ceturtdiena, 2013. gada 3. oktobris

Ābola ķirbja saldais biezenis

Laba diena!
Nu ko, pēdējās brīvās dienas ir pagājušas manāmi plosoties pa virtuvi gatavojot ziemas krājumus. Vienu dienu, mans jaukais, mīļais cienītais zvana ar jautājumu: Vai mums vajag ķirbi?! Es protams atbildu, ka skatoties cik liels. Ja neliels, tad jā, lielu gan nē... jo mēs neesam baigie ķirbjēdāji un man nepatīk, pareizāk sakot, mani moka sirdsapziņa, ja pārtika sapūst. Pat ja arī tā tikusi na haļavu. Cienītais steidz apgalvot, ka ķribis neesot liels. Ok. Atvedot mājās, secināju, ka ķirbis patiesībā ir liels, milzīgs - kā teica Inga. Paldies viņai par manis atbalstīšanu šajā jautājumā. Jo izrādās, ka vārds "liels" vīriešu un sieviešu izpratnē krasi atšķiras.
Nu ko? jādomā kā šo ķirbi utilizēt ēdamos ziemas krājumos. Viens ir skaidrs, marinēsim. Bet ko vēl? Ok, kāda paprāva šķēle aizgāja ķirbju zupā, bet tak vēl paliek dafigā ķirbja. Un te, klīstot pa virtuālo vidi, aizdomājos, ka ķirbi tak varētu savārīt biezenī - zaptē. Bet pliku ķirbi vai tomēr ar kaut ko kopā?
Āboli!!! Tas bija pirmais kas nāca prātā. Kanēlis, krustnagliņas un nedaudz vaniļas un apselīnu esences. Saldumu panākt kā ar cukuru tā ar iebiezināto pienu.
Pateikšu vienu, ka ābolu zapte mūsmājās ir ļoti, ļoti iecienīta. To gan parasti vāra mana mamma un nodēvē to tādā brīnišķīgā vārdā kā "pļur ļurļur" zapte. Vārds cēlies dēļ tās konsistences. Cienītais pirmo reizi izdzirdot šo vārdu salikumu bija mērenā šokā un zapti pagaršoja ar diezgan lielām šaubām, bet tagad viņam šī zapte ir viena no mīļākajām zaptēm pie pankūkām, izkonkurējot ķiršu, zemeņu un citu garšīgu ogu zaptes.
Tad nu, āboli mūsmājās rullē, spersim klāt ķirbi. Rezultāts - baigi labs. Tiem kam ķribis neizraisa sajūsmu, to liek mazāk, bet tiem kam izraisa sajūtu - vairāk.

Tātad, mums vajadzēs:
āboli
ķirbis
krustnagliņas
kanēlis
vaniļas un apelsīna esences
cukurs
iebiezinātais piens ar cukuru

Ar daudzumiem jau atkal ir tā, ka viss atkarīgs cik daudz konkrētais produkts ir. Man bija paprāva šķēle ķirbja un kādi 2-3kg āboli. Uz šāda daudzuma es ņēmu apmēram 1/2 paciņas cukura, 1 bundža iebiezinātā piena ar cukuru, 2-3 krustnagliņas, 1 kanēļa standziņa, pa pilītei no katras esences un vēl kādu 1.2 tējkaroti malta kanēļa.

Sākumā nomizojam un gabaliņos sagriežam kā ābolus tā ķirbjus.

Lejam kaltā apmēram 2glāzes ūdens un beram iekšā ķirbjus un ābolus. Pievienojam kanēļa standziņu un krustnagliņas. Vāram līdz āboli un ķirbji ir mīksti. Man tas prasīja apmēram stundu.



Kad āboli un ķirbis ir mīksti, izķeksējam laukā kanēļa standziņu un ja varam, arī krustnagliņas un ķeramies pie blenderēšanas darbiem. Visu kārtīgi sablendējam un liekam katlu atpakaļ uz uguns.

Pēc tam liekam klāt cukuru un garšvielas. Es pieliku klāt pustējkaroti malta kanēļa, un pa 1-2pilēm no katras esences, vaniļas un apelsīna. Patiesībā šeit var izmantot savas garšu kārpiņas kā galvenos pavārus un garšvielas pielikt pēc sava prāta un saprašanas. Tikai jāņem vērā, ka esences karstumā ir izteiktākas nekā kad ēdiens atdzisis. Kad ir panākta vēlamā garša, pievienoju iebiezināto pienu, uzkarsēju līdz pirmajam burbulim un pildīju iepriekš izkarsētās burkās iekšā.







Tas arī viss. Našķis gatavs. Vidējā atvase viens pats puskrūzīti šī biezeņa noēda. Teica, ka baigi garšojot. Var ēst kopā ar pankūkām, gan vienkārši tāpat našķēties pie tējas krūzes.

Lai labi garšo!

1 komentārs:

  1. Nice!!! I like your blog, thanks for your share! I will try to do some Latvian dishes follow your teaching :)

    AtbildētDzēst