ceturtdiena, 2014. gada 25. decembris

Karstalus

Sirsnīgs sveiciens pirmajos Ziemassvētkos.
Šī ir tikai otrā svētku diena, bet man ir sajūta, ka jau nedēļu no vietas nododos svinībām. Man tas ir par daudz un ar vienu savu sirds pusi sāku ilgoties pēc ierastā dienas ritma. Cilvēkam nekad nav labi, ne?
Bet ko daudz gausties, svētki nāk un iet un drīz jau atkal ikdienas rutīnas skrējiens būs klāt kā likts.
Un kamēr svētki, jāklāj svētku galdi ar visām tām izrietošajām sekām. Šoreiz Ziemassvētku vakaru sagaidījām mājās kopā ar maniem vecākiem. Un cienītais jau laikus informēja, ka gribot zirņus, cepeti ar štovētiem kāpostiem un pīrāgus ar piparkūkām. Būs. Un pašai sev par brīnumu ārkārtīgi operatīvi to visu arī pagatavoju. Kamēr rūga iejauktā pīrāgu mīkla, tikmēr sacepu piparkūkas, zirņi un kāposti neprasīja daudz pūļu, līdz ar to, tie tur paralēli gatavojās. Tad bija kārta cepetim un visbeidzot atlika vien pīrāgus salikt krāsnī cepties, lai tikko no krāsns vilktus laukā, galdā celtu. Elementāri... vēl pašai pa vidu sapucēties, atvases izlamāt un pie vietas nolikt. Egli izrotāt un galdu saklāt. Ko tik viens sieviešcilvēks nevar izdarīt dažās stundās. Pilnīgi bail paliek, iedomājoties kādas lietas spētu paveikt, ja pie vadības stūres tiktu. Joks.
Tam visam pa vidu secināju, ka šogad absolūti nav iekāriena pēc karstvīna. Nē, kaut kā šis dzēriens ir nedaudz apnicis un gribas paplašināt savas dzērienu āres. Ko vēl tādu sildošu pagatavot? Un te man kaut kā absolūti nelika mierā doma par karstalu. Paskatījos receptes, bet ziniet - pārliecības par to, ka būs ok. nebija. Tad nu - čujs, ņuhs un poņa pie rokas un ar trīcošu sirdi darināju augšā. Bet sanāca tik labs, ka secināju - piedod karstvīn.... es Tevi piekrāpšu ar karstalu.
Šodien kā reiz bijām viesos, kur šo recepti atkārtoju. Jāsaka tā - ir kam garšo, ir kam negaršo. Tāds saldeni rūgts padzēriens.


svētdiena, 2014. gada 21. decembris

Šokolādes - ķiršu torte

Labs vakars pirmssvētku trakajā skrējienā!
Nu ko, priekšā viens brīvdienu/svētku maratons un lai arī izklausās gaužām pievilcīgi - 5 brīvas dienas, patiesībā tas nozīmēs tikai vienu - 5.janvārī atģidīšu, ka bija brīvdienas. Bet kur palika.... nav ne mazākās nojausmas!! Mhm, tā tas arī būs un ir naivi cerēt, ka šajā laikā sanāks tā laiski atpūsties. Tā tas nebūs. Mana pieredze saka, ka abzolūti nav ko gaidīt atpūtu šajā laikā.
Un lai būtu pagalam jautri, arī pirms šīm brīvdienām, mūsmājās ir svētku pilnas dienas. Te cienītajam jubilejums, te vidējai atvasei. Un ja uz cienīto jubileju es vēl tā ... izšļūcu ar grieķu salātiem un pildītu vistas fileju sveču gaismā, tad pie atvases jubilejas es apzinīgi cepu kūku līdz divpadsmitiem naktī. Āmen!
Nu labi, patiesībā es tikai ap deviņiem vakarā sāku to darināt augšā un saprotams, ka ne jau šādu tādu kūķeli es te cepšu. Pasūtījums bija gana nopietns - šokolādes torte. Ne kūka, kūciņa, kēkss. Bet torte.
Nē, nu... ko tad es, vakarā pēc darba, kāpēc nepaplosīties pa virtuvi un neuzcept torti!
Bet ziniet, bija tā vērts. Lai arī pašā viesību dienā es nemaz to tā neizgaršoju, bet viesi teicās, nāvīg laba esot. Visi mājās aizbrauca dzīvi, tātad- nemaz tik nāvīga nav. Taču šodien es apēdu pa divi lāgi un secināju, ka ir ok. Cepšu vēl. Un ja es virtuvē būtu darbojusies nedaudz organizētāk, tad arī receptes izklāsts būtu daudz labāks. Taču piedodiet man, cepu un līdz galam nebiju pārliecināta, ko es gribu panākt. Manā vietā darbojās čujs, ņuhs un poņa, tāpēc bildēs varbūt mazliet kas iztrūks, bet cītīgi lasiet recepti!!!

pirmdiena, 2014. gada 15. decembris

Cepta cūkas karbonāde

Šo es tapināju vakar, kad pēc ballītes dienā domājam ko un kā ēst. No rīta ar cienīto aizbraucām uz baseinu, nopeldējāmies un kā saka sadzīvojām apetīti. Taču šeit mēs atdūrāmies pret absolūtu ideju trūkumu, kur braukt paēst? Nu kur tā forši, mierīgi, bet ne pa dārgo ļauties kulināriem priekiem?
Domājam, domājām līdz beidzot neizturēju. Braucam uz veikalu un izdomāsim ko uztaisīt. Zināju tikai to, ka gribu krāsnī ceptus dārzeņus. Bet ko klāt? Un te mani uzrunāja smuka cūkas karbonāde.
Sacept kā ierasts, vai iznesties? kaut kā prātā nelika trīs lietas, ķimenes, rozmarīns un smaržīgie pipari. Šo te apvienojot ar čili mērci un soju, vajadzētu būt kam labam? Domāts darīts. Aši samarinēju gaļu un tad ķēros pie dārzeņiem. Vēl šodien, darbā ēdot pusdienas, priecājos par to, cik laba gaļa sanākusi.

