trešdiena, 2013. gada 22. maijs

Vistas filejas šašliks kokosriekstu marinādē

Laba diena!
Šodien visu dienu dungoju : Šodien mana dzimšanas diena, draugi nāks uz glāzi piena!!! Un ne bez iemesla. Svētki mūsmājās ir!
Un šoreiz nebūs nekādu lielu viesību un bagātīgu klātu galdu. Pirmkārt, vecākā atvase pirms dažām pamanījās dabūt sev smadzeņtrīci, kā rezultātā ir stingrs gultas režīms. Otkārt, aicinātie viesi vienā dienā savākties nevar. tad nu manas svinības ievilksies uz nedēļu. Arī nav slikti.
Šo šašliku es gatavoju pagājušo piektdien, kad Āgenskalnā norisinājās odu pikniks. It kā pikniks bija domāts mums, bet man māc aizdomas, ka odiem bija lielāki svētki nekā mums. Taču mēs izturīgi un tik viegli nepadevāmies. Savu tiesu gaļu sagrillējām un noēdām.
Šī recepte ir izmēģināta arī iepriekš. Pagājušos jāņos taisīju ar vistas spārniņiem, taču šoreiz ņēmu fileju un bez majonēzes. Ideāls šašliks bērniem. Maigs, mīksts  - mutē kūstošs.

ceturtdiena, 2013. gada 16. maijs

Aukstā skābeņu zupa

Laba diena!
Sakot, ka šajās dienās būšot sutīgs, karsts un kas tik vēl ne. Briestot arī negaisi.
Nu nu, paskatīsimies par tiem negaisiem. Varu derēt uz visiem 100, mūsmājai šamējie paies garām miera vējos. Un es atkal palikšu gribot. Kā vienmēr.
Taču runājot par karstumu, no tā man laikam neizbēgt. Šodien bija jāiet uz piemājas tirgu pēc gaļas rītdienas piknikam Āgenskalnā un pie reizes apcerēju ko lai gatavoju pusdienās. Gribētos zupu, tikai kādu?
Sāku savā prātiņā pārcilāt kas ir mājās, kas nopērkams un uz ko man vispār ir kāre. Gāju, apcerēju un secināju, ka man ir karsti. Laikam nevajadzēja vilkt melnās bikses. Un ja jau karsti, tad domas steidz domāt vēsu, atvēsinošu lietu virzienā. Un bingo!! Aukstā zupa. Un šoreiz nevis klasisko, bet gan skābeņu. Tagad kā reiz, smukas, sulīgas, kraukšķīgas skābenes. Pilnas saules un vasaras vēsmām.
Nu tad lai iet. Sataisīju lielo 5l katlu un kamēr meklēju īsto garšu, gandrīz pusi viena pati apēdu.

trešdiena, 2013. gada 15. maijs

Šmorēti tītara spārni siera mērcē

Labs vakars!
Nu ko, maijs jau ir pusē un šodien tiek oficiāli uzsākta peldēšanas sezona. Es gan šo sezonu atklāju nedēļu ātrāk un katru vakaru cītīgi atrodu laiku, lai aizkļūtu līdz ezeram un izpeldētos. Ņemot vērā, ka vietējais ezers ir ļoti plaši iecienīts vietējo iedzīvotāju vidū, tad tagad tur ir neaprakstāms miers un klusums. Bauda ne tikai miesai, bet arī dvēselei. Tiesa, kompāniju peldēšanā es rodu tikai vecākās atvases izskatā. Šad tad pieslēdzas māsas vecākā atvase un Āgenskalna iemītnieks. Vairāk neviena peldētgribētāja nav.
Bet tas nekas, labi, ka vismaz ir kāds, kas sastāda kompāniju riteņbraukšanā. Šeit man ir vairākas opcijas ko izvēlēties un katrs savam režīmam. Pa mežu - māsas atvase, lēnie gargabali - Inga, īsie gabali - manis paša vecākā atvase un visu šo kopā es varu baudīt arī sava cienītā kompānijā.
Labi, pietiks par to.
Šodien pēc ilgiem laikiem uznāca iedvesma. Tā kā vakar bija pilna māja, gatavoju pupiņu sautējumu meksikāņu gaumē. Taču kamēr pirku vistas fileju, manu skatu saistīja tītara spārni. Hmmm... interesanta lietiņa. Ņēmu piecus gabalus jau tālredzīgi izrēķinot, ka viens spārns pietiks divām atvasēm. Tikai kā gatavot? Mērcē?! Hmm... kāpēc ne. Kādā? Siera? Skan labi, jāpamēģina. Sanāca ārkārtīgi labi, pašai pārsteigums par gala rezultātu. Tad nu pirms brauciena uz ezera našķējos ap katlu.

