pirmdiena, 2012. gada 31. decembris

Cūkgaļa vīna mērcē ar timiānu

Laba diena!
Laimīgu visiem Jauno 2013.gadu!!! Tā tam būs būt, lai gan līdz jaunajam gadam vēl dažas stundas jāpagaida.
Vakar sanāca pilna māja uz Jaunā gada sagaidīšanas ģenerālmēģinājumu, ka šodien man gribas ielīst gultā un skatīties TV. Taču sirdsapziņa neļauj savai ģimenei nozagt jaungada nakts sagaidīšanas prieku. Pie tam, visu laiku tika plānots, ka brauks pie manas māsas svinēties. Tiesa, kā tas nereti mēdz notikt, plāni mainījās dažu stundu laikā. Sākot ar mani, kad es sapratu, ka nekur negribu braukt. Tad māsa paziņoja, ka pie viņas pasākums atceļās. Pēc brīža jau es saprotu, ka varbūt tomēr mājās nenīkuļot, bet aizbraukt kaut kur viesos un jau atkal brīdis, kad māsa pasaka, ka pasākums tomēr notiks. Bet kamēr vēl domāju, ka pasākums atceļās, saprotu, ka pie māsas sagaidīt negribas un beigās atceramies par vīra brāli. Ja nekas nenojuks, tad virziena mērķis ir Jauno gadu sagaidīt Purvciemā! Bet vēl ir laiks kaut ko pamainīt.
Bet, atgriežoties pie vakardienas, vakar nelielā, bet visnotaļ jautrā kompānijā nolēmām uzrīkot filmu vakaru. Iesākām veselas 3 filmas skatīties, kuras tā arī līdz beigām nenoskatījāmies. Pievērsāmies Uno un Ēzeļu spēlēšanai. Bija jautri, rokas cieta, bet reakcija ir!
Nu jā un pirms visām šīm jautrībām, pašā sākumā cēlu galdā cūkgaļu vīna mērcē. Baltvīna. Šis vīns bija palicis pāri no zivs gatavošanas un bija jāizlieto. Sāk skatīt receptes un šī man likās kaut kas absolūti fantastiski vienkāršs un rezultāts bezgala garšīgs. Ideāli piemērots svētku reizēm, kad negribas enerģiju tērēt stāvot pie katliem, bet rezultātā vēlas pasniegt tomēr ne tik ikdienišķu maltīti! Atvases ēda pa divām porcijām, laikam vīnā ir tas spēks.

sestdiena, 2012. gada 29. decembris

Jūras asaris vīna mērcē ar vīnogām

Labs vakars!
Redz kā ir, cilvēks domā, dievs dara. Visi mani svētku plāni un ar to saistītā gatavošana aizgāja skuju taku. Līdz ar to, šajā dienās es gatavošanai pievērsos ļoti ļoti maz, tik daudz, lai uzceptu pīrāgus, meduskūku un grauzdiņu salātus. Ak jā... viena fiksā soļanka. Vairāk nekas netika gatavots un gandrīz visas dienas ēdām ārpus mājas. Jāsaka, ka esmu nogurusi no svētkiem, no šīm garajām brīvdienām, kuras savās mājās praktiski tikai pārnakšņojām. Man tā pietrūka viena diena, kad vienkārši pabūt mājās, pavāļāties pa gultu, nesteidzīgi piekopt māju un uztaisīt pusdienas un tad jau atkal var mesties lielajā brīvdienu maratonā.
Šodien kā reiz bija tā diena, lai es darītu visu to, ko iepriekš minēju. Brokastis baudīju gultā, kuras man bija pagatavojusi vecākā atvase. Pēc brokastīm vēl pavāļojos pa gultu un tik ap 14.00 pēcpusdienā izlīdu no gultas. Tāds kaifs. Vēl tikai jāizdomā ko gatavot vakariņās. Pārskatīju ledusskapja saturu un acis pievērsās jūras asariem. Man tie bija veseli divi. Tātad?! Ko mēs varam pagatavot no jūras asariem? Vīna mērcē ar vīnogām? Ohohoho... izklausās burvīgi. Sastāvdaļas nav daudz, gatavošana vienkārša, bet galarezultāts tāds, ka nebūtu kauns pasniegt piecu zvaigžņu restorānā. Jau atkal apstiprinās teiciens - Viss ģeniālais ir vienkāršs.

