svētdiena, 2014. gada 26. oktobris

Svētdienas jēra ciska

Labs vakars!
Nu ko, oficiāli ziemas laiks ir sācies un tagad vien atliek gaidīt ziemu. Ceru, ka tā šogad būs ar sniegiem un puteņiem. Gribu īstu ziemu ar visām tām izrietošajām izvirtībām - kā piparkūkas, karstvīns un daudz dažādu smaržīgu ēdienu. Un šoreiz izskatās, ka šo pulksteņu griešanu būšu pārcietusi labāk. nedaudz gan žēl, ka vēl pagājušo nedēļu no darba braucu gaismiņā, tagad sanāks sastrēgumos sēdēt tumsā. Nu neko, tā tas ir bijis, ir un būs.
Šodien vajadzēja saimei taisīt pusdienas. Nākošā nedēļa skolā ir brīva, tas nozīmē, ka abi "ļoļiki" visu dienu būs mājās un ledusskapim drauds absolūtais tukšums. Un lai man 15x dienā nezvanītu ar jautājumu - mammu, ko ēst? Nolēmu sataisīt lielu katlu ar zupu. Kamēr nebūs tukšs i lai nedomā man zvanīt. Tā nu bruņojusies ar domu par zupu, devos sirojumos pa vietējiem veikaliem. Un kā jau man tas nereti gadās, iebridu arī piemājas tirgū, kur mani aiz kājas notvēra jēra ciska. Nu tā notvēra, ka sapratu, bez tās es prom pilnīgi noteikti netikšu. Sakodu zobus, samaksāju savus nepilnus 13eur, bet jēra ciska bija manā azotē. Cienītajam smaidot teicu - tu pusdienās gribēsi zupu vai jēra gaļu? Viņš teica, ka gaļu!
Tad nu apbruņojusi savējos ar pacietību, ka šitais zvērs gatavosies ilgi, tapināju augšā. Es gan nedaudz skumji nopūtos, ka man nav mājās malkas plīts un"pīle" kur šo zvēru gatavot. Tā būtu īstā vieta šādai ciskai kur nogatavoties. Nācās iztikt ar katlu un gāzes plīti, tomēr rezultāts bija fantastisks. Un neskatoties uz to, ka neilgi pirms pasniegšanas uzlabojām apetīti ar pagatavoto zupu(man tak rīt saime arī gribēs ēst) visi vienbalsīgi secinājām, ka gaļa sanākusi dievīga. Ilga, nesteidzīga gatavošana, kas neprasa absolūti nekādu enerģijas patēriņu. Tieši kā reiz - svētdienai.

Tātad, mums vajadzēs:
jēra ciska
sīpoli
ķiploki
burkāns
saulē kaltēti tomāti
olīveļļa
ķimenes
koriandrs
smaržīgie pipari
melnie pipari
kaltēti zaļumi
kanēlis
sāls
cukurs
lauru lapa

Ar daudzumiem ir tā, ka skatoties cik izteiktu grib garšu. Tā kā cisku gatavoju vienā veselumā, iepriekš nemarinējot, tad garšvielas kaisīju ar dāsnu roku. Nevajag baidīties, ka sabojās gaļu. Visa intensīvā garša palika mērcē, kuru var pievienot pie pasniegšana un tik daudz, cik pats uzskata par vajadzīgu.
Dārzeņi - absolūta izvēles brīvība. Es izmantoju 1 lielu burkānu, 4 sīpolus, 5 ķiploku daivas un krietnu sauju saulē kaltētos tomātus.
Sākumā ņem kaltu kurā gatavos gaļu, ielej olīveļļu un uzkarsē. Tad no visām pusē apcep gaļu.


Tad apmēram 1l ūdens.

Sagatavo garšvielas. Es ņēmu pa tējkarotei melnos piparus, smaržīgos piparus, ķimenes un koriandru. Pēdējos divus pat ar kaudzīti. Samaļ un samaltajam pievienoju nepilnu tējkaroti malta kanēļa. Ar šo tad es bagātīgi apkaisīju gaļu, kā arī pievienoju sāli un lauru lapas, kaltētos zaļumus.


Tad pievieno sagrieztus sīpolus, sarīvētu burkānu, sakapātus ķiplokus un saulē kaltētus tomātus. Visu ber klāt gaļai un viss. Liek vāku virsū un uz vidēja karstuma sautē. Sautē apmēram 2,5 - 3 stundas, līdz gaļa mīksta. tā kā man šķidrums nenosedza gaļu, tad  pa laikam gaļu apgriezu, lai vienmērīgi pasautējas garšīgajā mērcītē. Ja liekas, ka šķidrums par maz, ik pa brīdim var nedaudz papildināt ar ūdeni.







Pēc 3h gaļa beidzot gatava. Es to izķeksēju laukā un mērci sablendēju viendabīgā masā. Pasniedzu ar krāsnī ceptiem kartupeļiem, gaļu sagriežot šķēlēs un pārlejot ar mērci. Vienkārši, bez liekiem enerģijas tēriņiem karaliskas vakariņas garantētas. Ja vēl klāt kāds labs sarkanvīns... tad vakars izdevies.



Lai labi garšo!

2 komentāri:

  1. Kāds prieks, ka beidzot atkal parādījusies Zitinja ar savām kolosālajām receptēm!!!

    AtbildētDzēst
  2. Tieši kādu laiku jau prātoju, ka derētu kaut ko uztaisīt no jēra. Šo te laikam pamēģināšu - lēnvāres katlā būs ideālas "svētdienas vakariņas."

    AtbildētDzēst