pirmdiena, 2015. gada 30. novembris

Vistas un kartupeļu sacepums

Labs vakars!
Nu ko, pēdējā novembra diena, rīt jau sākas decembris un tas nozīmē, ka lielie svētki akurāt nav vairs aiz kalniem. Kādi tie būs šogad? Ceru, ka balti, jo šogad man ir vēlme pēc tādiem svinīgiem Ziemassvētkiem ar bagātīgi un galvenais skaisti klātu galdu. Nu tā, kā rāda filmās un reklāmās. Tiesa, man mājās nav rūmes lai šādi izpaustos, tāpēc jau laicīgi ievadīju sarunas ar māsu. Sak, vietas tev gana, galds arī gana liels un servīze ko svētku reizēs galdā celt, arī iraid. Tā ka manas vēlmes pēc reklāmās redzētā galda tā kā būtu apmierinātas. Vēl tikai gribētos skaisti sapucētus un pagalam paklausīgas atvases, un sniegu aiz loga! Kosmoss, tu dzirdi ko es vēlos?!!!

Labi, kamēr es te savas domas raidu kosmosā, tikmēr uz zemes man jāgatavo saimei vakariņas. Jāsaka, ka jaunākā atvase sāk aizvien vairāk un vairāk pieprasīt sev uzmanības, jo cik gan ilgi var gulēt gultiņā un blenzt redelēs. It sevišķi brīžos, kad mamma dodas virtuves virzienā. Nekā nebij, un tad nu man apvienojot patīkamo ar lietderīgo jāiemācās brīvajos brīžos pagatavot saimei vakariņas.
Šī recepte ir pagalam vienkārša un garšīga. Pie tam arī gatavošana neprasa baigi daudz pūļu un var vairākos piegājienos to gatavot, lai pašās beigās var ielikt cepeškrāsnī.

otrdiena, 2015. gada 17. novembris

Aļņa gaļas gulašs

Labs vakars!
Ārā laiciņš pagalam draņķīgs un man tas uzdzen zināmu depresiju, jo es kā apzinīga mamma, man ribās ar mazulīti iziet ārā pastaigāties. Šodien tas nepavisam nesanāca. Nu neko... cerēsim uz labākiem laika apstākļiem.

Te pa Mārtiņiem es tiku pie aļņa gaļas. Šāds lops manās rokās nonāca pirmo reizi. Neteikšu, ka nepriecājos un tomēr tas radīja zināmas bažas, ko tad no šitā lopiņa pagatavot. Labi, ka dāsnais devējs jau bija daļu manas problēmas  atrisinājis un gaļa bija vai nu priekš kotletēm vai gulašam. Cienītais padzirdot par meža lopiņu strikti noteica, neķērnā labu mantu kotletēs, taisi gulašu.
Gulašu, saki?! Nu labi , bet pirms tam iedrošinājumu meklēju interneta ārēs. Bet ziniet, nekā prātīga neatradu. Man vairāk interesēja kādas garšvielas likt, taču informācija ir visai skopa. Nu i dievs ar viņu, paļaušos uz čujs, ņuhs un poņa. Jāsaka uzreiz, sanāca baigi garšīgi.
Tā kā nezināju cik tas lopiņš bija liels, jauns vai jau ar zināmu dzīves pieredzi, es gaļu uz nakti noturēju kefīrā, lai mīkstāka. No garšvielām izmantoju smaržīgos piparus, parastos melnos, ķimenes un kadiķu ogas. Klāt vēl sīpols +  ķiploks un lai būtu gana trekni, visam klāt vēl saldais krējums. Bet kopā ar kartupeļiem bija ļoti garšīgi. Tagad, ja sanāk dzīvē vēl kādreiz tikt pie tāda lopiņa gaļas, tad noteikti izmēģināšu citus variantus, kā gaļu pagatavot. Bet pagaidām, mans pirmais aļņa gaļas gulašs.

trešdiena, 2015. gada 11. novembris

Cepta forele ar apelsīniem

Labs vakars šajā svētku dienā!

Kamēr man vēl ir apņēmība, steidzu ātri ātri gatavot un publicēt kaut ko jaunu. Kas zin, kurā brīdī tas viss apniks, nebūs laika vai vienkārši būs slinkums.