Vienkāršais sīpolklopsis

Labs vakars!
Nākošnedēļ jau ir Ziemassvētki un man ir tāda nelaba aizdoma, ka laika vecis ir ieslēdzis savu turbo režīmu, kā rezultātā es dzīvoju kādus divus mēnešu atpakaļ. Vismaz visi svētki, lielāki un mazāki notikumi, pēc manas saprašanas, ir jābūt pēc diviem mēnešiem.
Taču es maldos, smagi maldos un šī apjausma ir ārkārtīgi smaga manai nervu sistēmai.
Visas dienas vienā skriešanā, no rīta jāpaspēj uz autobusu, vakarā atkal uz autobusu, tad vienam dejošana, otram treniņš un pa vidu vēl vakariņas. Pašai arī gribas kaut ko padarīt un skaties jau vakars klāt un jāiet gulēt, lai atkal no rīta paspētu uz autobusu.
Kad tas vienā brīdī beigsies? Kad tā diena, ko pavadu mājās ar savējiem nepaskries vēja spārniem. Kāpēc nav tā, ka darba diena paskrien ātri, bet vakars ar ģimeni velkas gliemeža ātrumā? Kāpēc?
Laikam par daudz jautājumu vienā vakarā.
Kamēr es meklēšu atbildes uz šiem jautājumiem, padalīšos ar pagalam vienkāršu recepti. Es to nosaucu ar vienkāršo sīpolklopsi.

sestdiena, 2014. gada 22. novembris

Itāļu vakariņas

Labs vakars šajā brīvdienu darba dienā!
Man gan šodien bija brīvdiena, jo ar gudru ziņu šo dienu nostrādāju 17. novembrī, un ziniet... nav nekas labāks par apziņu, ka no rīta nekur nav jāceļas, kad pārējā māja pošas darba dienas gaitās. Juhūu... rīts un dienas pirmā puse pieder tikai man. Un ne velti, tas viss vainagojās ar lielu katlu ar soļanku un lielu bļodu ar pīrāgiem.
Taču vakar... vakar pa ilgiem laikiem pie mums bija viesi. Āgenskalna iemītnieki. Tad nu visu dienu nodarbināju sevi ar domu - ko gatavot vakariņās. Mājās bija vistu šķiņķīši, nedaudz olīvas, saulē kaltēti tomāti un paprika. Apdomāju šo kombināciju, visu papildinot ar ķiploku, saldo krējumu un.. un lai tā latviskāk - ar marinētu gurķi. Beigās sanāca ļoti labs paēdiens, tiesa pirms pasniegšanas vēl apdomājos, vai makaronus likt klāt virumam vai tomēr atsevišķi servēt. Beigās tomēr lēmu par labu atsevišķai servēšanai. Viesi ēda, nesmādēja arī papildporcijas. Mājiniekiem arī garšoja. Tik kā to visu vēl nodēvēt... nekas cits nenāca prātā kā Itālijas vārds. Tad lai nu iet...
Un jā... šis virums gatavojas samērā ātri..., ja vistu šķiņķīšu vietā  izmanto vistas fileju, tad pavisam ātri gatavojās.

otrdiena, 2014. gada 18. novembris

Cāļa cepetis medus glazūrā

Laba diena!
Sveiciens visiem valsts svētkos.
Nu ko, šīs ilgi gaidītās četras brīvdienas paskrēja vēja spārniem un rīt jau atkal jādodas ikdienas darba gaitās. Man jau pagājušā nedēļa bija varen traki, jo pirmdien, akurāt, mans auto izdomāja, ka pietiek.. vairāk nebrauks - baudīs SPA(lasīt servisa) pakalpojumus. Tad nu tagad atkal esmu kājniekos un Rīgas satiksme ir mans draugs. Un lai arī tas nebūtu nekas traks, es tomēr esmu piemirsusi, kā ir kad jāpaspēj no viena transporta uz otru un nevaru atļauties no mājas iziet 5 minūtes vēlāk. Autobuss negaidīs. Tas nu ir fakts. Līdz ar to, arī gatavošana bija pilnīgā pakaļā... atvainojos par izteicienu, bet smalkāk pateikt nevaru. Visi treniņi un pulciņi uzgūlās uz mana cienītā pleciem un vienu brīdi likās, ka mēs pārtiekam tikai un vienīgi no fast food. Labi, ka ceturtdien ķēros pie gatavošanas. Gribēju zupu, secināju, ka mājās nav kartupeļu un nekas cits neatlika, kā gatavot vistas cepeti. Taču pateicoties šim cepetim man radās doma par nākošo recepti - kā un ko gatavot. Tā kā nav ļaunuma bez labuma.
Tad nu tā kā šodien dosimies pie maniem vecākiem uz svinīgāku maltīti, tad vakar uztaisījām paši savus svētkus ar svecēm, vīnu un foršu atmosfēru. Ceru, ka kādam šī ideja noderēs arī šodien.

svētdiena, 2014. gada 2. novembris

Cūkgaļa kokosa un diļļu mērcē

Vakar man bija iedvesma. Cienītais iedeva savu kredītkarti un teica - rīkojies droši!! Šitādu laimi reti kurai nākas piedzīvot.  Un es ar to arī rīkojos. Uhh... kā rīkojos.
Kamēr jaunākā atvase mācās jaunos deju soļus, es tuvējā lielveikalā lēnām un prātīgi apstaigāju visus plauktus ar caururbjošu skatu nopētot un apdomājot, vai es to gribu gatavot vai nē.
Ziniet, sen aizmirsta sajūta, it kā pēkšņi būtu atmodusies no ziemas miega. Tā nu pa trim lāgiem vazājoties gar vienu plauktu, es secināju, ka esmu dilemmas priekšā. Ko gatavot? Zupu vai tomēr kādu gaļvveidīgo vai zivi? Pēdējo es ātri atmetu, jo no zivs nodaļas uzvēdījusī smaka absolūti mani nevilināja apskatīt izlikto piedāvājumu. Ne, ne... palikšu pie gaļas. Tad nu sāku apdomāt, kā gatavot. Aizklīdu līdz aizrobežu produktu plauktiem un ar mani sāka runāt kokosriekstu piens. Tā nu mēs kādas 10 minūtes runājāmies, es piedāvāju savas idejas, viņš savukārt savas līdz nonācām pie kopsaucēja - cūkgaļas šķēles kokosriekstu pienā vajadzētu būt labi. Vistai der, liellopam arī, kāpēc lai cūkai neģeldētu?
Domāts darīts un mājās cītīgi tapināju augšā. Bet... kā jau pēdējā laikā daru. Attīstu tās receptes, kas neprasa daudz enerģijas un kuras gatavojot var paralēli darīt ko citu. Tā arī šajā gadījumā, paralēli plosījos pa māju, kamēr katlā gardi burbuļoja gaļa.
Mājinieki novērtēja ar + zīmi/

