svētdiena, 2015. gada 13. decembris

Piparkūku mīkla Nr.2

Labs vakars!
Izskatās, ka šogad mūsu ģimene ir piparkūku iznīcinātāji. Aromātiskie cepumi pazūd gaismas ātrumā, ka spēj tik cept. Ja citu gadu manis sataisīta mīkla paliek pāri nākošajam gadam, tad šogad es jau pagatavoju papildinājumu, jo iepriekš sagatavota mīkla tūlīt jau būs beigusies.
Visu laiku esmu izmantojusi šo recepti un visi bija apmierināti. Un vis ticamāk, ka arī šogad es būtu šo mīklu gatavojusi, ja vien es būtu nopirkusi iesalu. Acīmredzot tagad visi gatavo mīklu pasi, ka iesals ir uz izķeršanu. Nekas jau traks nebūtu, un varētu jau es pagaidīt vai nopirkt citu dienu, taču man vajadzēja tagad un tūlīt, jo bija vēlme pagatavot mīklu. Ja jau tagad un tūlīt, tad jāmeklē citas receptes. Tiesa, es nemeklēju, ja jau dažus gadus esi gatavojis mīklu, nu jau apmēram ir nojausma ko un kā vajag vai nevajag darīt, lai mīkla sanāktu. Tā šoreiz rīkojos arī es. Iesala vietā ņēmu pavairāk cukuru kuru izkausēju karamelē un medu. Pie tam, abas sastāvdaļas liku uz aci, cik nu man tā skaidri rāda. Āāāā un pieliku vairāk sviesta, lai treknumiņš gar pirkstiem tek... es jokoju. Galarezultātā ieguvu kraukšķīgas trauslas piparkūkas, kuras nespēj vien apstāties ēst.

sestdiena, 2015. gada 12. decembris

Omletes kēksiņi jeb mafinomlete

Labvakar!

Uzreiz sākšu ar recepti, jo doma par omleti mafinu jeb kēksiņu formā man bija sen. Tikai līdz darīšanai tā īsti netiku. Tad nu šodien jaunākā atvase bija tik vēlīga un pamodās pirms plkst. 10.00 un man pēc visām barošanām un rīta tualetēm atlika laiks un vēlme pamēģināt izcept parasto omleti vulgaris mafinu formiņās. Piekritīsiet, ka šādā formā cepta omlete un vēlāk skaisti formēta galdā vairāk rosina apetīti, nekā parastais pannas variants. Arī pārējām atvasēm šī omlete raisīja interese, jo parastā viņiem ir dziļi vienaldzīga.
Vakar kā reiz vakariņās biju krāsnī sacepusi kartupeļus, kas nu bišķīts bija palicis pāri, šāds tāds siers un daži žēlīgi cīsiņi mētājās pa ledusskapi.
Tad nu ķēros klāt un jāsaka, biju patīkami pārsteigta par rezultātu.

ceturtdiena, 2015. gada 10. decembris

Cepta Dorada ar čili un ķiplokiem

Labs vakars decembrī!

Decembris man iesākās ar badošanos vairāku dienu garumā! Ne jau tīši es badojos lai ielīstu kādā balles kleitā. O nē... i ne tuvu. Balles dēļ nekad neesmu badojusies. Un vispār badošanās man liekas pa galam muļķīga, bet mans organisms domāja savādāk un še ku reku noķēru es angīnu. Noķēru to tik pamatīgi, ka aiz laimes apraudējos, kad pēc 3 dienu neēšanas beidzot man izdevās norīt dažas karotes pagalam šķidras mannā putras. Ak jēziņ, kas tās bija par mokām. Apetīte tak ir, bet varēju tik iebāzt mutē, pakošļāt un izspļaut, jo doma par norīšanu mani iedzina stāvās šausmās. Sapīgi tas bija, pat ļoti.
Bet nu ko par to, viss ir labs, kas labi beidzās un esmu savu angīnu godam izvadījusi, ceru, ka uz neatgriešanos.

