trešdiena, 2012. gada 29. februāris

Cepeškrāsnī cepta vista ar griķiem

Labs vakars!
Nu ko, šodien trešdiena, mazā piektdiena un man šodien kaut kāds besītis. Jaunākā atvase nīkuļo, t.i. apslimusi, es it kā ierindā - darbā, bet kaut kā nav enerģijas strādāt. Bez visa tā, esmu palikusi bez plīts. Jā, jā... cienītais nedaudz pārcentās ar vienas vaļīgas skrūvītes pievilkšanu, kā rezultātā tā kapitulēja pavisam un nu es esmu bez plīts. Tā kā patreiz nav sezona, tad nu veikalos šīs plītiņas arī nav pieejamas vairumā. It kā Cenuklubā un Depo esot, taču līdz turienei nav sanācis aizkļūt. Bet gan jau, tuvākajās dienās šo jautājumu atrisināsim. Labi, ka mājās ir cepeškrāsns un mikroviļņu krāsns. Līdz ar to, uzsildīšana un arī ēst gatavošana neizpaliek. Paldies dievam, ka bija arī šādi tādi pusdienu-vakariņu iekrājumi, tad tik šodien nācās gatavot maltīti.
Labi, atzīšos nelielā mulsuma brīdī, kad nezināju, ko lai gatavo. Bija jau doma šodien doties viesos uz vakariņām, bet tā kā jaunākā atvase nīkuļo, tas tad nu izpalika. Nodeliģēju cienīto izņemt no saldētavas vistu. Cepšu cepeškrāsnī vistu. Bet ko klāt?? Kartupeļus? Rīsus? Kā būtu ar griķiem?? Īstas pārliecības, ka sanāks labi, nebija., taču es biju gatava riskēt. Risks attaisnojās un vakariņas sanāca gardum gardas. Priekš manis atklājums, griķus mierīgi var gatavot cepeškrāsnī un sanāk daudz garšīgāk.

pirmdiena, 2012. gada 27. februāris

Biezpiena - ķiršu sieriņi

Labs vakars!
Nu ko, esmu ierindā - darbā. Ak, kas par klusumu un mieru, enerģija strādāt, ka tik tup un turies. Un skat, arī februāris strauji tuvojas beigām, tas nozīmē, ka mani pirmie 3 mēneši būs godam izturēti. Tiesa, ar divām B lapām.
Pagājušā nedēļa bija diezgan traka, glābos virtuvē un tik kaut ko ķimmerēju augšā, te vecrīgas, te šokolādes cepumus. Tiesa, pēc cepumu cepšanas nedaudz sevi piebremzēju un arī atvases palika mierīgākas. Laikam šokolādes cepumi nomierina.
Brīvdienas pavadījām draugu lokā spēlējot galda spēles. Atkal. Vakar, pirms kārtējiem viesiem, nolēmu pagatavot biezpiena sieriņus. Kopš pati šos esmu sākusi gatavot, vēlos izmēģināt aizvien jaunas un jaunas garšas. Šoreiz man sagribējās ķiršus. Nu ko, tapināju augšā, atsauksmes labas.

