sestdiena, 2014. gada 15. marts

Kartupeļu un svaigā siera sacepums

Laba diena!
Nāku nu es lielīties un brīdināt vienlaicīgi. Nebija noslēpums, ka es pagājušā gada rudenī uzsāku skarbo B kategorijas ieguves ceļu. Negribēju, bet... bet vajadzēja. Tad nu tagad gribu brīdināt, ka uz ceļiem uzmanīties. Un tā kā man ir vāja nervu sistēma, tāpēc mīļie, ar iecietību.... ar maigu iecietību uz Latvijas ceļiem. Un ja gribas lamāties svešvalodā, nelamājaties. Nē, nu svešvalodas atsvaidzināšanai kāpēc nē, tikai neadresējiet to manā virzienā. Instruktors mani personīgi aizveda līdz CSDD kārtot braukšanas eksāmenu, tā jau es nezinu kad to vispār izdarītu. Jo kā nepārliecināta būtne, es to visu laiku atliku un atliku un atliku. Mhm, tā bija gan, jā.
Labi, ko nu par to. Draugi par mani priecājas, es arī un šīs dažas dienas, kopš mans maks ir palicis par vienu plastikāta kartīti biezāks, es neesmu ar auto uz ceļa rādījusies. Guliet mierīgi!
Sakarā ar jaunā statusa iegūšanu visi metās pētīt kāds man tas kartītes pēdējais cipariņš. Tak tautā saka - jāliek!! Kas jāliek? Polšs? Ha... tas cipariņš 3, kas beigās... tas nozīmē, ka man būs normāls trīsdiennieks. Un gribat ticat, gribat neticat.... bet man pat sanāk vairāk kā 3 dienas no vietas svinēt.
Trešdien pie Ingas, ceturtdien atbrauca Milēdija(svēta lieta - divi šampji un portvīns), vakar Inga un Milēdija un šodien mūsmājās 17sieri un pica ar māsu un Āgenskalna iemītnieku.
Bet... viss, pietiks par to visu. Vakar, kad piebrauca pilna māja, domāju ko gatavot vakariņās. Varētu pa vienkāršo, sacept kādas cepamdesiņas. Bet ko klāt? Kartupeļus. Kādus? Hmm... un te nāk talkā čujs, ņuhs un poņa. Cepšu sacepumu. Pagalam vienkāršu. Kartupeļi, sīpoli, piens, siers un viss?! Jā. Ideāla kombinācija, nav sarežģīti un visiem garšo.

pirmdiena, 2014. gada 3. marts

Šokolādes pudiņš

Turpinot vakardienas izvirtības un rimto mājas soli secināju, ka vienu brīdi - sestdienā, esmu tikusi pie  diviem litriem lauku piena. Viss jau baigi forši, tikai neteikšu, ka mēs tādi baigie piena dzērāji. Ir brīži kad uznāk kāre... bet kad visu dienu, vārot skābu kāpostu zupu, esi saēdies skābos kāpostus, pienu virsū dzert diez vai vajadzētu. Tā nu sēdēju un domāju ko darīt? Vārīt putru? Nē... Mož debesmannā - skābētie kāposti darīs savu. Es jau gribēju mest mieru, kad pār mani nāca apgaismība - PUDIŅŠ!!! Šokolādes ar vaniļas mērci?
Āāāā... divreiz nebija jādomā. Steidzu gatavo. Es tikai nožēlo vienu - kāpēc tik maz!!!

Vista sidrā

Labs vakars!
Ko darīt kad instruktors dzen uz CSDD eksāmenu, bet man tā negribas? Es jau no paša sākuma nealku iegūt to rozā kartīti un arī pēc šiem dažiem mēnešiem, ko pavadīju pie auto stūres savu nostāju neesmu mainījusi. Kur lai atrodu sevī spēku saņemties tam sasodītajam eksāmenam? Motivācijas absolūti nulle.
Bet ko nu par to! Vakar bija uznākusi iedvesma, kas ļoti labi sakrita ar cienītā vēlmēm pēc vistas. Vista, tad vista.... kā lai pagatavo? Šis jautājums bija lieks, jo man uzreiz bija skaidrs - jāpamēģina iekš sidra gatavot. Kāds varbūt ķers pie sirds un teiks - dzeru sidru un piekožu klāt vistu. Bet es tā kā neesmu sidra fans, tad šāda kombinācija bija pilnīgi man pa prātam.
Tas, ka gaļu gatavo vīnā, vairs nav nekāds brīnums un teikšu kā ir. Reizēm sanāk baisi gardi, reizēm tomēr tā vīna garša traucē. Un tā kā aizvien lielāku popularitāti iemanto vistas gatavošana sidrā un ne tikai vista. Secināju, ka jāpamēģina man ar! Galarezultāts bija labs. Nekas wow, bet slikti ar nebija un kā ātrs variants vistas pagatavošanai - absolūti piemērots.