Vakar staigājoties ar jaunāko atvasi un svētulīgi apcerot ko gatavot vakariņās, manas domas aizklīda līdz ūdens pasaulei. Sak, kā būtu ar zivi. Bet kādu? Reizēm reklāmas nāk par labu un ieraugot, ka piemājas veikalā Doradai ir atlaide, daudz nedomāju un pirku nost. Pēc tam atceļā no bodes, tikpat svētulīgi apcerēju kā tad šo zivteli gatavot. Tas, ka cepšu cepeškrāsnī, tas ir fakts. Bet kā? Doma par citronu, ķiplokiem un čili man nelika mierā. Domāts darīts, ātri zvik, žvik sagatavoju zivi un pēc tam bija tik jāizcepj. Vakariņas sanāca ļoti gardas. Vieglas, sātīgas un garšīgas.

P.S. šoreiz bilde tapa ar telefona palīdzību, fotoaparātam izrādās baterija jāuzlādē. Galvenais man to neaizmirst....


pirmdiena, 2015. gada 30. novembris

Vistas un kartupeļu sacepums

Labs vakars!
Nu ko, pēdējā novembra diena, rīt jau sākas decembris un tas nozīmē, ka lielie svētki akurāt nav vairs aiz kalniem. Kādi tie būs šogad? Ceru, ka balti, jo šogad man ir vēlme pēc tādiem svinīgiem Ziemassvētkiem ar bagātīgi un galvenais skaisti klātu galdu. Nu tā, kā rāda filmās un reklāmās. Tiesa, man mājās nav rūmes lai šādi izpaustos, tāpēc jau laicīgi ievadīju sarunas ar māsu. Sak, vietas tev gana, galds arī gana liels un servīze ko svētku reizēs galdā celt, arī iraid. Tā ka manas vēlmes pēc reklāmās redzētā galda tā kā būtu apmierinātas. Vēl tikai gribētos skaisti sapucētus un pagalam paklausīgas atvases, un sniegu aiz loga! Kosmoss, tu dzirdi ko es vēlos?!!!

Labi, kamēr es te savas domas raidu kosmosā, tikmēr uz zemes man jāgatavo saimei vakariņas. Jāsaka, ka jaunākā atvase sāk aizvien vairāk un vairāk pieprasīt sev uzmanības, jo cik gan ilgi var gulēt gultiņā un blenzt redelēs. It sevišķi brīžos, kad mamma dodas virtuves virzienā. Nekā nebij, un tad nu man apvienojot patīkamo ar lietderīgo jāiemācās brīvajos brīžos pagatavot saimei vakariņas.
Šī recepte ir pagalam vienkārša un garšīga. Pie tam arī gatavošana neprasa baigi daudz pūļu un var vairākos piegājienos to gatavot, lai pašās beigās var ielikt cepeškrāsnī.

otrdiena, 2015. gada 17. novembris

Aļņa gaļas gulašs

Labs vakars!
Ārā laiciņš pagalam draņķīgs un man tas uzdzen zināmu depresiju, jo es kā apzinīga mamma, man ribās ar mazulīti iziet ārā pastaigāties. Šodien tas nepavisam nesanāca. Nu neko... cerēsim uz labākiem laika apstākļiem.

Te pa Mārtiņiem es tiku pie aļņa gaļas. Šāds lops manās rokās nonāca pirmo reizi. Neteikšu, ka nepriecājos un tomēr tas radīja zināmas bažas, ko tad no šitā lopiņa pagatavot. Labi, ka dāsnais devējs jau bija daļu manas problēmas  atrisinājis un gaļa bija vai nu priekš kotletēm vai gulašam. Cienītais padzirdot par meža lopiņu strikti noteica, neķērnā labu mantu kotletēs, taisi gulašu.
Gulašu, saki?! Nu labi , bet pirms tam iedrošinājumu meklēju interneta ārēs. Bet ziniet, nekā prātīga neatradu. Man vairāk interesēja kādas garšvielas likt, taču informācija ir visai skopa. Nu i dievs ar viņu, paļaušos uz čujs, ņuhs un poņa. Jāsaka uzreiz, sanāca baigi garšīgi.
Tā kā nezināju cik tas lopiņš bija liels, jauns vai jau ar zināmu dzīves pieredzi, es gaļu uz nakti noturēju kefīrā, lai mīkstāka. No garšvielām izmantoju smaržīgos piparus, parastos melnos, ķimenes un kadiķu ogas. Klāt vēl sīpols +  ķiploks un lai būtu gana trekni, visam klāt vēl saldais krējums. Bet kopā ar kartupeļiem bija ļoti garšīgi. Tagad, ja sanāk dzīvē vēl kādreiz tikt pie tāda lopiņa gaļas, tad noteikti izmēģināšu citus variantus, kā gaļu pagatavot. Bet pagaidām, mans pirmais aļņa gaļas gulašs.

