piektdiena, 2012. gada 24. augusts

Līdaka maigā sinepju mērcē

Labs vakars!
Šodien bija dikti ražīga diena, darbā nodarbojos ar mēbeļu pārbīdīšanu. Izvērtās visnotaļ jautrs pasākums, pat bija nedaudz žēl, ka strauji pienāca darba dienas beigas. Taču kā saka gudri cilvēki, laba daudz nevajag. Nu lai tā būtu.
Šodien otrs dienas notikums, cienītais ar atvasēm aizbrauca uz savu darbu. Kad pēc 3 stundām zvanīju un apjautājos, kā nu klājas, atbildē saņēmu diezgan skarbus vārdus. Ne jau pret sevi vērstus, bet par atvašu uzvedību. Nekas, nekas... baudi sava darba augļus. Es gan brīdi uztraucos, vai tik vīram pēc šodienas, kreisā acs aiz ļaunuma nesāks raustīties. Bet nē, atbrauca man pakaļ diezgan jautrā noskaņojumā. Par to, ka tik varonīgi izturēja šo dienu, nolēmu palutināt ar gardām vakariņām. Laikam nebūtu īsti prātīgi pēc šāda varoņdarba dot makaronus ar cīsiņiem. Tā nu pēc darba devāmies uz veikalu iepirkties. Tiesa, idejas par to, kas būs vakariņās man absolūti nebija. Cerēju, ka gan jau idejas raisīsies, kad būšu veikalā uz vietas. Paldies dievam, veikals šodien mani nepievīla un klusītēm sauca uz zivju stenda pusi. Paejot garām kūpinājumiem nonācu pie atdzesēto zivju stenda. Un tur man ar aci miedza līdakas fileja. Ieraugot cenu es mērķtiecīgi acu skatu virzīju prom, bet velti. Līdaka bija diezgan uzstājīga, ka nekas cits neatlika kā vien ievilkt elpu un palūgt pārdevējai iesvērt divus filejas gabaliņus. Cena? Labāk par to nedomāt. Galu galā, zivs garšīga... sladā krējumā, sinepītes, dillītes... Būs labi. Un bija. Vīriec ēda un ēda un ēda un pūta, elsa un atkal ēda. Beigās noteica, ka resns būšot, bet esot nāvīg garda zivtele sanākusi.

trešdiena, 2012. gada 22. augusts

Rauga pankūkas

Reizēm ir svētīgi tā no sirds un visai atklāti parunāties ar darba kolēģiem. Tiesa, mums šī runāšānās pagāja ar smiekliem, bet vismaz šajā sarunā dzima doma, ko gatavot vakariņās. Neslēpšu, ka jau pēdējās trīs, nē četras, nedēļas jau mokos ar šo akurāt sarežģīto jautājumu. Katru dienu tas sagādā pamatīgas raizes un pārdomas un nereti draud ar vārītiem makaroniem un ceptiem cīsiņiem vakariņās. It kā jau nav slikta kombinācija, bet kaut kā sirdsapziņa neļauj. Sak, es taču varu ko vairāk. Galvenais ir ideju trūkums kam nereti piebalso arī naudasmaks. Labi, ka šodien uz mājām gāju ar skaidru domu, ko un kā.
Līdz šim rauga pankūkas gatavoju no gatavā maisījuma, jo pašai likās, ka mīklas gatavošana ir sarežģīts process. Un es jau gandrīz atmetu ar roku šai idejai, jo recepšu ir tik daudz un katra ir savādāka. Savādāka produktu daudzumā, līdz ar to iestājas mērens apjukums. Nu ko, ņēmu vidējo aritmētisko, čuju ņuhu un poņu un gatavoju augšā. Manuprāt sanāca labas, pufīgas, pēc cepšanas nesaplaka. Arī cienītais atzina par labu esam, tad nu pēc šīs receptes vadīšos arī turpmāk. Atvases vēl nav mājās, viņu viedokli par pankūkām uzzināšu citu reizi.

