trešdiena, 2013. gada 24. aprīlis

Vēsture manās rokās Nr.2

Labs vakars!
Atkal ir iestājies neliels klusums, taču patreiz manā dzīvē tiek pieņemti svarīgi lēmumi un ticiet vai nē, ēst gatavošana atvirzās pēdējā vietā. Šo laiku esmu gatavojusi senās aizmirstās maltītes, kuras jau sen kā publicētas šeit. Taču, taču... es gribu uzsākt jaunu rubriku, ceru, ka līdz ar pārmaiņām savā ikdienā man būs vairāk laika gatavošanai.
Tātad!
Manās rokās ir nonākusi varen interesanta grāmata. Grāmata par kuru es nezinu absolūti neko, tik to, ka mans tētis to ir kaut kur saņēmis mantojumā, atradis, uzdāvinājis vai vienkārši dabūjis un visnotaļ pabēdīgā stāvoklī. Viņš kā rūpīgs sava amata mīlošs grāmatsējējs, šo grāmatiņu ir salīmējis, salabojis un pa jaunam ievākojis. Tikai līdz ar vāku un pirmajām lapaspusēm, pazudusi svarīga informācija. Kas, kur un galvenais kad, šī grāmata ir izdota.
Kā jau noprotat grāmata ir saistīta ar ēdienu - pavārgrāmata. Un es nolēmusi šo grāmatu izpētīt un iespēju robežās pārtulkot un pat izmēģināt dažas receptes. Jo, kā smejies vai raudi, bet grāmata ir vecajā latviešu drukā. Ticu, ka daudzi tajā lasa bez problēmām un gandrīz katram bēniņos vai vecāsmātes pūra lādē ir atrodama kāda veca pavārgrāmata. Taču vairāk par receptēm, man šajā grāmatā saista izteiksmes veids. Teikuma uzbūve nepavisam nav tāda kāda tā ir mūsdienās.
Tad nu ķeršos pie darba un lapaspusi pēc lapaspuses pārtulkošu, ja pamanāt kādu kļūdu vai neprecizitāti droši labojiet. Varbūt kādam arī ir šī grāmata un var padalīties ar sīkāku info, kur, kas un kā izdota.

piektdiena, 2013. gada 12. aprīlis

Ābolu - mandeļu krambls

Laba diena!
Vakar vakarā man ļoti sagribējās ko saldu un garšīgu. Cienītais bija nopircis ābolus, saldētavā mētājās sen pirkts saldējums... ideja skaidra. Esmu jau vairākkārt cepusi šo desertu un katru reizi priecājos, cik tas ir vienkāršs un ērts. Tagad es esmu uzzinājusi, ka šādus un līdzīgus dēvē par krambliem. Lai nu tā būtu, es gan vienkārši paliktu pie vārda deserts. Ābolu deserts ar rīvmaizi, vai ābolu deserts ar drumstalām. Un tā tālāk un tā joprojām. Pagatavošana stipri līdzīga un ābolu vietā var izmantot citus augļus un ogas. Labs rezultāts garantēts.

