svētdiena, 2012. gada 29. janvāris

Vinegrets

Šodien vakariņās sakārojās vinegrets. Sen nav ēsts.
Vienu dienu darbā tā sakārojās, ka vietējā veikalā nopirku un pēc brīža to ļoti nožēloju. Sen nebija kaut kas tik pretīgi nebaudāms ēsts. Es jau zināju, ka pirkt gatavos tā ir laimes spēle. Bet nu cik ir ēsts, vienmēr kaut kas pietrūcis vai ne tā garšojis. Kāpēc biju iedomājusies, ka šoreiz būs savādāk, nudien nezinu. Tad nu pateicoties vakardienas biešu biezzupai atcerējos, ka man tak ir viss nepieciešamais priekš vinegreta. Tik skābēti gurķi jānopērk.
Apvienojot patīkamo ar lietderīgo tiku pie garda vinegreta. Vismaz man tāds garšo!

Kartupeļu sacepums ar sieru un olu

Ehh... rīt uz darbu. Beidzās brīvdienas. Bet šīs brīvdienas es biju čakla. Vismaz varu sevi paslavēt. Un ledusskapis atkal pilns līdz ūkai.
Šodien iemēģinājām piemājas kalniņus. Jāsaka, ka sniegs vietām ir gana lai ar piepūšamo pūsli laistos lejā. Mēs gan šodien izmantojām plastmasas paTirseņus un secinājām, ka jāuzēd vairāk tauku, pārāk kaulains dibens. Vismaz mums ar cienīto. Bērni gan, bija stāvā sajūsmā un nemaz tik ātri mājās nevēlējās doties.
Tā nu labā noskaņojumā rosījos pa virtuvi un tapināju augšā pusdienas.
No vakardienas kūkas, man bija palikuši 8 olu dzeltenumi, tieši dēļ tiem, es prātā pārcilāju ko un kā gatavot. Tiesa, sākumā bija doma par omleti brokastīs, taču attīstot domu tālāk, paliku pie kartupeļu sacepuma pusdienās!

sestdiena, 2012. gada 28. janvāris

Biešu biezzupa

Bietes ir modē!
To es secinu pēc receptēm. Kur tik neizmanto bietes, kūkās, čipšos, salāti un zupas pats par sevi saprotams!
Arī mūsmājās ir paprāvs maišelis ar bietēm. Un tā kā es neesmu cilvēks, kas seko modei, neticiet?? palūriet manā skapī. Tad nu bietes izmantoju klasiskajā variantā.
Doma par biešu biezzupu man jau sen sapņos rādijās. Diez, kā tā garšo un vai vispār garšo. Tad nu šodien kā reiz bija tā diena, kad nolēmu pagatavot. Palūkoju receptes un tapināju vien augšā. Māsa ieraugot zupas katlu izbrīnā izdvesa - kas tas tāds???

Aleksandra kūka

Šodien ir brīvdiena un termometrs rāda -15...hmmm... laikam ārā auksts. Bērniem puņķis līdz grīdai, tāpēc atkrīt plānotā ciemošanās. Un man ir besis. Un besis top lielāks, kad nojaušu, ka pasākums, uz kuru bija jādodas, joprojām rit pilnā sparā. Ehh... dzīve ir skarba, tas nu ir fakts.
Lai sevi kaut kā mierinātu, nolēmu pagatavot ko gardu.
Bērnībā šo kūka cepa mans tētis uz savu dzimšanas dienu. Un par nelaimi, nesa kā cienastu uz darbu. Ak... atceros, kā es maza būdama knibinājos ap kūkas maliņām, lai nočieptu kādu gardu kripatu. Tiesa, šajā kūkā man garšoja 2 lietas, bezē augša un smilšu mīkla. Un es savā bērna prātā nesapratu, kāda vella pēc vajag to skābo zafti.
Nu ko, esmu izaugusi un tagad nesaprotu, kāpēc dzērveņu, jāņogu ievārījumi, kam pēc idejas jābūt skābiem, ir saldi??? šeit es runāju par veikalā nopērkamajiem. Manas mammas krājumi sen jau beigušies.
Ilgi mūsmājās tā netika cepta, tad nu nolēmu to uzcept. Taču ak vai... viss gāja šķērsām...