trešdiena, 2015. gada 11. novembris

Cepta forele ar apelsīniem

Labs vakars šajā svētku dienā!

Kamēr man vēl ir apņēmība, steidzu ātri ātri gatavot un publicēt kaut ko jaunu. Kas zin, kurā brīdī tas viss apniks, nebūs laika vai vienkārši būs slinkums.

Tad nu šovakar kamēr vēl cienītais pēdējo dienu bauda jaunā tēva atvaļinājumu, apķēros, ka šim vakaram nav izdomātas vakariņas. Jēzīt, ko nu? Steidzu skatīt kas man labs ledusskapī vai pa fiksam, kamēr vēl ir kam atvasi uzticēt, aizlaist uz veikalu. Vai arī cienīto aizsūtīt. Tā kā uz vakariņu gatavošanas laiku būšu divatā ar mazo brēkuli, tad nu receptei ir jābūt vieglai, ātrai, bet garšīgai. Parakņājos saldētavā un uzgāju divas mazas forelītes. Tās pirms neilga laika biju pirkusi, kad vēl uz grūtām kājām esot, zivi sakārojās. Jo kā zināms, es neesmu nekāds zivju fans, it īpaši jau lašu/foreļu fans. Edu vai nu mazsālītu, vai kūpinātu, bet visādus ceptos un vārītos variantus, dies pasarg vēl tvaicētos, man nepiedāvāt. Taču, kā zināms, grūtniecība dara brīnumus un es pie pilna saprāta pati šīs foreles esmu pirkusi. Nu ir pienākusi reize tās gatavot.
Tā kā zivs ir pabijusi saldētavā, skaidrs, ka izteiktu garšu var negaidīt. Tāpēc mierīgu sirdi uzlabosim to visu ar palīgvielām.
Kā zināms, citrons ir bez maz vai neatņemama sastāvdaļa pie zivs ēdieniem un lielākā daļa recepšu ko aplūkoju, bija pielietots citrons. Taču, man kaut kā līdz galam tas nepārliecināja un gribējās ko maigākas garšas. Apelsīns?! Hmm... kāpēc gan ne?!
Tad nu šoreiz cepot izmantoju apelsīnu un secinājums bija pārsteidzošs, pēc izcepšanas izspiežot sulu no izmantotajiem apelsīniem, atvases zivi ēda ka šņakst vien. Teica, ka esot baigi garšīgi. Jāsaka, ka arī man pašai tīri labi gāja pie sirds. Par cienīto nerunāsim, viņš ka parasti zvaigznes solīja no debesīm nonest.

otrdiena, 2015. gada 10. novembris

Fiksā cūkagaļa ar dārzeņiem

Nu tad labs vakars!
Šodien jau mājās izdzirdēju pārsteiguma pilnu saucienu - Tev rokās fotoaparāts?!!! Nevar būt!!!!!

Var, tikai visam vajag pacietību un laiku.
Pirmām kārtām gribu pateikt paldies tiem lasītājiem un sekotājiem, kas uzcītīgi gaidīja manu atgriešanos. Paldies jums. Savā ziņā, sajutos atbildīga par tiem, ko pieradini un nācās ar steigu šo netaisnību labot. Kā man sanāks... nu tad jau redzēs. Pagaidām neko nesolu.