Slinkais makaronu sacepums

Labs vakars!
Skolas brīvlaika nedēļa izturēta godam. Nu jau nākošnedēļ atkal visi pie vietas un vairs nebūs nekādu atkāpju no ikdienas rutīnas. Paldies dievam! Es jokoju...
Būtībā šīs makaronu sacepums absolūti nav nekas jauns un nezināms. Ideāli piemērots, ja mājās no kādas ēdienreizes ir palikuši pāri vārīti makaroni un pēc principa, kad mājās nekā nav, bet bagi gribas ēst, tad šis ir kā reiz. Ātri, vienkārši un sātīgi. Un kas pats galvenais - mazas izmaksas. Protams, šo visu jau var "apgreidot" ar papildiespējām, ja tādas ir. Taču visbiežāk tās izmantojot mēs beigās pagatavojam kaut ko pavisam citu, nekā sākumā iecerēts.
Tad nu, po prastomu...

svētdiena, 2014. gada 26. oktobris

Svētdienas jēra ciska

Labs vakars!
Nu ko, oficiāli ziemas laiks ir sācies un tagad vien atliek gaidīt ziemu. Ceru, ka tā šogad būs ar sniegiem un puteņiem. Gribu īstu ziemu ar visām tām izrietošajām izvirtībām - kā piparkūkas, karstvīns un daudz dažādu smaržīgu ēdienu. Un šoreiz izskatās, ka šo pulksteņu griešanu būšu pārcietusi labāk. nedaudz gan žēl, ka vēl pagājušo nedēļu no darba braucu gaismiņā, tagad sanāks sastrēgumos sēdēt tumsā. Nu neko, tā tas ir bijis, ir un būs.
Šodien vajadzēja saimei taisīt pusdienas. Nākošā nedēļa skolā ir brīva, tas nozīmē, ka abi "ļoļiki" visu dienu būs mājās un ledusskapim drauds absolūtais tukšums. Un lai man 15x dienā nezvanītu ar jautājumu - mammu, ko ēst? Nolēmu sataisīt lielu katlu ar zupu. Kamēr nebūs tukšs i lai nedomā man zvanīt. Tā nu bruņojusies ar domu par zupu, devos sirojumos pa vietējiem veikaliem. Un kā jau man tas nereti gadās, iebridu arī piemājas tirgū, kur mani aiz kājas notvēra jēra ciska. Nu tā notvēra, ka sapratu, bez tās es prom pilnīgi noteikti netikšu. Sakodu zobus, samaksāju savus nepilnus 13eur, bet jēra ciska bija manā azotē. Cienītajam smaidot teicu - tu pusdienās gribēsi zupu vai jēra gaļu? Viņš teica, ka gaļu!
Tad nu apbruņojusi savējos ar pacietību, ka šitais zvērs gatavosies ilgi, tapināju augšā. Es gan nedaudz skumji nopūtos, ka man nav mājās malkas plīts un"pīle" kur šo zvēru gatavot. Tā būtu īstā vieta šādai ciskai kur nogatavoties. Nācās iztikt ar katlu un gāzes plīti, tomēr rezultāts bija fantastisks. Un neskatoties uz to, ka neilgi pirms pasniegšanas uzlabojām apetīti ar pagatavoto zupu(man tak rīt saime arī gribēs ēst) visi vienbalsīgi secinājām, ka gaļa sanākusi dievīga. Ilga, nesteidzīga gatavošana, kas neprasa absolūti nekādu enerģijas patēriņu. Tieši kā reiz - svētdienai.

svētdiena, 2014. gada 19. oktobris

Ž(Š)arlote

Šodien, kā jau svētdienās pieklājās. Ja jau reiz esmu aiztenterējusi līdz virtuvei, jāpagatavo arī kas garšīgs. Vīrs kā reiz atveda ābolus. Tātad - kaut kas no āboliem. Tikai ko? Te nu apdomājos, apdomājos un secināju, ka varētu pamēģināt tādu lietu kā šarlote. Pie tam, vēl nesen Facebook'ā klīda visnotaļ asprātīga video recepte, kas palikusi atmiņā. Nevis ar recepti, bet ar savu savdabīgo izpildījumu. Tad nu... domāts darīts, ies, ka nu papētīt to recept iekš to internāta... Bet te es sastapos ar absolūtu neizpratni. Visu laiku man likās, ka šī kūka ir nedaudz sarežģītāka par vienkārši biskvītmīklā izceptiem āboliem. Nu nē... tā nav šarlote. Vismaz manā prātā tā nav. Nu ko, čujs ņuhs un poņa nekur pa šo laiku nav pazuduši, taisīs pēc sava prāta. Tik nosaukumā nelikšu vis šarlote, bet vienkārši žarlote. Nu... Zitinja... + Šarlote = Žarlote.
recepte vienkārša, neprasa daudz laika un sanāk laba. domājams, ka katrs var šo recepti piekoriģēt pēc sava prāta un saprašanas.

