svētdiena, 2013. gada 27. janvāris

Brūnā kūka ar baltās šokolādes un kokosa krēmu

Labs vakars!
Rīt jau atkal jāstājas pie virpas virpot. Un atkal nedēļa būs pagājusi. Skat, nākošnedēļ ir pēdējā janvāra mēnesī. Šis laiks ir tik ātri pagājis, ka bail. Vēl nesen likās, janvāris tikai sācies. Un iepriecinošāks nav februāris, kas šogad ir īsais mēnesis. Nē, nu... no vienas puses, forši, ka ātrāk tuvojas pavasaris, tad vasara un atkal būs silts un saulains. Taču, šāds maratons pēc siltā laika man gan neliekas pievilcīgas. Gribās kaut nedaudz apstāties un sajust kā dienas velkas.
Brīvdienas jau atkal piesātinātas ar svētkiem. Reti tā gadās, ka no viena viesību galda steidzies pie nākošā un pēcāk ap diviem nakti dodies mājup ar kājām -11grādos. Gājiens, lai arī diezgan raitā solī, tomēr prasīja savas 40-50minūtes. Kopš vidusskolas laikiem nav bijis tā, ka ciskas nosalušas gluži sarkanas, jo kājās bija 20den zeķbikses un plāna kleitiņa. Ziemas jaka nenosedza pat dibenu. Toties savam cienītajam varēju parādīt un pastāstīt, kā no vidusskolas devos uz mājām, kas pa ceļam ir mainījies, kas palicis nemainīgs.
Tad nu šodien mēs tā rāmu garu, ar atvasēm uz vietējiem piemājas kalniņiem ar padirseņiem pašļūkāt. Bija labi, tik tas vējš tāds nemīlīgs. Akurāt tāds pats kā pa nakti.
Nu lūk, atgriežoties pie sākotnējās tēmas, ka vakar bija svētki, tad nu cepu kūku vienam jubilāram uz visnotaļ ievērojamu ciparu - 60. Kūkas receptē izmantoju brūno biskvītu, melno šokolādi, balto šokolādi un kokosriekstu pienu. Ja pirmajā brīdī rodas aizdomas, kā tas viss garšo kopā, varu pateikt, ka debešķīgi! Ideju, par šokolādi sajaukt ar kokosriekstu pienu man pasvieda vieni cepumiņi. Pie darba, vietējās dzelzceļa stacijas veikaliņā bija nopērkami ārkārtīgi gardi cepumi. Šokolādes biskvīts, bet viducī balts krēms, kurā sagaršojas kokosrieksts. Tikai kā to masu iegūt? Izdomājos, izgaršojos cepuma krēmu un secināju, ka krēmā ir kokosrieksts un baltā šokolāde. Tad nu sākumā man bija doma par biskvīta ruleti, kurā noteikti šis krēms lieliski iederētos. Taču tā kā man ir mazā panna, tad ruletei tā sanāk gaužām nepateicīga. Tāpēc cepu kūku. Jubilārs notiesāja 2 gabaliņus, māsas vecākā atvase, ja vien ļautu, noēstu pusi kūkas. Arī cienītais par kūku bija stāvā sajūsmā. Jāsaka, ka es biju iedomājusies par cepumu garšu, kas, loģiski, ka kūkā nebūs atrodama, bet kopumā garšoja labi. Bet pats galvenais, kūka absolūti neprasa lielas pūles un enerģijas. It sevišķi, ja cep ruletē. Taču šī kūka noteikti atstās iespaidu. It sevišķi krēms, ja jau tik daudzas jūsmīgas atsauksmes es dzirdēju no vīrieškrātas pārstāvjiem.