Kur tad es biju pazudusi, ka kopš marta neviena ieraksta. Tā nu ir sanācis, ka pēc pēdējā ieraksta, nākošajā dienā kļuvu par lielu purkšķīšu (fenheļu) tējas dzērāju, mana diennakts ir sadalīta pēc diezgan noteikta stundu režīma. Jā, mūsu ģimenē ir iebrāzusies vēl viena atvase. Visnotaļ negaidīti priekš mūsu ģimenes un tagad man jāaprod ar domu, ka tas mazais brīnums, kas guļ mazajā gultiņā ir manis pašas atvase, nevis uz laiku aizdots brēkulis. Tagad, miedziņa starplaikos jāsakārto māja, jānokontrolē vecākās atvases, jāuztaisa ģimenei ēst utt. Normāla zīdaiņu māmiņas ikdiena.

Labi, ko nu par to. Tagad, kad mana diena sadalīta ik pa dažām stundām un tad vēl pastāv risks, ka būs steidzams izsaukums, tad arī maltītēm jābūt maksimāli vienkāršām un ātri pagatavojamām. Šī recepte tāda ir. Nekādas Amerikas atklāšanas te nav. Bet maltīte sanāca tik garda un šeit mierīgi var iekļauties 30min, kamēr sagatavo dārzeņus. Visu pārējo paveic cepeškrāsns.

trešdiena, 2015. gada 28. oktobris

Pauze

Laba diena!

Nu ko lai saka, pēdējais ieraksts ir tapis šā gada 29.martā. Tas nu sanāk diezgan pasen un vairāk nekas jauns nav publicēts.
Nav tā, ka neko es neesmu gatavojusi, absolūti nē. Esmu, un pietiekami daudz, galu galā, mājās 5 mutes jābaro, taču manā dzīvē ir iezagušās šādas tādas pārmaiņas, kas diezgan loģiski izskaidro manu slinkumu uz jaunu recepšu datēšanu un publicēšanu.
Tagad uz gadu es atkal būšu mājsaimniece un es ceru, ka iedvesma un enerģija atgriezīsies manā ikdienas ritmā un tad jau nepaslinkošu un publicēšu kādu recepti no manas ikdienas.

Bet tā, pagaidām saku lielu paldies par to, ka joprojām lasāt un izmantojat manas publicētās receptes. Prieks, ka noder.

P.S. jūs droši varat iesūtīt savējās, rubrika " Tā gatavo citi"  nav slēgta ;)

svētdiena, 2015. gada 29. marts

Trusis saldā krējuma un sinepju mērcē

Labs vakars!
Nu ko, oficiāli ir iestājies vasaras laiks un man ir baiss enerģijas trūkums. Laikam siltā ziema dara savu un visu enerģiju ir izsūkusi uz neatgriešanu. Ko darīt? A neko, vienkārši paņemt nedēļu brīvu, lai izgulētos un palaiskotos pa māju. Ceru, ka tas vismaz līdzēs un atkal būs enerģija strādāt tālāk. Lai gan mani māc smagas šaubas, ka es sevi mānu.
Labi, ko nu par to, domāju, ka ne es vienīgā, kas šajā pavasarī meklē vitamīnu enerģiju krātuves lai papildinātu savus izsīkušos krājumus. Ar skaudību skatos uz savām atvasēm un domāju - nu kur viņiem tādas rezerves?!!
To, ko es šodien gatavoju nebūt neatgriež zaudētos vitamīnus un enerģiju, bet vienu dienu, kad es tā laiski klīdu pa veikalu, ar mani sāka runāties trusis. Pie tam, par ļoti jauku cenu. Protam, ka jāņem ciet. Gan jau izdomās, kā gatavot.
Tad nu šodien pienāca tā diena un nolēmu - gatavos pa vienkāršo. Sinepes, medus, citrons un salds krējums. Ķiploks - vienīgais garšaugs. Āāāā un nedaudz melnie pipari.
Sanāca ārprātīgi labi.
Bet tagad visu pēc kārtas

