trešdiena, 2012. gada 27. jūnijs

Zemeņu plātsmaize

Tas, ka receptes nāk aizvien grūtāk un grūtāk tas ir fakts. Ik pa laikam iezogas doma, varbūt visu mest pie malas? Jo lai arī ir ļoti, ļoti daudz recepšu, kuras es varētu izmēģināt, tomēr ģimenes budžets ir ierobežota lieta un arī ģimenes locekļi ilgojās, kā pēc frikadeļu zupas, tā arī pēc kotletēm, slinkajiem tīteņiem utt. Tādēļ, man diezgan nākas palauzīt galvu lai visas šīs lietas veiksmīgi apvienotu. Jāsaka, ka pati esmu diezgan konservatīva un baigi eksperimentēt ar jaunām lietām nemaz tā netiecos. Vēl jau tas, ka tagad recepšu blogu ir ārkārtīgi daudz un atkārtoties man tā īsti netīkas. Vienīgā atruna, ka cenšos visu procesu sabildēt soli pa solim, bet... nu jau arī šajā lauciņā ir diezgan daudz profesionāļu.
Bet nu labi, pietiks par depresīvo! Klīstot pa veikaliem, secināju, ka eu!!! Sen nekas salds nav taisīts. Baigi gribas kaut ko garšīgu, pašceptu. Un kad es, te no pirmsvētku apsveikumiem dabūju vienu rabarber plātsmaizi, sapratu, ka jācep tieši plātsmaize. Bet ar ko? Zemenes? Ir taču zemeņu laiks, vai ne? Ir vēl?? Nu ko, tapināju augšā un lūk rezultāts!

Vistu aknas ar jaunajiem kartupeļiem

Labs vakars!
Nu ko, pēdējā nedēļa jūnijā un tad man sāksies divu nedēļu ilgs atvaļinājums. Manam cienītajam uz šīm divām nedēļām ir diezgan brangi plāni, es pat teiktu kā Napoleonam! Es gan gudri paklusēju un māju ar galvu, nu ja nu ja mīļais, tad jau redzēs kā sanāks. Bet pagaidām vēl šī nedēļa godam jānostrādā. Darbā jau ar, visādas pārmaiņas notiekas, kāds aiziet, kāds atnāks. Vismaz nav garlaicīgi.
Uz tuvējām brīvdienām plānoju braukt uz mežu. Sakot, ka jau esot gailenes atronamas, ies ka nu pārbaudīs, vai tā ir taisnība. Pie reizes atvasēm prieks par nakšņošanu telti, vecākiem - par jauko kompāniju.
Taču kamēr vēl šeit pilsētas bruģi deldējam, domāju, ko gatavot pusdienās. Jāsaka, ka klājas grūši. Idejas absolūti nulle un nekas no cienītā piedāvājuma klāsta neuzrunā. Te pāris dienas atpakaļ uztaisīju vistu aknu pastēti un secināju, ka man dikti gribas aknas. Ceptas ar kartupelīšiem. Mmm... Klīstot pa veikalu uzdūros mazajiem jaunajiem kartupelīšiem. Protams, ka ievestie, bet tas nav svarīgi. Te nu raisījās doma par šiem kartupeļiem, aknām un cepeškrāsni. Vienkārši un gardi, tas ir fakts!