ceturtdiena, 2013. gada 24. janvāris

Tomātu krēmzupa ar kausēto sieru un saldo krējumu

Labs vakars!
Nu ko, skatos, ka piekrišana manām bildēm ir liela, ja jau tās tik nadzīgi kopē un pārpublicē tālāk. Man jau nav žēl, bet vai tiešām ir tik grūti izrādīt kaut mazāko cieņu un pie bilžu pārpublicēšanas norādīt atsauci no kurienes konkrētās bildes iegūtas? Kas ir autors? Acīmredzot sapratne par to ir visai maza.
Taču, nebojāšu savu noskaņoju dažu ļautiņu dēļ. Galu galā dzīve ir pārāk īsa, lai savus nervus dēļ tā tērētu. Taču tas nenozīmē, ka ļauju tagad visiem kam vien ienāk prātā pārkopēt manas bildes. Un jā, paldies visiem, kuri ziņo par šo netaisnību! Paldies!
Runājot par zupu. Sen mājās nebiju gatavojusi tomātu krēmzupu. Tā nu sanāca, ka vakar ar cienīto, braucot mājup, pārspriedām ko un kā ēdīs vakariņās. Cienītais ieminējās, ka labprāt vakariņās panašķētos ar bulciņām un tēju. Es viņu pilnībā atbalstīju šajā lēmumā un līdz ar to bija skaidrs, ka vakariņās labprāt ēstu kaut ko vieglu. Piemēram krēmzupu. Pie tam, zupa pagatavojas ātri un bez liekas enerģijas patēriņa. Kā reiz, viesos pieteicās arī Inga un Kristaps. Ideāli. Zupa garšoja visiem, katrs izēda pa divām porcijām, kas jau liecina, ka bija labi.

pirmdiena, 2013. gada 21. janvāris

Belaši

Labs vakars!
Beidzot arī mūsmājās tika pagatavoti belaši. Cienītais par šo ēdamo jau sen dīca, tikai es turējos pretim, jo manā izpratnē belašs ir tas, kas tiek tirgot pie centrālās stacijas. Kartumiztrīgās kastēs uz riteņiem, mollīgs babulis pārdevējas lomā un mikriņi ar uzrakstu - ar belašiem nekāpt. Liels, karsts, gaiši brūns eļļā vārīts rausis ar nenosakāmas izcelsmes gaļas pikuci vidū. Un tā garša, tādu mājās nedabūs nekad, tāpat kā mājās gatavotajiem pelmeņiem.
Tā nu pētot visas pieejamās receptes sapratu, ka katra saimniece gatavo pa savam. Katrai ir sava, izkoptā, par labu esam, atzītā recepte. Tad nu apkopojot receptes un paļaujoties uz čujs, ņuhs un poņa un tapināju augšā. galarezultātā savā skopumā mīklu belaša rausim atvēlēju plānāku, nekā man pašai gribētos. Taču cienītais un viesi atzina, ka garšo labi un garša esot gandrīz autentiska īstajam belašam. Lai tā būtu, bet zinu, ka nākamreiz gatavošu atkal, tik mīklu biezāku atvēlēšu.

svētdiena, 2013. gada 13. janvāris

Pikantie makaronu salāti Nr. 2

Labs vakars!
Beidzot pie mums ir ZIEMA!! Jēē, kā es priecājos, ka ārā ir sniegs un mīnuss grādu. Patīk ziema, sit kaut vai nost. Tikai šo prieku aptumšo viens nieks, nekur iekš LV nav nopērkams normāls piepūšams sniega pūslis. Kādus gadus 6 atpakaļ par diezgan lielu (tam laikam) naudu nopirkām vienas piepūšamās ragavas iekš Depo veikala. Nāvīgi labas, tikai sniegam jābūt diezgan biezam. Nu jau tās ir ar ielāpiem bagātas ragavas. Taču ielāpi turas labi. Otru piepūšamo sniega riņķi nopirkām pirms pāris gadiem. Ja atmiņa neviļ. Arī tas jau ticis pie ielāpiem, taču kopumā kalpo labi. Taču cik tad ilgi lāpīsi?! Vajadzētu nopirkt ko jaunu, bet ak vai... nav nekā. Šodien nopirkām Prismā, taču tas ir tas sūc... es atvainojos, bet tiešām. 19ls kalpoja apmēram 6-7 nobraucieniem un ar skaļu purkšķi tas saplīsa. Vot tev te bija ziemas prieki. Tā nu jācer, ka mūsu lāpītie kalpos vēl gana ilgi.
Bet... atgriežoties pie ziemas un tieši janvāra mēnesi, tad vakar vecākajai atvasei bija jubileja. Vot i sarīkojām nelielu mājas ballīti. Un kā jau mājas ballītēs, vajag kaut ko likt uz galdu. Visu nedēļu mocījos gan šā, gan tā... nu neko nevarēju izdomāt. Un bija tāds slinkums, ka nācās vien griezt rasolu. Bet lai nebūtu tikai rasols, bērnu ballītēs labi noder arī makaronu salāti. Šoreiz jau atkal pikantie.

