piektdiena, 2013. gada 28. jūnijs

Vistas spārniņi dārzeņu karijā

Laba diena!
Nu ko, visi svētki aiz muguras un skat, pirmais vasaras mēnesis arī. Ak vai, laiks skrien nepielūdzami ātri. Domāju, ka jūlijs paskries vēl ātrāk un par augustu vispār nerunāsim. Baisi, es jums teikšu.
Bet, ko nu par drūmām lietām. Vasara jābauda kamēr tā ir un es laikam nevarētu sūdzēties par vasaras trūkumu savā ikdienā. Ir gan izbraucieni ar velo gan peldes dažādākajās Latvijas ūdens tilpnēs un Līgo svētkiem bijām Alūksnes pusē, kur jau atkal izbraukājām krustu šķērsu un secinājām, ka Latvija ir tik skaista. Nopietni! Iesaku izbraukāt Vidzemes augstieni, daudz burvīgu ainavu atklāsies!
Bet nu atgriežoties atpakaļ Rīgā un ikdienas ritmā attapos smaga jautājuma priekšā - ko gatavot!? Mājās galīgs iztukšītis arī naudas maks nevar lepoties ar uzblīdušu "vēderu" un galva bija absolūti bez idejām. Sēdēju un domāju...un domāju...un domāju.... Klaiņojot pa virtuālās vides dzīlēm, uzdūros vārdam karijs. O jā, karijs man garšo. Vista? Dārzeņi? Un tad jau sāka raisīties doma par dārzeņu kariju ar vistas spārniņiem. Galarezultātā sanāca nāvīg gards paēdies kas neprasa daudz enerģijas.

otrdiena, 2013. gada 18. jūnijs

Zitinjas Napoleona kūka

Labs vakars!
Uzsaucu visiem glāzi dzirkstošā dzēriena manas jaunākās atvases godībām! Lai arī sākumā nebija domāts svinēt, beigās tomēr sanāca feina pasēdēšana. Paldies kompānijai, jo tiešām domāju, ka šī diena būs vien parasta darbadienas pievakare un lielā svinēšanās atlikta uz nedēļas nogali.
Labi, ka savas atvases svētkos bez kūkas neatstāju un šoreiz man bija doma daudz neiespringt, uzcept ko pagalam vienkāršu. Izdomājos gan šā gan tā un tad attapos, ka saldētavā mētājās kārtainā mīkla. Hmmm.... pirmā doma napoleons. Tad atcerējos, ka šim pasākumam ir vajadzīgs vārītais krēms. Es tiešām gribu ķēpāties? A kas man cits atliek?! Tā nu tapināju augšā un atklāju sev brīnumgardu krēma recepti. Treknu, bet gardu.
Bet tātad, viss no sākuma. Kūku Napoleons esmu cepusi akurāt vienu reizi. Internetā atradu recepti un tur pēc stingras pamācības cepu i mīklu, i vārīju krēmu. Mana pirmā sastapšanās ar vārīto krēmu, kur daudzumu aprēķinot visu ņēmu uz pusi mazāk, tikai pienu pielēju pēc pilnas receptes. Krēms sanāca pašķidrāks, bet kūkā saliku. Tik nākošā dienā apķēros, ka nolažojos pie piena daudzuma. Bet kūka sanāca laba un smaga. Tā es vairākas reizes esmu iedomājusies par šo kūku, ka vajadzētu atkārtot, bet nekad nav sanācis laika. Līdz vakardienai. Šoreiz gan es noslinkoju, jo izvēlējos gatavo kārtaino mīklu. Bezrauga, dzeltenā iepakojuma Tešla. Jo gribot, negribot esmu samaitāta ar veikala Napoleona kūkām, kuras ir ceptas no kārtainās mīklas. Tikai lūk, tas krēms ir tāds gaisīgāks, ne tik smags, kā mājās vārītais krēms. Likt tikai saldo krējumu būs bāāāigi trekni un nebūs tā īstā garša.  Un šeit man sīka balstiņa vārdā čujs saka, ka jāsaputo saldais krējums kopā ar vārīto krēmu. Un bingo!!! Krēms sanāca dievīgs. Pēc garšas akurāt vārītais, bet daudz vieglāks un gaisīgāks. Tiesa es ar daudzumiem nedaudz nošāvu greizi, krēms kūkai nedaudz pietrūkās, taču kopējo garšu tas nemaz nemaitāja un kā atzina pārējie ēdāji...pareizāk sakot, neko neteica. Tikai dažs labs apēda divus vai pat trīs gabaliņus tortes. Laikam jau bija sanākusi laba.
P.S. bildē ir aizmirsušies milti, cik ļoti es biju koncentrējusies uz pārējām sastāvdaļām, ka piemirsu par miltiem.