pirmdiena, 2015. gada 9. marts

Liellopa šmoris ar melnajām plūmēm

Labs vakars!
Ja jūs zinātu, kā man šodien neko negribas darīt. Par slinkums slinkot!! Reti kad ir tā, bet kad uznāk, tad no visas sirds. Protams, nekāda lielā slinkošana man nesanāca, jo šodien ir pirmdiena un visiem kārtīgiem cilvēkiem pirmdiena ir darba diena. Tajā skaitā arī man. Sēdēju ar lielām acīm un neko nesapratu, izskatās, ka visi to pamanīja, bet bija tik toleranti un neko neteica. Paldies viņiem par to.
Bet iemesls slinkumam visticamāk ir manas brīvdienu aktivitātēs. Tā nu sanāca, ka pagājušo nedēļu jaunākā atvase atcerējās, ka sen taču nav vārguļojusi. Tad nu nolēma to steigšus labot. Un plānoto divu brīvdienu vietā, man sanāca veselas trīs. Ok, viena no tām ar pusslimu atvasi astē un tomēr, no rīta varēju pagulēt ilgāk. Tad nu smēlusies enerģiju brīvdienām, sestdien nodevos foršai pastaigai pie jūras, un svētdien ar lielu svinīgumu no bēniņaugšas nocēlu savu veco, uzticamo velo! Kam, man par milzīgu pārsteigumu, atklājās, ka kamēr ārā valdīja bargā ziema, mans velo uzticīgi bija glābis žurku no bada nāves un laipni izbarojis gumijas rokturus. Ķeskas vien palikušas. Nu nekas,par spīti to neesamībai es tomēr izmetu līkumu ar velo un sajutos gandrīz kā vecajos labajos laikos. Fiziskās aktivitātes ir forši!!!
Ak jā, kāpēc tik garš ievads... svaigs gaiss un fiziskas aktivitātes rosina domas par ēdienu un ir arī enerģija to visu gatavot. Un tāpēc teicu cienītajam - taisīsim liellopu. Tālāk attīstījās doma par melnajām plūmēm un citām izvirtībām. Enerģiju neprasa daudz, tik cik gaļu izklapēt ar āmurīti, bet kopumā, sagriezi, saliki katlā un aizmirsi. Rezultāts.... Nu, tieši tāds, kāds pārņem kad lasi vecu pavārgrāmatu saimnieču aprakstu. Vienā vārdā sakot - garšīgs.

piektdiena, 2015. gada 6. marts

Ceptas tīģergarneles

Laba diena!
Izskatās, ka ziema būs atkāpusies un beidzot varam sākt gaidīt pavasari! Esmu noilgojusies pēc siltiem saules stariem, putnu čivināšanas un gaišiem vakariem. Tiesa, tas viss drīz man būs un tad jau atkal nebūs labi. Lai nu ko, es sevi pazīstu.
Līdz šim nekādas globālas pārmaiņas nav notikušas. Esmu gan sev metusi šādus tādus izaicinājumus, bet par to vēl pagaidām paklusēšu. Vien varu pateikt, ka esmu atradusi savu meditācijas - jogas veidu, kas ar jogu pagalam nav saistīts.
Cepeškrāsni tā arī neesmu vēl pagādājusi, bet idejas par to, ko nu tik es varētu pagatavot ir milzum daudz! Sviestmaizes likums darbojas arī šajā jomā.
Februāra beigās manam cienītajam bija ballīte, sakuma izdomājām svinēt ārpus mājas, bez atvasēm un tā, bet kad ielūgtie viesi saka atbirt viens pēc otra, tad sākām domāt, vai maz vajag kaut kur vilkties. Varbūt palutināt sevi un to naudu, ko atstātu par "alu un grauzdiņiem" citam, mēs iztērētu sev un pa šiko? Domāts darīts un veikalā lepni nostaigājām gar " augstajiem" plauktiem. Bija mums i kaviārs ar paipalu olām, i visādi citādi spāņu našķi ar vītinātam gaļām priekšgalā. Kā arī man ļoti, ļoti sagribējās ceptas tīģergarneles. es gan skatījos jau uz tīrītām, bet saldētām, vīriec pierunāja pirkt svaigās ar visām galvām. Nu neko. reizēm vīriešus klausu un pirku nost.
Pagatavošana ir gaužām vienkārša un neprasa nekādas liekas piepūles, bet rezultāts pie laba baltvīna glāzes ir ideāls.

