēdējo recepti šajā gadā, jo diez vai vēl ko publicēt izdosies. Gan jau būs slinkums, nebūs laika un tā tālāk un joprojām.
Tāpēc īsi - Lai Jums nākošais gads būtu pilns sirsnīgu un laimīgu brīžu, kad tā no sirds gribas skaļi izsaukties - es mīlu dzīvi!!
Un tikpat īsi par recepti - visiem ir sen zināma kombinācija - medus, sojas mērce un tomātu mērce. Visbiežāk tādā cep vistu. Bet pamēģiniet šo pašu recepti kartupeļu daiviņām, ko izcept cepeškrāsnī. Garšo un izskatās lieliski!

otrdiena, 2016. gada 27. decembris

Sāļie groziņi ar svaigo sieru un lasi

Priecīgus pagājušos svētkus!
Šogad kā nevienu citu gadu, man bija izteikta svētku sajūta. Štrunts, ka nav sniegs, āra gaudo vējš un termometrs rāda plusus. Tas nevienā brīdī man nebojāja noskaņojumu. Arī vecāki un māsa, kas tēloja Grinčus. Ja reiz ir tā svētku sajūta sirdī, tad ir un tur neko vairs nevar padarīt.
Šogad kā par brīnumu, izpalika arī baisā pārēšanās, kas papildus uzlaboja noskaņojumu, jo nekas nespiež dvēseli.
Tad nu apdomājot svētku galdu sapratu, ka paliksim pie svētku vakariņām cāļa cepeša izskatā un našķiem, kas bija pīrāgi, piparkūkas, mandarīni, grauzdēti zemesrieksti un šie te - sāļie groziņi ar svaigā siera un laša pildījumu. Tiesa, dažas dienas pirms, es izmēģināju groziņus ar kuriem uzcienāju savus uzticamos darba kolēģus - tie bija ar svaigā siera/zaļumu un moivas ikru ppildījumu. Pašus groziņus gatavoju no kātainās mīklas. Sanāca ļoti labi, visi kas ēda, teica, ka esot baigi labā uzkoda. Maza, sātīga un garšīga!

piektdiena, 2016. gada 2. decembris

Zaļumu/dārzeņu biezpiens

Šodien ārkārtīgi sagribējās ko svaigu un vieglu, bet tajā pašā laikā sātīgu. Man kā latvietim vulgaris, vismīļākais dārzenis ir kartupelis. Varīts vai cepts, vai fritēts.
Un pēdējā laikā man ārkārtīgi tīk tāda pa visam vienkārša lieta - kartupeļi ar biezpienu. Un ja agrāk man pietika vienkārši ar biezpienu,kas atjaukts ar skābo krējumu, tad tagad man ļoti garšo, ja klāt ir gana daudz zaļumu un tagad jau arī dārzeņi. Jāsaka, ka par dārzeņu variantu mani apgaismoja Inga. Tagad, kad uznāk besis ko gatavot, vai arī ir absolūts ideju trūkums, tad šis mani glābs vienmēr. Un šis ir arī lielisks veids, kā sīkajiem iebarot zaļumus.
Recepte nav nekādas amerikas atklāšana, bet sev zināšanai tomēr der noglabāt. A ja nu uznāk skleroze?? :)


Pasta ar dārzeņiem un vistu

Tā nu ir sanācis, kad esi atgriezies pie virpas, lai arī tikai uz pusslodzi, iebraukt veikalā sanāk diezgan reti. Tas gan nav slikti, mazāk iztērējās naudas un mājās nav daudz dažādu produktu, kas ir kaut kāda mirkļa iegribas brīdī gādāti. Taču otra medaļas puse - tagad jāprasa cienītajam pa dienu visu iepirkt, jo es steidzu mājās glābt omi. Tā nu vienreiz sēžot darbā, klusumā apcerēju ko varētu pagatavot vakariņās. Zināju, ka mājās ir viens neliels cukini, viena maza paprika, mazā paka saldā krējuma un saldētavā nobēdzināti vistu šķiņķīši un daži gabali mazās vistas filejas. Tas viss man radīja pārliecību, ka šo var visu kaut kā sameistarot kopā. Vēl brīdi domāju ar rīsiem vai makaroniem, beigās izlēmu par labu makaroniem. Lielais katls un ēdamais vismaz divām ēdienreizēm toč.

Sviesta vafeles

Labs vakars!
Kādu brīdi šeit atkal valdīja klusums, un kā nu ne, šis mēnesis iesācies ar pārmaiņām. Tagad ar vienu kāju esmu atgriezusies darba apritē un tagad tik nedēļas pats sākums un nogale ir brīvais laiks, kad gatavoju saimei ēdamo. Parasti tie ir lielie katli ar visnotaļ vienkāršām lietām, ko droši var atstāt bez uzraudzības. Nedēļas nogalēs gribas mazliet atpūsties un lēnprātīgi izdomāt, ko atkal gatavot. Pa nedēļas vidu -  nu kā kuru reizi. Citreiz sanāk, citreiz negribas neko gatavot.
Pirms laika rakstīju, ka esmu tikusi pie vafeļu pannas. Bērnībā man tādas nebija un dabūt tikko ceptas vafeles bija kaut kāda neiedomājam ūberekstra, kas gadījās nu ļoooti reti. Tad nu, kad tā nopietnāk sāku piedomāt pie kūku dekorēšanas, sapratu, ka man tāda panna ģeldētu. Teikšu kā ir, necepu bieži, bet reiz pa reizei, kāpēc ne.
Šo recepti izmantoju, kad gribu vafeles satīt tūbiņā. Pasākums vienkāršs, kalorijām bagāts un garšīgs arī bez visa pildījuma!

