pirmdiena, 2013. gada 21. oktobris

Siera kēkss ar saulē kaltētiem tomātiem

Labs vakars!
Tā nu ir sanācis, ka kādu neilgu laiciņu atpakaļ pabiju divās siera prezentācijās un līdz ar to, manā ledusskapī atradās vairāki siera labumi no konkrētā ražotāja. Nav slikti, nav slikti. Taču tā kā tagad vīna vakari ar sieru ir jāatliek, tad jāsāk domāt kur un kā tos sierus izmantot. Nešaubos, ka  receptes ir ļoti daudz un dažādas, taču manas domas raisījās tikai ap vienu - jāgatavo kas tāds, kur varu pielietot arī kefīru. Tā nu klīdu pa virtuālajām dzīlēm un pētīju daudz un dažādu recepšu. Pētīju, pētīju līdz izvilku vidējo aritmētisko - jācep kēkss. Sāļai siera kēkss. Iedomājoties vien, pilna mute siekalām. Nu ko - čujs, ņuhs un poņa pie rokas un uz priekšu. Cepot mājas smaržoja lieliski. Izņemot no krāsns manī uzvēdīja šaubas, vai tiešām būs labi. Cienītais gan mierināja - tev sanāk viss, ko gatavo. Es tam nenoticēju un nenocietusies nogriezu gabala kēksa. Vēl pagalam karstu. Bāc... sanāca dievīgs. Kraukšķīga garoza ar mīkstu sierainu pildījumu. Atdziestot garoza paliek mīkstāka, bet pati mīkla stingrāka - taču sierainā garša nekur nepazūd. ārkārtīgi sātīgs un barojošs. Viens gabaliņš un esi pieēdies līdz ūkai.

Tātad, mums vajadzēs:
2glāzes kefīra
4 olas
1 paciņa krēmsiera (Man bija Rasas ar papriku un tomātiem)
250gr cietā siera (man bija trikantālers ar papriku)
300gr miltu
2 tēj.k. cepamā pulvera
2-3 ēd.k. sviesta
saujiņa saulē kaltētu tomātu
ķimenes
sāls
cukurs

Bļodā iesit olas, pievieno izkausētu sviestu, sāli un sakuļ.



Tālāk pievieno krēmsieru un kefīru. Un atkal sakuļ viendabīgā masā.



Pēc tam pievieno sakapātus saulē kaltētus tomātus, pierīvē cieto sieru, gabaliņu atstājot vēlākam un pieber klāt ķimenes. visu kārtīgi samaisa. Tad pievieno 2 tējkarotes cepamā pulvera. Visbeidzot pievieno 300gr miltus un samaisa viendabīgā mīklā.





Tad ņemam kēksa formu, man bija apaļā, bet labāk būtu kantainā, kuru vai nu kārtīgi ietaukojam vai izklājam ar cepamo papīru. Lejam iekšā mīklu, uzliekam nelielas sviesta piciņas(ne obligāti) un uz 200 grādiem kādu stundiņu lai cepās. apmēram 10minūtes pirms izcepšanās pārkaisa ar atlikušo rīvēto sieru. Pēc tam atdzesē un servē galdā.




Mmmm... sierīgs bez gala un trekns. Man silts garšoja labāk nekā atdzisis, tad tā masa tāda sierīgāka liekas. Un jā, lai pilnībā izbaudītu garšu, bet nenošķebina, tad jāgriež maksimāli plānākās šķēlēs.


Lai labi garšo!

3 komentāri:

  1. ārprāts, kur gardi izskatās! noteikti izmēģināšu :)

    AtbildētDzēst
  2. Neparasts keksiņš, taču otreiz tādu netaisītu.

    AtbildētDzēst