trešdiena, 2012. gada 22. februāris

Šokolādes biskvīta cepumi ar riekstiem

Šodien trešdiena - mazā piektdiena, tiesa man šobrīd visas dienas brīvdienas. Nu jau lazarete pamazām sāk atkopties un ar nākamo nedēļu varēšu nodoties atkal ierastajām darba gaitām.
Taču, kamēr es vēl pa mājām, rosos pa virtuvi. Šodien centos būt čakla, tikai kaut kā nesanāca visu tā vienlaicīgi darīt, tāpēc nolēmu - mājassolim priekšroka.
Paralēli štukoju, ko gatavot un ko nē. Tā kā es pa mājām, gatavotie pusdienu krājumi tukšojās 2x ātrāk. No vienas puses tas ir ļoti labi, no otras... ko pie velna lai gatavo?? Pie tam, pati uz veikalu netieku, jo abas jaunākās atvases mājās. Nākas paļauties uz vecāko atvasi un iepazīstināt ar "šopingu". Šodienas misija - žāvēts cūkas vaigs, piens, sviests un olas. Operācija izdevās veiksmīgi, lai gan sākumā pie veikala plaukta atvase apmulsa, tomēr ar pārdevējas vai kāda cita pircēja svētību, tika nopirkts vajadzīgais. Es šeit par cūkas vaigu runāju, ne pienu, sviestu, olām. To atvase nopērk bez problēmām. Vienīgi atceļā domāju, vai tās olas līdz mājām nonāks "dzīvas". Paldies dievam, mana atvase visa mātē(he he), olas godīgi bija iepirkuma maisiņa virspusē un visas "dzīvas"!
Tad nu šodien pusdienās cepu sālīto sēņu plācenīšus un saldajā šokolādes cepumums.
Ar šokolādes cepumiem ir tā, ka pārsvarā šokolādes cepumi ir vienkārši cepumi ar šokolādes gabaliņiem. Tādiem nav ne vainas, taču man gribējās šokolādes masas cepumus, ne gabaliņus. Tad nu sāku pētīt receptes. Un te, vienai uzdūros. Ja es būtu paļāvusies uz čujs, ņuhs un poņa, tad mīklu būtu gatavojusi uz pusi mazāk, taču mana negausība ņēma virsroku. Un... nu neko, milzīga bļoda ar cepumiem. Cepuma recepti nedaudz pārveidoju, pieliekot vairāk miltus un pievienojot riekstus, kā arī mazāk šokolādes liku, ko centos aizstāt ar kakao. Neskatoties uz manu ķīmiķošanu cepumi sanāca gardi... ar pienu...mmm, paši mutē kūst.

otrdiena, 2012. gada 21. februāris

Pikantā brokastu maizīte

Šodien bija dublis numur divi ar mēģinājumu strādāt. Un kā jūs domājat, kā man izdevās? Akurāt tik daudz, kamēr jaunākā atvase ar cienīto bija pie ārsta. Apmēram nepilnu stundu sabija prom. Un viss... ar to mana strādāšana beidzās, jo kad mājās ir mazā ute un vēl viena atvase, tā nemiers mājās garantēts. Īsta skabarga pakaļā. Pēc tam man vajadzēja vidējo atvasi glābt no nepārtrauktiem skabargas uzbrukumiem un provokācijām. Miers iestājās uz neilgu laiku, apmēram divu multeņu garumā, pēc tam viss sākās no gala. Un ko līdz nelielajā klusuma pauzē mēģināju pastrādāt, tā maza skabarga klāt un kaut ko vāvuļo. Nu neko, vismaz kaut ko padarīju, ar priekšniecību kontaktus uzturēju un šādas tādas lietas nokārtoju, vai vismaz piekārtoju. Un tad nodevos kafijai ar lasāmvielu azotē.
Lasot grāmatu, kas bija par mistisku eņģeļu pasauli un uz beigām sāka mani garlaikot, secināju, ka eu... bet baigi sen neesmu cepusi maizi. Un.., ko līdz šī doma iešaujas prātā, tā viss, nemiers dīda. Cēlos un vēlos, un cepu maizītes. Nedaudz pikantas, aromātiskas un garšīgas.

pirmdiena, 2012. gada 20. februāris

Vecrīgas

Nu ko! Cīņā ar zilo lapu uzvarēja mans cienītais - tas ir, es sēžu mājās un pirmo reizi es jūtos pagalam daņķīgi. Kas to būtu domājis, ka pienāks tādi laiki, ka es labprātāk celtos uz darbu, pat ja tas draud ar gandrīz stundu agrāku celšanos, lai jaunāko atvasi nogādātu bērnudārzā, nevis saldi šņākuļotu siltajā gultā. Nu neko, nāksies šo nedēļu pasēdēt mājās un brīvajos - klusajos starplaikos arī pastrādāt. Šodien man tas akurāt nesanāca, tāpēc iebēgu gultā ar kafijas krūzi un vakar ceptajām Vecrīgām. Šodien tās garšoja vēl labāk, nekā vakar svaigi ceptas. Tad nu nolēmu, ka jāpadalās man ar, vismaz ar bildēm vai recepti... kā nu kuram labāk tīk. Un tā kā šonedēļ diez vai aktīvi publicēšu jaunas receptes, jo kā jau vakar informēju, sagatavoju 2 lielos katlus ar ēdamo šai nedēļai. Nekas neatliks, kā tos uzcītīgi tukšot.