Svētdienas vistas stilbiņi

Labs vakars!
Nu ko, bija ievilkusies tāda palielāka pauzīte...kopš maija sākuma. Paldies dievam, visi dzīvi, neviens nav ne apprecējies, ne nomiris, ne piedzimis. Vienkārši man ir akūts laika trūkums un... un neslēpšu, arī slinkums. Vasara kā jau vasara - jābauda katrs vakars, kad visa diena pavadīta četrās darba sienās. Jāsaka, ka šovasar izdarīju apbrīnojami maz. Ne man pietika laika velopriekiem, ne arī kādiem citiem aktīvās atpūtas priekiem. Tik vien kā bijām 13 dienas ārpus LV iepazīstot Rumānijas un Bulgārijas viesmīlību. Un skat, jau rudens klāt ar saviem trenniņu - pulciņu grafikiem, kad jāpaspēj sarauties uz pusēm. Vēl arī cītīgi turpinu savu peldēšanas sezonu un roku uz sirdi liekot, varu teikt, līdz pat oktobra otrajai nedēļai katru vakaru braucu uz ezeru peldēties. Tagad jau laiks sāk bojāties un kad ārā slapjš, tad ne visai liela vēlme doties uz ezeru. Kur nu vēl izģērbties. Taču, kamēr vēl varu, tikmēr braucu.
Tas īsumā viss par šo ieilgušo pauzi. Negribu apgalvot, ka tagad gatavošu katru vakaru, jo kā minēju - darba dienas vakaros jāpārraujas uz pusēm un tad gatavošanai paliek vismazāk laika.
Šodien kā reiz bija laiska svētdiena, kad var arī nodoties nedaudz ēst gatavošanai. Man gan bija slinkums baiss, taču pārvarēju sevi, no skapjaugšas nocēlu noputējušo fotoaparātu un nolēmu, ka nav ko.... taisīs augšā. Tikai aparāts iekšā neslēdzās. Izrādās baterija tukša. Pagalam tukša. Ko nu? Bet mēs taču dzīvojam 21.gadsimtā... un neilgu laiciņu atpakaļ esmu tikusi pie jauna mobīlā aparāta. Nu ņems, ka nu izmēģinās to kameru. Kamēr baterija uzlādēsies.
Pati recepte gaužam vienkārša - visas burciņas kas mājās bija, apvienoju vienā marinādē un viss. Pagalam vienkārši, bet nāvīgi garšīgi. šo jau es biju izmēģinājusi kādu laiku atpakaļ, tikai stilbu vietā vistas spārniņi. Jēzīt... gandrīz no dīvāna nokritu, secinot, ka es tak tomēr garšīgi gatavoju....

svētdiena, 2014. gada 4. maijs

Kabaču - maltās gaļas sacepums

Laba diena svētkos!!!
Uhh, laiciņš šodien auksts. Lai arī ar cienīto tik cik līdz veikalam izmetām līkumu, tomēr paspējām nosalt. Brrr... bet ja vasara solās būt silta, tad esmu gatava paciest šo te aukstumu. Lai ir!
Šodien tāda diena, ka sagribējās kabačus. Zinu, jau zinu, manam cienītam negaršo - pareizāk sakot, ēd tikai "spešalī" pagatavotos ēdienos. A tagad, sāk parādīties mazi, sulīgi un garšīgi kabacīši, ka es nevaru palikt vienaldzīga. Tāpēc šodien jau pie brokastu galda pateicu - būs kabaču sacepums. Ar malto gaļu un tomātiem. Un nemaz nestrīdies man pretim!!! Viņš nestrīdējās. Tiešām.
Tā nu tapināju augšā. ņemot vērā iepriekš rakstītot par savu cienīto un kabačiem, tad izdomāju visu šo pasākumu aizdarīt ar miltu mērci( a ļa Bešamel) un sieru. Es gan dotu priekšroku bez, bet nevar taču visu gribēt?!! Sanāca gards, sātīgs paēdiens kas neprasa daudz enerģijas.

sestdiena, 2014. gada 26. aprīlis

Ar dārzeņiem un sieru pildīta paprika

Labas dienas!
Nu ko, laiciņš mūs patiešām lutina un ar nepacietību gaidu vasaru. Nez vai šogad tā būs tikpat piesātināta ar notikumiem, kā pagājušā vasara.
Esmu atklājusi arī velo sezonu. Pēc ziemas pauzes kājas tādas smagas. bet nekas, gan jau iekustēsies un atkal "skilus uzkačāšu". Jo šogad plānā aizbraukt atkal Rīga-Kolka un šoreiz pamēģināt aizmīties līdz Alūksnei. Vai tas izdosies intensīvā darba dēļ, nezinu, bet... man vismaz ir mērķis.
Bet pagaidām es tikai pa vietējām ārēm.
Arī gatavošana ir atvirzījusies labi tālu. Strādājošam cilvēkam pēc darba likt vēl gatavot... tas ir šausmīgi necilvēcīgi. Ņemot vērā, ka tad pie vakariņu galda piesēžas ap plkst. 20.00 vakarā. Un tad ar pilnu māgu likties gulēt vēl jo vairāk nav forši. Tāpēc svētdienās es atrotu piedurknes un uztapinu ēdamo uz vairākām dienām. Piezemētas, sātīgas un pagalam vienkāršas. Un kad te svētki saskrēja vesela čupa, tad vispār mājās bija pamatīgs iztukšītis, jo gatavošana tā arī izpalika.
Bet... te pāris dienas atpakaļ, gatavojot dienišķo maltīti prāts kaut kā aizdomājās par paprikām. Pildītām. Ar gaļu - kas tad to nezin. Ar rīsiem arī ir pildīta. Bet gribējās ko svaigu un vieglāku par šīm abām iepriekšminētajām kombinācijām. Un tā es aizdomājos par papriku pildītu ar dārzeņiem un sieru. Tādu, ko varētu celt galdā ar grillētu vistas fileju... vai kādu citu gaļveidīgo.
Tad nu šodien, pēc laiska sestdienas rīta ar kafiju, žurnālu un friziera apmeklējumu, es ķēros pie gatavošanas. Patiesībā, viss vienkārši, ar dārzeņiem var variēt pēc sirds patikas un galarezultātā iegūst vieglu, bet sātīgu maltīti.

