pirmdiena, 2013. gada 2. decembris

Liellopa kakla karbonāde

Sestdiena man bija gaļas vakars. Sanāca tā, ka ar cienīto sagribējām gaļu. Sākumā es piedāvāju liellopa muguras karbonādi, taču pamanot liellopa kakla karbonādes gabalus, sapratu, ka gribu arī tos. Dilemma, ko izvēlēties un ko gatavot. Ideālākais variants -gatavot abus divus.
Tad nu paralēli gatavoju arī liellopa kakla karbonādi, kas vislielāko piekrišanu ieguva tieši pie atvasēm.
Gatavoju 2 variantus. Vienu pa vienkāršo, tikai ar svaigi maltiem pipariem un sāli. Otrs variants bija pievienojot klāt samaltas ķimenes un ķiplokus.

Liellopa mugura karbonāde

Labs vakars!
Šeku reku decembris jau klāt. ārprāts kā laiks skrien un tas nozīmē, ka pavisam drīz ir jāsāk gatavot dāvanas un domāt par svētkiem. Es tikai vakar beidzot iejaucu piparkūku mīklu, lai uz pašiem svētkiem nepaliktu bez piparkūkām. Kāpēc es to visu laiku atliku un atliku?
Bet pēdējā laikā es daudz ko atlieku ar tādu domu, ka laika man taču ir vēl daudz. Nu cerēsim, ka laiks mani nepatīkami nepārsteigs.
Bet ko tur daudz apcerēt par laiku, kamēr ir iedvesma un laiks ko gatavot, es ķeros pie tā. Pēdējā laikā iedvesma īpaši neliek par sevi manīt, bet ik pa laikam uznāk apskaidrības mirkļi. Kā piemēram sestdien.
Pa dienu saimi sabaroju ar zupu, bet sapratu, ka vakarā gribās kaut ko knakstāmu. Ne tādu baisi sātīgo vai neveselīgo, bet kaut ko pagatavojamu un čāpstināmu. Tā nu pētot visādas receptes uzdūros vilinošam aprakstam par liellopa karbonādi. Kas pamarinēta garšvielās un izcepta, sākumā strauji apcepto un pēc tam lēnām pacepot. Brūna garoziņa sulīgu karonādes gaļu iekšpusē. Īstas čāpstināmgabals, kuru jāgriež plānās plānās šķēlītēs un lēnām jāizbauda visu garšu buķete.