ceturtdiena, 2012. gada 20. decembris

Cūkgaļa ar mango-paprikas mērci

Labs vakars!
Nu ko, rīt ir tā diena, kad daļa pasaules iedzīvotāju juks prātā. Es ceru, ka palikšu pie skaidrā saprāta, jo brīvdienas man ir saplānotas gandrīz pa minūtei un to visu ieplānoto man ļoti gribas piedzīvot.
Pie tam, šodien ir īpaša diena vidējai atvasei jubileja. Skaista, apaļa un nozīmīga.
Vispār šī nedēļa ir tāda, nekāda. Kā jau jebkura pirmssvētku nedēļa. Rīt vispār, nekāda strādāšana nebūs, bet diena jānodzīvo pirms lielā brīvdienu maratona.
Šodien manī ir atgriezusies gatavot kāre. Idejas galvā daudz un dažādas un ar nepacietību gaidu, kad varēšu tās izmantot. Savā ziņā, forši, ka ir svētki. Jo tas nozīmēs, ka man būs jāgatavo un tā ir lieliska  iespēja pagatavot visu, kas maisās pa galvu. Taču tas liecina arī par to, ka pēc šāda gatavošanas maratona iestāsies panīkums. Kā ir labāk, nezinu. Bet kamēr vēl ir vēlme gatavot, nolēmu šodien pagatavot cūkgaļu mango-paprikas mērcē. No sākuma domāju tikai mango mērcē, taču kāda iekšēja balss čukstēja, ka vajag arī papriku klāt. Un ar to es trāpīju desmitniekā. Sanāca ļoti garšīgi, pat atvases, neskatoties uz  bērnudārza Ziemassvētku pasākumā saēstajiem našķiem, savas porcijas noēda viens un divi. Laikam jau garšoja.

pirmdiena, 2012. gada 17. decembris

Vistas filejas gabaliņi saldā krējuma-sinepju mērcē

Lāābs vakars!
Es šodien jūtos kā izžmiegts citrons un neba nu velti. Brīvdienas bija tik piesātinātas, cik vien piesātinātas varēja būt.
Sākšu ar piektdienu, kad mums ar cienīto bija savs mazs, mīļš jubilejums. Vien nieka daži gadiņi, kopš kopā sametām kauliņus. Tur gan viss pa mierīgo, taču tirpas bija visu dienu. Kā nekā trīs atvases liecina, ka laiciņš ir pagājis diezgan, lai gan pašiem liekas, ka tik vakar sametāmies kopā. Bija mums svētku vakariņas un romantika.
Sestdien pienāca tā ilgi gaidītā diena, kad svinējām cienītajam jubileju, kas pēc pases datiem iekrīt šodien. Svinējām tādā jaukā vietā kā Farmācijas muzejā. Mūsu ģimenei un viesiem patika. Izpalika cepšana un šmorēšana, pārēšanās un tā jo projām, tā vietā ieguvām daž ne dažādas zināšanas un 4 stundas palidoja vēja spārniem. Pēcāk dejas Līvu laukumā un neliela pasēdēšana kādā no Vecrīgas kafe. Mājās pārradāmies krietni pēc pusnakts un vakar jutos diezgan grūti. Viesos pieteicās Milēdija, kura arī piedalījās visā svinību programmā. Tā mēs abas divas centāmies nākt pie saprašanas, vienu otru atbalstot.
Visai šai atbalsta programmai pa vidu, bija arī jāpagatavo maltīte ģimenei. Nu ko, te mirklis pārdomu. Saprotu, ka man patreizējais stāvoklis nebūt nav no tiem kulināriskākajiem, taču padoties nedrīkst. Vēl vakarā bija jāsarūpē cienasts, ko cienītajam nest uz darbu. Tā nu ar visiem dvēseles spēkiem, aiztriekusi cienīto uz veikalu pēc nepieciešamā cienastam, izdomāju, ka ehhh... lai iet vistas fileja. Taisīšu saldajā krējuma mērcē. Ātri un labi. Taču te manu skatu saistīja Polijā pirktās graudainās franču sinepes. O! Šito liksim klāt un visam tam klāt vēl spagetti novārīsim. Domāts darīts un sanāca ļoti laba maltīte, grūtiem pēcjubilejas rītiem.

trešdiena, 2012. gada 12. decembris

Puķkāposta sacepums ar sieru

Labs vakars!
Man šodien bija vājinieku diena. Trijos naktī piemetās kaut kāds nelāgs vēdera draņķis, ka sapratu, šodien darbs izpaliek. Un ja vien pašsajūta nebūtu diezgan čābīga tad es pat nopriecātos, kad mājinieki ceļas augšā, bet es varu palikt gulēt siltajā gultā. Šoreiz gan tas prieciņš izpalika, jo es dotu priekšroku celties, bet veselai. Lai nu kā, pret dienas otro pusi sajutos kā cilvēks un sapratu, ka šī diena jāizmanto lietderīgi. Jāpagatavo ģimenei siltas pusdienas. Siltas tādā ziņā, ka uz ierašanās brīdi tās jau ir gatavas, nevis tikai sāk riktēties uz gatavošanu. Jā, darba ļaužu garoziņa šajā jautājumā.
Vakar ieklīstot veikalā pēc dienišķā maizes kukulīša manu skatu piesaistīja puķkāposti. 1.25ls gabalā. Parasti es šādām lietām uzmanību nepievēršu, taču šoreiz pamanīju, ka starp maza izmēra galviņām ir atrodamas arī diezgan paprāvas puķkāposta galvas. Tad šī cena neliekas vairs tik augsta, tā nu ripināju grozā iekšā priecīgi domādama, ka cepšu sacepumu. Es vēl nezināju, kas mani naktī sagaida.
Taču, kā jau minēju, pret dienas otro pusi sajutos kā cilvēks un es neredzēju iemeslu, kāpēc gan man nepagatavot to, ko biju iecerējusi. Sacepums vienkāršs un salīdzinoši ātrs, ja vien pirms tam ir vārīta puķkkāposta galva.