ceturtdiena, 2014. gada 3. aprīlis

Vistas fileja riekstu panējumā

Labs vakars!
Nu ko, aprīlis ir klāt un vasara jau praktiski pie durvīm. Tas priecē, jo tad varēšu vilkt laukā savu vellapēdu un no visas sirds nodošos riteņbraukšanai. Pagaidām man vēl ir par aukstu, gribas tomēr tā ar baudu nevis ar klabošiem zobiem. Un šajā pārejas posmā, kad dienas ir smuki saulainais, bet vēl saulīte ar zobiem, es skaisti vizinos ar savu jauniegūto auto! Uz darbu - no darba. Uz darbu - no darba. Tiesa, biju jau te lielāku līkumu līdz Rūjienai izmetusi. Mhm, tā nu tas ir.
Tā nu vizinoties, sanāk pietiekami daudz laika un iespējas apdomāt ko gatavot vakariņās. Iebraukt pa ceļam veikalā?! Pfff... nekādu problēmu - jāizvēlas tikai kurā braukt un lieta darīta. Tiesa, viens liels mīnuss gan ir, vairs nevaru pa ceļam palasīt grāmatu. Stāv plauktā un nekādi nespēju pieķerties tai klāt, lai izlasītu. Bet gan jau.
Vienu vakaru neskatoties uz to, ka mājās ir pilns ledusskapis - sakārojās gaļu. Pusdienas pārtraukumā redzēju kā kolēģis ar gardu muti notiesā savu vistas fileju, ka man uzreiz bija skaidrs - VAJAG! Tikai pēc tam sāku apdomāt kā to vistu gatavot? Pa vienkāršo sacept karbonādēs. Kaut kā smalki iznesties? Un te apvienojot patīkamo ar lietderīgo ienāca prātā rieksti. Hmm... kā būtu ja es šos izmantotu panējuma vietā? Uz pannas nepiedegs? Hmmm... jāsajauc nedaudz ar rīvmaizi un jācep cepeškrāsnī. Galarezultātā ieguvu tīiiik garšīgas vakariņas. Vienkārši, ātri, bet ar iznešanos.

sestdiena, 2014. gada 15. marts

Kartupeļu un svaigā siera sacepums

Laba diena!
Nāku nu es lielīties un brīdināt vienlaicīgi. Nebija noslēpums, ka es pagājušā gada rudenī uzsāku skarbo B kategorijas ieguves ceļu. Negribēju, bet... bet vajadzēja. Tad nu tagad gribu brīdināt, ka uz ceļiem uzmanīties. Un tā kā man ir vāja nervu sistēma, tāpēc mīļie, ar iecietību.... ar maigu iecietību uz Latvijas ceļiem. Un ja gribas lamāties svešvalodā, nelamājaties. Nē, nu svešvalodas atsvaidzināšanai kāpēc nē, tikai neadresējiet to manā virzienā. Instruktors mani personīgi aizveda līdz CSDD kārtot braukšanas eksāmenu, tā jau es nezinu kad to vispār izdarītu. Jo kā nepārliecināta būtne, es to visu laiku atliku un atliku un atliku. Mhm, tā bija gan, jā.
Labi, ko nu par to. Draugi par mani priecājas, es arī un šīs dažas dienas, kopš mans maks ir palicis par vienu plastikāta kartīti biezāks, es neesmu ar auto uz ceļa rādījusies. Guliet mierīgi!
Sakarā ar jaunā statusa iegūšanu visi metās pētīt kāds man tas kartītes pēdējais cipariņš. Tak tautā saka - jāliek!! Kas jāliek? Polšs? Ha... tas cipariņš 3, kas beigās... tas nozīmē, ka man būs normāls trīsdiennieks. Un gribat ticat, gribat neticat.... bet man pat sanāk vairāk kā 3 dienas no vietas svinēt.
Trešdien pie Ingas, ceturtdien atbrauca Milēdija(svēta lieta - divi šampji un portvīns), vakar Inga un Milēdija un šodien mūsmājās 17sieri un pica ar māsu un Āgenskalna iemītnieku.
Bet... viss, pietiks par to visu. Vakar, kad piebrauca pilna māja, domāju ko gatavot vakariņās. Varētu pa vienkāršo, sacept kādas cepamdesiņas. Bet ko klāt? Kartupeļus. Kādus? Hmm... un te nāk talkā čujs, ņuhs un poņa. Cepšu sacepumu. Pagalam vienkāršu. Kartupeļi, sīpoli, piens, siers un viss?! Jā. Ideāla kombinācija, nav sarežģīti un visiem garšo.

pirmdiena, 2014. gada 3. marts

Šokolādes pudiņš

Turpinot vakardienas izvirtības un rimto mājas soli secināju, ka vienu brīdi - sestdienā, esmu tikusi pie  diviem litriem lauku piena. Viss jau baigi forši, tikai neteikšu, ka mēs tādi baigie piena dzērāji. Ir brīži kad uznāk kāre... bet kad visu dienu, vārot skābu kāpostu zupu, esi saēdies skābos kāpostus, pienu virsū dzert diez vai vajadzētu. Tā nu sēdēju un domāju ko darīt? Vārīt putru? Nē... Mož debesmannā - skābētie kāposti darīs savu. Es jau gribēju mest mieru, kad pār mani nāca apgaismība - PUDIŅŠ!!! Šokolādes ar vaniļas mērci?
Āāāā... divreiz nebija jādomā. Steidzu gatavo. Es tikai nožēlo vienu - kāpēc tik maz!!!

Vista sidrā

Labs vakars!
Ko darīt kad instruktors dzen uz CSDD eksāmenu, bet man tā negribas? Es jau no paša sākuma nealku iegūt to rozā kartīti un arī pēc šiem dažiem mēnešiem, ko pavadīju pie auto stūres savu nostāju neesmu mainījusi. Kur lai atrodu sevī spēku saņemties tam sasodītajam eksāmenam? Motivācijas absolūti nulle.
Bet ko nu par to! Vakar bija uznākusi iedvesma, kas ļoti labi sakrita ar cienītā vēlmēm pēc vistas. Vista, tad vista.... kā lai pagatavo? Šis jautājums bija lieks, jo man uzreiz bija skaidrs - jāpamēģina iekš sidra gatavot. Kāds varbūt ķers pie sirds un teiks - dzeru sidru un piekožu klāt vistu. Bet es tā kā neesmu sidra fans, tad šāda kombinācija bija pilnīgi man pa prātam.
Tas, ka gaļu gatavo vīnā, vairs nav nekāds brīnums un teikšu kā ir. Reizēm sanāk baisi gardi, reizēm tomēr tā vīna garša traucē. Un tā kā aizvien lielāku popularitāti iemanto vistas gatavošana sidrā un ne tikai vista. Secināju, ka jāpamēģina man ar! Galarezultāts bija labs. Nekas wow, bet slikti ar nebija un kā ātrs variants vistas pagatavošanai - absolūti piemērots.