svētdiena, 2016. gada 30. oktobris

Nedaudz par kūku dekorēšanu

Labs vakars!
Vakar mūsmājās bija liels notikums - jaunākai atvasei apritēja gads. Nu jau liels cilvēks ar savu viedokli un uzskatiem. Piebrauca pilna māja ciemiņiem, saskaitīju kopā 29 personas, 19 no tām bija jaunākas par 18 gadiem. Tad nu, ja tā labi padomā, latvieši diez vai izmirs.
Un ar katru  atvases ienākšanu ģimenē, secinu, ka kalendāra aizvien vairāk un vairāk parādās svinamdienas. Kā arī uz svētkiem it kā aicini vienas un tās pašas personas, bet cilvēku paliek aizvien vairāk un vairāk. Un tas nozīmē, ka pirms katriem godiem, notiek diezgan nopietna galvas lauzīšana, kādu kūku tad taisīt.
Protams, var pasūtīt kūku gatavu pie kāda kūku cepēja. Konditorejas pie mums ir daudz, katrā var pasūtīt pa kādai kūkai, virtuālajā vidē vispār - ir tik daudz mājražotāju, kas uzceps kādu vien kūku vēlies. Tas viss protams ir jauki, un pamatīgi atvieglo ikdienu, taču kā jau visam, arī šai medaļai ir otra puse. Atcerēties laicīgi pasūtīt, saprast cik lielu un smagu to kūku vajag, kādu pildījumu, ja sūta pirmo reizi, var nezināt arī vai būs garšīga. Nereti ir tā, ka atrodi labu cepēju, bet pēc kāda laika kvalitāte sak kristies dēļ pieprasījuma, vai dēļ cenas. Un jā, kūkas nemaksā lēti. Ir bijis, kad cena ir ok,, cepējs ir ļoti pretimnākošs un gatavs izpildīt jebkuru vēlmi, bet gala rezultātā saņem kūku, kas dekorēta labākajās 90to gadu tradīcijās. Un tā tālāk un joprojām.
Otrs, ko esmu novērojusi, bērni kūkas tā ne visai mīl ēst. Nereti, sacep vai pasūti gana lielu, lai visiem pietiek un pēc ballītes staigā pa māju vākdams pusapēstus, pusaizkostus gabaliņus. Tajā brīdī nedaudz sirds apskrienas - ēdiens vējā, bet nu neko. Un tā līdz nākošajai reizei.
Tad nu vienā no tādām reizēm, klīstot pa i-neta dzīlēm, uzdūros vienai ļoti labai idejai. Atceraties, ka parasti gan mūsu bērnībā gan arī tagad, lielākais kautiņš un strīdi par to, kuru gabaliņu ar konkrēto dekoru ēdīs. Vienalga, vai tās būtu puķītes vai, šokolādes matiņi, strīdi par to, lai dabūtu katrs ir vienmēr. Bet tagad es nošauju ar vienu šāvienus, es pat teiktu, trīs zaķus. Kūku cepu ierastajā lielumā, bērni noēd dekoru un izskatās tiešām WOW!
Tad nu šoreiz par kūku dekorēšanu.

piektdiena, 2016. gada 14. oktobris

Sviestā cepts lasis

Laba diena!
Šodien gan ir aukstumiņš. Uz īsu brīdi izskrēju laukā un nosalu. Ziema nāk ar joni.
Šādā laikā tik tupēt mājās un ēst, ēst un vēlreiz ēst...
Ja jau reiz par ēšanu runājam, tad vakar, kad saulīte pa zemes virsmu staigāja, es devos savās rajona ārēs. Kamēr atvase ratos saldi šņākuļoja, apcerēju es dzīvi kā tādu un protams galveno dzīves jautājumu - ko gatavot saimei pusdienās! Šoreiz ārkātīgi netipiski sev, galvā raisījās doma par ceptu lasi.
Es jau iepriekš esmu norādījusi, ka man labāk ģeld baltā zivs, laši un foreles uz mani nekādu iespaidu neatstāj. Pat reizēm kaitina, ka publiskās ēstuvēs no jūras produktiem ir pieejams lasis vai forele. Sen jau šī zivtele neskaitās nekas smalks. Drīzāk jau tāds strādniekšķiras rijamais. Taču zinu daudzus, kuriem šī zivs ļoti garšo un kuri arī māk to garšīgi pagatavot. Tā nu, vienu dienu ieturot pusdienas ārpus mājas, pašai sev par pārsteigumu izvēlējos lasi. Atnesa man tādu mazu, skaistu gabaliņu, ko jaunākā atvase kāri noēda. Nu gandrīz, man palika daži kumosi. Un tad nu man iestājās tāda nepabeigtības sajūta. Zivs bija laba, garda un kas galvenais, nesabojāta ar daudzām garšvielām. Tas laikam bija iemesls, kāpēc vakara manā iepirkuma grozā nonāca lasis. Pareizāk sakot puse no laša.
Tā nu pēc sava prāta un saprašanas tapināju augšā.

