svētdiena, 2012. gada 23. septembris

Marinētas makavicas

Labs vakars!
Virtuālais šampis manas vecākās atvases jubilācijā. Šodien kā reiz ir tā diena, tiesa, nu jau iet uz beigām, bet svinībām jau nekad nav par vēlu.
Jāatvainojas, ka tik ilgu laiku klusēju, bet neticēsiet, man tiešām nesanāca laika gatavot ēst. Pēdējā laikā kaut kā diezgan bieži vakariņojam/pusdienojam ārpus mājas. Te kādā ēstuvē, te pie draugiem vai vecākiem, līdz ar to pati līdz virtuvei un ēst gatavošanai netieku. Kaut kur pa vidu jau šo to pagatavoju, bet tas ir kaut kas ātrs un vienkāršs, pat nav pieminēšanas vērts. Un tad, kad beidzot pienāca tā diena lai pilnvērtīgi pievērstos vakariņu gatavošanai es tā diezgan izsmalcināti nolikos ar vēderdraņķi. Vai es biju saindējusies ar darba laikā ieturētajām pusdienām, vai arī tas bija kāds vīruss, bet trešdien man likās, ka atdošu galus. Arī ceturtdien daudz labāk nejutos un piektdien ne tik, bet sestdien tak bija balle! Atvasēm jubilejas, nevar nesvinēt. Tā nu sestdien saņēmos un sarīkoju pankūku balli, 2 h stāvot pie plīts un cepot pankūkas kā lielas, tā mazas. Prasīsiet, kāda x pēc es šādi sevi mocīju? A tāpēc, ka man negribējās griezt rasolus un likās, ka pankūkas sanāks lētāk. Nekas, man tur lētāk nesanāca, bet bērniem garšoja un pieaugušie ar, nesmādēja. Šodien jau jūtos gana žirgta un jau atkal pusdienojām ne mājās.
Runājot par sēnēm, pagājušā svētdienā ar mammu bijām sēnēs. Mērķis bija salasīt alksnenes. Braucām jau uz zināmu vietu, un es bruņojusies ar pārliecību TIKAI alksnenes, bridu pa mežu. Saprotams, kad ieraugi lielu klājienu ar makavicām, kaut kā tas TIKAI piemirstas un visnotaļ naski, naski lasi grozā. Rezultāts, 2 lielie maisi pilni. Nē, nē... viens maiss ar alksnenēm, otrs ar makavicām un gailenēm. Sasodīts! Mājās tīrot domāju par to, kāda vella pēc es šīs sēnes neatdevu mammai. Bet nu jau vairs ne ko. Manā grozā trāpījās arī mazas mazmazītiņas makaviciņas, kuras sagriezt kopējā katlā, man necēlās roka. Tad nu tās nolēmu iemarinēt!

Tātad, mums vajadzēs:
makavicas

marinādei

1l ūdens
1,5 tēj.k. sāls
1.5 ēd.k. cukurs
1/2gl. etiķis (9%)
garšvielas - smaržīgie pipari, melnie pipari, krustnagliņas, lauru lapas.


Sākumā nomazgā sēnes. Tā kā makavicas maziņas, tad "švammi" nav nepieciešamības ņemt laukā. Notīrītās sēnes liek katlā, pārlej ar ūdeni un liek vārīties. Kad sāk vārīties, vāra 20-25minūtes. Pēc tam liek aukstā ūdenī dzesēties.







Kamēr sēnes dzesējas, vāra marinādi. Lej katlā 1 litru ūdeni, pievieno garšvielas un sāli ar cukuru. Uzvāra un tad pievieno etiķi.


Pēc tam pievieno atdzesētās sēnes un turpina karsēt līdz sāk vārīties. Vāra minūtes 15, pēc tam lej iepriekš izkarsētās burkās, vāks virsū un glabā ziemai. Pielietošana pēc nepieciešamības.





Lūk, vēl viens krājums ziemai. Šādi marinē mana mamma, recepte pārņemta no viņas.

P.S marinādi protams, ka var gatavot pēc saviem garšu ieskatiem. Šī ir mana, pārbaudītā un atzīta par labu esam.


Lai labi garšo!

6 komentāri:

  1. makavica = моховик = priežu beka

    AtbildētDzēst
  2. Un precīzāk -priežu sviestbeka:). Bet "mohovik" no vārda "moh", kas latviski skan-"sūnas":)
    Maruta

    AtbildētDzēst
  3. Un vai tam ir kaada noziime? Mahavica vai beka - viens piipis!

    AtbildētDzēst
  4. Pētot receptes, neviena nav par to - kur Tu liec tās marinētās sēnes! :) Vai apēdat tāpat, vai tomēr kaut kur gardi iegatavo? Baigā dilemma - vai marinētas sēnes būs gana labas tajos ēdienos, kur liec sālītās? Varbūt esi izmēģinājusi un zini atbildi...?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Marinētās apēdam tāpat kā uzkodas. Par marinēto sēņu lietošanu sālīto vietā, viedokļa nav, bet domāju, ka gatavojot etiķis darīs savu. Turpretī izmantot marinetātās salātos - nav problēmu :)

      Dzēst