pirmdiena, 2013. gada 18. novembris

Ziedkāposta un puravu biezzupa

Labs vakars valsts svētkos!
Šodien ir man pirmā brīvdiena pēdējā mēneša laikā. Beidzot es varēju gulēt, kamēr iespīd saule... logā un mosties ar domu, ka šodien varu slinkot. Burvīga sajūta, tik tiešām. Žēl tikai, ka tāda diena ir tikai viena. Bet nu nedaudz jāpaciešas. Nākošnedēļ jau viss būs beidzies un turpmāk mani brīvdienu rīti, es ceru, būs laiskuma pilni.
Taču, lai arī brīvdienas ir laba lieta, tomēr tās uzliek arī šādus tādus pienākumus. Jātaisa saimei ēst. Un ja godīgi, tad man ir absolūti iztukšītis ideju ziņā, ko un kā gatavot. Mhm... varētu pārtikt no makaroniem ar cīsiņiem. Tiesa, saime par to nebūt nebūs stāvā sajūsmā. Tad nu ar cienīto sadalījām pienākumus. Viņš ar atvasēm uz krastmalu parādi vērot, es tikmēr uz veikalu pusdienas lūkot. Iebridu veikalā un ņēmu visu, kas likās - nu lai tak mājās stāv. Un tā, krāmējot groziņu aizvien smagāku un smagāku uzdūros puķkāpostiem. Lieliem, skaistiem un tad man radās doma. Zupa. Mūsmājās visa veida krēmzupas un biezzupas iet uz urrā, tad arī tagad nav daudz jādomā. Būs biezzupa. Bet lai garša nedaudz interesantāka un bagātīgāka, ņēmu talkā puravu un kārtīgu vistas buljonu.

pirmdiena, 2013. gada 4. novembris

Ingvera vistas cepetis

Vakar sēžot savā, nu jau pierastajā autoskolas krēslā, domāju par to, ko lai pagatavo vakariņās. Tā lai nav baisi jānopūlas, ir garšīgi un vēl sanāk kādu gabalu atlikt darba pusdienlaikam. Atbilde nāca pati no sevis negaidīti ātri - vistas cepetis. Tā kā man jau bija prātā pagatavot ķirbja krēmzupu kur viena sastāvdaļa ir ingvera sakne, tad arī šeit man nebija ilgi jādomā kā taisīt. Ingvers, ķiploks, soja... saldskābā čili mērce. Viss ģeniālais ir vienkāršs. Sanāca sulīgs, nedaudz austrumnieciski pikants vistas cepetis no kura tik vien kā mana pusdienu deva, palika pāri. Un pat tas gabaliņš ar lielu kontrolēšanu tika atstāts.
Ko varu teikt, gardi, ātri un vienkārši.

Ķirbja krēmzupa ar ingveru un svaigais krēmsiers

Labs vakars novembrī!
Gari neizplūdīšu par to kā man iet. Bez izmaiņām - darbs, mājas, autoskola,  - darbs mājas, autoskola. Kaut kur pa vidu draugi, un pārējais.
Tad nu tā! Ķirbja krēmzupa. Esmu jau vairākkārt stāstījusi par to, ka mūsu ģimenē ķirbji īpašu sajūsmu neizsauc. Pareizāk sakot, mēs tikai mācāmies tos ēst un sagaršot pa īstam. Tāpēc šajos eksperimentos vienmēr diezgan lielā vairākumā piedalās citas garšas - dārzeņu, maizes, sieru izskatā. Taču pie šīs zupas pirmatnējās tapšanas, ja tā var teikt, es pati piedalījos un ar ērgļa aci cītīgi vēroju. Un kā jau ar mani tas visai bieži gadās, man to pašai vajag izmēģināt tūlīt un tagad. Taču  līdz gatavošanai es tiku tikai tagad, jo pirmkārt - es šaubījos vai mani mājinieki šo izvēli atbalstīs, otrkārt - jā... man nepietika laika.
Tad nu beidzot tiku pie šīs zupas gatavošanas un ar trīcošu sirdi devu mājiniekiem nogaršošanai. Izrādās, ka manējie ēd un pat vēl paslavē, ka garšīgi. Galvenais iemesls, kas piesaistīja manu uzmanību - ķirbis un ingvers. Kombinācija laba, izskats un garša arī. Iesaku šo zupu pagatavot drēgnajos ziemas vakaros, kad gribas kādu saules siltuma staru noķert.