otrdiena, 2012. gada 21. augusts

Pupiņu lečo

Labs vakars!
Šodien tapināju augšā ziemas krājumus. Šogad gan tā pašvakāk veicas ar to krājumu veidošanu, jo, nenoliegsim, darbs prasa savu. Pagaidām man tik pārītis trauciņu sasaldētu gaileņu, nedaudz iesālītas bērzlapes un dažas burkas marinētu gurķu. Tas pagaidām arī viss. Domājams, ka neko dižu šogad arī netaisīšu. Man galvenais sēnes, gailenes saldētavā un sasālīt bērzlapes. Āā... nu ja pagadīsies, tad iemarinēt alksnenes. Gurķus jau iemarinēju, ziemai pietiks un tad vēl plānā pupiņu lečo un paprikas pasta jeb gulaškrēms. Kā arī obligāti bietes! Bez bietēm nekādīgi!!! Tas laikam arī viss. Ui, aizmirsu... iemarinēju kabačus tomātu sulā. Jā. To es pāris dienas atpakaļ uztaisīju. Vairāk gan neko neplānoju, ja vien manā virtuvē neiebruks dārzeņi kas žēli ķērks, uztaisi mani!!
Šodien kā reiz gatavoju pupiņu lečo. Par lečo es nosaucu, citi sauc par pupiņu dārzeņu salātiem vai vienkārši pupiņas ar dārzeņiem. Mēs ģimenē diezgan bieži patērējam pupiņas, garšo mums gan meksikāņu sautējums gan tortillas un arī pupiņu zupa. Konservētas pupiņas ir ļoti pateicīgas un sātīgas kad mājās nekā nav. Kā pierādījies pēdējo gadu laikā, kabaču un sviestu pupiņu lečo ir ļoti izdevīgi, ja ciemos piesakās viesi, bet klāt svētku galdu tā īsti nevar atļauties. Pie tam arī piknikos ļoti labi ir noderējuši. Vai šogad sanāks to sagatvot nezinu, bet man vismaz būs pupiņu lečo. Ja nesanāks tortillas, pietiks tik nopirkt gaļu un vakariņas gatavas.

pirmdiena, 2012. gada 20. augusts

Pildīti kartupeļi

Labs vakars jūsmājās!
Šodien darbā no divu nedēļu ilga atvaļinājuma atgriezās mana jaukā, mīļā kolēģīte. Saprotama lieta, ka darba diena vairāk tika pavadīta klačojoties nekā strādājot. Taču šobrīd es novērtēju, ka ir ļoti svarīgi lai darbā būtu forši, atsaucīgi kolēģi. Paldies dievam, man tādi ir!
Vakar biju baudīt Rīgas svētku uguņošanu, līdz ar to mājās pārradāmies diezgan vēlu un šodien tikai dēļ savas jaukās kolēģes svempos uz darbu. Saprotama lieta, ka dienas otrajā pusē, kad viesos pieteicās Milēdija, radās jautājums, ko gatavot? Prasu saviem kolēģiem, bet šoreiz tie nekādā jēgā nav spējīgi palīdzēt, līdz ar to, jāpaļaujas pašai uz sevi. Pirmā doma krēmzupa, bet kad pārcilāju prātā visu savu recepšu klāstu, jo pirmais ko iedomājos par recepti ir, kā apvienot patīkamo ar lietderīgo. Tas ir, pagatavot kaut ko garšīgu, bet tādu, ko varu nopublicēt blogā. Un jo ilgāk es pavadu šīs zemes gaitas, jo sarežģītāk tas kļūst. Nu ko, atkal paļāvos uz savu piemājas tirgu, gan jau kaut kas ar mani runās. Šoreiz jau manā galvā sāka runāt kartupeļu, man pat lāgā līdz tirdziņam netiekot. Sak, nav bijuši pildīti kartupeļi. Un kāpēc gan ne? Pie tam, manā piemājas tirdziņā tirgo bekonu uz svara, līdz ar to, varam izvirst. Milēdija pēdējā brīdī pārdomāja, tad nu mums ar cienīto tikās vairāk.
Abi ar cienīto tagad pukstam un stenam, vēl arbūzs gaida desertā, bet nez vai tam vēderā atradīsies rūmes.

svētdiena, 2012. gada 19. augusts

Cepts cūkas stilbiņš

Šodien esmu čakla un vajadzības spiesta gatavoju kā brokastis tā arī pusdienas. Tiesa ar to otro gāja pagalam grūti. Tas, ka šodien būs jāēd mājās, bija jau skaidrs no rīta. Tikai man nebija absolūti nekādu ideju ko gatavot. Prasu cienītajam, ko nu ēdīs? Šis tikpat gudrs cik es. Ideju nekādu. Tad nu nolēmu paļauties uz savu naudasmaku un iebrienot piemājas tirdziņā ar domu, kas ar mani runās, to gatavošu. Pieejot pie vistu stenda, vistas klusēja kā kaps. Nēē... laikam nebūs. Eju tālāk pie cūkgaļas/liellopa gaļas stenda. Skatos, skatos kā cūkgaļa(karbonāde, cepetis, caurraudzis) klusē kā kaps, arī liellops nav runātīgāks. Es jau sāku krist depresijā, kad no letes stūra man ar aci miedz cūkas stilbiņš. Smuks tāds, gaļīgs, nav ilgi letē nostāvējies ehh, ņemšu ka to un miers mājās. Pie reizes, tas neprasa lielas pūles un enerģiju, tāpēc paralēli gatavošanai varēju gatavot kabaču ziemai. Stilbiņš sanāca gardum gards. Vislielāko konkurenci uz ēšanu izrādīja jaunākā atvase. Tai tik spēj šķīvī gaļu servēt.