svētdiena, 2016. gada 9. oktobris

Cakes Pop's jeb kūciņas uz kociņa

Šodien mūsmājās bija godi!  Jaunākā atvase, neskatoties, ka jau gandrīz gadu ir mūsu ģimenē, šodien pavisam oficiāli tika uzņemta mūsu dzimtā un tika pie kūmām. Pirmās trīs atvases man kristītas pie tā baznīckunga, tad nu jaunākā atvase, to baznīckungu i ne tuvu neredzēja. Kūmas izlēma par labu mūsu pašu senču tradīcijām un iecelt mūsu mazo atvasi  dzimtā un būt klāt ar padomu, kad atvasei iestāsies laiks - vecāki stulbi un neko nesaprot... un vispār, tik ilgi tikai mamuti dzīvo!
Tā nu pārdomājot godu būšanu un visu, kas ar to saistīts tapināju mazus našķus, ko atvases var kāri uzlikt uz zoba. Ņemot vērā, ka bērnu vidū šīm kūciņām ir liela piekrišana, ne tikai kādās bērnu ballītēs, bet arī Miķeļu un Mārtiņu tirdziņos.
Jāsaka, ka gatavošana ir visnotaļ viegla, tik dekorēšana mazliet piņķerīgāka. Taču, ja rokas neaug gluži no pakaļas, tad arī ar to var tikt visnotaļ veiksmīgi galā.
Galvenais jau ir pati masa, lai tā ir garšīga. Un šeit ideāli noder veikalā nopērkamās gatavās biskvīta ripas. Var cept savējo, ko es arī biju darījusi, pirms izmēģināju šo variantu, bet tad tās bumbiņas ir visnotaļ smagnējas un atvases vienbalsīgi nolēma, ka ar pirktajām ripām esot garšīgāk. Es pieliku klāt marmelādes gabaliņus, bet var likt ogas, riekstus utt.
Vēl viens svarīgs moments - glazūra. Jāsaka, ka pēdējā laikā man nākas vilties mūslaiku šokolādes izstrādājumos, tāpēc pamēģināju ieteikto glazūru šokolādi, kas ir nopērkama visos piemājas lielveikalos. Jāsaka, ka ideāli. Šādām kūciņām tiešām neko vairāk nevajag, glazūra laba, ātri sacietēja un tas garantēja, ka rezultāts izdosies!

Sāļā smilšu mīkla groziņiem

Labs vakars!

Pēdējās dienās laiks mūs absolūti nelutināja. Rudens ir tik ātri piezadzies, ka  ir tikai viens jautājums - kā?! Piektdien biju Jūrmalā uz kārtējo pastaigu, un kā ierasts uztankojāmies ar latti un briošiem, tuvējā parkā nolēmām šo procesu izbaudīt. Kā tad!! Pārsalām zilas un sapratām, ka viss, tagad tik pa siltiem kaktiem jākafijo. Nekādas laiskas sēdēšanas parkā uz soliņiem.
Tad nu pēc skarbās atklāsmes, ka rudens tik tiešām klāt, gatavojos nedēļas nogalei, kad mūsmājās brieda svarīgi godi! Kādi? Par to vēlāk... Taču gatavojoties tiem sapratu, ka gribu pagatavot klasiskos siera salātu groziņus.
Vispārzināms jau, ka tagad reti kurš mājās pats cep smilšu mīklas groziņus, jo ērtāk tos ir nopirkt un sapildīt. Un arī es daudzus gadus pie šāda stila pieturējos. Taču pēdējā laikā esmu sapratusi, ka tie gatavie groziņi palikuši reti plasmasīgi. Un kad iedomājos tādus trauslus, mutē kūstošu smilšu mīklas groziņu, tā viss. Gribu!
Tā nu sanāca, ka ilgi meklējos un pētīju receptes līdz absolūti nejauši nonācu līdz šai. Aizgūta no vienas saldās kūkas.  Cepu ar bažām, vai maz izdosies un sanāks, bet ak tavu laimi. Ir!! Ir tieši tādi, kādus es iedomājos. Un galvenais, neprasa nemaz tik daudz to pūļu, lai pagatavotu. Cepu silikona formītēs.

otrdiena, 2016. gada 4. oktobris

Sandras plovs

Labs vakars!
Šodien tāds laiks, ka liekās, ka dvēseli izpūtīs cauri. Tā vien gribas ierausties siltā migā un neko nedarīt. Bet protama lieta, ka četru bērnu mātei tas diez kā nav iespējams. Nē, nu iespējams jau būtu, bet tad ārkārtīgi cietīs mana nervu sistēma. Laikam jau tomēr doma par migu jāatliek un jānodarbina ar kaut ko noderīgu un meditatīvu. Kad māte aizņemta rosās pa māju, arī atvases - ieskaitot pašu jaunāko, liek mieru un atrod paši savu nodarbošanos.
Tā nu nebija divu domu - apvienojot patīkamo ar lietderīgo, tapināšu ģimenei vakariņas. Saldētava pilna ar jēra gaļu, grēks būt negatavot plovu.
Manā recepšu krājumā ir jau plovs, taču šis ir nedaudz savādāks un jāatzīst - bāāaiigi labais.
Kad vēl agrā pavasarī ar staigulēm blandījāmies Jūrmalas plašajās ārēs, Sandra visnotaļ bieži pieminēja, ka savu taboru(lasīt ģimeni) baro ar plovu. Intereses pēc apjautājos, kā tad šo gatavo. Bet kamēr pats neesi šo nobaudījis, spriest par to labs vai nē, nevari. Tā nu gāja laiks un sanāca kādu dienu ieklīst pie Sandras viesmīlīgajās mājās un nogaršot šo brīnumu. Abas ar Kristīni nospriedām, Sandras plovs ir THE Plovs! Un visa veiksmes atslēga slēpjas receptes vienkāršībā. Ne velti saka, viss ģeniālais ir vienkāršs. Nepiepackājot ar pārlieku daudzām garšvielām un visādiem blakus produktiem top visu laiku labākais ēdamais ar ko pabarot savu taboru. Pat viesi slavēja, kad vienu reizi biju cēlusi šo lietu galdā.

