piektdiena, 2012. gada 27. aprīlis

Meksikāņu soļanka

Labs vakars, cik nu tas ir labs.
Man šodien ir mega giga besis un es nezinu, kā sevi uzmundrināt. Jaunākā atvase atkal iestājusies vājinieku pulciņā, līdz ar to es atkal uz B lapas. Es jau smejos, man ir divas algas, to ko maksā darbā un otra no VSAA aprēķiniem. Jo, ja nemaldos, tad nav bijis mēnesis, kad neesmu atradusies uz šīs sasodītās zilās lapas.
Labi, tas viens. Vakar, redzot ka mans vājinieks ne pa visam pēc tāda neizskatās un ir dzīvesprieka - enerģijas - nervu ēdošs pārpilns, nolēmu, ka jāglābj sevi. Ārā laiciņš jauks un saulains, svaigs gaiss nekad nevienam nav kaitējis. Ar tādu domu bruņojusies, pasitu savas abas jaunākās atvases azotē un aizbēgu uz darbu. Jēē!! dažas stundas mani lika mierā, pie tam es vēl paspēju šo to padarīt. Šodien jau atkal devos uz darba pusi. Ahā, un te sākās jaunākās atvases izgājieni, tur autobusā nesēdēs. Te es atkal ne tā rokas palīdzēju noslaucīt un tā tālāk un tā jo projām. Šoreiz uzkavējos īsāku laiku + sapratu, ka nav mana diena arī ar darbu saistītajos jautājumos. Nu neko, devos mājās un apcerēju, ko lai gatavo pusdienās. Makā svilpo caurvējš, pašai besis, bet saime jābaro. Tā nu nolēmu izkāpt pie veikala un paskatīties, kas par pēdējiem latiem sanāk. Pārcilājot visu prātā secināju, ka nopirkšu konservētos tomātus. Taisīšu krēmzupu. Taču atnākot mājās secināju, ka man taču saldētavā ir gan liellopa buljons, gan vistas maltā gaļa, dārzeņu grozā kāds puravs, burkāns, sīpols un ķiploks. Un no konserviem kokosriekstu piens un kukurūza. Nu ko, tapināju augšā zupu, kura izrādījās nāvīg' garda. Jaunākā atvase piestrādāja par zupu iznīcinātāju, noēda divas porcijas. Pati ar! Un tā kā gandrīz visus produktus sagrābstīju pa mājas krājumiem, tad nu nosaucu par soļanku.

pirmdiena, 2012. gada 23. aprīlis

Siera, šampinjonu un tomātu krēmzupa

Labs vakars!
Šodien garā nedēļa un es jau šodien sāku slinkot. Par spīti saulītei aiz loga, man bija piezadzies lielais baisais slinkums. Un tā, izmantojot pusdienas laiku, devos pastaigā līdz Dominai, lai iepirktu dažas nepieciešamas lietas pusdienām. Un ļaunprātīgi izmantoju jaunākās atvases bērnudārza sapulci, lai ātrāk aizšmauktu prom no darba.
Bet nu labi, rīt strādāšu melnu muti, lai sirdsapziņa neapēd bez sāls.
Taču, pusdienlaikā baudot silto pavasara saulīti ar zobiem, domāju par to, ko mājās gatavošu. Tas, ka tai jābūt zupai, tas ir fakts. Taču kādu zupu? Te nu lēnās pārdomās pārcilāju ledusskapja saturu un secināju, ka vajadzētu izmantot tur esošos šampinjonus un puravu. Prātā pārcilāju dažādas idejas un paliku pie šīs kombinācijas - siers, šampinjoni un tomāti. Zupiņa sanāca kā reiz, pēkšņi uznākušajai miglai un līdz ar to, negaidītam dzestrumam. Spēcinoša, sildoša un pietiek vismaz 2 ēdienreizēm.