svētdiena, 2012. gada 24. jūnijs

Vista kokosa - majonēzes - kivi marinādē

Labs vakars Jāņu vakarā!
Mēs mājās no Ventspils līgošanas. Kopumā svētki pagāja godam un laiks bija labs. Lai gan nedaudz vējelis pūta, tomēr lietus mūs netraucēja un odi ne tik. Ideāli, ne? Protams, kā jau ģimenes cilvēkam pieklājas, gulēt gāju saules lēktu nesagaidījusi. Kā nekā, šodien bija jābrauc mājās un rīt jau atkal jāstājas darba ļaužu ierindā, lai veiktu savus dienišķos pienākumus. Taču gribu pastāstīt vēl ko, atceļā mielojos ar neaprakstāmi gardām un lielām zemeņogām. Man, kurai zemenes ir diezgan vienaldzīgas, šīs ogas spēja izraisīt neaprakstāmu sajūtas un nedaudz skumjas. Skumjas tāpēc, ka zinu veikalos un tirgos man šādas ogas neredzēt kā savas ausis.
Bet nu tagad atpakaļ pie tēmas. Tā kā mēs svinējāmies 4 ģimenes kopā, nolēmām, ka ņemsim līdzi to, ko paša ģimene ēdīs. To tad visu saliekot kopējā katlā un ēdīs nost. Taču apdomājos un secināju, ai... ko tur. Labāk pagatavošu tā, lai pietiek visam baram. Gatavoju grauzdiņu salātus un nolēmu iemarinēt vistu. Par šo kombināciju kokosriekstu piens, majonēze un kivi, pastāstīja mans svainis. Teicās, ka esot ļoti labi. Vista sanākot ārkārtīgi sulīga un maiga. Es biju nobriedusi marinēt vistas fileju, taču stāvot pie gaļas stenda sapratu, ka pirkšu spārniņus. Arī tiem nebija ne vainas šajā marinādē. Atsauksmes bija labas!

trešdiena, 2012. gada 20. jūnijs

Cūkgaļas šmoris ar zaļajiem zirnīšiem

Labs vakars!
Šodien jaunākā atvase piedzīvoja pirmo izlaidumu mūžā. Izlaidās no bērnudārza silītes grupas. Tiesa, es tur nepiedalījos, godpilni uzticēju cienītajam pārstāvēt mūsu dzimtu, ko viņš godam arī veica. Es pēc darba steidzos mājup, lai gatavotu saimei vakariņas.
Vispār, runājot par šo nedēļu, es atkal esmu attapusies pie tā, ka mani nesagatavotu pārsteidz svētki. It kā pati runāju par Līgo tuvošanos un par to izrietošajām sekām, taču savā prātiņā dzīvoju ar domu, ka tas tak vēl ir tālu. Un te, pēkšņi attopies, ka tas jau ir ŠAJĀ nedēļā! Jopcik... ko ķert, ko grābt?? Bet nu labi, par to domāšu rīt!
Šodien manas domas nodarbināja vakariņu gatavošana. Ir tik labi, kad atver ledusskapi un zini ko gatavosi. āāā, dievinu tādas reizes. Arī šoreiz! Ledusskapī atradās cūkgaļa un saldētie zirnīši. Kāpēc gan nesalikt to visu kopā?? Sanāca gards šmoris, līdzīgs cūkgaļas šmorim ar marinētiem gurķiem.

pirmdiena, 2012. gada 18. jūnijs

Kēkss no paciņas

Labs vakars!
Nu tad uzsaucu visiem uz savas jaunākās atvases veselību! Šodien godpilna jubilācija un skaidra lieta, ka atvase gaida svētkus. Mēs gan esam nolēmuši tos nosvētīt 23. jūnijā jeb Līgo vakarā, taču īstajā dienā kūka garšo daudz labāk. Cept un šmorēt man šodien galīgi nebija iekšā. Vakar ne tik. Taču bērnam kūku gribās. Ko darīt? Veikalā nopērkamās kaut kā galīgi neuzrunā un reti kura ir patiesi garda. Tā nu domādama lauzīju galvu, ko lai vakarā cepina augšā. Ātri, ērti un garšīgi. Un te, prātā nāk doma par kēksu no paciņām. Savulaik, kad uz kulināriju vēl biju uz JŪS, cepu un ēdu. Pārbaudīta manta, kas reti, nu ļoti reti kad nesanāk. Tā nu pusdienas pārtraukumā devos uz Prisma un pirku paciņkēksu. Jā, jā... zinu, ka tur ir daudz E burtiņu, saskaitīju veselus septiņus, taču savu reizi jau var. Un šajā gadījumā tu zini, ka šie daudzie Ēēē burtiņi nepievils. Lai nu ko, bet uz tiem var paļauties vienmēr. Un lai pagalam pārbaudītu šo mazo burtiņu uzticību, kēksam pievienoju svaigas zemenes un pārlēju ar šokolādi. Un bija tas kas vajag, ātri, ērti un garšīgi. Milēdija bija viesos, atzina par labu esam. Atvases katra pa div' gabal' noēda. Es tak teicu, E burti nepievils!