svētdiena, 2016. gada 2. oktobris

Kaucmindes ābolkūka

Turpinot ābolu tēmu - padalīšos ar vēl vienu ābolkūkas recepti!
Šī recepte pie manis glabājās jau sen, kādus gadus 9?! Esmu cepusi to tikai vienu reizi, jo iemesls tam bija - mana mazā cepeškrāsns. Un tā, gadu no gada, kaut kā šī recepte tika izcelta tad, kad ābollaiks bija garām, vai arī, kad man nebija pieejama vajadzīgā izmēra pannas. Ar šo recepti man padalījās, tā laika darba kolēģe uzcienājot arī ar mazu gabaliņa šīs kūkas. Un jāsaka, ka šī kūka man garšo vis labāk.
Tā nu sanāca, ka piektdien ar savu staiguļu baru devāmies uz Jelgavu. Diena bija pārsteidzoši silta un Jelgava tik zeltaini rudenīgā krāsā, ka šī kūka ideāli iederējās kopējā noskaņojumā. Nepieciešamos produktus sadalījām uz galviņām un izmisīgi gaidot, kad beidzot atbrauks piens, kas domāts lattei, cepām augšā kūku!

Biskvīta pankūkas

Laba diena, šajā lietainajā svētdienā!

Kā saka čigāns - būtu olas, ceptu pankūkas, bet miltu nav!
Šoreiz atkal par pankūku tēmu. Ik pa laikam mūsmājās cepu pankūkas. Parasti jau vienkāršās ar olu, miltiem un pienu. Bērniem ļoti garšo un kad ome savārījusi savu nāvīgi gardo ābolzafti, tad domas par pankūkām neliek mieru. Tā arī kādā ceturtdienas vakarā tikām pie lielas burkas ar omes ābolzafti. Obligāti jācep pankūkas, nav div' dom' par to. Un neskatoties, ka tikko pieēsts pilns vēders ar gardām vakariņām, atradu sevī gan vēlmi un enerģiju uzcept saimei pankūkas. Kā zināms, man mājās daudz mutes, tad nu pankūkas vajag daudz.
Šoreiz mājās piens bija tik cik ir un zinu, ka atvases labprāt to izdzertu klāt pie pankūkām, tāpēc nolēmu, ka šoreiz, iepērkot tā pavairāk olu, uzcepšu biskvīta pankūkas. Kāpēc saucas biskvīta?! Jo mīkla ir klasiskā kūku biskvīta mīkla. Ja, ja, tieši tā - olas, cukurs un milti un nekā cita. Garša?! Garšo kā olains biskvīts. Taču šīs pankūkas cepot ir jāizmanto ļoti maz taukvielu - cepameļļas un jācep uz vidēji karstas pannas. Tas tāpēc, lai pankūkas izceptos vienmērīgi un nezaudētu savu pufīgumu.

ceturtdiena, 2016. gada 29. septembris

Pasta ar vistu, spinātiem un tomātiem

Labs vakars!
Šodien mūsmājās nelieli svētki, jaunākajai atvasei pēdējais mēnesis, kad drīkst būt bēbja godā. Nākošmēness jau gads būs apkārt! Šausmas!
Tad nu šodien pie vakariņu galda gribējās tā smalkāk iznesties un pagatavot ko savādāku. Iespējams, ka daudziem šī kombinācija nav nekas jauns, taču mūsmājās šāda kombinācija tapa pirmo reizi.
Ir jau tā, ka brīžiem uznāk vēlme pēc visādām latvietim neierastām kombinācijām un variācijām, taču pēc kāda brīža atgriezies pie vecajām gatavošanas tradīcijām. Reizēm atkal uznāk tāda krīze, kuru, starp citu šogad piedzīvoju ne vienu reizi vien, kad vispār neko negribas. Doma par ēšanu uzdzina mēmās šausmas. Gar veikala plauktiem klīdu kā rēgs un nesapratu - ko es vispār šeit daru. Bija labi, ka kāds pačukstēja ko gatavot. Ar gatavošanu nebija problēmas, galvenais bija izdomāt ko. Tad nu biju laimīga tajās dienās, kad pamodos ar skaidru domu, ar ko un kā barot savu saimi.
Un šodien bija tāda diena!

otrdiena, 2016. gada 27. septembris

Zemnieku sautējums

Labs vakars!