svētdiena, 2014. gada 2. marts

Ceptā siera kūka

Nav noslēpums, ka vakar manam cienītajam bija svinības. Sanāca pilna māja un pirms tam man bija stress ko viesiem celt galdā.
Tā nu sanāca, ka atkal ir saaktivizējušies visādi semināri, prezenatācijas un sūta jaunus ielūgumus. Kas caur e-pastu, kas vienkārši ķer uz izbrīnu un darba dienas laikā, karstākajā darba dienas laikā ar kurjeru.
Tā es ceturtdien saņēmu zvanu no kurjeru ar tekstu - esmu klāt!! Kur? Kas? Neko negaidu! Tāda mana atbilde. Kurjers pēc šīs atbildes samulsa un balsij jau parādījās izmisuma noskaņa, kad sajuta reālus draudus, ka būs pie manis vēlreiz jābrauc. Man palika viņu žēl un es kā attapīgs cilvēks piedāvāju variantu - man mājās, vismaz bija jābūt mājas, vecākā atvase - varbūt šo sūtījumu var nodot viņam. O jā!! Kurjers bija patiesi laimīgs un pēc 10minūtēm kontrolzvans atvasei vai paciņu saņēmis? Jā. Viss esot kārtībā.
Tā nu vēru vaļā un skatījos, kas man tur iraid. Ielūgums uz Rasas krēmsiera kārtējo prezentāciju un buciņa ar cepumiem un kaltētām avenēm. Jāsaka liels paldies, jo es uzreiz sailgojos pēc tām dažām sestdienām, kad jaunāko atvasi vedu uz dejošanu. Un kamēr bērns baudīja deju stundu priekus, es klusiņām ar grāmatu azotē tuvējā kafejnīcā baudīju gardu kapučino un debešķīgu siera kūku. All capucino tas bija.
Tad nu man nebija šaubu, ka svinības jānoslēdz ar cepto siera kūku. Tikai lieta tāda, ka es iepriekš nebiju cepusi un izpētot interneta dzīlēs pieejamās receptes, sapratu, ka to ir baisi daudz. Pētīju, pētīju līdz paliku pie vienas, kur šo to pamainīju un izmantoju kaltētās avenes.
Visi kas ēda - slavēja. Brokastīs atlika tikai divi gabaliņi,ko mēs ar cienīto, no atvasēm slēpdami, ar gardu muti notiesājām.

Sātīgie kartupeļu plācenīši

Reiz pa reizei par mani kāds izrāda interesi. Un jāsaka, ka Latviju ir pārņēmis zināms ēst gatavošanas kults. Jo, lai vai kādu žurnālu, avīzi, portālu nelasītu, visur kā viens gozēsies kāda recepte, vai pat vesela recepšu sadaļa. Tāpat arī ar TV programmām. Katrs sevi cienošs TV kanāls pārraidīs vienu vai pat divus ēst gatavošanas raidījumus. Ar slaveniem un ne tik slaveniem cilvēkiem. Ar pavāriem, ar mūziķiem, ar sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, kurus varbūt redzi pirmo reizi, bet jau pazīstams, utt. Vienvārdsakot, kur tik pagriezies priekšā būs kaut kāda recepte. Bez tās nekur. Nu neko, latvieši badā nenomirs un drīz jau pārspēs smalko franču virtuvi. Viss šis ēst gatavošanas kults arī bija tas iemesls, kādēļ smagi apdomāju par savu tālāko darbību. Vai manam blogam maz ir jēga? Un kādēļ es to vispār daru? Bet nu savas pārdomas uz kādu laiku atliku malā. Vēl brīdi par to nedomāšu.
Un tā nu ir sanācis, ka arī par mani painteresējās kāds Latvijas mēdijs. Sak, brauks ciemā parunāties. Sākumā, kārtīgi neapdomājot teicu - jā, jā. Kāpēc ne. Pēc tam uznāca doma - a nafig man tas? Taču cienot citu cilvēku darbu, bija jau par vēlu atteikties. Nu labi, lai brauc! Pēc tam man bija ļoti nopietnas pārdomas par to, ko gatavot? Ko es vēlos par sevi pateikt? Un šeit sapratu, ka vienīgais ko varu par sevi pateikt - mēs esam pavisam parasta latviešu, vulgaris, ģimene ar trim atvasēm. Un man, kā ģimenes pavarda turētājai ir jādomā par saimes pabarošanu. Paralēli tam, mēs abi ar cienīto strādājam, atpūšamies un karojam(audzinām) savas atvases. Kāda ir mūsu ikdiena šajā sabiedrībā, kad modē ir viss veselīgais, viss izsmalcinātais, viss viss, tad tā vien gribas pievērst uzmanību ar vienkāršu, piezemētu, ne ūberkrutu veselīgumu, bet reālu sātīgumu. Ir vēl cilvēki, kas pieturas pie ōmīšu virtuves pamatprincipiem - karfelis, sviestiņš, krējumiņš un gaļa. Bez gaļas vecis nav paēdis!
Tad nu cēlu galdā, vienkāršu, piezemētu un sātīgu maltīti. Mājinieki bija sajūsmā. Vai garšoja viesiem? Nezinu. Degunus nešķobīja, ēda un teica, ka ir labi.

