otrdiena, 2014. gada 18. februāris

Mannā Buberts

Labs vakars!
Nu ko, pavasaris tuvojas lieliem soļiem un es ceru, ka vairāk nekādi aukstumi slapja sniega veidā, mūs vairs negaida.
Šodien kā reiz, mana roka atguva brīvību(noņēma ortozi) un tagad varu darboties pēc sirds patikas. Vienīgā problēma - proporcionāli iegūtajai kustības brīvībai, samazinās vēlme kaut ko darīt. Paradoksāli, bet tā nu tas ir. Un lai būtu pavisam jautri, arī blondīnes cienīgie izgājieni sāk pamanāmāk iezīmēties. Tas no stresa, tas viss no stresa. Es vismaz sevi tā mierinu, jo kas gan cits man atliek?
Bet nu labi, ko par mani. Kamēr es vēl biju pie zināmas kustības ierobežojuma, svētdien akurāt plosījos pa virtuvi. Paralēli lazanjai un mencai tomātu mērcē gatavoju ar tādu zvēru kā buberts. Mhm.
Jūs neticēsiet, bet ar buberu tiku iepazīstināta kādus 10 gadus atpakaļ, kad šo brīnumu galdā cēla mana vīra māte. Līdz tam brīdim es, vismaz es tā domāju, ka nenojautu par šādu lietu. Mana mamma to negatavoja un ja arī kaut kur es to biju ēdusi, es nezināju kā sauc. Par bubertu biju dzirdējusi, bet absolūti nebija jausmas kā tas garšo. Tā nu reiz nobaudījusi un secinājusi - hmmm... nav ne vainas un aizmirsu. Līdz pēc gadiem cienītais sāka klepot, ka es tak varot uztaisīt. Toreiz blogu nerakstīju, internetā arī receptes nebija tik daudz pieejamas un kaut kā es to pasākumu uztaisīju un atkal aizmirsu. Līdz dažas nedēļas atpakaļ Milēdija prasīja man, kā gatavo bubertu. Patiesi!! Kā gatavo? Jei bogu neatceros. Tad nu sapratu, ka vajag vēlreiz pagatavot un ar vienu šāvienu divus zaķus nošaut. Pirmais šāviens - iepriecināt cienīto, otrais šāviens -  recepte paliks vēsturei. Tad nu, ņēmu un būros par pieejamām receptēm. teikšu godīgi, to ir daudz un buberti, kā zināms, ir divu veidu -mannā un miltu. Lūdzu nesajaukt. Tad nu pēc neilgas buršanās sapratu, ka nav ko... čujs, ņuhs pie rokas, poņa arī turpat netālu un pēc vidējā aritmētiskā bliezu augšā.

Tātad, mums vajadzēs:
5 olas
10 ēd.k. mannas
1l piena
6 ēd.k. cukura
vaniļas esences
apelsīna esences

Lejam kaltā litru pienu. Katlu ņemam ar rezervi, jo tur būs jāpievieno pārējās sastāvdaļas un apjoms palielināsies vismaz par divām reizēm. Iepilinām dažas piles vaniļas un apelsīna esences un liekam uz uguns karsēties.
Tikmēr atsevišķā krūzē, glāzē vai kādā citā ērtā beramā traukā ieberam 10 ēdamkarotes, bez kaudzes, mannā.
Tālāk olu dzeltenumus uzmanīgi atdalām no baltumiem. Dzeltenumiem pieberam 2 ēdamkarotes cukura un viegli sakuļam. Olu baltumus sākam putot un kad parādījušās putas pieberam 2 ēdamkarotes cukura un saputojam stingrās putās.




Tikmēr jau arī piens ir sācis vārīties, nogriežam pavisam nelielu uguni un pieberam klāt atlikušās 2 ēdamkarotes cukura. Tad nepārtraukti maisot beram klāt mannā un turpinot maisīt, karsē līdz mannā piebriedis. Apmēram minūtes 5.


Pēc tam turpinot karsēt uz mazas, mazas uguns, nepārtraukti maisot, lai nepiedeg, lejam klāt sakultos olu dzeltenumus un turpinām maisot karsēt kādu minūti divas. Pēc tam ņemam no uguns nost un iecilājam, tiešām iecilājam, saputotos olu baltumus. Atdzesē un servē galdā ar kādu no ķīseļiem.




Lūk, tāds izskatās zvērs vārdā Buberts. Man bija diezgan paskābs dzērveņu ķīselis, tāpēc es liku 6 ēdamkarotes cukura. Cukura daudzumu var likt mazāk, ja negrib saldu putru ar saldu ķīseli.

Lai labi garšo!

8 komentāri:

  1. BEIDZOT !!!
    :)
    Un laikam pat šajā ned.nog pamēģināšu uztaisīt :)

    AtbildētDzēst
  2. Izskataas pagalam garshiigs. Uhhhh....!!

    AtbildētDzēst
  3. Sanāca ļoti gards :) Paldies.

    AtbildētDzēst
  4. ...un ar tik labu paskaidrojumu un bildēm. Paldies�� N. Ganta

    AtbildētDzēst
  5. Sanāca ļoti garšīgi!Paldies

    AtbildētDzēst
  6. Patiesi labs saldais - kaa vecajos , labajos laikos . Manupraat JUUS vareetu publiceet savas receptes graamataa , garsho lieliski, izskataas paarskataami, vielgi sekot instrukcijaam un veel forshs personiigais "piesitiens" . Es buutu pirmais pirceejs :)
    Ar cienju ,
    Vineta Abele

    AtbildētDzēst
  7. Paldies par proporcijām ēd.karotēs- sanāca fantastiski gards!

    AtbildētDzēst