sestdiena, 2013. gada 11. maijs

Kartupeļu "bifšteks"

Laba diena!
Eh, man pazudusi iedvesma. Ja godīgi, neko negribas ne gatavot ne arī domāt par gatavošanu. Paļaujos uz to, kas mājās pieejams un uz ātru roku uztaisāms. Laikam radošais mūzis ir aizgājis gulēt. Bet... ne jau pirmo reizi un zinu, ka gan jau pēc kāda laika tas atgriezīsies. Tā kā radošais mūzis ir aizgājis gulēt tā vietā nāk sportiskais mūzis! Šogad, kā nevienu citu gadu esmu atdevusies riteņbraukšanai līdzi ņemot vai nu māsu, vīru vai Ingu. Tā mēs iekarojam piemājas āres un mežus. Kaifs. Ak jā, un esmu atklājusi peldsezonu pilnīgi oficiāli. Ūdens ezerā ir pārsteidzoši silts un patīkams. Tagad katru dienu cenšos aizbraukt līdz ezeram nopeldēties. Arī vecākā atvase pievienojas ar mērķi norūdīties un ziemā pamēģināt ielekt āliņģī. Nu ko, uz priekšu!
Tad nu šodien mostoties ar patīkamu domu, ka šī dienu pavadīšu pie vecākiem ēdot vecāku kūpināto zivi, cepsim gaļu un dzersim mājas vīnu, gatavoju savējiem brokastis. Jau kādu laiku atpakaļ manā prātā pavīdēja šāda doma, ka varētu cepeškrāsnī izcept sarīvētus kartupeļu plācenīšus ar olu virsū. A ļa bifštekveidīgo. Varētu jau teikt olas kartupeļu ligzdiņā un tā tālāk, bet ja pasaka kartupeļu bifšteks - tad uz reiz ir nojausmas kā tas varētu izskatīties. Neskatoties uz to, ka mājās nebija puse no manām ieplānotajām sastāvdaļām, sanāca ļoti labs un garšīgs brokastu ēdiens. Idejas šeit var raisīties aumaļām un katrs šo recepti noslīpēt pēc savas patikas un saprašanas. Es tik padalīšos ar pamatprincipu.

svētdiena, 2013. gada 5. maijs

Tītara filejas cepetis saldskābajā mērcē

Labs vakars!
Man nav spēka!
Kaut kā pašai negribot, šīs divas brīvdienas sanākušas piesātinātas ar fizisko aktivitāti. Vakar kopā ar cienīto un māsu apmeklēju grupas Pērkons koncertu. Visnotaļ labs un uz deju rosinošs. Vakarā hokejs, taču mēs ar māsu izlēmām izmest līkumu ar riteņiem. Sak, jāizkustina vecie kauli un jāpaklačojas, lai liekās ausis neko nedzird. Tā nu minām pedāļus ar visnotaļ skaidru mērķi līdz sapratām, ka eu... baigi ātri būsim atpakaļ. Tad nu izlēmām griezt vietējā Imantas mežā iekšā un pa stigām, takām, kalniem un pauguriem nodot uguņus. Jāsaka, ka bija baigi labi, kārotā fiziskā noguruma vietā dabūjām kārtīgu enerģijas lādiņu, ka nemaz mājās negribējās braukt. Pēcāk jautra laika pavadīšana kāršu spēlē līdz pat diviem naktī. Un šodien jau bija jābūt uz strīpas pie manas dārgās svaines uz dārza talku. Ņēmu lāpstu, zāģi un darbojos. Pa vidam vēl kārtīgi izlēkājos uz batuta un tagad saprotu ar mani ir cauri. Rrīt nevajadzēs ceļamkrānu, lai mani izceltu no gultas.
Bet atgriežoties pie vakardienas. Starp koncertu un riteņbraukšanu, kamēr hokejs ritēja pilnā sparā, tapināju vakariņas 9 mutēm, mani ieskaitot. Idejas un iedvesmas absolūti nekādas. Pēdējā laikā baigais besis uz ēst gatavošanu. Taču šoreiz atslābt nevar. Kas mājās? Jau labu laiku man saldētavā bija gabals tītara filejas. Gabals gana liels uz savu kilogramu ar astīti velk, tātad visam ēdāju baram jāpietiek. Tikai kā gatavot? Ai, likšu saldskābajā mērcē, gan jau kaut kas sanāks. Uz ziniet!! Galarezultāts sanāca pārsteidzoši labs. Visiem kam garšo saldskābie austrumveidīgie ēdieni droši šo recepti var izmantot. Pie tam enerģijas jāiegulda ārkārtīgi maz.