pirmdiena, 2015. gada 2. februāris

Rasoļņiks ar desu

Labs vakars!
Nu ko, beidzot ir beidzies pirmais šī gada mēnesis. Jāsaka, lai arī strādāts ir tikai 4 nedēļas, tomēr nepamet sajūta, ka bija vairāk. Kā tik pamosties, paskaties kalendārā un secini, ka vēl joprojām ir janvāris. Nu neko, celies un velies ar domu par gaišo nākotni, ka beidzot nāks februāris, tad marts un tad jau arī sāksies siltais pavasaris. Cerams.
Lai arī es vēl nesen žēlojos par straujo laika ritējumu, janvāris bija tāds mierīgs mēnesis. Nedaudz pārdomas, nedaudz pašanalīzes un sevis salikšana pa plauktiņiem. Nē, nekādas jaungada apņemšanās es neapņēmos. tikai tā skaidrāk iezīmēju jau sev labi zināmās lietas.
Tā nu lēnu garu, baudot laisku svētdienas rītu secināju, ka visa nedēļa pagājusi skriešanā, gribas ko tādu rimtu, meditējošo pagatavot. A kas var būt labāks par kādas zupas pagatavošanu, vēlams ar daudzām sastāvdaļām. Tad tā rimti vāri buljonu, griez sastāvdaļas un domā savas domas. Pie kam, neviens i tuvumā nenāk, kad darbojies ar tikko uzasinātu nazi.
Kad tiku skaidrībā ar to, ka gatavošu zupu, apjautājos cienītajam vai ir kādas konkrētas vēlmes. Viņš visu atstāja manā ziņā un te man prātā iešāvās doma - rasoļņiks. Un vēl es secināju, ka šādu zupu līdz šim es šeit neesmu publicējusi. Nē nu.... ar vienu šāvienu divi zaķi.
Taču šeit ir maza atkāpīte, nezinu ko un kā jūsmājās sauc pa rasoļņikiem, bet mūsmājās, mana mammu mamma jau šo zupu vārot, lika klāt desu. Tāpēc manā izpratnē, rasoļņiks bez desas nav rasoļņiks.

trešdiena, 2015. gada 14. janvāris

Jogurta mafini ar persikiem

Labs vakars!
Nāku es te ar bēdu vēsti, kas cieši jo cieši saistīta ar šo recepti. Nē, nē, neviens nav nomiris, aizgājis vai kā citādi, ptu, ptu, ptu... mani pametis. Es domāju no dzīvām būtnēm.
Bet ja runājam par aizgājējiem, tad jā... dziļās sērās paziņoju, ka pagājušo svētdien, tieši mafinu cepšanas brīdī, dzirksteļojot aizgāja man uzticamā un neaizvietojamā cepeškrāsns. Mhm... par aizgājējiem tikai labu vai nu neko, tad nu izlikšos, ka man nepavisam nav dusma uz to, ka tā izdomāja izbeigties tieši svarīgākajā brīdī, kad visa māja gaida kaut ko garšīgu. Še tev vecīt vasarsvētki!!! Dzirksteles šķīda ne pa jokam, labi, ka vismaz lielāko daļu es biju sacepusi. Taču tas nemazināja manas bēdas, jo mafini izrādījās ārkārtīgi gardi. Nu velss, nu!
Tāda, lūk, man sāpe!

