ceturtdiena, 2013. gada 22. augusts

Pildītie kabači

Labs vakars!
Vakar svinējām Milēdijai vārda dienu un tā kā Milēdijai ļoti garšo kabači, rīkojām kabaču pasākumu. Galvenajā lomā, Milēdija un pildītais kabacis.
Ar kabačiem ir tā, ka man pašai garšo pildīts kabacis, manam cienītajam nē. Vispār jau man pienākas medaļa, jo viņš pirms kopdzīves ar mani, kabaci vispār neēda. Tagad ēd, ja tas ir kopā ar citiem produktiem, piemēram, kā lečos, sacepumos utt. Par pildīto kabaci man tādas svētas pārliecības par to, ka ēdīs, nebija. Tāpēc neriskēju savā mājā to gatavot. Tā nu līdz šim brīdim biju veiksmīgi izvairījusies no kabaču pildīšanas, līdz manā mājā ienācās trīs paprāvi kabači. Vienu, mazāko no visiem, es sacepu un ar atvasēm noēdām. Bet vēl divi palika. Ko darīt? Gribot negribos jāķeras pie pildīšanas. Dievs ar viņu, ēd gaļu, kabaci atdod man. Tā es ar cienīto vienojos. Taču te atkal problēma. Mana cepeškrāsns par mazu, lai vienā reizē šo kabaci tā skaisti nonīdētu! Bet, tāpēc jau man ir draugi, kuriem ir normāla izmēra cepeškrāsns, kuri paši ir gana viesmīlīgi un neliedz palīdzību grūtā brīdi. Pie tam, Milēdijas vārda diena bija pamatīgs iemesls, lai savāktos un Āgenskalna apartamentos pagatavot šo gardumu. Sanāca ļoti labs!

ceturtdiena, 2013. gada 15. augusts

Siltie vistas salāti

Labs vakars!
Esmu nostrādājusies līka. Šodien vistiešākajā nozīmē gurķojos. Marinēju un taisīju Latgales salātus. Tagad mugura sāp.
Skat, jau augusta vidus un es tik beidzot esmu tikusi pie ēst gatavošanas. Tā nu bija sanācis, ka šis laiks bija diezgan intensīvi aizņemts. Augusta pirmās divas nedēļas manam cienītajam bija atvaļinājums un saprotams, ka tad jau jālaiž dzīvē. Šoreiz ļāvāmies Latvijas dzelzceļam mūs aizvizināt līdz Ludzai un tad no turienes sešās dienās izmetām līkumu - Ludza - Nirza - Lauderi - Vecslabada - Meikšāni - Ezernieki - Dagda - Krāslava - Auleja - Aglona - Siveriņi - Malta - Rāznas ezers - Rēzekne - ar riteņiem iekarojām dievnamu un zilo ezeru zemi Dienvidlatagli. No Rēzeknes atkal ļāvāmies Latvijas dzelzceļa burvībai un braucām mājās. Bija neaprakstāmi forši un no visas sirds iesaku šo maršrutu izbraukt kaut vai ar auto. Tiesa, ar velo braucot kaifs un ceļš ir pavisam savādāks. Jāsaka, ka šajās dienās pārtiku no "tušonkas" ar ķīmiskajiem roltoniem vai kartupeļu biezeņiem. Tad nu tagad esmu izslāpusi pēc kaut kā svaiga un viegla, bet tajā pašā laikā, sātīga. Un šie salāti tādi noteikti ir.
Es vienmēr esmu skeptiski lūkojusies uz siltajiem salātiem. Nez, kaut kā man nelikās, ka svaigie salāti ar siltu gaļu iet kopā. Bet... tā vienmēr ir, kamēr pats pagaršo un secini, ka līdz šim esošie aizspriedumi vairs nav aktuāli. Šo recepti man ierādīja mana laba draudzene Līga. Bija mums te nobriedis vīna vakars un vakariņās bija doma gatavot tomātu krēmzupu. Izrādījās, ka viņai nav blendera, piedāvāja uztaisīt šos salātus. Kāpēc ne? Nopirku palielāku kūkas gabalu, ja nu ar tiem salātiem nebūs gana pieēsts vēders. Beigās, mēs katra apēdām pa vienam gabaliņam, vairāk nebija rūmes.
Tad nu šodien nolēmu iepazīstināt savu saimi ar šo izcilo kulinārijas šedevru. Atvases ēda, nesmādēja, cienītais bija stāvā sajūsmā. Galvenais, ka gatavojas ātri un vienkārši. Pie tam, ar sastāvdaļām var variēt pēc sirds patikas - kas nu mājās ir.