svētdiena, 2014. gada 2. marts

Ceptā siera kūka

Nav noslēpums, ka vakar manam cienītajam bija svinības. Sanāca pilna māja un pirms tam man bija stress ko viesiem celt galdā.
Tā nu sanāca, ka atkal ir saaktivizējušies visādi semināri, prezenatācijas un sūta jaunus ielūgumus. Kas caur e-pastu, kas vienkārši ķer uz izbrīnu un darba dienas laikā, karstākajā darba dienas laikā ar kurjeru.
Tā es ceturtdien saņēmu zvanu no kurjeru ar tekstu - esmu klāt!! Kur? Kas? Neko negaidu! Tāda mana atbilde. Kurjers pēc šīs atbildes samulsa un balsij jau parādījās izmisuma noskaņa, kad sajuta reālus draudus, ka būs pie manis vēlreiz jābrauc. Man palika viņu žēl un es kā attapīgs cilvēks piedāvāju variantu - man mājās, vismaz bija jābūt mājas, vecākā atvase - varbūt šo sūtījumu var nodot viņam. O jā!! Kurjers bija patiesi laimīgs un pēc 10minūtēm kontrolzvans atvasei vai paciņu saņēmis? Jā. Viss esot kārtībā.
Tā nu vēru vaļā un skatījos, kas man tur iraid. Ielūgums uz Rasas krēmsiera kārtējo prezentāciju un buciņa ar cepumiem un kaltētām avenēm. Jāsaka liels paldies, jo es uzreiz sailgojos pēc tām dažām sestdienām, kad jaunāko atvasi vedu uz dejošanu. Un kamēr bērns baudīja deju stundu priekus, es klusiņām ar grāmatu azotē tuvējā kafejnīcā baudīju gardu kapučino un debešķīgu siera kūku. All capucino tas bija.
Tad nu man nebija šaubu, ka svinības jānoslēdz ar cepto siera kūku. Tikai lieta tāda, ka es iepriekš nebiju cepusi un izpētot interneta dzīlēs pieejamās receptes, sapratu, ka to ir baisi daudz. Pētīju, pētīju līdz paliku pie vienas, kur šo to pamainīju un izmantoju kaltētās avenes.
Visi kas ēda - slavēja. Brokastīs atlika tikai divi gabaliņi,ko mēs ar cienīto, no atvasēm slēpdami, ar gardu muti notiesājām.

Sātīgie kartupeļu plācenīši

Reiz pa reizei par mani kāds izrāda interesi. Un jāsaka, ka Latviju ir pārņēmis zināms ēst gatavošanas kults. Jo, lai vai kādu žurnālu, avīzi, portālu nelasītu, visur kā viens gozēsies kāda recepte, vai pat vesela recepšu sadaļa. Tāpat arī ar TV programmām. Katrs sevi cienošs TV kanāls pārraidīs vienu vai pat divus ēst gatavošanas raidījumus. Ar slaveniem un ne tik slaveniem cilvēkiem. Ar pavāriem, ar mūziķiem, ar sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, kurus varbūt redzi pirmo reizi, bet jau pazīstams, utt. Vienvārdsakot, kur tik pagriezies priekšā būs kaut kāda recepte. Bez tās nekur. Nu neko, latvieši badā nenomirs un drīz jau pārspēs smalko franču virtuvi. Viss šis ēst gatavošanas kults arī bija tas iemesls, kādēļ smagi apdomāju par savu tālāko darbību. Vai manam blogam maz ir jēga? Un kādēļ es to vispār daru? Bet nu savas pārdomas uz kādu laiku atliku malā. Vēl brīdi par to nedomāšu.
Un tā nu ir sanācis, ka arī par mani painteresējās kāds Latvijas mēdijs. Sak, brauks ciemā parunāties. Sākumā, kārtīgi neapdomājot teicu - jā, jā. Kāpēc ne. Pēc tam uznāca doma - a nafig man tas? Taču cienot citu cilvēku darbu, bija jau par vēlu atteikties. Nu labi, lai brauc! Pēc tam man bija ļoti nopietnas pārdomas par to, ko gatavot? Ko es vēlos par sevi pateikt? Un šeit sapratu, ka vienīgais ko varu par sevi pateikt - mēs esam pavisam parasta latviešu, vulgaris, ģimene ar trim atvasēm. Un man, kā ģimenes pavarda turētājai ir jādomā par saimes pabarošanu. Paralēli tam, mēs abi ar cienīto strādājam, atpūšamies un karojam(audzinām) savas atvases. Kāda ir mūsu ikdiena šajā sabiedrībā, kad modē ir viss veselīgais, viss izsmalcinātais, viss viss, tad tā vien gribas pievērst uzmanību ar vienkāršu, piezemētu, ne ūberkrutu veselīgumu, bet reālu sātīgumu. Ir vēl cilvēki, kas pieturas pie ōmīšu virtuves pamatprincipiem - karfelis, sviestiņš, krējumiņš un gaļa. Bez gaļas vecis nav paēdis!
Tad nu cēlu galdā, vienkāršu, piezemētu un sātīgu maltīti. Mājinieki bija sajūsmā. Vai garšoja viesiem? Nezinu. Degunus nešķobīja, ēda un teica, ka ir labi.

Krabju nūjiņu salāti

Laba diena martā!
Nu ko, ziema aizvadīta un izskatās, ka šis gads būs sācies ar neierasti agru un patīkamu pavasari. Un es esmu par to tikai priecīga, jo tā nu ir sanācis, ka esmu tikusi pie jaunām skrituļslidām. Tagad tik jāatrod laiks skrituļošanai un jāuzmana sava roka.
Bet, kamēr man sportiskās aktivitātes vēl izpaliek, sanāk plosīties pa virtuvi. Nezinu, vai nu pateicoties agrajam pavasarim, darbam vai ģimenei, bet es atkal jūtu, ka pie manis atgriežas mūza.
Šos salātus es uztaisīju februārī, tikai tagad sanāk laiks un gribēšana tos publicēt! No vienas puses skatoties, kas gan nemāk un nezin krabju nūjiņu salātus. Variācijas ir miljons veidu, pat neskatoties recepti, ņem un tik taisi. Jāatzīstas, ka es tā īsti par šiem salātiem nefanoju, bet ir reizes, ka sagribas tā... ka acīs cērtas. Un sit kaut vai nost, bet vajag! Un tad nu, kad pienāca šāda reize, tapināju augšā. Tikai šoreiz sanāca nedaudz par daudz rīsus pielikt. Jo man garšo, ja ir daudz dārzeņu un maz rīsu.