trešdiena, 2012. gada 26. septembris

Zaļo dārzeņu krēmupa

Labs vakars!
Šodien darbā ar savām jaukajām kolēģītēm izdomājām, ka aiziet pusdienās ir aizvien grūtāk un grūtāk. Ne jau darba apjoma dēļ, bet gan tāpēc, ka visas ēstuves "normālās", ir apnikušas. To piedāvāto ēdienu klāsts liekas tik vienveidīgs, ka doma par pusdienām uzdzen diezgan ievērojamu depresīvismu. Protams, tuvākajā apkārtnē par ēstuvju izvēli būtu grēks sūdzēties, visas atrodas diezgan tuvu mūsu darba vietai, tālākā ir kādas 10minūšu gājienā. Taču ne visās tā droši var iet iekšā un ēst. Es jau diži nesūdzos par savu vēderu, gandrīz atbilst teicienam - Vēders nav grāmata un dibens nav duršlaks. Taču nesenais vēderdraņķis liek aizdomāties, ka šad un tad, pa lieliem svētkiem, mans vēders tomēr ir grāmata. Paldies dievam, tagad mūsu kolēģu lokā ir viena kolēģīte, kurai šis teiciens ir gandrīz ikdiena un uz viņas tad var pārbaudīt, vai konkrētajā ēstuvē ēdiena kvalitāte ir ok. Tā nu mēs šodien iebridām vienā ēstuvē, kas pēc skata jau neizskatījās slikti, bet es jau biju novērojusi, ka ēstuvēs, kurās ir maz apmeklētāju, labāk neiet. Neba velti tās stāv vientulīgi tukšas. Taču nepretojos vairākumam un gājām tik iekšā. Mans izvēlētais vistas rullītis ar siera un bazilika pildījumu dikti garšoja pēc eļļā pārvārīta panējuma. Savukārt kolēģes dārzeņu krēmzupa izskatījās visnotaļ neapetelīgā krāsā, paldies dievam garšoja pēc vistas buljona. Varēja būt bēdīgāk. Savukārt mūsu ēdnīcu detektoram akurāt pēc 15 minūtēm pildītās pankūkas ar sieru un šķiņķi pazuda Rīgas kanalizācijā. Es gan steidzu uzlabot pašsajūtu ar melno tēju un šokolādi.
Tad nu pēc šodienas iespaidiem, secināju, ka es noteikti šodien gribu zupu. Un vislabāk krēmzupu. Veikalā domāju, kādu no dārzeņiem gatavot, līdz manu uzmanību piesaistīja cukīnī, puravs un brokolis. Hmmm.... taisīšu ka nu zaļo dārzeņu zupu. Cienītais gan tā aizdomīgi paskatījās, sak... zaļo??...dārzeņu...?? Nu labi! Paldies dievam, viņš man uzticas un mīl, un beigās teica, ka esot garšīga. Jaunākā atvase bez liekām ceremonijām izēda divas porcijas. Pašai ar, dvēsele gavilēja, jo tas bija tas, ko gaidīju.

pirmdiena, 2012. gada 24. septembris

Tītara un savvaļas rīsu krēmīgais sautējums

Labs vakars!
Es pamazām sāku iepazīt tītara gaļu. Fileju jau esmu izgaršojusi un zinu, ka turpmāk gatavošu vēl, šodien bija kārta tītara šķiņķiem. Piemājas tirdziņā tītars tirgojas par visnotaļ simpātisku cenu un atkaulots tītara šķiņķis maksāja 2.85ls/kg. Divi šķiņķi nedaudz pāri kilogramam un gaļas dafigā. Šiem šķiņķīšiem jau briedu labu laiku, taču visu laiku kaut kas patraucēja. Te ēdām ārpus mājas, te kaut kas bija ledusskapī aizķēries, kuru vajadzēja diezgan naski likvidēt, te man vēderdraņķis piemeties. Nu tad šodien bija tā svinīgā diena, kad nu varēju ķerties pie gatavošanas. Tiesa, šodien bija ciemos vīramāte un man bija pamatīgas bailes, vai viņa, gaidīdama mūs mājās, nebūs ko sašmorējusi vakariņām. Paldies dievam, uzvedās labi un nebija i ne tuvumā manam ledusskapim un plītij. Tā nu varēju pievērsties gatavošanai. Tiesa pirms tam izdomājos ko lai gatavo. Sākumā domāju, ka vienkārši sasautēt krējuma mērcītē, bet man gribējās izmantot savu gatavoto paprikas pastu. Tad nu sāku šķetināt domu kamoliņu un paliku pie domas par sautējumu. Īsāk sakot - plovu. Bet tā kā man tomēr gribējās pievienot saldo krējumu, kuru protams, ka var nelikt, sanāk tāds sautējums. Bet bija baigi garšīgs. Jaunākā atvase savu šķīvi burtiski izrija.