svētdiena, 2012. gada 22. aprīlis

Grūbu risoto

Labs vakars!
Šodien vajadzētu šmorēt lielos katlus ar ēdamo, jo rīt jau atkal sākas darba nedēļa un it kā ar to vēl nepietiktu, 6 dienas jāstrādā. Ak vai!
Taču, taču... lielie katli izpalika, jo izdomāju gatavot grūbu risoto un pa ilgiem laikiem uzcept baltmaizi. Kaut kā mums tā maize aiziet baigos ātrumos. Bet ko var gribēt, katru darba dienas rītu brokastīs sviestmaize, tad pašai līdzi, jo mājās brokastis neēdu. Un vecākajai atvasei uz skolu. Un skat, lielais kukulītis knapi 2 dienas izvelk. Jāskatās, kā veiksies ar pašcepto. Vismaz pirms kāda laika secināju, ka tā ēdās 2x lēnāk. Tad nu redzēs.
Nu lūk, un tā... paralēli cepot maizi, gatavoju gruboto. Grūbu risoto es jau sen gribēju izmēģināt, taču nekad līdz tam netiku. Šodien cēlos ar skaidru domu, ka šodien ir tā diena, kad to gatavošu. Izpētīju receptes internetā un nolēmu, ehh... gatavošu uz čujs ņuhs un poņa. Galarezultāts sanāca sātīgs un gards. Jaunākā atvase noēda 3!! porcijas. Kur tas mazajā puncītī sarūmējās, to man neprasiet.

trešdiena, 2012. gada 18. aprīlis

Kartupeļu un gaileņu sacepums

Labs vakars!
Mājās pilnīgs iztukšītis. Jā, lūk tik tālu esam nodzīvojušies, ka ledusskapī jāmeklē pakārušos peli. Sen tā nav bijis, bet ilgi jau ar tā nebūs. Akurāt, rīt jau viss mainīsies, bet pēdējā laikā mēs cītīgi tukšojām ledusskapi un jaunus krājumus negādājām. Savā ziņā tas ir ļoti labi, jo noēdās vasarā šmorētās ziemas šmores. Vakar uzkūlās Milēdija pirms tam noprasot, kas vakariņās. Zupa, no biešu zupas sagataves. Ēda un slavēja, slavēja un ēda. Šodien darbā sēdēju un domāju, ko lai gatavo. Uz veikalu vilkties ir baiss slinkums. Ledusskapī netālu no pakārušās peles stāv vientuļa saldā krējuma paciņa. Pustukša. Vajadzētu tā kā to izlietot. Un te nu nāca prātā saldētavas krājumi. Ehh, vilkšu laukā pēdējo gaileņu paku un gatavošu vien augšā. Tikai ko? Mērci? Ai nē... labāk visu kopā, sacepumu.

