svētdiena, 2014. gada 2. marts

Sātīgie kartupeļu plācenīši

Reiz pa reizei par mani kāds izrāda interesi. Un jāsaka, ka Latviju ir pārņēmis zināms ēst gatavošanas kults. Jo, lai vai kādu žurnālu, avīzi, portālu nelasītu, visur kā viens gozēsies kāda recepte, vai pat vesela recepšu sadaļa. Tāpat arī ar TV programmām. Katrs sevi cienošs TV kanāls pārraidīs vienu vai pat divus ēst gatavošanas raidījumus. Ar slaveniem un ne tik slaveniem cilvēkiem. Ar pavāriem, ar mūziķiem, ar sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, kurus varbūt redzi pirmo reizi, bet jau pazīstams, utt. Vienvārdsakot, kur tik pagriezies priekšā būs kaut kāda recepte. Bez tās nekur. Nu neko, latvieši badā nenomirs un drīz jau pārspēs smalko franču virtuvi. Viss šis ēst gatavošanas kults arī bija tas iemesls, kādēļ smagi apdomāju par savu tālāko darbību. Vai manam blogam maz ir jēga? Un kādēļ es to vispār daru? Bet nu savas pārdomas uz kādu laiku atliku malā. Vēl brīdi par to nedomāšu.
Un tā nu ir sanācis, ka arī par mani painteresējās kāds Latvijas mēdijs. Sak, brauks ciemā parunāties. Sākumā, kārtīgi neapdomājot teicu - jā, jā. Kāpēc ne. Pēc tam uznāca doma - a nafig man tas? Taču cienot citu cilvēku darbu, bija jau par vēlu atteikties. Nu labi, lai brauc! Pēc tam man bija ļoti nopietnas pārdomas par to, ko gatavot? Ko es vēlos par sevi pateikt? Un šeit sapratu, ka vienīgais ko varu par sevi pateikt - mēs esam pavisam parasta latviešu, vulgaris, ģimene ar trim atvasēm. Un man, kā ģimenes pavarda turētājai ir jādomā par saimes pabarošanu. Paralēli tam, mēs abi ar cienīto strādājam, atpūšamies un karojam(audzinām) savas atvases. Kāda ir mūsu ikdiena šajā sabiedrībā, kad modē ir viss veselīgais, viss izsmalcinātais, viss viss, tad tā vien gribas pievērst uzmanību ar vienkāršu, piezemētu, ne ūberkrutu veselīgumu, bet reālu sātīgumu. Ir vēl cilvēki, kas pieturas pie ōmīšu virtuves pamatprincipiem - karfelis, sviestiņš, krējumiņš un gaļa. Bez gaļas vecis nav paēdis!
Tad nu cēlu galdā, vienkāršu, piezemētu un sātīgu maltīti. Mājinieki bija sajūsmā. Vai garšoja viesiem? Nezinu. Degunus nešķobīja, ēda un teica, ka ir labi.

Tātad, mums vajadzēs:
vārīti kartupeļi
žāvēta cūkgaļas krūtiņa
sīpols
tomāti
ķiploks
olas
sinepes
krējums
ķimenes
garšvielas kartupeļiem
sāls
eļļa cepšanai
rīvmaize

Pēdējās divas lietas izpalika bildēšanās procesā. Gluži vienkārši  - aizmirsu pielikt.
Ar daudzumiem jau atkal - viss pēc individuāliem ieskatiem. Nes gan biju nomizojusi kādus 25 kartupeļus, taču iepriekšējā dienā, kad tos vārīju, nespēju atturēties kārdinājumam un kādus 3 kartupeļu apēdu ar ķiploku mērci. Tad nu kartupeļi man bija kādi 20gab. Bet Var mizot arī vairāk. Tā kā kartupeļi ir pats pamats un svarīgākā sastāvdaļa, tad vadoties pēc tā, cik liels ir kartupeļu daudzums, tad pēc tā piemērojam pārējo sastāvdaļu daudzumu.
Tātad, man uz 20 vidēji lieliem kartupeļiem bija kāds 300gr. cūkgaļas krūtiņas, 4 tomāti, 1gigantisks sīpols, 2 ķiploku daivas, 2 olas, 2 tēj.k. sinepjes, 3 ēd.k. krējums, garšvielas pēc garšas.

Sākumā sagriež gabaliņos gaļu un liek cepties. Pēc tam pievieno sagrieztus sīpolus, ķiplokus un cep līdz sīpoli mīksti.



Kad sīpoli ir mīksti, pievieno gabaliņos sagrieztus tomātus un turpina cep kādas 10 minūtes ik pa laikam apmaisot. Beigās pievieno skābu krējumu,sinepes un ķimenes. Un turpina karsēt minūtes 10.





Kad gaļas masa sacepusies. Vārītos kartupeļus saspiež ar biezputras stampu, pievieno garšvielas kartupeļiem. Samaisa.
Tad pievieno sacepto gaļu, izmaisa, piesit olas un visu kārtīgi samīca viendabīgā masā. Pēc tam no kartupeļu masas veido plācenīšus, apvīļā rīvmaizē un cep sakarsētā pannā zeltaini brūnus no abām pusēm. Viss.





Es servēju galdā ar biezpienu. Bet ideāli garšo arī, ja piedevās izmanto mājas sieru vai kādus dārzeņu salātus. Ātri tas nav, bet sātīgi un pa vienkāršo.


Lai labi garšo!

1 komentārs: