pirmdiena, 2015. gada 2. februāris

Rasoļņiks ar desu

Labs vakars!
Nu ko, beidzot ir beidzies pirmais šī gada mēnesis. Jāsaka, lai arī strādāts ir tikai 4 nedēļas, tomēr nepamet sajūta, ka bija vairāk. Kā tik pamosties, paskaties kalendārā un secini, ka vēl joprojām ir janvāris. Nu neko, celies un velies ar domu par gaišo nākotni, ka beidzot nāks februāris, tad marts un tad jau arī sāksies siltais pavasaris. Cerams.
Lai arī es vēl nesen žēlojos par straujo laika ritējumu, janvāris bija tāds mierīgs mēnesis. Nedaudz pārdomas, nedaudz pašanalīzes un sevis salikšana pa plauktiņiem. Nē, nekādas jaungada apņemšanās es neapņēmos. tikai tā skaidrāk iezīmēju jau sev labi zināmās lietas.
Tā nu lēnu garu, baudot laisku svētdienas rītu secināju, ka visa nedēļa pagājusi skriešanā, gribas ko tādu rimtu, meditējošo pagatavot. A kas var būt labāks par kādas zupas pagatavošanu, vēlams ar daudzām sastāvdaļām. Tad tā rimti vāri buljonu, griez sastāvdaļas un domā savas domas. Pie kam, neviens i tuvumā nenāk, kad darbojies ar tikko uzasinātu nazi.
Kad tiku skaidrībā ar to, ka gatavošu zupu, apjautājos cienītajam vai ir kādas konkrētas vēlmes. Viņš visu atstāja manā ziņā un te man prātā iešāvās doma - rasoļņiks. Un vēl es secināju, ka šādu zupu līdz šim es šeit neesmu publicējusi. Nē nu.... ar vienu šāvienu divi zaķi.
Taču šeit ir maza atkāpīte, nezinu ko un kā jūsmājās sauc pa rasoļņikiem, bet mūsmājās, mana mammu mamma jau šo zupu vārot, lika klāt desu. Tāpēc manā izpratnē, rasoļņiks bez desas nav rasoļņiks.

Tātad, mums vajadzēs:
1kg. teļa kaulus
4 vidēji lielus kartupeļus
2 vidēji lielus burkānis
2 sīpolus
4 sālītus gurķus
2 ķiploku daiviņas
500gr. desas
1 nepilna glāze grūbu
garšvielas: lauru lapa, smaržīgie pipari, melnie pipari, kaltētie zaļumi
sāls
cukurs
2 ēd,k. sviesta

ņemam buljonam paredzētos teļa kaulus, noskalojam un liekam kaltā. Pārlejam ar ūdeni un liekam vārīties, klāt pieberot sāli.
Kad buljons sāk vārīties, to kārtīgi noputojam, pieberam klāt visas zupai domātās garšvielas - lauru lapa, pipari, kaltētie zaļumi utt. un uz lēnas uguns vāram visamz 1h, ja ne nedaudz ilgāk.




Paralēli buljonam, bļodā ieberam nepilnu glāzi grūbu un pārlejam tās ar verdošu ūdeni. Lai mērzējās  kamēr vārās buljons.
Kad tas viss izdarīts, ķeramies pie nesteidzīgas meditācijas un nomizojam kartupeļus, burkānus, sīpolus, ķiplokus. Lēnu garu sagriežam gabaliņos, kas griežams gabaliņos, kas rīvējams, to mierīgi sarīvējam.



Sagriežam arī desu un sālītos gurķus.

Kad buljons uzvārījies, ķeksējam kaulus laukā un gaļu kas ir ap kauliem pēc izvēles - var skrubināt nost.
Tikmēr buljonā ber iekšā grūbas un uz atsevišķas pannas izkausē 2 ēdamkarotes sviesta. Tur liek cepties sīpolus ar ķiplokiem un sarīvētos burkānus. uz lēnas uguns apcep kādas minūtes 10.





Kad burkāni apcepušies, beram tos klāt pie zupas, tāpat arī kartupeļus un apskrubināto kaulu gaļu. Vāra līdz grūbas gandrīz mīsktas. Man patīk, kad vēl ir tāds kraukšķis jūtams. Pēc tam pievieno sagriezto desu un gurķus. Pavāra vēl kādu mirkli, pagaršo pēc garšas vai ok. un viss. Servē galdā.






Lūk, lēns meditatīvs process pie gatavošanas, bet zupa sanāk garda un spēcinoša.

Lai labi garšo!

2 komentāri:

  1. Paldies! Lasīju un atpazinu manas bērnības zupu, kuru Lotosā pa vasarām ēdu. Tās zupas dēļ es vienmēr gribēju pa vasaru uz tām nometnēm ;)

    AtbildētDzēst
  2. Manā bērnībā bodēs tirgoja puslitra burciņas, ar lepnu uzrakstu ''Rasoļņiks''. Mamma pirka tādu burciņu un divsimt ( uz svētkiem trīssimt) gramu lētās desas. Burciņu izgāza katliņā, litru ūdens virsū, bik pavārīja, desu sagrieza klucīšos, krietni sacepa ar sīpolu un šķieba tai virumā iekšā. Ar krējuma karoti pa virsu bija Dievu ēdiens!

    AtbildētDzēst