Ar katras atvases ienākšanu ģimenē, ienāk arī jauni paziņas un draugi. Tagad - virtuālajā laikmetā nodibināt kontaktus ar citiem ir daudz vieglāk un pašsaprotamāk, nekā savus 10 gadus atpakaļ, kad internets un visas tā iespējas bija bērnu autiņos,
Tā nu ar katru atvasi, es iepazīstu aizvien jaunas un jaunas mammītes, kurām mazuļi dzimuši līdzīgā laikā. Ir ar kurām kontakts ir īss, bet ir arī tādi, kas paliek par ģimenes draugiem.
Šajā reizē mani ceļi ir aizveduši uz Latvijas kūrotpilsētu Jūrmalu. Un esam nolasījušās ne tikai ar vājību uz ilgstaigāšanu un latti, bet arī ar vājību pret Sandras gatavoto plovu! Un lai arī gatavošana ir pagalam vienkārša, viss noslēpums slēpjas gaļā. Izrādās viņai radu saimē audzē jērus un kas var būt gardāks un labāks, par vietējo, svaigi audzēto lopiņu. Te nu mēs pārējās mammītes saspicējām ausis un kā maitu lijas sasēdām uz telefona stabiem, sak... gādā mums tos jērus ar. Un Sandra, gods kam gods, savu vārdu tur, un vakar bija tā diena, kad es tiku pie sava jēra!!! Tagad man ir pilna saldētava ar jēru un ja es drīzumā nesākšu blēt, tad būs pavisam feini.
Tad nu starp labiem gabaliem, bija arī sacirsts mugurkauls. Gabali tādi, pēc skata nekādi un īsti saprašanas, kur tos izmantot, varbūt arī nav. Tad nu, izlēmu šos gabalus izmantot pavisam vienkāršā, bet ļoti gardā sautējumā, ko nodēvēju par zemnieku sautējumu. Jo sastāvā, sīpols, ķiploks, kartupeļi un burkāni. Un jā, protams jērs. Ok... mazliet svešuma - rozmarīns. Taču pamatā vienkāršas lietas, kas parasti ir katrā mājā!

pirmdiena, 2016. gada 26. septembris

Siltais ābolu pīrāgs

Labs vakars!
Tie kas vēl pēdējiem spēkiem un cerību seko manam blogam, aiz pārsteiguma noteikti nogāzīsies augšpēdus. Joks!

Tā nu ir sanācis, par spīti manam optimismam, ka gan jau es tūlīt, tūlīt saņemšos un publicēšu kādu jaunu recepti, pauze ir manāmi ieilgusi. Es nokaunos. Tiešām.

Taču tā nu ir sanācis, ka jaunākā atvase pēc dabas ir ciemaslota un mājās uzturēties diži nemīl. Sak, garlaicīgi un lai māte nesajuktu prātā, nācās pievienoties staiguļu grupai. Nē, nē... ne tādām staigulēm. Mēs novācāmies staigules vulgaris, kas savu dienu bez noietiem 20km nespēj iedomāties. Tā mēs parasti 3  -  5 māmiņas staigājām tautu pārsteigdami. Tad nāca vasara, kad man bija jāaudzina viss mans zvēru dārzs un trešo reizi jāgatavojas pirmajai klasei. Un tad jau ēst gatavošanas procesā es nedrīkstēju zaudēt modrību, lai atkal nevāktu eļļu no virtuves grīdas, lai aši starp gatavošanas reizēm iemanītos pabarot vienu mazu uzstājīgu mutīti, kā arī iemācīties griezties piruetē kad rokas pilnas ar produktiem.
Tagad ir sācies ābolu laiks, un šogad raža padevusies makten laba. Mūsmajās iecienītākais veids, kā apēst ābolus, ir izcept plātsmaizē, Viss ģeniālais ir vienkāršs. Taču šoreiz, glābdama ābolus no jaunākās atvases četriem zobeļiem, nolēmu izmēgināt citu recepti. Manu uzmanību šī recepte piesaistīja ar to, ka tur nav taukvielu un nav mīklas kā tādas. Domāts darīts, un šoreiz neaizmirsu paķert līdzi fotoaparātu. Kamēr jaunākā atvase atkal pamanījās izliet eļļu uz grīdas(es biju pārliecināta, ka kārtīgi aizskrūvēju) aši uztapināju ābolpīrāgu!

svētdiena, 2016. gada 13. marts

Grūbas ar olu un saulē kaltētiem tomātiem

Šis brīnums tapa otrā dienā, pēc grubotto ēšanas.
Tā nu sanāca, ka pēc vakariņām nedaudz palika pāri grubotto. Skatos un domāju, nu ko man ar to iesākt. Grūbas garšīgas, varētu uzsildīt un paēst, bet... vakardienas dārzeņi bija apēst. Ko klāt? Novirinu ledusskapi, nekā prātīga nav. Domāju, ai... nobēdzināšu ledusskapī. Bet kaut kā neliek mieru doma, ka nevar tā. Garšīgi tak bija. Pagaršoju aukstas - nu garšīgas nu! Kā tad man pagatavot.
Beigās acis atdūras pret olām, saulē kaltētiem tomātiem. Tā tā... man te nedaudz kausētā siera, sīpols. Ai, miksēs visu kopā, kas būs, būs.
Galarezultāts pārsteidza mani pašu un viss izdevās tik garšīgs. To pat atzina mana vecākā atvase.