svētdiena, 2012. gada 23. septembris

Marinētas makavicas

Labs vakars!
Virtuālais šampis manas vecākās atvases jubilācijā. Šodien kā reiz ir tā diena, tiesa, nu jau iet uz beigām, bet svinībām jau nekad nav par vēlu.
Jāatvainojas, ka tik ilgu laiku klusēju, bet neticēsiet, man tiešām nesanāca laika gatavot ēst. Pēdējā laikā kaut kā diezgan bieži vakariņojam/pusdienojam ārpus mājas. Te kādā ēstuvē, te pie draugiem vai vecākiem, līdz ar to pati līdz virtuvei un ēst gatavošanai netieku. Kaut kur pa vidu jau šo to pagatavoju, bet tas ir kaut kas ātrs un vienkāršs, pat nav pieminēšanas vērts. Un tad, kad beidzot pienāca tā diena lai pilnvērtīgi pievērstos vakariņu gatavošanai es tā diezgan izsmalcināti nolikos ar vēderdraņķi. Vai es biju saindējusies ar darba laikā ieturētajām pusdienām, vai arī tas bija kāds vīruss, bet trešdien man likās, ka atdošu galus. Arī ceturtdien daudz labāk nejutos un piektdien ne tik, bet sestdien tak bija balle! Atvasēm jubilejas, nevar nesvinēt. Tā nu sestdien saņēmos un sarīkoju pankūku balli, 2 h stāvot pie plīts un cepot pankūkas kā lielas, tā mazas. Prasīsiet, kāda x pēc es šādi sevi mocīju? A tāpēc, ka man negribējās griezt rasolus un likās, ka pankūkas sanāks lētāk. Nekas, man tur lētāk nesanāca, bet bērniem garšoja un pieaugušie ar, nesmādēja. Šodien jau jūtos gana žirgta un jau atkal pusdienojām ne mājās.
Runājot par sēnēm, pagājušā svētdienā ar mammu bijām sēnēs. Mērķis bija salasīt alksnenes. Braucām jau uz zināmu vietu, un es bruņojusies ar pārliecību TIKAI alksnenes, bridu pa mežu. Saprotams, kad ieraugi lielu klājienu ar makavicām, kaut kā tas TIKAI piemirstas un visnotaļ naski, naski lasi grozā. Rezultāts, 2 lielie maisi pilni. Nē, nē... viens maiss ar alksnenēm, otrs ar makavicām un gailenēm. Sasodīts! Mājās tīrot domāju par to, kāda vella pēc es šīs sēnes neatdevu mammai. Bet nu jau vairs ne ko. Manā grozā trāpījās arī mazas mazmazītiņas makaviciņas, kuras sagriezt kopējā katlā, man necēlās roka. Tad nu tās nolēmu iemarinēt!

piektdiena, 2012. gada 14. septembris

Tītara filejas karbonāde ar sieru un majonēzi

Labs vakars!
Šī nu gan vien trak' nedēļiņ'! Sākšu ar to, ka pagājušās sestdienas jaunākās atvases nelabums nebija nekas cits, kā viendienītis vēdervīruss, jo pirmdien ar nelabumu sasirga vidējā atvase un otrdien vecākā. Arī cienītais teica, ka ar vēderu tā īsti kaut kas nav labi. Vienīgais veselais, biju es, lai gan es pati mocījos ar kakla sāpēm. Tā nu trīs dienas man bija tādas nedaudz ekstrēmas. Arī ēst gatavošana atvirzījās tālāk no ikdienas plāniem un tā tikai šodien tiku pie gatavošanas.
Protams, no rīta jau smagas pārdomas, ko nu tad atkal gatavot. Tiesa, manas pārdomas uz brīdi kliedēja šampanietis, deviņos no rīta! Šodien, ak jā, skumjš brīdis. Izvadījām, ptu ti...pavadījām, jauko kolēģīti godpilnā dekrēta atvaļinājumā. To tad arī atzīmējām ar šampanieti, kurš ar alkoholisko, kurš bez, bet diena izvērtās diezgan jautra. Pusdienās bijām jaukā kafe kur ēdu vistu mango-čili mērcē. Bija doma tādu pašu pagatavot mājās, bet braucot autobusā, aizdomājos, ka mango es varētu arī neatrast. Kad biju nonākusi pie piemājas tirdziņa, izrādās, ka vistas filejas bija beigušās, bet bija tītara filejas. Tā kā tītars priekš manis ir vēl līdz galam neiepazīts, ņēmu to. Pie tam, cena visnotaļ pievilcīga - 3.55ls/kg un man viens gabaliņš uz 700gramiem pavilka. Ģimenei priekš vakariņām kā reiz. Un tā kā, kā jau es minēju, tītars neiepazīts, nolēmu uzcept vienkārši karbonādes ar sieru un majonēzi. Garšoja labāk nekā vistas fileja. Vismaz mūsmājās.