svētdiena, 2012. gada 15. aprīlis

Baltmaizē iecepta ola

Labs vakars!
Ak, šī trakā nedēļas nogales.
Sākšu ar piektdienu, kad ar Ingu nolēmām Vecrīgā padzert alu. Kā nekā, jāpaklačojas, jāpabauda brīvība no vīriem un bērniem. Sākām mēs ļoti labi, tad pievienojās mana māsa un tad jau bija pa visam labi. Pēc alus sekoja klubs Cuba ar mazajiem šotiņiem un tad jau dejas, dejas, dejas Sapņos un kokteiļos. Jāsaka, ka sākotnēji tā nebija domāts. Un kad sāka slāpt no karstajām dejām, devāmies uz nakts autobusu, lai brauktu mājās. Sestdienas rīta puse bija tāda, pagrūta, bet pēc dušas atžirgu un diena varēja turpināties. Šoreiz gan ar spēlēm, kā jau ierasts. Un pusnaktī tik mājās.
Šodien mūs pamodināja saule. Doma bija skaidra, jābrauc pie dabas krūts. Tikai kur?? Un te nu daudz nebija jādomā. Iekarosim Daugavas kreisā krasta pērles. Tēja termosā, izšiverēju ledusskapi -  sviestmaizes, pa kādam vārītam cīsiņam un vēl pāri palikušās pildītās paprikas līdzi un ceļā. Ceļš acij tīkams, satiksme brīva, atliek vien baudīt ceļojumu. Tiesa visās pieejamās apskates vietās nepiestājām, bet izmēģinājām jaunatklāto pastaigas taku Jaunjelgavā. Iesaku visiem, kam tīk laiskas pastaigas gar Daugavmalu. Pie tam, tur droši var rīkot piknikus, jo ir gan kur apsēsties, ir arī vieta ugunskuram, kā arī bērnu rotaļu laukums.
Tālāk devāmies nu jau uz leģendām apvīto vietu - Staburagu. Tur ieturējām pusdienas, ko bijām paņēmuši līdzi. Un tad pa zemes ceļu, ar cerību ieraudzīt Kokneses pilsdrupas no kreisā krasta, uz mājām. Pilsdrupas redzējām no attāluma, jo ceļš tieši griezās nost un tur ir arī privātmājas. Tā kā nezināju, vai nedabūšu sāli pakaļā, tāpēc godīgi griezāmies pa ceļu prom uz šosejas pusi sev solīdama, ka atbraukšu nākošreiz un tad varbūt palūgšu mājas saimniekiem atļauju, aizbrist līdz Daugavas krastam. Vēl pa ceļam pasmējāmies par vecākās atvases skaidrojumiem jaunākajām atvasēm par to, kas ir ekskursija un kas ir pikniks. Ekskursija, tas ir tad, kad var spēlēties un dauzīties. Pikniks - tad brauc ar vecākiem!
Labi, nu jau aiztarkšķējos. Tātad! Baltmaizē iecepta ola. Te pirms laika biju publicējusi recepti, kur baltmaizē cepu veselu olu. Pirms nonācu pie šīs receptes lūkojot googlē uzgāju daudz recepšu par baltmaizē ieceptu olu. Arī pie pirmās receptes bija komentārs par to, kā vēl var iecept. Tad nu šodien izmēģināju. Saime atzina par ēdamu!

ceturtdiena, 2012. gada 12. aprīlis

Paprika pildīta ar rīsiem un kausēto sieru

Labs vakars jūsmājās!
šodien notikumiem bagāta diena. Pēc vakardienas lielā brauciena bija piemeties zināms slinkums. Kaut ko jau padarījos, tomēr lielāko dienas daļu lūkojos ārā pa logu un domāju...ehh, pavasaris! Un tad nāca lielā šokējošā ziņa, ka jaukā kolēģīte izdomājusi uzlabot Latvijas demogrāfisko stāvokli! Super! Tik šī ziņa bija tik negaidīta, jo vēl pavisam nesen viņa dūri sita pie krūts ar tekstu - Ne Tagad! Kā saka, cilvēks domā astainītis dara!
Otrs jaunums, vecākā atvase skolā izmežģījis divus labās rokas pirkstus. Bija jābrauc uz VG lūkot, vai nav lauzts. Paldies dievam, līdz kāzām sadzīšot, tik nedēļu ar sportu nevarēs nodarboties. Burvīgi!
Tā nu, kamēr cienītais ar atvasi pa VG, tikmēr es mājās šmorēju vakariņas.
Pirms kāda laika bija iepirkušās smukas, mazas, oranžas paprikas. Man ir zināma vājība pret mazām paprikām. Tās man šķiet tik ideāli piemērotas pildīšanai. Tikai ar ko sapildīt? Domāju, domāju un secināju, ehh... lai ir pa vienkāršo. Pildīšu ar rīsiem. Pēc tam jau domās pavīdēja vistas buljons, saldais krējums un visbeidzot arī kausētais siers. Nu ko, domāts darīts. Sanāca baigi labi. Lai arī mans cienītais pildīto papriku ne īpaši iecienījis, šo viņš ēda ar gardu muti.