Siera/tomātu/marinētu gurķu karstmaizes

Laba diena!
Laikam šogad augustā būs vis mazāk recepšu. Skat, jau augusts iet uz beigām un tagad tik tiek publicēta otra recepte. Nav ko liegties, ka gatavošana ir atvirzījusies...oi ku tālu.
Vakar par ēšanu nebija jādomā, jo svinējām manam krustdēlam visnotaļ nopietnu jubileju. Trīs gadi jaunēklim palika. Protams, ēdieni un dzērieni plūda kā no pārpilnības raga, kurš vairs tad domā par ēst gatavošanu. Pie tam, izmantojot Rīgas svētku bonusu, braucām ar sabiedrisko.
Šodien, gan, jādomā kā brokastis tā pusdienas. Pārcilāju prātā ledusskapja saturu un secinu, ka nekas jau prātīgs tur nav. Neko baigi šmorēt negribas, jādomā kas ātrs, viegls un garšīgs.
Sen sen atpakaļ tiku ēdusi tomātu - marinētu gurķu salātus. Tobrīd man tas likās kas gana neparasts, šodien jau vairs nekas neizbrīna. Tad nu kā būtu šo kombināciju pārnest uz maizēm? Ceptām? Tomāts sulosies, vajag saturu - ola? Siers? Tā kā abi produkti ir ledusskapī, tad der!
Sanāca garšīgas karstmaizes.

otrdiena, 2012. gada 14. augusts

Tītara fileja ar dārzeņiem

Ārprāts, ārprāts... skoļko ļet, skoļko zim prošlo, kopš pēdējā bloga ieraksta. Jāiet stūrī nokaunēties, taču man tiešām, tiešām, patiešām nebija ne laika ne spēka.
Sākšu ar to, ka mēs ar cienīto joprojām baudām divvientulību. Atvases ir trimdā pie vīramātes un mēs steidzamies baudīt bezbērnu pāra priekus. Tiesa, pagājušo nedēļu atvases bija mājās, omei atvaļinājums, bet arī tad es neradu sevi prieku un idejas, lai ķertos pie gatavošanas. Ja nu vienīgi ātri, ātri, kaut ko no iepriekšējiem ziemas krājumiem uztaisīju pusdienās. Šonedēļ jau viss atkal kārtībā, bērni trimdā, mēs ar cienīto atkal plezīrējam. Bet cik ilgi tā, man klusām brēc sirdsapziņa? Nē, nu man jau labpatiktos domāt, ka esmu tik populāra un pieprasīta, ka lasītāji ar nepacietību kāri tver manas jaunās receptes. Taču būsim reāli, šis blogs pirmām kārtām visvairāk vajadzīgs man, pēc tam varbūt maniem draugiem un radiem un tad tikai visiem pārējiem. Jo nebūšu iedomīga un lieliski apzinos, ka tādu kā es ir simtiem.(šis jālasa tādā uzspīlēti kautrīgā tonī)
Labi, pietiks paškritikas, ķeros pie lietas. Tātad pusdienas/vakariņas. Šis vārds man iedzen reālas šausmas, jo kā jau minēju, pēdējā laikā galvā valda galīgs ideju trūkums. Labi, štrunts par ideju trūkumu, ja būtu kāda vēlme pēc kāda produkta, tad jau arī rastos idejas. Bet, ja godīgi, šī pēdējās nedēļas man bija absolūti vienalga ko es ēdu, tas, saprotams, noved pie kraha gatavošanā. Taču šodien tam pienāca tāds neliels gals. Saprotot, ka mājās nekā prātīga nav un neskatoties uz ne ko citu, man tāpat būs jāgatavo, nolēmu meklēt idejas. Paldies manām jaukajām, burvīgajām, izpalīdzīgajām darba kolēģītēm Elīnai un Ilzei, kuras nepameta mani nelaimē un no sidrs centās mani iedvesmot. Un sanāca! Manī tika pamodinātas vēlmes pēc tītara filejas. Vakarā pēc darba braucu uz piemājas tirdziņu, kur tirgo eesti tītaru filejas. Taču, ka tavu skādi, tieši šodien šīs filejas tur nebija. Pārdevēja gandrīz apraudājās ieraugot manu sejas izteiksmi, kad neieraudzīju kāroto. Nabags, ilgi atvainojās un solījās, ka rīt tiešām būšot. Ko man dod rītdiena. Man šodien vajag. Tā nu ar smagu sirdi domāju, kur iegādāt tītara fileju, līdz cienītais minēja par Maximu. Jā, tur bija, bet cena... mammīt mīļo, labi, ka vīrs balstīja, būtu apkritusi vēkšpēdus. 5.20ls/kg!!! Pārdevēja bija tik laipna un iesvēra tikai nedaudz vairāk par 500gr. tītara filejas. Bet nu vienalga, tas bija sāpīgi. Tirdziņā cena bija daudz zemāka. Tā nu, dabūjusi kāroto steidzu mājās gatavot. Jāsaka, ka gatavoju pirmo reizi un palasījusies daž ne dažādu info vadījos pēc čujs, ņuhs un poņas. Vakariņas sanāca ļoti labas un turpmāk savlaicīgi iegādāšos tītara fileju!