Krabju nūjiņu salāti

Laba diena martā!
Nu ko, ziema aizvadīta un izskatās, ka šis gads būs sācies ar neierasti agru un patīkamu pavasari. Un es esmu par to tikai priecīga, jo tā nu ir sanācis, ka esmu tikusi pie jaunām skrituļslidām. Tagad tik jāatrod laiks skrituļošanai un jāuzmana sava roka.
Bet, kamēr man sportiskās aktivitātes vēl izpaliek, sanāk plosīties pa virtuvi. Nezinu, vai nu pateicoties agrajam pavasarim, darbam vai ģimenei, bet es atkal jūtu, ka pie manis atgriežas mūza.
Šos salātus es uztaisīju februārī, tikai tagad sanāk laiks un gribēšana tos publicēt! No vienas puses skatoties, kas gan nemāk un nezin krabju nūjiņu salātus. Variācijas ir miljons veidu, pat neskatoties recepti, ņem un tik taisi. Jāatzīstas, ka es tā īsti par šiem salātiem nefanoju, bet ir reizes, ka sagribas tā... ka acīs cērtas. Un sit kaut vai nost, bet vajag! Un tad nu, kad pienāca šāda reize, tapināju augšā. Tikai šoreiz sanāca nedaudz par daudz rīsus pielikt. Jo man garšo, ja ir daudz dārzeņu un maz rīsu.

otrdiena, 2014. gada 18. februāris

Mannā Buberts

Labs vakars!
Nu ko, pavasaris tuvojas lieliem soļiem un es ceru, ka vairāk nekādi aukstumi slapja sniega veidā, mūs vairs negaida.
Šodien kā reiz, mana roka atguva brīvību(noņēma ortozi) un tagad varu darboties pēc sirds patikas. Vienīgā problēma - proporcionāli iegūtajai kustības brīvībai, samazinās vēlme kaut ko darīt. Paradoksāli, bet tā nu tas ir. Un lai būtu pavisam jautri, arī blondīnes cienīgie izgājieni sāk pamanāmāk iezīmēties. Tas no stresa, tas viss no stresa. Es vismaz sevi tā mierinu, jo kas gan cits man atliek?
Bet nu labi, ko par mani. Kamēr es vēl biju pie zināmas kustības ierobežojuma, svētdien akurāt plosījos pa virtuvi. Paralēli lazanjai un mencai tomātu mērcē gatavoju ar tādu zvēru kā buberts. Mhm.
Jūs neticēsiet, bet ar buberu tiku iepazīstināta kādus 10 gadus atpakaļ, kad šo brīnumu galdā cēla mana vīra māte. Līdz tam brīdim es, vismaz es tā domāju, ka nenojautu par šādu lietu. Mana mamma to negatavoja un ja arī kaut kur es to biju ēdusi, es nezināju kā sauc. Par bubertu biju dzirdējusi, bet absolūti nebija jausmas kā tas garšo. Tā nu reiz nobaudījusi un secinājusi - hmmm... nav ne vainas un aizmirsu. Līdz pēc gadiem cienītais sāka klepot, ka es tak varot uztaisīt. Toreiz blogu nerakstīju, internetā arī receptes nebija tik daudz pieejamas un kaut kā es to pasākumu uztaisīju un atkal aizmirsu. Līdz dažas nedēļas atpakaļ Milēdija prasīja man, kā gatavo bubertu. Patiesi!! Kā gatavo? Jei bogu neatceros. Tad nu sapratu, ka vajag vēlreiz pagatavot un ar vienu šāvienu divus zaķus nošaut. Pirmais šāviens - iepriecināt cienīto, otrais šāviens -  recepte paliks vēsturei. Tad nu, ņēmu un būros par pieejamām receptēm. teikšu godīgi, to ir daudz un buberti, kā zināms, ir divu veidu -mannā un miltu. Lūdzu nesajaukt. Tad nu pēc neilgas buršanās sapratu, ka nav ko... čujs, ņuhs pie rokas, poņa arī turpat netālu un pēc vidējā aritmētiskā bliezu augšā.

svētdiena, 2014. gada 2. februāris

Trusis baltvīnā

Laba diena!
Ģipsis manai rokai nāk par labu, jo sēžot mājās var attīstīt domas par to, ko gatavot vakariņās, pusdienās un brokastīs. Un pie tam, netīrie trauki paliek uz pārējo mājinieku sirdsapziņas. Burvīgi, viennozīmīgi.
Tā nu piektdien braucot mājās no viena semināra, palūdzu vecākai atvasei atbraukt man pretim uz veikalu. Un tā nu klīstot gar plauktiem pamanīju trusi. Cena pievilcīga un cienītais jau sen kaut ko murmināja, ka gribot trusi. Nu ok., neizmantot izdevību, kad ir gan finanses, gan laba cena, gan iedvesma - ir patiešām liels grēks.  Tā nu vakar nolēmu tapināt augšā, bet... ak vai... man taču tā roka! Ha....bet man mājās tak vēl ir 4 pāri rokas. Šoreiz izmantošu vecākās atvases rokas un likšu pie darba. Gods kam gods, pagatavoja ļoti garšīgu maltīti. Un te nu man jāsecina - trusis baltvīnā - tas ir tik vienkārši, ka to var pagatavot pat 10gadīgs jaunietis.

ceturtdiena, 2014. gada 30. janvāris

Šokolādes kēkss

Laba diena!
Vakar nevarēju sev atrast mieru. Tā kā esmu uz slimības lapas dēļ savas briljanta rokas, nākas sevi piespiest rimtai mājas dzīvei. Taču kad esi ieskrējies darba ļaužu gaitās, tas diez ko viegli nepadodas un lai arī es no mājām varu arī pastrādāt, tas tomēr nav tas. Tā nu vakar paralēli šādiem tādiem darba pienākumiem es istabai meklēju piekto stūri. Tas, ka mana labā roka ir ierobežotas kustības, mani dzen ārprātā un es saprotu, ka man nebūs miera, kamēr sevi ar kaut ko nenodarbināšu.
Skapī stāv dažas šokolādes tāfelītes, kuras sen jau čukst, ka vajag tās izlietot. Kūku cept? Mafinus? Ne kādā jēgā nevaru tikt. Izlēmu, ka ehh... kas mājās ir, ar to cepšu kaut ko. Un par cik man sašmucētie trauki nav jāmazgā... ooo.... varu izvērsties! Beigās sanāca ah...ni labs kēkss kuru var ēst gan siltu gan aukstu.

trešdiena, 2014. gada 29. janvāris

Vistas filejas sacepums "Kreisās rokas veiklība"