svētdiena, 2012. gada 19. februāris

Cūkgaļas - kartupeļu sautējums

Nu ko, brīvdienas beigušās un man ir žēl. Tik tiešām!
Piektdien un sestdien ar cienīto baudīju neaizmirstamus mirkļus Usmas SPA hotel. Atvases palika pie vīramātes un tas bija tik labi..., ka arī sestdien, kad vajadzēja vīramāti atpestīt, tomēr pierunājām uz vēl vienu dienu pieskatīt atvases. Urrāāā...brīvdienāās! Tās mēs godam pavadījām pie Ingas un Kristapa spēlējot galda spēles. Patīkami, nenoliedzami.
Šodien jau atpakaļ realitātē un šī realitāte ir tāda, ka vidējā atvase izdomājusi ieviest vējbakas! Tad nu lūgtum, ja kādam ir nepārvarama kāre pēc šīs kaites. Varu padalīties, man nav žēl.
Otra realitāte - pavadīju dienu pie plīts gatavojot pusdienas nākošai nedēļai. Tā kā mēs ar cienīto vēl neesam vienojušies, kurš tad paliks mājās uz zilās lapas, jānodrošinās ar pārtikas krājumiem.
Nu ko. Vārīju lielo zupas katlu - zirņu zupu. Bet otro gatavoju vienkāršu, gardu un sātīgu sautējumu. Cūkgaļu ar kartupeļiem.
Manam cienītajam garšo visāda veida sautējumi, par to es sūdzēties nevaru. Arī 5 cilvēku ģimenei ir izdevīgi šādi sautējumi un ļoti ērti, ja abi strādā un vakarā dikti negribas stāvēt pie plīts.

Plaucētā mīkla

Jā, man ļoti ļoti jāatvainojas, bet iepriekš publicētajā receptē bija ieviesusies drukas kļūda. Diemžēl tā garantēja 100% galarezultāta neizdošanos.
Tad nu labojos un publicēju pareizo recepti, kuru šodien akurāt izmēģināju, pareizāk sakot, pārbaudīju!

svētdiena, 2012. gada 12. februāris

Biezpiena sieriņi ar ievārījumu un cepumu - a la Bono Lux

Labs vakars!
Rīt jau atkal uz darbu, johaidī... Tik ātri tas laiks paiet. Ar divām dienām ir viennozīmīgi par maz, lai atpūstos kā nākas. Bet nu tāda jau ir tā skarbā dzīve. Man par to vajadzēja domāt agrāk, kad parakstīju darba līgumu, nevis tagad. Bet nu lai... galvenais šīs divas dienas pavadīt saturīgi, un es tā arī darīju.
Sāku jau piektdien, kad ar Ingu pasēdējām Vecrīgā un iedzērām alu. Izklačojāmies...uhhh. Sestdien bija spēlu diena, paralēli gardām pusdienām, spēlējām daž ne dažādākās galda spēles un tagad ir āķis lūpā. Tik nesaprotu, kāpēc šīs spēles maksā tik sasodīti dārgi. Bet nekas, svētki nāk, gan jau...
Un šodien!! Šodien ģimeniski vizinājāmies uz kalniņa piemājas mežā.Krustu šķērsu, smiekliem skanot...mājās pārradāmies laimīgi un noguruši. Taču nogurumam nebija vietas, vajadzēja gatavot saimei pusdienas. Plānā lielais zupas katls un paralēli tam - kaut kas garšīgs.
Jau rakstīju par mājas biezpiena sieriņiem un labajām atsaucēm no saimes. Brokastīs noēdās viens, divi. Tad nu šodien nolēmu tapināt atkal, bet kaut ko nedaudz savādāku.
īstenībā, šī doma mani nelika mierā jau sen. Taču iedvesma tā arī nebija atnākusi. Vasarā, piemājas tirdziņā pērkot pienu, pārdevēja piedāvāja nopirkt šos biezpiena sieriņus - Bono Lux. Es tā kā lauzos un tā īsti negribēju pirkt, bet beigās tomēr padevos. Lai jau tiek katram pa kārumam. Tiesa, tiklīdz es biju to nogaršojusi, sapratu, ka nāvīgi gardi. Izpildījums - Lu Pims cepums, biezpiena masa un šokolādes glazūra. Šitādu jau es ar varu pagatavot! Tāda bija man tā doma, bet kas ilgi palika nepiepildīta, līdz šodienai. Tad nu šodien nolēmu pagatavot. Sākumā bija doma, varbūt nopirkt jau tos cepumus un tad tik sagatavot masu un glazūru. Taču tad stingri nolēmu, ja pati...tad pati. Rezultāts?!?! Ārkārtīgi garšīgs. Kanpi paspēju aizvākt no atvasēm, lai vismaz kas brokastīs paliek.