svētdiena, 2012. gada 9. septembris

Alus cūkas cepetis

Labs vakars!
Šodien jau otro dienu nīkuļoju pa māju. Bija diezgan traka naksniņa. Sākumā nespēju iemigt, jo bija karsti, pēc tam kad jau sāku laisties snaudā mani pamodināja pērkona grāviens. Protams, ka pēc tā grāviena es atcerējos, ka man ir karsti un atkal nespēju iemigt. Kad jau atkal laidos miegā pamodināja jaunākā atvase, kurai bija piemeties nelabums un tā līdz rītam te iemiegot un atkal pamostoties lai palīdzētu jaunākajai atvasei. Tik uz rīta pusi izdevās iemigt un pulkstens 11.00 man nepavisam negribējās celties augšā, bet bija jāceļas. Jo atvasēm vēders kurkstēja. Nu ko, tā arī tādā pusmiegā šo dienu pavadīju. Labi, ka jau vakar biju izlēmusi ko tad šodien gatavot. Tiesa, līdz galam vēl nebiju noprecizējusi dažas lietas, bet kopumā bija skaidrs, ka pusdienās būs cūkas cepetis. Izpētīju visādas receptes internetā un nolēmu, ka alus cūķis mani uzrunā visvairāk. Arī sastāvdaļas vienkāršas, gatavošana elementāra, kā radīta svētdienai - Tēvu dienai! Jā... starp citu, šodien Tēvu diena, kuru mūsmājas tētis godam pavadīja ar bērniem.
Par cepeti runājot, garšoja visiem!

sestdiena, 2012. gada 8. septembris

Biezpiena plātsmaize

Labs vakars!
Šodien visu dienu pa māju, nekur negribējās ne iet, ne darīt. Galvenais šīs dienas uzdevums bija paprikas pastas jeb gulaša krēma gatavošana. Sanāca te dažas dienas atpakaļ iepirkt smukas, mazas Latvijā audzētas paprikas, tad nu šodien liku lietā, lai vēlāk varētu priecāties par garšīgiem ēdieniem. Vismaz pagājušo gadu šī pasta aizgāja uz urrā, gan pie zupām, mērcēm vai tomātu mērces vietā.
Gatavojot pastu atcerējos, ka nedēļas sākumā tiku pie apmēram 1kg lauku biezpiena. Tas nu būtu jāizlieto un es to nobēdzināju ledusskapī ar tieši tādu domu. Uzcept to garšīgu. Tā kā darba dienās nav ne laika, ne vēlmes, šodien neļāvu izvairīties no atbildības un cepu augšā. Tikai ko? Gribas biezpienmaizi, bet tādu kā tirgo veikalos. Mīkla un biezpiena masa kurai klāt mannā. Sāku lūkot pēc receptes un saprotu, ka vairumā ir recepšu ne veikala biezpienmaizēm. Ar rauga mīklas pamatni, bet man netīk saldajās plātsmaizēs likt rauga mīklu. Dodu priekšroku smilšu mīklai, tāpēc paļāvos uz čujs, ņuhs un poņa un cepu augšā. Manuprāt, man izdevās. Cienītais gan teica, ka negaršojot kā veikalā pirktās, man esot labāk. Nu nez... atdzisīs tad jau redzēs.