piektdiena, 2012. gada 27. janvāris

Gardais jērs

Lūk, mans šodienas atklājums. Uztaisīju vien nāvīg'gardu paēdienu. Visa mute vienos taukos, bet pirmo reizi man netraucēja šampinjoni. Es pat teiktu, ka ļoti labi iederējās. Vot tā!
kas tas bija? Nu lūk, bija man tāda neliela rīta iepirkšanās un nopirku jēra kakla gabalus. Sen uz tiem es lūkojos, sen tie miedza man ar aci. Tikai tagad saņēmos drosmi un iegādājos.
Gāju mājās un prātuļoju ko gatavot? Sākumā bija doma, par dārzeņiem. Taču tad sāku aizdomāties, ka viena tāda recepte jau ir un atkal atkārtot gandrīz to pašu. Ai nē...
Sāku lūkoties i-neta dzīlēs un uzgāju pagalam vienkāršu, bet uzrunājošu recepti. Doma skaidra, tik nedaudz apgreidošu pa savam. Domāts darīts, 2.5h darba, bet kas par garšu!
Brīdinu, bildē redzamais saldais krējums NETIKA izmantots. Tas tur nejauši iemaldījās uz vienu fotosesiju.

Jēra aknu pastēte

Labs vakars!
Šodien liela diena. Biju pie ārsta! Jā, jā... izrādās, ka tie galvas reiboņi nemaz netaisijās pāriet, ka nu nolēmu paņemt darbā brīvu un doties pie daktera.
Jāsaka, ka ārsts bija pārsteigts mani ieraugot. Vienu. Parasti esmu ar atvasēm, kurai nu kas nu kaiš, bet šoreiz es viena pati, visā savā godībā. Bez maz vai sarkanais paklājs jāizritina.
Nu neko, izrakstīja zāles, notecināja asintiņas. Medmāsai par lielu sajūsmu, vēnā pēc adatas palika pamatīgs caurums, kuru nu metās apjūsmot ar vārdiem: Pirmo reizi kaut ko tādu redzu! Nē, nu mirklis jautrības garantēts.
Pēc ārsta devos mājās cauri tirdziņam. Sen nebija būts un jūs jau saprotiet, ka ar pilnu naudasmaku ir bīstami tuvoties tamlīdzīgām iestādēm. Pārdevējai jau nu noteikti bija lielais ķēriens, reti kurš piektdienas rītā tik pamatīgi iepērkas gaļas stendā, taču man vismaz mājās ir gaļa. Un nākamnedēļ nebūs jālauž galva par vakariņu gatavošanu.
Tā nu snaikstoties gar gaļas stendu pamanu visai interesantu uzrakstu -  Jēra gaļa - uzlikta uz aknām. Sāku taujāt kas un kā, un izrādās, ka tās esot jēra aknas. Jēra?? Tādas mūsu galā redzēju pirmo reizi. Ok. Un kā garšojot? Pārdevēja teica, ka nav ne vainas, lai gan pati jēru neēdot. Ok. ko tur daudz tirdīt, dodiet vienu akniņu.
Gāju mājās un prātuļoju ko nu gatavot? Mērce? plāceņus? Nē... Pastēti? Hmm.... doma nav slikta.
Nedaudz parakājos i-netā un skat... rīt brokastmaizēm kā reiz.

pirmdiena, 2012. gada 23. janvāris

Siera zupa ar grauzdiņiem

Man šodien nelabi. Visu dienu reibst galva. Pareizāk sakot, tā jau man reiba vakar, šodien tik bija turpinājums. Nē, nē... stāvoklī neesmu, tā kā šo var atmest kā pagalam muļķīgu domu. Bet fakts, ka īsti labi tas nav, man ir zināms, bet kā jau latvietim - vulgaris, nav laika aiziet pie ārsta. Pareizāk sakot, kad jūties slikti, pie ārsta netiec, bet kad jūties labi, kāds gan tur vairs ārsts... līdz nākošai reizei. Ceru, ka šoreiz tomēr saņemšos un pie dakteronkuļa atrādīšos.
Taču, taču... atmetot visu to, ka man reibst galva un brīžam tas šķiet pagalam kaitinoši, es tomēr pagatavoju saimei vakariņas. Siera zupu.
Doma par šo zupu man radās jau vakar. Laikam reiboņi pie vainas. Un tā vietā, lai no darba pa taisno dotos uz mājām un liktos gultā slīpi, es tomēr braucu uz veikalu, gādāju produktus un gatavoju zupiņu. Sanāca nāvīgi laba, vismaz manējiem garšoja. Sierīga.