svētdiena, 2012. gada 17. jūnijs

Sautēti jēra stilbiņi

Laba diena!
Nu ko, rīt sāksies Līgo nedēļa, svētku sajūtas, absolūta nulle. Nez, it kā šajos svētkos mūsu ģimenē ir trīs svētki vienā dienā, tomēr svētku sajūtu nekad tā īpaši neesmu izjutusi. Izņemot to vienu reizi, pirms gadiem astoņiem. Taču tas arī viss, visas pārējās reizes esmu diezgan vienaldzīga pret šiem svētkiem, kuru svētīšanu nekad tā īpaši neesmu plānojusi. Šogad gan dosimies uz Ventspils pusi, sak, nonesīsim ventspilniekiem jumtu.
Taču, ja nerunājam tikai par Līgo, tad vispār šī nedēļa ir svētkiem bagāta. Rīt manai jaunākajai atvasei dzimšanas diena un ceturtdien krustdēlam vārda diena. Taču svinības pa nedēļas vidu izpaliks, visu svētīsim kopā ar Līgo, tā teikt, viss pie vienas reizes. Saskaitījām piecas jubilejas vienā dienā svētīsim.
Vakar svinējām manai krustmeitai vārda dienu. Bijām pie vecākiem, atklāt grila sezonu un riteņbraukšanas arī. Māsa pierunāja izmest līkumu - Imanta - Priedaine - Vārnukrogs - Imanta. Mana pakaļa īpaši par to nepriecājas. Vismaz šodien. Ceru ar laiku pieradināt.
Bet nu atpakaļ pie ēšanas. Piektdien mans vīriet's paziņoja, ka gribot kartupeļus ar gaļu, savukārt es, piektdien uz tādām lietām nebiju spējīga. Viss ko varēju piedāvāt, bija spagetti ar boloņas mērci. Neko neteica, ēda un priecājās. Pēc tam jau alus ar uzkodām un vakara filmu. Vakar, jau gatavošana izpalika, tad nu šodien tēloju labo sievu un gatavoju gaļu ar kartupeļiem. Saldētavā bija aizķērušies jēra stilbiņi. Kad pirku, bija doma par sautēšanu un šodien pienāca tā diena. Hmm... kā lai sautē? Ielūkojos ko saka māte Google un tapināju augšā. Sanāca gardum gardi, vismaz tā spriežu pēc jaunākajām atvasēm, kas gaļu vien ēda. Man jau no viena stilba vēders pilns, savukārt šie noēda katrs pa vienam + vēl vienu stilbu uz pusēm. Kur tas viss salien, neprasiet!

