sestdiena, 2014. gada 22. novembris

Itāļu vakariņas

Labs vakars šajā brīvdienu darba dienā!
Man gan šodien bija brīvdiena, jo ar gudru ziņu šo dienu nostrādāju 17. novembrī, un ziniet... nav nekas labāks par apziņu, ka no rīta nekur nav jāceļas, kad pārējā māja pošas darba dienas gaitās. Juhūu... rīts un dienas pirmā puse pieder tikai man. Un ne velti, tas viss vainagojās ar lielu katlu ar soļanku un lielu bļodu ar pīrāgiem.
Taču vakar... vakar pa ilgiem laikiem pie mums bija viesi. Āgenskalna iemītnieki. Tad nu visu dienu nodarbināju sevi ar domu - ko gatavot vakariņās. Mājās bija vistu šķiņķīši, nedaudz olīvas, saulē kaltēti tomāti un paprika. Apdomāju šo kombināciju, visu papildinot ar ķiploku, saldo krējumu un.. un lai tā latviskāk - ar marinētu gurķi. Beigās sanāca ļoti labs paēdiens, tiesa pirms pasniegšanas vēl apdomājos, vai makaronus likt klāt virumam vai tomēr atsevišķi servēt. Beigās tomēr lēmu par labu atsevišķai servēšanai. Viesi ēda, nesmādēja arī papildporcijas. Mājiniekiem arī garšoja. Tik kā to visu vēl nodēvēt... nekas cits nenāca prātā kā Itālijas vārds. Tad lai nu iet...
Un jā... šis virums gatavojas samērā ātri..., ja vistu šķiņķīšu vietā  izmanto vistas fileju, tad pavisam ātri gatavojās.

otrdiena, 2014. gada 18. novembris

Cāļa cepetis medus glazūrā

Laba diena!
Sveiciens visiem valsts svētkos.
Nu ko, šīs ilgi gaidītās četras brīvdienas paskrēja vēja spārniem un rīt jau atkal jādodas ikdienas darba gaitās. Man jau pagājušā nedēļa bija varen traki, jo pirmdien, akurāt, mans auto izdomāja, ka pietiek.. vairāk nebrauks - baudīs SPA(lasīt servisa) pakalpojumus. Tad nu tagad atkal esmu kājniekos un Rīgas satiksme ir mans draugs. Un lai arī tas nebūtu nekas traks, es tomēr esmu piemirsusi, kā ir kad jāpaspēj no viena transporta uz otru un nevaru atļauties no mājas iziet 5 minūtes vēlāk. Autobuss negaidīs. Tas nu ir fakts. Līdz ar to, arī gatavošana bija pilnīgā pakaļā... atvainojos par izteicienu, bet smalkāk pateikt nevaru. Visi treniņi un pulciņi uzgūlās uz mana cienītā pleciem un vienu brīdi likās, ka mēs pārtiekam tikai un vienīgi no fast food. Labi, ka ceturtdien ķēros pie gatavošanas. Gribēju zupu, secināju, ka mājās nav kartupeļu un nekas cits neatlika, kā gatavot vistas cepeti. Taču pateicoties šim cepetim man radās doma par nākošo recepti - kā un ko gatavot. Tā kā nav ļaunuma bez labuma.
Tad nu tā kā šodien dosimies pie maniem vecākiem uz svinīgāku maltīti, tad vakar uztaisījām paši savus svētkus ar svecēm, vīnu un foršu atmosfēru. Ceru, ka kādam šī ideja noderēs arī šodien.

svētdiena, 2014. gada 2. novembris

Cūkgaļa kokosa un diļļu mērcē

Vakar man bija iedvesma. Cienītais iedeva savu kredītkarti un teica - rīkojies droši!! Šitādu laimi reti kurai nākas piedzīvot.  Un es ar to arī rīkojos. Uhh... kā rīkojos.
Kamēr jaunākā atvase mācās jaunos deju soļus, es tuvējā lielveikalā lēnām un prātīgi apstaigāju visus plauktus ar caururbjošu skatu nopētot un apdomājot, vai es to gribu gatavot vai nē.
Ziniet, sen aizmirsta sajūta, it kā pēkšņi būtu atmodusies no ziemas miega. Tā nu pa trim lāgiem vazājoties gar vienu plauktu, es secināju, ka esmu dilemmas priekšā. Ko gatavot? Zupu vai tomēr kādu gaļvveidīgo vai zivi? Pēdējo es ātri atmetu, jo no zivs nodaļas uzvēdījusī smaka absolūti mani nevilināja apskatīt izlikto piedāvājumu. Ne, ne... palikšu pie gaļas. Tad nu sāku apdomāt, kā gatavot. Aizklīdu līdz aizrobežu produktu plauktiem un ar mani sāka runāt kokosriekstu piens. Tā nu mēs kādas 10 minūtes runājāmies, es piedāvāju savas idejas, viņš savukārt savas līdz nonācām pie kopsaucēja - cūkgaļas šķēles kokosriekstu pienā vajadzētu būt labi. Vistai der, liellopam arī, kāpēc lai cūkai neģeldētu?
Domāts darīts un mājās cītīgi tapināju augšā. Bet... kā jau pēdējā laikā daru. Attīstu tās receptes, kas neprasa daudz enerģijas un kuras gatavojot var paralēli darīt ko citu. Tā arī šajā gadījumā, paralēli plosījos pa māju, kamēr katlā gardi burbuļoja gaļa.
Mājinieki novērtēja ar + zīmi/

Slinkais makaronu sacepums

Labs vakars!
Skolas brīvlaika nedēļa izturēta godam. Nu jau nākošnedēļ atkal visi pie vietas un vairs nebūs nekādu atkāpju no ikdienas rutīnas. Paldies dievam! Es jokoju...
Būtībā šīs makaronu sacepums absolūti nav nekas jauns un nezināms. Ideāli piemērots, ja mājās no kādas ēdienreizes ir palikuši pāri vārīti makaroni un pēc principa, kad mājās nekā nav, bet bagi gribas ēst, tad šis ir kā reiz. Ātri, vienkārši un sātīgi. Un kas pats galvenais - mazas izmaksas. Protams, šo visu jau var "apgreidot" ar papildiespējām, ja tādas ir. Taču visbiežāk tās izmantojot mēs beigās pagatavojam kaut ko pavisam citu, nekā sākumā iecerēts.
Tad nu, po prastomu...