svētdiena, 2015. gada 11. janvāris

Sildošais vistas buljons ar grauzdiņiem

Labs vakars jūsmājās!
Nu ko, laiciņš aiz loga kā radīts laiskām pastaigām atklātā laukā?! Joks.
Vienu gan es zinu droši, ka ja kādu brīdi atpakaļ mocījos ar domu - ko lai velk mugurā, tad tagad no rītiem, nē... pareizāk, jau kopš iepriekšējās dienas vakara, es izmisīgi domāju - ko vilkt kājās! Zābakus, gumijniekus, slidas vai pleznas?? Jāsaka, ka problēma visnotaļ liela un tas, ka no rīta priecājies par siltajiem ērtajiem zābakiem, nebūt nenozīmē, ka arī vakarā par tiem priecāsies un ar izteiktu skaudību skatīsies uz tiem, kam gumijas zābaki kājās. Mhm... es jau tagad mēģinu saprast, kas rīt uz ielām darīsies un cik čakli/slinki būs bijuši sētnieki. Ej nu zīlē kafijas biezumos.
Taču, kamēr es te nodarbojos ar zīlēšanu - paralēli sapratu, ka gribas kādu siltu, gardu zupu. Tad nu vienu dienu klaiņojot pa interneta dzīlēm es uzdūros uz kārdinošas zupas receptes - buljons, grauzdiņi un ķiploki. Es gan šo recepti nedaudz pamainīju pievienojot klāt papriku un puravu.
Jāsaka, ka sanāca spēcinoša, sildoša zupa - kā radīta kad aiz logiem debesis ar zemi iet kopā.

svētdiena, 2015. gada 4. janvāris

Pēcsvētku ķirbja biezzupa

Sirsnīgs sveiciens Jaunajā gadā!
Nu ko, gribētos jau kaut ko apņemties jaunajā gadā, bet laikam tomēr iztikšu bez. Lai viss paliek kā ir un miers mājās, kas arī nav mazsvarīgi.
Gada izskaņa mūsmājās bija "jautra", un šoreiz par jautrību gādāja jaunāka atvase. Ikurāt izdomājot, ka priekš kam galva, ja ir smukas kājas?! Tā nu pirmajā ziemas prieku dienā nokļuvām jau piemirstajā bērnu slimnīcā ar jauku kaiti, kā smadzeņu satricinājums. Un šoreiz pēc apskates nevis palaida uz mājām, bet gan ielika izolatorā uz nakti, novērošanai. Te nu sākās jautrība, jo mammītei, kas nakti pavadīs kopā ar bērnu, pienākas tikai krēsls. Burvīgi ne? Un atvase sava mazā auguma dēļ iebāzta redeļu gultiņā, kur izzūd pēdējās cerības ieritināties kājgalī. Piecos naktī es biju gatava zvanīt cienītajam un teikt lai mani savāc. Tāds besis, nogurums un bezspēcība un tas krēsls ne mirkli nepaliek ērtāks. Tā nu beigās iekaroties redelēs es tomēr pasnaudu par ko manas smadzenes pēcāk gribēja uzsprāgt. Bet ko nu par slikto. Beigās jau tikām mājās un es nākošo dienu vienkārši nogulēju gultā.
Līdz ar to, mums jaungada sagaidīšana bija jāievēro pēc iespējas mierīgāka, kas mums arī lieliski izdevās. Un kad visi svētki galā pamazām jāatgriežas ikdienas ritmā. Arī pēc visām šīm svētku izēšanām, secināju, ka gribu zupu. Atvēru ledusskapi un novaidējos - visa kā tik daudz un tajā pašā laikā nekā sakarīga. Pētot tuvāk ledusskapja saturu uzdūros ķirbim. Pie dārzeņu plaukta atradu papriku un dažus kartupeļus. Te arī kāds žāvēts gaļas klancīts mētājās, ķiploks man vienmēr ir mājās. Tā, kas no treknuma - saldais krējums ir, sviests nedaudz arī. Ai, lai iet viss vienā biezzupā un gan jau būs labi. Tā nu tapa bezgala vienkārša, bet ārkārtīgi garda biezzupa, ko mana slimā jaunākā atvase ēda pa divi lāgi. Skatos, ka drīz būšu iedraudzējusies ar ķirbi.