sestdiena, 2013. gada 16. februāris

Līdakas kotletes

Ak šodien, šodien... kas šodien par dieniņu!
Visa nedēļa pagāja diezgan lielā adrenalīna stāvoklī, jo šodien es to ieguvu pārpārēm un rezultātā enerģija visai dienai.
Šodien nolēmām, ka jāpapildina ledusskapja krājumi. Tieši gaļas, lai atkal kādu laiku ir miers un nav jādomā, kā, kur un kad paspēt uz veikalu, lai iepirktu gaļu vakariņām.
Sapirkāmies daudz un dikti, saldētava pilna un jau grasījāmies doties mājās, kad nolēmu aizstaigāt līdz zivju stendam. Un ko padomā, tieši šodien pievestas svaigas zivis un paturot prātā, ka cienītais vakar izteica vēlmi pēc zivs, es nolēmu iegādāties svaigo produkciju. Uz mani lūkojās līdaka. Neliela, bet tik apetelīga. Atceroties mana tēva ceptās līdakas kotletes, dēļ kurām varēja mēli norīt, nolēmu es arī tādas uzcept. Un jāsaka godīgi, līdakas kotletes paliek nepārspētas no visām zivju kotletēm, ko es esmu ēdusi. Arī atvases, kas sākumā atteicās no šīm kotletēm, pagaršojušas, katrs apēda par divām. Trauciņš tukšs.

Tātad, mums vajadzēs:
1 līdaku apmēram uz 1kg smagu
3 nelielas baltmaizes šķēles (man bija tostermaize Brokastu)
1 ola
milti
sāls
pipari
piens
saulespuķu eļļa

Sākumā līdaku atbrīvo no ādas un asakas. Darbs ir piņķerīgs un nedaudz čakarīgs, bet ne nepaveicams. Protams, var jau pirkt gatavu līdakas fileju, bet cena tad būs oi oi oi un tīro fileju izmantot kotletēm būtu grēka darbs. Tāpēc, nebaidoties no ķēpas, dīrājam līdaku.




Šādi dīrājot lielākas asakas(ribas) paliek pie lielās muguras asakas. Tā kā tās maļot netraucēs.


Sadrupinām baltmaizi un pārlejam ar pienu. Cik daudz, nav ne jausmas. Bet tā lai baltmaize būtu slapja.

Tālāk sākās malšanas darbi. Pirmajā reizē samaļam līdaku. Otrajā reizē samaļam līdakas masu kopā ar izmērcēto baltmaizi. Pievienojam sāli, piparus, 1 ēdamkaroti miltu un 1 olu. Visu samaisām viendabīgā masā.






Tagad tik atliek cepšanas vaina. Uzkarsējam pannā saulespuķu eļļu. Veidojam kotletes, kuras nedaudz apvārtām miltos un liekam cepties no abām pusēm zeltaini brūnas. Viss. Pēc tam servē galdā.






Lūk, gardas zivju kotletes gatavas. Arī tie, kas zivis neēdot, šīs ēd ar gardu muti, jo līdaka ir ļoti maiga un garšīga zivs.

Lai labi garšo!

2 komentāri:

  1. es līdakai nogriežu galvu izņemu iekša un mazliet novāru un tad labi atdalās gaļa.un nejūt izteikto zivs smaržu. Ļoti garda.

    AtbildētDzēst
  2. zivi ēd ,lai justu tās garšu. nevis ,lai nejustu zivju garšu :D

    AtbildētDzēst