Grūbas(grubotto) ar dārzeņiem

Sen mūsmājās nav ēstas grūbas. Jāsaka, ka ar parastajām grūbām ir neliels čakars. Tās jāmērcē pirms gatavošanas. Nē, nu var nemērcēt, bet tad jārēķinās, ka gatavošanas laiks būs ilgāks. To, steidzīgajos darbadienu vakaros, kad gribās maksimāli maz laika pavadīt pie plīts gatavojot vakariņas, galīgi neģeld. Tāpēc grūbas reti kad tiek celtas galdā. Jo lai arī izmērcētas, tās neprasa nemaz tik ilgu laiku, tomēr, tā pati mērcēšana nereti piemirstās. Ko darīt?! Tagad šī lieta ir atrisināta un ja man iepriekš nepateiktu, ka veikala nopērkamas Pērļu grūbas, es visticamāk tā arī nodzīvotu neziņā. Izrādās, ka Pērļu grūbu gatavošanas laiks ir salīdzinoši mazāks un ideāli der grubotto pagatavošanai. Grūbas +  dārzeņi, tas lika sarosīties manam garšu kārpiņām. Pie tam, šī maltīte prasīs akurāt 30minūšu jūsu laika. Tas pie nosacījuma, ka dārzeņus slinkuma dēļ arī pērkat saldētus. Un jā, ja arī buljonu jūs izmantoja gatavotu no kubiciņa. Šī iemesla dēļ es aizgāju uz rajona ekobodi un nopirku bio buljona kubiciņu. Lai arī es neesmu nekāda veselīgās pērtikas lietotāja, tomēr buljona kubiņu es gribēju bez visādām draņķībām.

Pildīti makaroni ar šķiņķi un sieru

Laba diena!
Izlasot nosaukumu, varētu likties, ka gatavošu ierastos Cannelloni. Bet šoreiz tā nebūs. Jau iepriekšējo reizi, kad gatavoju pildītos makaronus es Rimi veikala plauktā pamanīju palielus gliemežvākus. Un tieši tad nodomāju, ka šie akurāt ģeldētu sapildīšanai. Taču nevis ar malto gaļu, bet gan ar šķiņķi un sieru. Domāts darīts. Sapirku visu nepieciešamo un gaidīju to brīdi, kad nu varēšu ķerties klāt. Tas brīdis pienāca vakar!!! Nu ko, sāku gatavot. Viss jau būtu labi, ja vien tie makaroni nebūtu ar mikroplaisām, kas vāroties daudzus makaronus sabojāja un pataisīja par pildīšanai nederīgus. Tāda skāde. Bet nu cik sanāca, tik sanāca. Saime ēda un slavēja, ka esot bāaaaiigi garšīgi. Neliegšos, pašai arī ļoti garšoja. Pie tam, var ēst limitēti. Uzliec tādus 3-4 gliemežvāciņus un viss. Esi paēdis, bet ne pārēdies!

svētdiena, 2016. gada 6. marts

Biezpiena - baltās šokolādes kūka

Labs vakars!
Šī nedēļa man bija viena vienīga kūku izēšanās nedēļa. Reti tā gadās, kad gandrīz katru dienu jāēd kūkas.
Viss sākas ar pirmdienu - kad bija tik retais 29.februāris. Šāds datums tik reizi pa četriem gadiem, nedrīkst to tā vienaldzīgi atstāt. Pie tam jaunākajai atvasei šajā datumā palika JAU 4 mēneši. Kur tas laiks skrien?! Tad nu tapināju kūku, kas bija vienkārši no biskvīta, veikala paciņkrēma un augļiem. Viens divi un gatavs. Otrajā dienā manam cienītajam bija vārda diena un tad vīra māte atveda veikala kūku. Ceturtdien viens velniņš mani dīdīja izmēģināt augļu tarti un visbeidzot sestdien, kad nāca viesi, bija jāceļ galdā kūka. Meklēju interneta dzīlēs ko sakarīgu, līdz uzdūros šai kombinācijai. Biezpiens +  baltā šokolāde. Palasīju, ka arī no sastāvdaļām neko daudz nevajag, nebija divu domu, ka jātaisa!
Tad nu rezumē: rīt iešu 20km kājām(kūku nedēļa dara savu), pati kūka bija biezpienīgi laba. Secinājums - laba un lētāka alternatīva siera kūkām. Jo gatavošanas princips tas pats!

piektdiena, 2016. gada 4. marts

Augļu tarte

Laba diena!
Nu ko, sācies ir marts un es vakar pēc ilgiem laikiem sajutu TO!!! TO, kas saucās gributagadkautkopagatavot, tūlīt un tagad! Sen šī sajūta nebija bijusi un es jau to visu biju norakstījusi uz neatgriešanos. Taču šī svētku nedēļa, jo kā zināms, manam cienītajam bija vārda svētki, tad nu bija jātaisa kūka. Un,... un nedaudz aizrāvos. No kūkas pāri bija palikušas zemenes un man bija nedaudz bail, ka tās aizies postā. Vajadzēja steidzami ko izdomāt un doma par tādu augļu tarti ar krēmīgu olu krēmu man nelika mieru. Domāts darīts un tapināju vien augšā. Tas nekas, ka šodien jau atkal kūka jātaisa, jo šī jau rītdienas viesiem nepietiks, manī ir pamodusies iedvesma.
Nu ko, uz priekšu!

pirmdiena, 2016. gada 22. februāris

Tomātu zupa ar pildītiem makaroniem

Labs vakars!
 Izskatās, ka ziema ir atgriezusies, vismaz sniega ziņā pilnīgi noteikti. Paldies dievam, temperatūra ir gana augsta, lai nezustu ticība, ka tas baltais sniedziņš, kas tagad sasnidzis pagalam slapjš, neaizkavētos uz ilgu laiku.