otrdiena, 2012. gada 11. decembris

Vistu šķiņķīši ķiplokos

Labs vakars!
Nu ko, decembra mēneša svētku maratons ir sācies ar visām tām izrietošajām sekām.
Pagājušā nedēļa bija viena traka nedēļa. Bērnudārza sapulču maratons, kad jāsaprot, ko un kā organizēsies Ziemassvētku pasākumam. Šķēpu laušana ar pārējām māmiņām, kad jāvienojas ko tad liksim Ziemassvētku paciņās. Paldies dievam, ar to tikām skaidrībā un piektdien jau briedu pirmajam svētku pasākumam - 5 gadnieces jubilejai. Bet kas tev deva, tā vietā lai jautri ballētos bērnu ballītē, es 3.5 stundas pavadīju 2. slimnīcas uzņemšanā. Mana mamma bija nelaimīgi kritusi un lauzusi roku. Nu neko, sēdēju un izklaidēju viņu visas šīs stundas apcerot, kādi tad plusi pienākas, kad labā roka ģipsī. Kā arī rīkojām totalizatoru ar kādu traumu ievedīs nākošo pacientu. Sestdien gan.... sestdien atpūtos kā cilvēks, jo cienītajam bija darba balle. Sapucējos un izrādījās, ka izvēlētā kleitiņa ir diktam īsiņa. Nē, nu, pa savu kāju garumu nesūdzos un 10cm augstie papēži to lieliski papildināja. Tikai sēžot, tā kleitiņa tā nodevīgi raucās uz augšu. Nācās piesegties ar salveti. Tiesa, balle bija izdevusies, ko nevarētu teikt par vakardienu. Manam cienītajam tā bija tā izdevusies, ka tikai pret vakaru šams sāka daudz maz pēc cilvēka izskatīties. A man, kas no rīta arī neatteiktos ilgāk pagulēt, nācās celties un velties pēc bērniem, kuri dzīvojās vīramātes gādībā. Tagad cienītais man parādā un es viņam to atgādināšu, laiku pa laikam.
Tad nu beidzot klāt ir šodiena un šī nedēļa izskatās mierīgāka, vienīgi jāplāno dažam labam jubileju. Tā nu šodien bija jādomā ko gatavot vakariņās. Vakar braucot pakaļ atvasēm, ieskrēju centrālajā tirgū un nopirku vistas šķiņķīšus. Tos tad šovakar nolēmu izcept. Tikai kā? Sakot, ka viss ģeniālais ir vienkāršs un nolēmu izcept izmantojot tikai sāli, piparus un daudz, daudz ķiplokus.... 10.12.2012.
Šajā vietā, man pārtrūka interneta savienojums un ieraksta tālāk publicēšana izpalika. Tad nu šodien to godprātīgi turpinu, vien piebilstot, ka vista sanāca nāvīgi garda. Ideāli piemērota ķiploku mīļotājiem.

svētdiena, 2012. gada 2. decembris

Zitinjas adventes cepumiņi

Šodien rāma diena, kā jau pie adventes pienākas. Laiskas brokastis un nekādi dižie plāni, kā nekā rīt uz darbu. Beidzot! Tad nu atļāvos nedaudz sapucēties un izdomāt, ka vakariņās varētu uzcept cepumus. Pamudinājums bija no vakardienas palikušās šokolādes glazūras pārpalikumi. Žēl ārā mest, apēst par treknu. Tātad jācep cepumos. Palūrēju internetā, vai kāda interesanta recepte manu uzmanību saistīs. Taču nekā. Manu uzmanību saistīja karameļu krēms, iebiezinātais piens un mandeļu skaidiņas. Nē, nu ja jau izvirst, tad izvirts un to visu saliku vienā lielā brūnā kišmišā. Galarezultāts sanāca pārsteidzoši labs. Tiesa, garšas ziņā dominēja šokolāde. Bet vienalga, ar pienu gāja iekšā kā smērēts. Tagad domāju, kāda x pēc es tik daudz apēdu.

Eklēri

Labs vakars!
Visiem sirsnīgs sveiciens pirmajā adventē. Šodien ēdot brokastis, secināju, ka nepacietīgi gaidu Ziemassvētkus. Manī ir pamodusies svētku sajūta. Tas priecē.
Vakar no rīta padomos ar skaidru domu. Gribu eklērus. Pašceptus. Taču te bija viena neliela problēma. Pirmkārt, man mājās nebija konditorejas šprice, otrkārt, iepriekšējā reizē es sabeidzu šprici un arī pašus eklērus. Iedvesmojoši vai ne?
Bet, nolēmu noriskēt. Prismā uz akciju nopirku vienreizlietojamās konditorejas tūtas. Tā teikt - boh sņim, kas būs, būs. Un kā testētājus, pieaicināju IunK. Galarezultāts pazuda nepilnās piecās minūtēs... laikam bija garšīgi!