sestdiena, 2013. gada 5. janvāris

Skābu kāpostu zupa ar ingveru

Laba diena!
Šodien ir salīdzinoši laiska sestdiena. Iesākumā bija plānots, ka vakarā pieteiksies viesi, taču jaunākā atvase šos plānus mainīja. Uzaudzēja sev temperatūru. Nu neko, kam negadās!
Šorītu iesāku ar apzinīgu vingrošanu. Es jau sen cīnos ar savām draudzenēm sāpēm mugurā. Un vienmēr ir biju par slinku, lai veiktu vienkāršos, bet tik ļoti noderīgos muguras vingrojumus. Tad šī bija mana Jaunā gada apņemšanās, regulāri, cik nu tas iespējams, veikt muguras vingrojumus. Un ziniet, no rīta veiktie vingrojumi manī pamodināja rosības gariņu un es ķēros pie mājas kārtošanas, mazgāšanas un ēdienu gatavošanas. Tā jau laikam būs, kā saka, ka fiziskā slodzīte no rīta dod enerģiju visai dienai.
Tā nu, kārtojot māju, apdomāju, ka vēlos šodien zupu. Tikai kādu?! Te prātā atausa, ka pirms kāda laika es domāju par skābu kāpostu zupu. Kāpēc gan ne? Tikai manu prātu nodarbināja viena doma - ingvers. Kā reiz no vakardienas gatavošanas bija palicis pāri, to tak varētu pielikt pie zupas. Jo akurāt pirms kāda laika Absolūts fanoja par skābu kāpostu salātiem ar ingveru. Tad nu, čorts sņim likšu klāt! Sliktāk taču nebūs!! Triecu cienīto uz tirgu pēc gaļas un vārīju augšā. Cienītais bija stāvā sajūsmā, sakot, ka ingvers ideāli sader ar skābu kāpostu zupu. Arī man pašai patika nelielais, bet jūtamais ingvera pikantums.

piektdiena, 2013. gada 4. janvāris

Liellopa gaļas bumbiņas kokosriekstu piena mērcē

Labs vakars!
Nu tad Laimīgu Jums to 2013.gadu! Šogad ir čūskas gads, varēsim klabināt savas indes protēzes uz vella paraušanu. Un neviens, absolūti neviens mums to prieciņu nevarēs liegt!
Es pamazām sāku atgūties no trakā svētku maratona un pirmās, šī gada darbadienas bija smagas. Smagas tādā ziņā, ka apzinies, atvaļinājums būs tikai vasarā. Nu neko, jūdzos darbos iekšā un aiziet.
Šodien kā pie piektdienas dienas domāju, ko lai gatavo vakariņās. Jau sen man prātā iesēdās doma par liellopu kokosriekstu piena mērcē, tikai nebija izdevības to realizēt. Tā nu nolēmu, ka šodien būs tā diena, kad es šai lietai varētu tā no sirds ķerties klāt. Pusdienlaikā iepirku gaļu, kas bija paredzēta samalšanai un laimīgi gaidīju vakaru. Muļķe!! Ja es būtu zinājusi, ka ap to gaļas malšanu izcelsies tāds tracis, būtu ņēmusi uzreiz samaltu gaļu. Mana gaļasmašīna kapitulēja, kad biju samalusi apmēram  vienu trešo daļu no paredzētā daudzuma. Smalcinātājs to neņēma pretī un vakars draudēja palikt bez vakariņām. Cienītais bija gatavs skriet pakaļ jau samaltai gaļai, bet es iespītējos un teicu, ka nē! Kur tad es šito likšu?!!! Tā nu, izdzerot glāzi vīna prātā atausa mana mīļā Inga un viņas elektriskā rīve kurai klāt montējas arī gaļas malšanas uzparikte! Aleluja, vakars glābts!! Triecu vīrieti pēc gaļasmašīnas un piedurknes atrotījusi šmorēju augšā vakariņas. Sanāca ārprātīgi gardas. Liellops + kokosriekstu piens ir laba kombinācija!
P.s. ņemot vērā apstākļus, no bildes nozudusi eļļas pudele.