Laba diena!
Paldies visiem par uzmundrinošajiem komentāriem pie iepriekšējās receptes. Man prieks par to, ka mans blogs jums noder. Es gan biju 100% pārliecināta, ka ja es regulāri nepapildinu ar jaunām receptēm, tad nav vērts turpināt. Pagaidām paskatīsimies kā veiksies turpmāk.
Tad nu vakar bija tā diena, kad man atkal mazliet parādījās vēlme gatavot, ko arī steidzu darīt. Jautāsiet kāpēc nosaukumā - kreisās rokas veiklība? Tāpēc ka, es esmu dabūjusi sev "briljanta roku"! Svētdien Lido slidotavā tēloju Pļušcenko - kaut kā nesanāca un galarezultātā esmu tikusi pie ģipša labajai rokai un visas darīšanas jāveic ar kreiso roku. Jāsaka, ka dažas lietas padodas apbrīnojami labi, citas atkal pagalm stulbi. Smieklīgākais, ka tieši vakar manai vidējai atvasei noņēma ģipsi no kreisās rokas. Kaut kā mums tas ģimenē laikam būs iedzimts.
Taču atgriežoties pie vakariņu tēmas - sacepums pagalam vienkāršs un garšīgs. Ideāli noderēs mazās vistu filejas, bet ja to nav, droši var izmantot lielās.

sestdiena, 2014. gada 18. janvāris

Cūkas ribiņas medus sinepju glazūrā

Laba diena!
Beidzot ir pienākusi ziema un spriežot pēc kliedzošajiem virsrakstiem ziņu portālos, tad šis aukstums laikam ir kaut kas anormāls. Nez. Ziema kā ziema, beidzot būs aizsalis kāds ezers un es varēšu nodoties savām iksvētdienas peldēm. Tiesa - es jau divas reizes esmu bijusi, neskatoties, ka nebija ledus. Izrādās, ka iebrist aukstā ezerā nemaz nav tik grūti, kā man sākumā likās. Tagad mani uztrauc tikai viens, ja ezers būs aizsalis, vai kāds būs pamanījies uztaisīt tajā caurumu, vai arī man pašai par to būs jārūpējas. Tad jau rīt redzēs.
Tā, ikdienas gaitas rit savu ritējumu, darbs - mājas - darbs -  mājas. ēstgatavošanai laiks enerģija un idejas absolūti nulle. Pagatavoju kaut ko uz ātru roku vai aizbrauc ieturēt maltīti ārpus mājas. Mhm... tā ir, kad esi iejūdzies darbaļaužu gaitās. Bet es kaut kā neskumstu. Sāku apsvērt domu šo blogu slēgt ciet. Tagad virtuālajā vidē ir tik milzum daudz recepšu gan foto gan parastās, ka ne saskaitīt. Šo es saglabāšu priekš sevis kā pierakstu kladi.
Bet nu, kamēr vēl neesmu atmetusi ar roku, ielikšu vēl vienu recepti. Šo es gatavoju pagājušo svētdien, bet tikai tagad piesēdos pie publicēšanas. Recepte ir vienkārša un neprasa daudz pūles. Rezultāts - ir pat baigi ok. un domājams, ka šī recepte piemērota arī vasaras periodam, kad atklāj grila sezonu.

trešdiena, 2014. gada 1. janvāris

Zitinjas Ziemassvētku šokolādes kūka

Šo kūku vajadzēja cept uz Ziemassvētkiem, taču diemžēl mana iedvesma tad vēl gulēja dziļā ziemas miegā. Es pat necerēju, ka tā uz jauno gadu atmodīsies, bet redz... brīnumi notiek un vecgada dienā mans čujs ņuhs un poņa izrāda manāmu interesi par kulināriju. Sak... es te pa Ziemassvētkiem tiku pie kaudzītes ar šokolādēm, vajag tak izlietot kūkā.
Pati par sevi šokolādes kūka nekas īpašs, īpašu to padara pievienotāss Ziemassvētku garšvielas, kuras, atzīšos, ne bez bažām pievienoju. Taču mana svētā trīsvienība čukstēja, ka jābūt afigenna labi. Ja godīgi... tā arī bija. Kūkai bija liela piekrišana gan pie lielajiem gan pie mazajiem. Tie, kas nevēlas cept piparkūkas, var cept šo te kūku, Ziemassvētku noskaņa gan ar smaržu un garšu garantēta. Pie tam tā kā šo es pati sagudroju un cepu pirmo reizi, tad nākošreiz uzlabošu ar kādu skābenu ievārījumu pa vidu un šokolādes glazūru. Vakar vienkārši rokas bija īsas priekš tā un arī es tiešām nezināju, kā tā kūka garšos.

Viltotais vistas cepetis

Laimīgu Jauno 2014.gadu!!
Atskatoties uz iepriekšējo gadu, jāsaka, ka Čūska man bija varen dāsna un iepriekšējais gads bija daudziem notikumiem bagāts. Gan labiem gan ne tik labiem, bet atmiņā paliekošiem. Pati sev izvirzīju vairākus mērķus, kurus es, kā nemērķtiecīgs cilvēks, visus  sasniedzu. Tas priekš manis pašas jau vien ir ievērības cienīgs notikums.
Lai nu ko, jauno gadu sagaidu ar tādu aizrautību un cerību, ka šis gads neliks vilties tāpat kā iepriekšējais. Bet kā būs, to es uzzināšu tikai šī gada beigās. Tad nu, lai dīki neieslīgtu nākotnes apcerēs, pēc ilgiem laikiem man parādījās iedvesma kaut ko pagatavot virtuvē.
Izdomāju, ka šo gadu sagaidot baigi labi būt uzēst vistu. Un lai būtu interesantāk, tad izveikt šādas tādas darbības, kā pirms gadiem diviem un uztaisīt pildīto vistu. Šoreiz gan nosaucu par viltoto vistas cepeti, kas vairāk atbilst nekā pildīts cāļa cepetis.
Pie tam, šoreiz darbiņš veicās ļoti raiti un iesaku nevienam nenobīties un kaut reizi pieķerties šai vistas preparēšanai. Galarezultāts sanāk pārsteidzoši labs un pats galvenais - tīrs fantāziju lidojums.
Vistai bija ļoti liela piekrišana un tā pazuda diezgan īsā laika posmā.