pirmdiena, 2012. gada 11. jūnijs

Krējuma saldējums bez olām

Labs vakars!
Jaunā darba nedēļa ir klāt. Tā man iesākusies ar nāvīgu besi un jaukā darba kolēģe mani ir nodēvējusi par dusmīgo pūdeli. Lai nu tā būtu, bet šodien biju galīgā neomā, par ko patiesi brīnos, jo brīvdienas bija vairāk kā izdevušās. Sākot ar romantisko piektdienas vakaru mūsu nelielais plezīrs turpinājās sestdien, kad vīra mātei svinējām svētkus. Visa dienu svaigā gaisā, saulītē pie labas maltītes, vīnu malkodama, mīļā svaine piedāvāja izguldīt manas trīs atvases. Tas nozīmēja, ka mums ar vīru brīvsolis!! Oho, man jau divreiz nav jāsaka un tā, vakarā sagaidījuši, kad bērni novannoti, rociņās sadevušies braucām mājās. Tiesa nemiers dīda, kā tagad brauksim mājās, bērnu taču nav. Bet nu neko, ar autobusu līdz centram, pēc tam iznomājām Baltic Bike un atbraucām līdz Botāniskajam dārzam. Saulrietā pār Vanšu tiltam...mmm, skaisti. Pēc tam vēl vēla pastaiga līdz mājām baudot turpat Statoilā pirkto tēju. No rīta, protams, atpakaļ nesteidzāmies. Tā kā no rīta spīdēja saulīte, nolēmām doties atklāt pludmales sezonu un kādu stundiņu pavaļoties jūrmalas smiltiņās. Vairāk gan nesanāca, jo uznāca lielais, pelēkais mākonis. Pēc tam jau braucām pakaļ atvasēm, tiesa, abām jaunākajām, vecākā vēl omes/opja apgādībā un braucot mājās nolēmu uztaisīt saldējumu.
Vienmēr esmu gatavojusi visādus saldējumus ar visādiem uzlabojumiem, taču vienkāršu krējuma saldējumu, neesmu gatavojusi. It kā jau nekas sarežģīts vai neiespējams, taču aizdomājos par saldējumu bez olām. Tā kā radu bērnam ir alerģija un veikalā nopērkamajiem saldējumiem sastāvs ir bez maz vai Mendeļejeva tabula, tad šāds saldējumus būtu īsta debesu dāvana. Biju lasījusi par saldējumu tikai no saldā krējuma un iebiezinātā piena, bet man kaut kā likās, ka tas nevarētu būt viss. Nolēmu izmēģināt savu iedomāto variantu un ir! Vīrs atzina, ka garšo kā bērnībā. Esot veikalā pie Staburadzes tirgots uz svara, tiesa tas esot bijis dzeltens, bet garšo tāpat kā mans gatavotais. Es gan nemācēšu teikt, vai garša ir tāda kā bērnībā, jo mazai esot, man plombīra saldējumi negaršoja dēļ to treknuma. Man labāk gāja pie sirds brūnie - šokolādes. Tad nu lūgtum, recepte!

sestdiena, 2012. gada 9. jūnijs

Zitinjas langets

Labdien!
Nu ko, nedēļas pirmā brīvdiena ir klāt. Rīt vēl brīvs un tad jau atkal darbs. Baigi ne?
Šī nedēļa man ir bijusi gana ražīga, pabiju gan Birzgalē un Skaistkalnē gan kolēģis no bada glāba kā arī lamājot vispasaules vanšu tiltus un tajā kāpējus, tomēr priecājos, ka mājupceļā varu izmantot jaukos Latvijas dzelzceļa pakalpojumus.  Tā nu nejūtot apkārt esošos satiksmes jezgu, laimīgi 15 minūtēs jau biju galamērķī. Un šī braukšana ar vilcienu, bija liktenīga. Ceturtdien pieteicās ciemos Milēdija un es biju pārdomās, ko lai gatavo vakariņās. Ar ko tad dārgo viešņu pacienāt. Doma jau bija - krēmzupa, bet varbūt tomēr ko citu? Tā nu ieklīdu pie stacijas esošajā tirģelī un paskat, man pretī lūkojās viens jaunlopa langeta gabals. Dārgs maita, bet dikti apetelīgs gabals. Es gan ar pirmo reizi nepadevos. Pagāju vienaldzīgi garām. Tomēr doma par to mani nepameta. Tā nu devos vien pakaļ un pirku nost. A kad jau nopirkts, tad jau par vēlu, jāgatavo vien ir. Nolēmu to atlikt uz piektdienas vakaru, ceturtdien iztiekot ar zupu. Vakar kā reiz, būros pa receptēm. Ziniet, neko diži prātīgu neatradu, recepšu grāmatās šī apetelīgā gaļa ir visai brutālā veidā sagriezta, izklapēta un sacepta. Un tas viss? Pa 5.60ls/kg??? Nēē... par šādu naudu es labāk tomēr pačakarēšos un pagatavošu nedaudz smalkāk. Un ziniet, sanāca baigi labs. Es jau baidījos vai atvases ēdīs. Un kā vēl ēda!! Tiesa, vakar jau pa glauno, saklāju galdu, vīns, sveces, nu tā... pa smalko. Varbūt tā iespaidā atvases to ēda un nebrāķēja. Taču nav ko liegties, man pašai ar garšoja.