Vakar vakarā sēžot un ar cienīto pārrunājot dienas notikumus un jaunās nedēļas plānus nonācām pie ļoti svarīga temata - ko pusdienās! Abi vienbalsīgi piekritām, ka vajag zupu. Bet kādu?! Un te nu sākas problēma. Šobrīd kad ar jaunāko atvasi dzīvojos pa mājām, ēst jāgatavo daudz biežāk, nekā tad, kad biju darba ļaužu ierindā. Un te ir tā problēma, kad aizvien biežāk un biežāk ir grūti izdomāt, ko tad gatavot, jo nepamet sajūta - šitas nesen ir ēsts. Tā pārcilājot variantus cienītais izsaucās - uzvāri zupu ar pildītajiem makaroniem! Tā!!! Šeit noteikti vari visgudri noteikt - ja sunim nav ko darīt, viņš laiza olas! Pildīt makaronus un tos vēl zupā izvārīt, darīt nav ko! Kā teica Milēdija - ķēzīs buljonu. Bet mani šī doma aizķēra. Aši konsultējos ar māti googli un pat uzradās viena recepte. Tikai es, kā parasti izlēmu ieviest šādas tādas korekcijas. Par pamatu ņemt vistas buljonu, klāt pievienot tomātus un to visu dekorēt ar sieru un zaļumiem.
Jāsaka, sanāca garšīgi un nedaudz neierasti. Šo zupu prasās servēt lēzenos zupas šķīvjos.


otrdiena, 2016. gada 9. februāris

Vistas gaļas pīrāgs ar dubulto sieru

Sveiciens februārī!

Man jau gribētos teikt, ka JAU ir februāris, pirmais mēnesis šajā gadā ir jau nodzīvots. Pa kuru laiku?! Nepaspēšu ne attapt, kad jau atkal būs darbaļaužu gaitās jādodas. No vienas puses man darbs pietrūkst, no otras puses - kā padomāju par agrajiem rītiem, tā paliek sevis žēl. Nu kāpēc jāceļas tik agri un tik vēlu atpakaļ mājās? Ja vien varētu darbā ierasties uz pulkstens 10.00 un mājās doties jau 15.00. Ideāli!
Pietiks sapņot. Man vēl laiks. Es ceru!

Tad nu vienu dienu sagribējās pīrāgu. Ledusskapī bija aizķērušās šādi tādi vistas fileju atgriezumi(mazas filejiņas) ko ar gudru ziņu biju noglabājusi citai reizei. Te arī kāda paprika mājās mētājās, kukurūzas bundžiņa un pats galvenais, saldētavā bija tešlas kārtaina mīkla. Nu ko, kāpēc svētdienas vakarā neuztaisīt kādu sātīgu pīrāgu un tam visam virsū vēl dubulto siera devu neuzkaisīt. Kaloriju bumba, bet nu garda kaloriju bumba.
Doma un izpildījums vienkāršāks par vienkāršu. Tā nu sanāca, ka pildījumu es biju sagatavojusi vienā dienā, pašu pīrāgu cepu otrā dienā

ceturtdiena, 2016. gada 28. janvāris

Cepts trusis cepeškrāsnī ar dārzeņiem un zaļumiem

Labs vakars!
Nu ko, no sniega gandrīz vairs nav ne miņas, ne ziņas. Bija ziema un izbija. Nē, nu... ja tagad tā smuki sāktos pavasaris es absolūti nebūtu pret, bet kaut kas man liek domāt, ka pavasaris ne tuvu nesāksies.
Vakar bija traka dieniņa. Pēc ilgāka laika es dabūju savu mazo mašīnīti no servisa SPA un jau priecīgi berzēju rokas, ka nu droši vien tagad līdz tehniskai apskatei būs miers. Bet nekā, man jau vajadzēja paredzēt, ka mans auto ir īpašs un nekas nav tik paredzams, kā sākuma likās. Nepietiek ar to, ka vecākā vidējā atvase no skolas atnāca savārdzis. Manī jau iezvanījās trauksmes zvani, ka tik ne gripa. Paldies dievam nē, kaut kāds vīruss. Nu labi, sarunāju, ka paliks mājās, pagulēs, kamēr es otru, jaunāko vidējo atvasi uz deju nodarbībām aizvedīšu. Es tak lepna, savu auto dabūjusi. Kā tad. Lepni aizvizinos līdz bērnu dārzam un tur arī paliku. Kā jau brīdināja, ka tas starteris tā īsti servisa puikām nepatīk, tad tas arī piepildījās. Nu neko, varēju lepni striķī karāties un aiz vīra auto vilkties atpakaļ uz servisu. Tad nu atkal esmu bez auto. Tā jau ir ar to latvieša skopumu, nevar tak visu uzreiz sataisīt, domā - ai, gan jau, kamēr nenobirs, braukšu. Mans auto domā savādāk. Ceru, ka ar to tad mana auto SPA procedūras būs beigušās.
Un tad nu tādā nedaudz dusmīgā neomā uz sevi, ātri iebridu piemājas veikalā. Jāsameklē kaut kas ēdams. Un tur, skaties kā gadījies, kā ne, uzdūros uz truša gaļas. Es teiktu, ka tas bija liktenis. Jo ņēmu vienu citu gaļu, kad paceļot to augšā atklājās diezgan pieklājīga lieluma truša gabals par diezgan pievilcīgu cenu. Daudz nedomājot, grozā iekšā un uz kasi prom.
Tad nu šodien tapināju augšā. Secināju, ka gandrīz visās receptēs, kā neatņemama sastāvdaļa ir baltvīns, bet man baltvīns absolūti neuzrunāja. Šoreiz iztiku ar mājas adžiku(ko parasti tirgo tirgus tantiņas), dārzeņiem, kas nu mājās mētājās un zaļumiem. Sanāca ārkārtīgi garda maltīte. Nesaprotu, kāpēc to baltvīnu visi gāž klāt?!