trešdiena, 2012. gada 11. aprīlis

Liellopa ribiņas alus, kanēļa, sīpolu mērcē

Labs vakars!
Esmu līka. Šodien pabiju Aizkrauklē, Aiviekstē, Madonā, Cesvainē, Gulbenē, Smiltenē, Valmierā, Limbažos un visbeidzot Siguldā un tad atkal mājup. Šodien metu ar cienīto kauliņus kopā un apvienojām patīkamo ar lietderīgo. Man vajadzēja Aivieksti, Madonu un Cesvaini, visu pārējo cienītajam. Tā nu izbraukājāmies līki. Atceļā tik tikko paspējām pēc atvasēm uz bērnu dārzu un jaunākā atvase sataisīja tāāādu skandālu! Piebļāva pus pagastu.
Bet tagad jau viss ir laimīgi aizmirsies, jo kā gan neaizmirsīsies, ja pieēdāmies gardas vakariņas.
Kādu laiku atpakaļ iepirku liellopa ribiņas. Vakar, zinot, kas mani šodien sagaida, izdomāju tapināt augšā. Sēdēju un domāju, ko lai pagatavo... domāju, domāju līdz nonācu pie secinājuma - kaut kādā mērcē. Sākotnējā doma bija par cepeškrāsni. Taču to atmetu kā nederīgu, ja reiz domāts ēst nākošajā dienā. Bet kādā mērcē?? Alus ir? Ir. A sīpoli?? Arī. Kanēlis???? Hmm... jāpamēģina. Un tā nu sataisīju gardas vakariņas. Vismaz mūsmājās garšoja un cienītais vispār...ekstāzē!

pirmdiena, 2012. gada 9. aprīlis

Pupiņu krēmzupa

Laba diena otrajās Lieldienās!
Šodien laiciņš jauks, piesaulītē vispār... tīrākais pavasaris. Žēl tikai, ka rīt jau atkal jābūt ierindā un jādodas darba gaitās. Mazs prieciņš, ka arī šī nedēļa ir īsā darba nedēļa. Nākošās garās brīvdienas būs tikai maijā.
Un tā kā brīvdienas beigušās, tas nozīmē, ka atkal jāgatavo lielie ēdamkatli nākošajai nedēļai.
Vakar bijām pie manas māsas un plānoto pelmeņu(pašgatavoto) vietā ēdām kartupeļus ar maltās gaļas mērci. Spēlējām jau atkal galda spēles. Krustmeita spēlējot loto vairākas reizes pievāca visu banku. Bankrats klāt!! Tā nu, apcerot brīvdienās sadarīto un neizdarīto gatavoju saimei pusdienas. Vakariņās būs rūgušpiena pankūkas, bet pusdienās? Laikam vajadzētu zupu. Krēmzupu? No pupiņām? Lai iet! Tā nu šodien tapināju pavisam vienkāršu, es pat teiktu primitīvu pupiņu krēmzupu. Zupa, kas 30minūtēs būs gatava lietošanai. Bieza, sātīga un garšīga.

sestdiena, 2012. gada 7. aprīlis

Biezpiena pīrādziņi

Šovakara našķis - biezpiena pīrādziņi.
Sagribējās šodien ko saldu. Tad nu lēmu par labu biezpienam. Sākumā domāju par biezpienmaizi, taču beigās lēmu par labu biezpiena pīrādziņiem. Palūkojos i-netā pēc receptes un tapināju vien augšā. Sanāca ļoti, ļoti garšīgi. Vismaz mūsmājās sajūsma liela.

Cepta vārīta vista

Labs vakars jūsmājās!
Nu ko, garās brīvdienas un Lielā diena jeb Lieldienas ir klāt.
Šī nedēļa bija diezgan notikumiem bagāta un svētkus svinēt sāku jau zaļajā ceturtdienā. Vakar centos nākt pie samaņas, jo iepriekšējā naktī bija gulēts diezgan pamaz. Taču neskatoties uz to visu, biju čakla jo čakla. Iepirku saimei pārtiku, pagatavoju pusdienas un pabeidzu šādus tādus iecerētus darbiņus.
Šodien jau modos ar skaidru plānu šodienai. Pirmkārt, kamēr vēl nesnieg, izbraukt kaut kur pastaigāt - tuvu mājām un piemērota vieta atvasēm - Dzintaru mežparks. Uzkāpām augšā skatu tornī. Vīriet's nosecināja, ka jākāpj vasarā... kārumnieks! Tad atbraucot mājās, pagatavoju pusdienas un sacepu našķi saldajā. Un visbeidzot olu krāsošana. Atvases gan bija sašutušas, kāpēc tik maz to olu krāsošanai - katram pa trīs. Bet nu neko darīt. Man arī bērnībā vienmēr bija par maz olu krāsošanai. Tagad tās cītīgi vārās sīpolu mizās. Man vēl visa krāsošana priekšā.
Tad nu tā, pusdienas! Pusdienās tapināju augšā vārītus vistas stilbiņus, kas pēc izvārīšanas izcepti diezgan palielā eļļas daudzumā. Ideāli piemērots tādām reizēm, kad iepriekšējā dienā izvāra un nākošajā dienā aši uzcep. Es gan visu darīju pie reizes. Sanāca labi!