pirmdiena, 2012. gada 4. jūnijs

Cepta vēja zivs

Labs vakars!
Nu ko, jauna darba nedēļa ir klāt. Tas nozīmē, ka ļoti strauji tuvojas Līgo un tad jau skat, vasara uz otru pusi sāk ritēt. Skumji, ne? Un skumjāku šo faktu dara tas, ka aiz loga ir nevis 20 grādu silts, bet knapi 14 un arī tad mums saule liegta. Par saules peldēm i nesapņot, par parastajām nemaz nerunājot. Bet nu nekas, kā pēdējie gadi liecina, jūnijs auksts, jūlijs/augusts karsts. Lai nu tā būtu.
Brīvdienās klimstot pa piemājas tirgu uzdūros visai interesantai zivij - Vēja zivs. Zvans mātei lai noprecizētu, vai vērts ņemt, jo cena akurāt pievilcīga 1.20ls/kg. Centrāltirgū, pieļauju, ka maksā zem lata. Pēc skata atgādina manu iemīļoto, sen neēsto un dārgo ledus zivi. Mamma saka, lai pērku droši, ir garšīga. Mammai jāklausa un ņēmu trīs zivteles. Nedaudz pāri kilogramam sanāca.
Šodien pēc darba, tapināju augšā. Neesmu liels eksperimentētājs ar zivīm, tāpēc pieturos pie klasikas - ceptas. Sanāca laba un garšīga. Turpmāk zināšu, ka tādas var pirkt.

sestdiena, 2012. gada 2. jūnijs

Krēmīgais pupiņu sautējums ar dārzeņiem

Laba dien!
Ārā aiz loga ir viens riktīgs suņa laiks, es jums teikšu. Bija doma šodien braukt uz Madonu uz balonu festivālu, taču nobijāmies no laika un nolēmām palikt tepat, Rīgā. Ko lai sadara, ja lietus līst, krusa birst un ir auksts? Atbilde man jau bija galvā - es gribu sev kurpes!!! Cienītais piekrita, ka šādos laika apstākļos nekas prātīgāks nav sadarāms, kā vazāties par kādu tirdzniecības centru. Pie tam, man bija vajadzība. Tā nu devāmies iekarot Alfu, vīrs ar vecākajām atvasēm izmantoja Cinamon viesmīlīgos pakalpojumus, es, savukārt, ar jaunāko atvasi devos kurpju medībās. Pēc apmēram pusotras stundas mēs visi satikāmies priecīgi un laimīgi. Lielie labi atpūtušies, es ar jaunāko priecīgas par kurpju atrašanu. Tagad var droši braukt mājās un taisīt pusdienas.
Ceturtdien pēc darba bija neliels sagurums, ka diži pie plīts stāvēt negribas. Ko lai pagatavo? Aizvien biežāk, pēdējā laikā atskan jautājums: ko pagatavot? Jāsaka, ka šis jautājums sagādā pamatīgas galvassāpes, jo izdomāt ir visai grūti. Tieši tāpēc es neiepērku pārtiku uz nedēļu, kā lai es spēju izdomāt ko gatavot uz reiz trīs maltītes, vismaz! Pie tam, es vēl esmu diezgan impulsīvs cilvēks, kas var pēkšņi mainīt savas domas un plānus. Cienītais kaut ko minēja par pupiņu sautējumu. Sen neesot ēsts. Hmm... pupiņu? Bet mājās nebija vistas fileja. Ko nu? Kaut kā nolēmu pagatavot ar dārzeņiem, saldo krējumu un sieru. Ziniet, sanāca labs. Šodien kā reiz vēl bija palicis no ceturtdienas pāri un jau otro reizi pārliecinājos, ka ir labs.