trešdiena, 2012. gada 5. septembris

Vistas sacepums ar dārzeņiem

Labs vakars!
Nu ko, sāku atkal pamazām ieiet ritmā, kad obligāti jāceļas ne vēlāk kā pulkstens septiņos no rīta, jātaisa brokastis un sviestmaizes līdzņemšanai. Rīta kašķi, stresi, ka nokavēs sabiedrisko un nemitīga kontrolēšana visas dienas garumā. Izklausās skarbi?! Nu labi, nedaudz pārspīlēju ar to kontrolēšanu, bet jāsaka, ka vēl nevaru automātiski atcerēties, ka jāpārbauda E-klase! Nekas, vēl nedēļa un tad jau būs viss kārtībā.
Šodien, rīta maratonā piemirsās no saldētavas izņemt gaļu līdz ar to bija nelielas pārdomas, ko gatavot. Labi, ka šoreiz mūza mani nepameta novārtā un ātri radu risinājumu. Vistas fileja + dārzeņi + cepeškrāsns, nevajadzētu aizņemt daudz pūļu un enerģiju. Vien pie pusdienu galda ar kolēģi pārrunājot vakariņu tēmu, secināju, ka dārzeņu izvēle ir diezgan šaura un gribot negribot gandrīz visos ēdienos dominē vieni un tie paši dārzeņi. Var jau būt, ka man tik tāds šaurpierīgs skats un dārzeņu ir pa pilnam, nestrīdos. Taču klāsts ir arī jāsaskaņo ar garšas kārpiņām un ģimeni. Un tas uzreiz to klāstu sašaurina. Lai vai kā, vakariņas sanāca gardas un bija kā es domāju, bez liekas enerģijas patēriņa.

pirmdiena, 2012. gada 3. septembris

Pikantā meksikāņu zupele

Labs vakars!
Nerunāšu gari, vien teikšu to, ka šī zupele ir ļoti, ļoti līdzīga meksikāņu soļankai manā izpildījumā. Un galvenais, ka piefiksēju to tikai tad, kad jau bija pagatavota un bildes sabildētas. Pārliecinājos savā blogā, kā tad, receptūra diezgan līdzīga, lai neteiktu, ka gandrīz vienāda. Tik šādas tādas sastāvdaļas pamainītas. Nu tad, neņemiet ļaunā, ka atkārtojos. Jo bildes dzēst žēl, bildētas ar ne bloga fotoaparātu, riskējot no cienītā dabūt pa kaklu. Varbūt kādam šī versija noderēs labāk, kā iepriekšējā.

sestdiena, 2012. gada 1. septembris

Karameļu maizītes

Sirsnīgs sveiciens visiem Zinību dienā! It sevišķi jau nu skolnieku vecākiem, jo nu jau atkal sāksies skolas dancis. Mana vecākā atvase skolu gaida ar prieku, jo līdz ar skolu atkal būs draugi, ārpus skolas nodarbības un diezgan zaļa uzdzīve, kamēr vecāki darbā. Tas nozīmē, ka man vairāk jākontrolē, jāizdomā kā atvasi nodarbināt, lai prātā nenāk kārtējās muļķības un improvizētās pašdarbības, tās sliktākajā nozīmē. Nē, nē, tā jau bērns paklausīgs un mīļš, bet pirmos mēnešus, kamēr sapratīs, ka māte kontrolē ko un kā dara, ka mājasdarbi jāizpilda, tikmēr būs grūti abiem. Un tā ir tikai trešā klase!
Taču, kamēr vēl ir brīvdienas, sarīkojām nelielus svētkus! Gan 1. septembrim par godu gan arī rītdienas jaunākās atvases svētku godiem. Tā teikt, ar vienu šāvienu divi zaķi.
Sen mūsmājās nekas gards nav taisīts. Ar gards domājams - našķis. Zvaigznēm labpatika sakrist, ka Rimi veikalos saldētā Tešlas kārtainā mīkla pārdodas par visnotaļ patīkamu cenu - 0.68ls. Grēks neizmantot, taču ko lai gardu sacepu? Tad atcerējos, ka man jau kādu laiku atpakaļ uznāca kāre sacept maizītes ar karameļu masas pildījumu. Interneta pasaulē izmeklējos krustu šķērsu, bet nekas prātīgs neatradās, tik uzzināju, ka pildījumam vislabāk izmantot karameļu masu vai krēmu. Tā nu sākās mani meklējumi pēc šī karameļu krēma. Jāsaka, ka pirmā reize bija neveiksmīga, un ne Maximā, ne Rimi, ne Iki utt. veikalos neatradu. Un te, šodien kā reiz paskatījos un Maximā pie riestu krēma plauktiem pamanīju Pūres karameļu krēmu. Gandrīz 1kg maksāja 2.53ls, ja pareizi atceros. Daudz nedomāju un pirku nost. Tagad man ir pilns šķīvis ar gardām maizītēm!