pirmdiena, 2012. gada 2. aprīlis

Vistu stilbiņi rīvmaizē

Ak, kā es priecājos, ka šodien paliku mājās.
Vakar vakarā bija tāda doma, ka ar jaunāko atvasi azotē, aizdoties uz pāris stundiņām uz darbu. Taču, naktī paveroties uz loga pusi un ieraugot kas notiek aiz tā, es sapratu, ka palikšu mājās. Un labi, ka tā. Laiciņš tāds, ka ne tikai ārā negribas doties, bet pat uz loga pusi skatīties negribas. Tā nu uztaisīju lielu krūzi aromātiskas kafijas. Ar vienu roku padarbojos darba lauciņā, sak, jātur roka uz pulsa un ar otru nodevos kārtējās vieglās lasāmvielas burvībai. Un ļauties varēju pavisam mierīgi, jo par pusdienām bija izdomāts jau vakar!
Pāris dienas atpakaļ sanāca tā, ka kopjot savu lazareti iesāku skatīties filmu The Help. Filmiņa kā jau jebkura Holivudas filmiņa, viegla, izklaidējoša, kā reiz tādām dienām, kad negribas velti noslogot savu prātu. Un te, šajā filmā vairākkārt figurēja rīvmaizē cepta vista. Lūk, domas par šo vistiņu man nelika mierā. Saldētavā kā reiz vistas stilbiņi ir, rīvmaize mājās ir... atliek tik cepšanas vaina!
Pateikšu godīgi kā ir! Pārēdos es, pārēdās cienītais!

svētdiena, 2012. gada 1. aprīlis

Mājas cepumiņi

Laba diena!
Kā jau vakar paredzēju, viesos pieēdos līdz ūkai. Tā ir, kad jāsēž pie labi klāta galda, pārēšanās garantēta. Un viss vairāk riebj, kad sen jau nekas vairs iekšā nelien tik un tā roka stiepjas pēc vēl viena gabaliņa gaļas, karotītes salātu vai kā cita. Brrr.... šorīt brokastīs bija tikai tēja.
Šodien devāmies iekarot Rīgas Centrāltirgu. Sen tur nav būts un tā kā pusdienām ir absolūts ideju trūkums, tad naiva cerība, ka brienot caur daudzajiem tirgoņiem radīsies kāda doma.
Ui, kas tik tur nebija. Zemenes, apelsīni, tomāti un gurķi. Vīrs jau nosmējās, tāda sajūta, ka vasara. Visur apkārt zemenes tirgojas. Bet tām mēs vienaldzīgi pagājām garām, sak, neies jau muti ķēpāt. Nošokējos no olu cenām! Mammīt mīļā, rekords bija 1.70ls par 10 olām. Tāda sajūta, ka Lieldienās būs jāiztiek ar šokolādes olām. Vairāk neko tādu nepētīju, nopirku gaļu, lai uzvārītu skābu kāpostu zupu un braucām mājās.
Pusdienās zupa, bet ko vakariņās? Kādu našķi? Ideju absolūti nulle. Ko nu? Beigās nolēmu, ai.... kaut ko sapičkāšu, samudrīšu un ja nesanāks tad nesanāks. Patiesībā sanāca gardi cepumi par kuriem man ir liels prieks. Tagad tik tējas krūze rokās, kāda lasāmviela un mirklis vakara atpūtas garantēts.