Tad nu šovakar kamēr vēl cienītais pēdējo dienu bauda jaunā tēva atvaļinājumu, apķēros, ka šim vakaram nav izdomātas vakariņas. Jēzīt, ko nu? Steidzu skatīt kas man labs ledusskapī vai pa fiksam, kamēr vēl ir kam atvasi uzticēt, aizlaist uz veikalu. Vai arī cienīto aizsūtīt. Tā kā uz vakariņu gatavošanas laiku būšu divatā ar mazo brēkuli, tad nu receptei ir jābūt vieglai, ātrai, bet garšīgai. Parakņājos saldētavā un uzgāju divas mazas forelītes. Tās pirms neilga laika biju pirkusi, kad vēl uz grūtām kājām esot, zivi sakārojās. Jo kā zināms, es neesmu nekāds zivju fans, it īpaši jau lašu/foreļu fans. Edu vai nu mazsālītu, vai kūpinātu, bet visādus ceptos un vārītos variantus, dies pasarg vēl tvaicētos, man nepiedāvāt. Taču, kā zināms, grūtniecība dara brīnumus un es pie pilna saprāta pati šīs foreles esmu pirkusi. Nu ir pienākusi reize tās gatavot.
Tā kā zivs ir pabijusi saldētavā, skaidrs, ka izteiktu garšu var negaidīt. Tāpēc mierīgu sirdi uzlabosim to visu ar palīgvielām.
Kā zināms, citrons ir bez maz vai neatņemama sastāvdaļa pie zivs ēdieniem un lielākā daļa recepšu ko aplūkoju, bija pielietots citrons. Taču, man kaut kā līdz galam tas nepārliecināja un gribējās ko maigākas garšas. Apelsīns?! Hmm... kāpēc gan ne?!
Tad nu šoreiz cepot izmantoju apelsīnu un secinājums bija pārsteidzošs, pēc izcepšanas izspiežot sulu no izmantotajiem apelsīniem, atvases zivi ēda ka šņakst vien. Teica, ka esot baigi garšīgi. Jāsaka, ka arī man pašai tīri labi gāja pie sirds. Par cienīto nerunāsim, viņš ka parasti zvaigznes solīja no debesīm nonest.

otrdiena, 2015. gada 10. novembris

Fiksā cūkagaļa ar dārzeņiem

Nu tad labs vakars!
Šodien jau mājās izdzirdēju pārsteiguma pilnu saucienu - Tev rokās fotoaparāts?!!! Nevar būt!!!!!

Var, tikai visam vajag pacietību un laiku.
Pirmām kārtām gribu pateikt paldies tiem lasītājiem un sekotājiem, kas uzcītīgi gaidīja manu atgriešanos. Paldies jums. Savā ziņā, sajutos atbildīga par tiem, ko pieradini un nācās ar steigu šo netaisnību labot. Kā man sanāks... nu tad jau redzēs. Pagaidām neko nesolu.

Kur tad es biju pazudusi, ka kopš marta neviena ieraksta. Tā nu ir sanācis, ka pēc pēdējā ieraksta, nākošajā dienā kļuvu par lielu purkšķīšu (fenheļu) tējas dzērāju, mana diennakts ir sadalīta pēc diezgan noteikta stundu režīma. Jā, mūsu ģimenē ir iebrāzusies vēl viena atvase. Visnotaļ negaidīti priekš mūsu ģimenes un tagad man jāaprod ar domu, ka tas mazais brīnums, kas guļ mazajā gultiņā ir manis pašas atvase, nevis uz laiku aizdots brēkulis. Tagad, miedziņa starplaikos jāsakārto māja, jānokontrolē vecākās atvases, jāuztaisa ģimenei ēst utt. Normāla zīdaiņu māmiņas ikdiena.

Labi, ko nu par to. Tagad, kad mana diena sadalīta ik pa dažām stundām un tad vēl pastāv risks, ka būs steidzams izsaukums, tad arī maltītēm jābūt maksimāli vienkāršām un ātri pagatavojamām. Šī recepte tāda ir. Nekādas Amerikas atklāšanas te nav. Bet maltīte sanāca tik garda un šeit mierīgi var iekļauties 30min, kamēr sagatavo dārzeņus. Visu pārējo paveic cepeškrāsns.