sestdiena, 2014. gada 26. aprīlis

Ar dārzeņiem un sieru pildīta paprika

Labas dienas!
Nu ko, laiciņš mūs patiešām lutina un ar nepacietību gaidu vasaru. Nez vai šogad tā būs tikpat piesātināta ar notikumiem, kā pagājušā vasara.
Esmu atklājusi arī velo sezonu. Pēc ziemas pauzes kājas tādas smagas. bet nekas, gan jau iekustēsies un atkal "skilus uzkačāšu". Jo šogad plānā aizbraukt atkal Rīga-Kolka un šoreiz pamēģināt aizmīties līdz Alūksnei. Vai tas izdosies intensīvā darba dēļ, nezinu, bet... man vismaz ir mērķis.
Bet pagaidām es tikai pa vietējām ārēm.
Arī gatavošana ir atvirzījusies labi tālu. Strādājošam cilvēkam pēc darba likt vēl gatavot... tas ir šausmīgi necilvēcīgi. Ņemot vērā, ka tad pie vakariņu galda piesēžas ap plkst. 20.00 vakarā. Un tad ar pilnu māgu likties gulēt vēl jo vairāk nav forši. Tāpēc svētdienās es atrotu piedurknes un uztapinu ēdamo uz vairākām dienām. Piezemētas, sātīgas un pagalam vienkāršas. Un kad te svētki saskrēja vesela čupa, tad vispār mājās bija pamatīgs iztukšītis, jo gatavošana tā arī izpalika.
Bet... te pāris dienas atpakaļ, gatavojot dienišķo maltīti prāts kaut kā aizdomājās par paprikām. Pildītām. Ar gaļu - kas tad to nezin. Ar rīsiem arī ir pildīta. Bet gribējās ko svaigu un vieglāku par šīm abām iepriekšminētajām kombinācijām. Un tā es aizdomājos par papriku pildītu ar dārzeņiem un sieru. Tādu, ko varētu celt galdā ar grillētu vistas fileju... vai kādu citu gaļveidīgo.
Tad nu šodien, pēc laiska sestdienas rīta ar kafiju, žurnālu un friziera apmeklējumu, es ķēros pie gatavošanas. Patiesībā, viss vienkārši, ar dārzeņiem var variēt pēc sirds patikas un galarezultātā iegūst vieglu, bet sātīgu maltīti.

ceturtdiena, 2014. gada 3. aprīlis

Vistas fileja riekstu panējumā

Labs vakars!
Nu ko, aprīlis ir klāt un vasara jau praktiski pie durvīm. Tas priecē, jo tad varēšu vilkt laukā savu vellapēdu un no visas sirds nodošos riteņbraukšanai. Pagaidām man vēl ir par aukstu, gribas tomēr tā ar baudu nevis ar klabošiem zobiem. Un šajā pārejas posmā, kad dienas ir smuki saulainais, bet vēl saulīte ar zobiem, es skaisti vizinos ar savu jauniegūto auto! Uz darbu - no darba. Uz darbu - no darba. Tiesa, biju jau te lielāku līkumu līdz Rūjienai izmetusi. Mhm, tā nu tas ir.
Tā nu vizinoties, sanāk pietiekami daudz laika un iespējas apdomāt ko gatavot vakariņās. Iebraukt pa ceļam veikalā?! Pfff... nekādu problēmu - jāizvēlas tikai kurā braukt un lieta darīta. Tiesa, viens liels mīnuss gan ir, vairs nevaru pa ceļam palasīt grāmatu. Stāv plauktā un nekādi nespēju pieķerties tai klāt, lai izlasītu. Bet gan jau.
Vienu vakaru neskatoties uz to, ka mājās ir pilns ledusskapis - sakārojās gaļu. Pusdienas pārtraukumā redzēju kā kolēģis ar gardu muti notiesā savu vistas fileju, ka man uzreiz bija skaidrs - VAJAG! Tikai pēc tam sāku apdomāt kā to vistu gatavot? Pa vienkāršo sacept karbonādēs. Kaut kā smalki iznesties? Un te apvienojot patīkamo ar lietderīgo ienāca prātā rieksti. Hmm... kā būtu ja es šos izmantotu panējuma vietā? Uz pannas nepiedegs? Hmmm... jāsajauc nedaudz ar rīvmaizi un jācep cepeškrāsnī. Galarezultātā ieguvu tīiiik garšīgas vakariņas. Vienkārši, ātri, bet ar iznešanos.