ceturtdiena, 2013. gada 11. aprīlis

Cūkgaļa konjaka sviesta mērcē

Laba diena!
Mans atvaļinājums strauji tuvojas nobeigumam un mani ir pārņēmusi pamatīga pavasara depresija. Vienīgais, ko vēlos darīt ir gulēt...gulēt un gulēt. Nav man ne enerģijas, ne vēlmes ko darīt vai nedarīt.
Kāpēc tā?! Pašai nav īsti skaidrs, taču nav ļaunuma bez labuma. Šajā noskaņojumā es esmu vairākas reizes dzīvi pārdomājusi un nonākusi pie daudzām sev svarīgām atziņām. Kā viss norisināsies tālāk, dievs vien zin, taču ceru, ka pārmaiņas būs pozitīvas.
Aizvakar savā drūmajā noskaņojumā tapināju saimei pusdienas. Bija man te kādu laiku atpakaļ iepirkusies cūkgaļas kakla karbonāde. Ilgi pētīju to gabalu un nesapratu, kā būtu labāk to gatavot. Veselu cept vai šķēlēs. Cept kā karbonādi vai tomēr papūlēties izdomāt ko citu. Tā nu apdomājot visus variantus iedomājos par tādu lietu kā konjaku. Kā reiz, mājās kādi grami 30mit iraid. Izveicu nelielu aptauju virtuālajā vidē, uz kuru saņēmu atbildi, lai es labāk pati izdzerot. Taču tas mani neatturēja no eksperimenta.
Kā sanāca? Ļoti labi. Neesmu nekāds gurmāns, lai izjustu visas smalkās nianses, bet skatoties kā mana vidējā atvase lok iekšā jau trešo gaļas šķēli, sapratu, ka tomēr kaut kas tajā konjakā ir! Ja nav bail eksperimentēt uz priekšu, pie tam, pati recepte ir gaužām vienkārša un neprasa daudz laika un enerģijas. Es šo recepti noteikti atkārtošu, jo arī man garšoja.

svētdiena, 2013. gada 7. aprīlis

Mu(A)fini ar karameļu krēmu

Ju hū!! Labā ziņa ir tā, ka pēc lielās bailēs pavadītās nedēļas par turpmāko fotoaparāta likteni, šodien nolēmu ieslēgt. Sak, kas būs, būs! Un strādā!!! Tiesa, būs jau tāpat jānes pie meistara lai iztīra, apskata utt. Bet nu galvenais, ka neskatoties uz to peldi, šis tomēr strādā.
Aiz lieliem priekiem nolēmu sacept mafinus ar karameļu krēmu!

sestdiena, 2013. gada 6. aprīlis

Krāsnī cepti kartupeļu vēdekļi ar bekonu

Laba diena!
Kamēr visus ir pārņēmis kārtējais Dziesmu un deju svētku trakums, es savukārt baudu atvaļinājumu. Gan tiešā gan pārnestā nozīmē.
Tiešā nozīmē - es tiešām esmu paņēmusi 2 nedēļu atvaļinājumu darbā. Pietiek. Esmu piekususi un lai arī liekas, ka spēka līdz siltākam laikam pietiks, tomēr darba kvalitāte par to neliecina. Labāk es pasēžu mājās un atceros tos laikus, kad bija laiska mājsaimnieču dzīve. Ehh, labi tad bija un ar baudu izdzīvoju šīs dienas. Vēl lielāku baudu sagādā apziņa, ka visa nākošā nedēļa ir brīva. Ju hū!!!
Pārnestā nozīmē - atvaļinājums blogošanā. Jo tieši Lieldienās, manas abas jaunākās, skaistākās, gudrākās un visnotaļ apburošākās atvases ļoti veiksmīgi noslīcināja fotoaparātu. Akvārijā. Man likās, ka es tos abus uzlidināšu kosmosā. Tomēr šie abi palika uz zemes. Fotoaparātam droši vien ir kaput. Lai arī ātri izvilkts ārā, izņemta baterija, atmiņas karte un objektīvs.. šaubos ka ūdens ir bijis tik labs un nav nodarījis nekādus kaitējumus. Cienītais ir pārliecināts, ka nekas nebūs noticis. Es toties esmu daudz pesimistiskāka. Nu jau nedēļu fočiks žūst un man ir bail slēgt iekšā. Līdz ar to, jaunās receptes paliek nefotografētas. Tiesa, vakar izvilku veco fočiku, kuram ir piemeties zināms vecuma marazms. Izmēģināju gan šā gan tā, beigās atklāju, ka daudz maz ciešamas bildes sanāk bildējot tumsā! Forši ne? Un tā nu es, gaismu slēgdama iekšā, te ārā tapināju vakariņas.
Vakariņas sanāca ārkārtīgi labas un gardas. Iesaku visiem, kam gribas lēti, labi un sātīgi. I acij tīkami, i vēderam labi.