trešdiena, 2015. gada 14. janvāris

Jogurta mafini ar persikiem

Labs vakars!
Nāku es te ar bēdu vēsti, kas cieši jo cieši saistīta ar šo recepti. Nē, nē, neviens nav nomiris, aizgājis vai kā citādi, ptu, ptu, ptu... mani pametis. Es domāju no dzīvām būtnēm.
Bet ja runājam par aizgājējiem, tad jā... dziļās sērās paziņoju, ka pagājušo svētdien, tieši mafinu cepšanas brīdī, dzirksteļojot aizgāja man uzticamā un neaizvietojamā cepeškrāsns. Mhm... par aizgājējiem tikai labu vai nu neko, tad nu izlikšos, ka man nepavisam nav dusma uz to, ka tā izdomāja izbeigties tieši svarīgākajā brīdī, kad visa māja gaida kaut ko garšīgu. Še tev vecīt vasarsvētki!!! Dzirksteles šķīda ne pa jokam, labi, ka vismaz lielāko daļu es biju sacepusi. Taču tas nemazināja manas bēdas, jo mafini izrādījās ārkārtīgi gardi. Nu velss, nu!
Tāda, lūk, man sāpe!

svētdiena, 2015. gada 11. janvāris

Sildošais vistas buljons ar grauzdiņiem

Labs vakars jūsmājās!
Nu ko, laiciņš aiz loga kā radīts laiskām pastaigām atklātā laukā?! Joks.
Vienu gan es zinu droši, ka ja kādu brīdi atpakaļ mocījos ar domu - ko lai velk mugurā, tad tagad no rītiem, nē... pareizāk, jau kopš iepriekšējās dienas vakara, es izmisīgi domāju - ko vilkt kājās! Zābakus, gumijniekus, slidas vai pleznas?? Jāsaka, ka problēma visnotaļ liela un tas, ka no rīta priecājies par siltajiem ērtajiem zābakiem, nebūt nenozīmē, ka arī vakarā par tiem priecāsies un ar izteiktu skaudību skatīsies uz tiem, kam gumijas zābaki kājās. Mhm... es jau tagad mēģinu saprast, kas rīt uz ielām darīsies un cik čakli/slinki būs bijuši sētnieki. Ej nu zīlē kafijas biezumos.
Taču, kamēr es te nodarbojos ar zīlēšanu - paralēli sapratu, ka gribas kādu siltu, gardu zupu. Tad nu vienu dienu klaiņojot pa interneta dzīlēm es uzdūros uz kārdinošas zupas receptes - buljons, grauzdiņi un ķiploki. Es gan šo recepti nedaudz pamainīju pievienojot klāt papriku un puravu.
Jāsaka, ka sanāca spēcinoša, sildoša zupa - kā radīta kad aiz logiem debesis ar zemi iet kopā.

svētdiena, 2015. gada 4. janvāris

Pēcsvētku ķirbja biezzupa

Sirsnīgs sveiciens Jaunajā gadā!
Nu ko, gribētos jau kaut ko apņemties jaunajā gadā, bet laikam tomēr iztikšu bez. Lai viss paliek kā ir un miers mājās, kas arī nav mazsvarīgi.
Gada izskaņa mūsmājās bija "jautra", un šoreiz par jautrību gādāja jaunāka atvase. Ikurāt izdomājot, ka priekš kam galva, ja ir smukas kājas?! Tā nu pirmajā ziemas prieku dienā nokļuvām jau piemirstajā bērnu slimnīcā ar jauku kaiti, kā smadzeņu satricinājums. Un šoreiz pēc apskates nevis palaida uz mājām, bet gan ielika izolatorā uz nakti, novērošanai. Te nu sākās jautrība, jo mammītei, kas nakti pavadīs kopā ar bērnu, pienākas tikai krēsls. Burvīgi ne? Un atvase sava mazā auguma dēļ iebāzta redeļu gultiņā, kur izzūd pēdējās cerības ieritināties kājgalī. Piecos naktī es biju gatava zvanīt cienītajam un teikt lai mani savāc. Tāds besis, nogurums un bezspēcība un tas krēsls ne mirkli nepaliek ērtāks. Tā nu beigās iekaroties redelēs es tomēr pasnaudu par ko manas smadzenes pēcāk gribēja uzsprāgt. Bet ko nu par slikto. Beigās jau tikām mājās un es nākošo dienu vienkārši nogulēju gultā.
Līdz ar to, mums jaungada sagaidīšana bija jāievēro pēc iespējas mierīgāka, kas mums arī lieliski izdevās. Un kad visi svētki galā pamazām jāatgriežas ikdienas ritmā. Arī pēc visām šīm svētku izēšanām, secināju, ka gribu zupu. Atvēru ledusskapi un novaidējos - visa kā tik daudz un tajā pašā laikā nekā sakarīga. Pētot tuvāk ledusskapja saturu uzdūros ķirbim. Pie dārzeņu plaukta atradu papriku un dažus kartupeļus. Te arī kāds žāvēts gaļas klancīts mētājās, ķiploks man vienmēr ir mājās. Tā, kas no treknuma - saldais krējums ir, sviests nedaudz arī. Ai, lai iet viss vienā biezzupā un gan jau būs labi. Tā nu tapa bezgala vienkārša, bet ārkārtīgi garda biezzupa, ko mana slimā jaunākā atvase ēda pa divi lāgi. Skatos, ka drīz būšu iedraudzējusies ar ķirbi.