pirmdiena, 2016. gada 25. janvāris

Baltās šokolādes cepumi bez cepšanas

Laba diena!

Nu ko, gripas sezona ir klāt, paldies dievam, mūsmājās vēl visi veseli. Es it kā no gripas nebaidos, bet tā kā mājās ir maza atvase, tad nu esmu piesardzīga un bez iemesla apkārt pa burzmainām vietām nevazājos. Kā arī ar šodienu laika apstākļi nekļūst diez ko vilinoši, te līst, te slapjš sniegs, viss kūst un kļūst pelēks. Brr... nepatīk. Gribu atpakaļ ziemu un sniegu.

Vakar gan bijām tautās bumbas ripināt un beigās arī iebraucām Spicē. Domāju, aši paskatīšos kādu drēbes gabalu priekš sevis. Bet sanāca viena vienīga vilšanās. Nekā prātīga priekš manis nebija. Nu ko, lai nebūtu vilšanās nopirku sev vismaz skropstu tušu. Būšu smuka!

Un kad diena pavadīta tautās, tad enerģija ir patērēta un vajag atkal sevi uzlādēt pa jaunu. Vēlams ar ko garšīgu.
Tā nu sanācis, ka mājās iemaldījās kukurūzas pārslas saucamās Corn Flakes brokastīm. Parastās, bez cukura, taču manas atvases tā īsti pēc tādām nealkst un es zinu, ka viņi tās arī neapēdīs. Būtu vēl vasara, kad svaigas ogas var pielikt klāt, bet taga ziema. Domāju, ko ar tam pārslām iesākt. Āra mest sirdsapziņa neļauj. Skatos, kas i-neta dzīlēs atrodams un manas domas apstājas pie cepumiem. Viss kas ir nepieciešams - baltā šokolāde, nedaudz sviests un cukurs. Un tas viss bez cepšanas, pagatavojams dažu minūšu laikā. Ideāli, es jums teikšu.


otrdiena, 2016. gada 19. janvāris

Zitinjas harčo

Laba diena!

Nu tad Laimīgu to 2016,gadu! Novēlu lai tiešām šis gads būtu laimīgs, neskatoties ne uz kādiem notikumiem!

Esmu pamodusies neierasti agri, jo jaunākā atvase pēc dabas ir maza pūcīte un ātrāk par plkst. 11,00 kaut kā nemostamies. Šodien pūcēnam kaut kas samisējies un pamodās jau plkst. 9,00. Es gan neesmu pret šajā laikā celties, bet ja man ļauj gulēt ilgāk, es labprāt to arī daru.
Tagad mazā pūce atkal iesnaudusies, steidzu ātri ielīst blogā un uzrakstīt recepti.

Nu jau gandrīz mēnesi mūs priecē ziema. Man patīk ziemas, kad tās ir tādas kā šogad, ar sniegu un salu. Tad tie agrie tumšie vakari vairs neliekas tik depresīvi nīgri. Ņemot vērā manu vēlo celšanos un velšanos, tad diena vispār sākas jau ar pusdienām un tie agrie vakari iedzen manāmā ārprātā - kā... atkal gulēt? Tāpēc dienas gaišo laiku mēģinu maksimāli izmantot pastaigām svaigā gaisā. Parasti pastaigas beidzas ar veikala apmeklējumu, jo nu neesmu, neesmu es cilvēks kas spēj sapirkt pārtiku uz nedēļu. Nē, man patīk no rīta piecelties un tad izdomāt, ko tad īsti es gatavošu. Jo nereti to, ko esmu izdomājusi iepriekšējā vakarā, šodien jau vairs negribās.

Pēdējā laikā mēs daudz ēdām otros ēdienus(kā kartupeļi + gaļa utt.), bet kad aiz loga ir ziema, kad bērni ir izdzīvojušies pa āru, piebristiem zābakiem un sarkaniem deguniem nāk mājās, tad gribas ko siltu un spēcinošu. Kādi tur vairs kartupeļi ar gaļu, gribas zupu. Zupu, kas sasildīs dvēseli jau ar pirmo karoti. Un mana izpratnē šādas zupas ir soļanka un harčo. Biezas, tumīgas un nenormāli gardas.
Iespējams, ka mana recepte ir tālu no orģinālā harčo, bet lai. Tāpēc jau to nosaucu par Zitinjas harčo, šī zupa neprasa daudz pūļu, bet laiku gan.