trešdiena, 2012. gada 8. februāris

Vista saldā čili mērcē ar dārzeņiem

Labs vakars!
Šodien tāda ražīga diena darbā. Tas laikam tāpēc, ka ārā ir silts. Cik nu silts var būt -10 grādos pēc -25. Bet nu sakot, ka būs jau atkal sals. Uz nedēļas beigām varot gaidīt. Arī vārnas sēžot koka galotnēs. Vismaz tā gudri ļaudis sakot, ka tas uz aukstumu. Nu dzīvosim - redzēsim.
Bet ne par to ir stāsts. Atkal mana jaukā kolēģīte, kura šodien bija apslimusi(lai viņa laba veselība) stāstīja par vieniem supergardiem salātiņiem. To sastāvā bija makaroni un Chili sweet souce. Šīs divas sastāvdaļas nelika mani mierā. Tad nu šodien izdomāju, ka jāpagatavo kaut kas, kur varētu izmantot šo mērci. Un vēlams ar makaroniem.
Domāts darīts. Pusdienas pārtraukumā devos iekarot Prismu un sapirkos visu nepieciešamo vakariņām. Sanāca baigi labs. Vismaz mājiniekiem garšo un man ar.


svētdiena, 2012. gada 5. februāris

Mājas biezpiena sieriņi

Ooo! Jau februāris un ārā -28. Forši! It sevišķi stundu kratīties autobusā, kuram aizsaluši logi. Nu neko, dzīva esmu un rīt jau atkal gatava celties un velties.
Šī nedēļa bija +/- ok. Godam centāmies noēst visu ko brīvdienās pagatavoju. Daudz maz mums tas arī izdevās. Arī šīs  brīvdienas bija domātas, kā sagatavošanās nākošajai darba nedēļai, taču mani plāni nedaudz pamainījās un tik šodien atdevos virtuvei. Tiesa, neko mega giga pārsteidzošu nesagatavoju, vien slinkos tīteņus un biešu zupu(atkal). Bet nu vismaz nedēļas sākumā par ēstgatavošanu nebūs jālauza galva.
Bez visa tā, es šodien pagatavoju ko gardu savējiem. Biezpiena sieriņus.
Sen jau gribējās izmēģināt pašai, kā tas ir un kā garšo. Taču visu laiku atlikās un atlikās un atlikās. Te viendien ar darba kolēģi, cik svētīgi ja ir šādi kolēģi, pārspriedām tēmu - biezpiens un to pagatavošana. Te nu viņa stāstīja, ka savējiem gatavojot biezpiena sieriņus. Tā, tā tā... no šīs vietas lūdzu konkrētāk un uzzināju to, ko jau mans čujs, ņuhs un poņa jau nojauta. Gatavošana ir vienkārša, galvenais - dabūt sev tīkamo garšu.
Ok. tad nu šodien man bija iekšās to pamēģināt un ziniet... sanāca baigi labi. Neskatoties uz maniem mazajiem gigantiņiem, atvases pa 2 gabal' nolocīja.