svētdiena, 2015. gada 13. decembris

Piparkūku mīkla Nr.2

Labs vakars!
Izskatās, ka šogad mūsu ģimene ir piparkūku iznīcinātāji. Aromātiskie cepumi pazūd gaismas ātrumā, ka spēj tik cept. Ja citu gadu manis sataisīta mīkla paliek pāri nākošajam gadam, tad šogad es jau pagatavoju papildinājumu, jo iepriekš sagatavota mīkla tūlīt jau būs beigusies.
Visu laiku esmu izmantojusi šo recepti un visi bija apmierināti. Un vis ticamāk, ka arī šogad es būtu šo mīklu gatavojusi, ja vien es būtu nopirkusi iesalu. Acīmredzot tagad visi gatavo mīklu pasi, ka iesals ir uz izķeršanu. Nekas jau traks nebūtu, un varētu jau es pagaidīt vai nopirkt citu dienu, taču man vajadzēja tagad un tūlīt, jo bija vēlme pagatavot mīklu. Ja jau tagad un tūlīt, tad jāmeklē citas receptes. Tiesa, es nemeklēju, ja jau dažus gadus esi gatavojis mīklu, nu jau apmēram ir nojausma ko un kā vajag vai nevajag darīt, lai mīkla sanāktu. Tā šoreiz rīkojos arī es. Iesala vietā ņēmu pavairāk cukuru kuru izkausēju karamelē un medu. Pie tam, abas sastāvdaļas liku uz aci, cik nu man tā skaidri rāda. Āāāā un pieliku vairāk sviesta, lai treknumiņš gar pirkstiem tek... es jokoju. Galarezultātā ieguvu kraukšķīgas trauslas piparkūkas, kuras nespēj vien apstāties ēst.

sestdiena, 2015. gada 12. decembris

Omletes kēksiņi jeb mafinomlete

Labvakar!

Uzreiz sākšu ar recepti, jo doma par omleti mafinu jeb kēksiņu formā man bija sen. Tikai līdz darīšanai tā īsti netiku. Tad nu šodien jaunākā atvase bija tik vēlīga un pamodās pirms plkst. 10.00 un man pēc visām barošanām un rīta tualetēm atlika laiks un vēlme pamēģināt izcept parasto omleti vulgaris mafinu formiņās. Piekritīsiet, ka šādā formā cepta omlete un vēlāk skaisti formēta galdā vairāk rosina apetīti, nekā parastais pannas variants. Arī pārējām atvasēm šī omlete raisīja interese, jo parastā viņiem ir dziļi vienaldzīga.
Vakar kā reiz vakariņās biju krāsnī sacepusi kartupeļus, kas nu bišķīts bija palicis pāri, šāds tāds siers un daži žēlīgi cīsiņi mētājās pa ledusskapi.
Tad nu ķēros klāt un jāsaka, biju patīkami pārsteigta par rezultātu.

ceturtdiena, 2015. gada 10. decembris

Cepta Dorada ar čili un ķiplokiem

Labs vakars decembrī!

Decembris man iesākās ar badošanos vairāku dienu garumā! Ne jau tīši es badojos lai ielīstu kādā balles kleitā. O nē... i ne tuvu. Balles dēļ nekad neesmu badojusies. Un vispār badošanās man liekas pa galam muļķīga, bet mans organisms domāja savādāk un še ku reku noķēru es angīnu. Noķēru to tik pamatīgi, ka aiz laimes apraudējos, kad pēc 3 dienu neēšanas beidzot man izdevās norīt dažas karotes pagalam šķidras mannā putras. Ak jēziņ, kas tās bija par mokām. Apetīte tak ir, bet varēju tik iebāzt mutē, pakošļāt un izspļaut, jo doma par norīšanu mani iedzina stāvās šausmās. Sapīgi tas bija, pat ļoti.
Bet nu ko par to, viss ir labs, kas labi beidzās un esmu savu angīnu godam izvadījusi, ceru, ka uz neatgriešanos.

Vakar staigājoties ar jaunāko atvasi un svētulīgi apcerot ko gatavot vakariņās, manas domas aizklīda līdz ūdens pasaulei. Sak, kā būtu ar zivi. Bet kādu? Reizēm reklāmas nāk par labu un ieraugot, ka piemājas veikalā Doradai ir atlaide, daudz nedomāju un pirku nost. Pēc tam atceļā no bodes, tikpat svētulīgi apcerēju kā tad šo zivteli gatavot. Tas, ka cepšu cepeškrāsnī, tas ir fakts. Bet kā? Doma par citronu, ķiplokiem un čili man nelika mierā. Domāts darīts, ātri zvik, žvik sagatavoju zivi un pēc tam bija tik jāizcepj. Vakariņas sanāca ļoti gardas. Vieglas, sātīgas un garšīgas.

P.S. šoreiz bilde tapa ar telefona palīdzību, fotoaparātam izrādās baterija jāuzlādē. Galvenais man to neaizmirst....