svētdiena, 2012. gada 22. janvāris

Ātrā ievārījuma kūka

Nākamnedēļ sola aukstumus. Es zināju, ka tā būs, tikai man neviens neticēja. Nu lūk, tagad varu vīzdegunīgi teikt - ka ES taču TEICU, ka BŪS!
Labi, es par tiem lielajiem mīnusiem diži nepriecājos. It kā jau vajag, lai apsaltu tie draņķa vīrusi, taču nu jau es esmu tā jauki pieradusi pie siltās ziemas, ka lielus aukstumus nemaz negribās. Taču neko darīt, būs vien jāmeklē siltās apakšbikses.
Bet kamēr aukstumus tikai sola, es rosos pa virtuvi. Tā nu sanāca, ka gan piektdien gan vakar bijām viesos un ēstgatavošana atvirzijās labi tālu. Šodien šādas ekstras, kā viesības, nebija. Līdz ar to bija jādomā, ko un kā gatavot. Ja vien rīt nebūtu jādodas uz darbu, varētu par šo nemaz neiespringt, taču, tavu skādi, rīt ir darba diena. Atkal jāgatavo lielais katls, lai vismaz pāris dienas būtu ko ēst. Ok. ar to galā tiku, rītdienai jau ir viena ideja padomā. Taču bez visa tā, izdomāju uzcept kaut ko saldu savējiem. Ilgi, jo  ilgi mūsmājās nav ēsta vienkārša, bet garda kūka. Drīzāk kā pīrāgs. Sastāvdaļas pagalam vienkāršas.    

trešdiena, 2012. gada 18. janvāris

Trīs sieru mērce

šodien ir mazā piektdienā.... urrā!
Vispār šodien kaut kāds spēku izsīkums. It kā darbā ir daudz ko darīt un rosīties, bet slinkums ta kāds... ui... Es gan cenšos cīnīties, jo zinu, ka slinkums raisa atkarību, taču teikšu atklāt - grūti bija grūti.
Bet labi, ko par to!
Svētdien biju baudīt kultūru, nav noslēpums - tā bija teātra izrāde. Krievu drāmas teātris. Izrāde jauka, izklaidējoša un aktieri bija sava uzdevuma augstumos, jo tā spēja aprakstīt vienkāršus spageti, ka man tā sakārojās. Nu tā sakārojās, ka par to tik vien spēju domāt.
Pirmdien un otrdien, gods kam gods, bet noēdām iepriekš gatavoto. Un tikai šodien es varēju ķerties klāt pie vakariņu gatavošanas. Ilgi jau nebija jādomā, ka būs tieši šie garie - spageti. Tikai ko klāt??? Prātā pārcilāju kas ledusskapī atrodas. Tāds nedaudz apkaltis zilā siera gabaliņš. Tā... to vajadzētu izlietot? Kur? Siers...siers...siers... siera...siera...siera mērce? OOOO! Jā, tieši tādas bija manas domas. Siera mērce ģeldēs. Deliģēju savu cienīto uz veikalu ar iepirkuma sarakstu rokās. Vakarā pēc darba uztapināju 3 siera mērci. Treknu, gardu un pagalam vienkāršu!

svētdiena, 2012. gada 15. janvāris

Omlete ar kraukšķi

Pēc vakardienas svētkiem nedaudz pagrūtāk izdomāt brokastis. Cienītais kaut ko murmulēja par abnormāli gardajiem tunča salātiņiem, kurus rijīgie viesi vakar norijuši. Tagad tak būtu pa pirmo zorti . Man gan tunča salāti rīta agrumā neuzrunāja. Tā kā šovakar ir paredzēts baudīt kultūru, tad nu nolēmu, ka brokastīm jābūt sātīgām, lai pusdienās negribas pierīties, kas beigsies ar to, ka svētku štātēs var arī neielīst.
Papētīju ledusskapju saturu un secināju - olas ir! Gaļa ir! Siers ir! Kartupeļu salmiņi iederēsies??? Iederēsies!
Nu tad atiet!

Sātīgie salāti

Otrais, mans vakardienas šedevrs bija sātīgie salāti, kuru sastāvā bija vistas giross un kartupeļu salmiņi.
Par šiem salātiem man pastāstīja māsa. Kaut kad sen sen atpakaļ viņa bija ēdusi šos salātus vienā publiskā ēstuvē. Esot bijuši nāvīgi labi! Kad es jautāju pēc sastāvdaļām, viņa protams, tās neatcerējās. Tik teica, ka esot bijuši kartupeļu salmiņi, puravs un kaut kāda gaļa. Un majonēze. Kā tautā saka, nav negaršīgu salātu, ir tikai par maz majonēzes. Taču es centos likt maksimāli maz majonēzes, lai šī mērce nenomāktu kopējo salātu garšu.
Tad nu, mēģinot salikt visu to kopā uztapināju salātus. Tika atzīti par labu, lai gan neesot tādi, kā autentiskie.