svētdiena, 2013. gada 16. jūnijs

Apgāztā rabarberkūka

Labs vakars!
Skat, jau jūnijs līdz pusei un tūlīt jau būs lielā līgošana klāt. Ko es pa šo laiku esmu izdarījusi?! Absolūti neko. Tā arī savas dienas pavadu - laiskā slinkumā un ar domām par gaišo, darbīgo nākotni.
Domāju, ka drīz šim te ieilgušajam slinkumam būs gals klāt. Nu cik tad var?!
Šodien bija visnotaļ jauka diena. Pa dienu veicām dienišķios iepirkumus, uzvārīju dievīgu soļanku un uzcepu šo te rabarbermaizi. Vakarā, kad jau laiciņš kļuva jauks, ar cienīto izmetām līkumu ar velo, līdz ezeram un atpakaļ.
Tagad siltu tēju padzēruši un rabarbermaizi apēduši domājam, ka gulēt taču vēl tā kā par agru!?
Bet... sīkāk par rabarbermaizi. Šī ir daudziem zināmā un pagalam vienkāršā recepte. Es pati esmu cepusi ābolkūku, tikai ābolus iejaucot mīklā. Taču šādi cep arī citas fiksās kūkas un rezultāts nekad nepievils. Maiga, pufīga mīklas pamatne un sulīgs garnējums pa virsu. Lai to visu iegūtu - kūka jācep otrādi!

svētdiena, 2013. gada 9. jūnijs

Rīgas melnā balzāma un tumšās šokolādes saldējums

Labs vakars!
Man ir nelabi. Esmu pārēdusi jēgu un tagad nesaprotu ko un kā darīt, lai atgrieztu sevi pie dzīvības.
Vakar turp un atpakaļ ar velo aizmināmies līdz Lilastei. Vakarā secināju, ka man ir iesauļojušies enģeļu spārni no krekla un tumšās getras no pusgarajām biksēm. Glīši, es jums teikšu.
Piektdien ievērtējām nesen atvērto Orange Bomber kur pagaidām pasniedz dzērienus un picu. Lai arī sākumā picas cena liekas nesamērīgi augsta, tomēr beigās secinājām, ka priekš lielās picas cena +/- ir ok. Tie kam patīk plāna plāna mīkla ar daudz, daudz garnējuma un siera, šīs picas liksies ideālas. Vismaz tās divas ko mēs pasūtījām bija tieši tādas.
Vēl es piektdien nodevos kārtējā saldējuma gatavošanai. Šoreiz izmantoju pārpalikušos 40ml Rīgas melnā balzāma un tumšo šokolādi.
Atceros, ka sen sen atpakaļ, kad vēl biju jauna un sprauna, tirgojās Ekselences saldējums. Balzāma - šokolādes. Mmm, kā man tas garšoja. Varēju es veselu litru viena pati apēst. Un es ēdu. Ne vienu reizi vien es nopirku un vienā piegājienā to apēdu. Ēdu, ēdu līdz atēdos un vairāk šo saldējumu i acīs redzēt negribēju. Vai tāds vēl ir pieejams, es nezinu. Un ja godīgi, tā garša man vēl ir pārāk svaigā atmiņā un nebūt pēc tās nealkstu. Bet!! Mājas bāriņā stāv Rīgas melnā balzāma pudele, kur skaidri zinu - iekšā nav daudz. Jāizlieto. Tikai kur un kā? Nolēmu, ka jāuztaisa pašai savs saldējums.
Ziniet, sanāca pārsteidzoši labs un gards. Es gan gatavojot sagaršojos tā, ka man tagad ilgi negribēsies ne balzāmu ne tumšo šokolādi, bet mājinieki ir sajūsmā.

pirmdiena, 2013. gada 3. jūnijs

Pina Colada saldējums

Laba diena šajā karstajā laikā!
Manā dzīvē nekas nav mainījies. Joprojām ir baiss slinkums kaut ko gatavot. Ja vien saime ļautu, pārtiktu viņi tikai no ceptiem kartupeļiem vai vārītiem makaroniem. Un no zupām, labākajā gadījumā viņiem draud vistas buljons ar nūdelēm. Viss. Neko negribas ne domāt, ne iespringt un vēl jo mazāk gatavot.
Tā vietā labprāt nododos ikvakara izbraucienam ar velo un peldēšanai.
Taču, tā nu sanāca, ka ar savām saldējuma receptēm iepazīstināju Āgenskalna iemītnieku, kas ir saldējuma iznīcinātājs. Nezinu nevienu citu cilvēku, kas būtu gatavs ēst saldējumu kaut vai nakts vidū! Tad nu šis, dikti laimīgs atklāj sev pašgatavotā saldējuma pasauli un ziniet, tad nedaudz pavelk līdzi. Jo pārrunājot ko un kā varētu taisīt un ko likt klāt, saproti, ka arī pašai galvā sāk raisīties domas un idejas ko un kā labāk gatavot. Tā nu nolēmu vienu savu ideju realizēt.
Mājās stāv pina Colada liķieris, kurš ārkārtīgi lēni tukšojas un man visu laiku ir tāda ķecerīga doma, kur un kā to izlietot. Un te ideja par saldējumu. Kāpēc gan ne?! Domāts darīts un tapināju tik augšā. Gan cienītais, gan Āgenskalna iemītnieks pēc garšas noteikt nevarēja. Teica, ka garša ļoti pazīstama, bet kas tas ir precīzi, to nevar pateikt. Inga bija pārliecināta, ka tas ir olu liķiera saldējums.