Tunča salāti

Laba diena ZIEMĀ! 
Beidzot beidzot ir pienākusi ziema. Atvases ir stāvā sajūsmā un nespēj vien sagaidīt, kad nu sasnigs tik daudz, lai varētu nodoties meža kalnu priekiem. Vakar braucām garām, jau pirmie, nepacietīgie bija uz kalniņa un kopā ar kalna smiltīm laidās lejā. Es gan savējām atvasēm paskaidroju, ka sniegs ir nedaudz par plānu, vajag vēl bik bik, lai ar piepūšamo pūsli laistos lejā no kalna.
Vakar mūsmājās bija nelielas godības, vecākajai atvasei svinējām vārda dienu. Pasāciens izdevās necerēti labs, kā arī es uztapināju divus salātiņus, kurus tad nu gribu nopublicēt.
Vieni no salātiem bija tunča salāti. Nekas tāds WOW, tur nav, klasiski, nedaudz apgreidoti un garšīgi.

svētdiena, 2012. gada 8. janvāris

Savādāka soļanka

Labs vakars Jūsmājās!
Lai kā es gribētu, tomēr darba dienās gatavošanai laika atliek aizvien mazāk un mazāk. Un ja brīvdienās, kā šajās, ir paredzēts uzturēties ārpus mājās, protams, gatavošana atkal izpaliek. Taču gribās, ai kā gribas kādu brītiņu veltīt laiku sev virtuvē un savus mīļos iepriecināt ar ko gardu.
Tā kā šodien ir svētdiena, rīt jau atkal jauna darba nedēļa, jāsagatavo lielais katls ar ēdamo. Šoreiz zupu.
Ilgi domāju, kādu zupu lai gatavo. Izmežģīju prātu gan šā gan tā, taču nekādā jēgā. Ko nu?
Un te nu domājot par vienu ēdienu nonācu pie pilnīgi cita. Un viss pateicoties liellopa gaļai. Gribējās pildītās pankūkas, taču vajadzēja nopirkt gaļu. Tā kā ir svētdiena, ļoti šaubījos vai dabūšu kāroto un tad izdomāju, ka varētu pagatavot gaļu. Mājās visādi pārpalikumi mētājās, ka varētu pagatavot soļanku. Bet nevis klasisko, bet gan apgreidoto apvienojot dažādas receptes. Zupele sanāca nāvīgi laba, it sevišķi grūtam brīvdienu rītam!

svētdiena, 2012. gada 1. janvāris

Pildīts cāļa cepetis

Laimīgu Jauno gadu!
Jāsaka, ka nupat aizgājējos esošajā 2011. gada nogale bija pārdzīvojumu pilna. Gan ar labiem gan ne tik labiem. Lai arī tautā saka, par aizgājējiem tikai labu vai nu neko, es tomēr gribu pasūdzēties. Vienu brīdi likās, ka nu jau, nu jau gads būs jāpavada kā sagaidījām. Tikai šoreiz tā nebiju es, kas bija neģīmī, bet gan mans cienītais. Akurāt dažas dienas pirms plānotā aizgājēja pavadīšanas pēdējā gaitā, šams nolikās gultā vārguļot. Jopcik, tas nu nepavisam nebija manos plānos! Un piezagās mans lielais, draudīgais besis, ka arī gada izskaņā kāds vārguļo. Taču mans cienītais uzvedās bruņinieciski, klausīja visas manas norādes, dzēra tējas, ēda zaftes, rija ripas un vismaz uz Vecgada vakaru atžirga. Tad nu mēs devāmies tomēr uz plānoto pasācienu, brīdinot visus ēst ķiplokus un ar manu cienīto nebučoties! Zinu, zinu, tas nebija prāta darbs, bet arī šodien šis jūtas gana mundrs, tāpēc spriežu, ka vakardienas svaigais gaiss tomēr ir nācis par labu vājiniekam.
Patīkamais gada izskaņā bija mana pirmā, godam nopelnītā darba alga. Tā tiešām sildīja manu sirdi, it sevišķi, kad aptiekā pirku ripas. Tad nu, Pūķa gads sagaidīts!
Šodien jau jūtam jaunā gada iedvesmu un nodevāmies mājas tīrīšanai un kārtošanai. Mūsu eglīte aizgāja skuju taku, zinu, ka vajagot glabāt līdz Zvaigžņu dienai, taču man palika žēl gan sevis gan paklāja, kas nu jau bija sabiris ar skujām. Tāpēc nolēmām eglīti atbrīvot no spožajām mantiņām un iznesām laukā.
Un jā, gatavoju pusdienas. Šodien gatavoju to, ko biju iecerējusi vakar gatavot, ar domu, ja mēs paliekam mājās. Tā kā tas nerealizējās, šodien ķēros klāt un gatavoju.
Cepetis viegls, bet laikietilpīgs process. Droši var pārbaudīt savas ķirurģiskās iemaņas!