ceturtdiena, 2012. gada 19. jūlijs

Laša krēmzupa ar zaļumu sviesta grauzdiņiem

Labs vakars!
Mums ir plezīrs! Visu šo nedēļu jūtos tā, it kā atvaļinājums vēl turpinātos un darbs ir kā brīvā laika pavadīšanas pulciņš, nevis naudas pelnīšanas vieta. Bērni prom pie vīramātes un mēs ar savu cienīto ķeram kaifu. Beidzot mēs esam iemācījušies lietderīgi izmantot laiku, kad mājās nav trīs mošķīšu. Burvīgi, es jums teikšu.
Pirmdien un trešdien bijām apciemot manu tēti, kas bija nedaudz savārdzis un ievietots slimnīcā. Paldies dievam, viss ir labs, kas labi beidzas un nu jau viņš ir mājās, mammas gādīgajā aprūpē. Otrdien ar Ingu un Kristapu pabaudījām Vecrīgas romantiku un šodien, šodien beidzot tā pilntiesīgi mājās un gatavojot vakariņas. Pirmo reizi šajā nedēļā! Rīt jau jābrauc pakaļ bērniem un tad jau atkal draud ierastā ierinda! Es gan plānoju sestdien doties uz mežu pēc sēnēm.
Bet, kamēr vēl esmu uz vietas un pie vietas, jādomā ko gatavot vakariņās. Pie šī jautājuma pamatīgi samulsu. Ko nu? Ledusskapī iztukšītis, tas ir fakts. Tātad, jādodas uz veikalu. Skaidra doma. Tā nu šķirstu akcijas avīzes un lūkoju, ko lai gatavo. Gribas zupu. Krēmzupu. Ok. lai būtu, bet kādu tieši?! Un te man ar aci miedz Rimi akcijas lasis. Es gan acis ieplešu divreiz lielākas. Man?? Lasis? Nē, nu... sitiet mani nost, bet šis no prāta neiziet. Un tā, bruņojusies ar domu par laša krēmzupu, dodos uz Rimi pēc laša. Uzreiz varu pateikt, ka man zivju zupas uzdzen šermuļus un sevi esmu pozicionējusi kā zivju zupas neēdāju. Taču jau kādu laiciņu atpakaļ man prātā iezagās grēcīga doma, ka jāmēģina pašai pagatavot zivju zupa. Nu šī reize pienāca un ar šaubām ķēros klāt pie gatavošanas. Ja domājat, ka tagad teikšu, ka bez zivju zupas savu dzīvi nespēju iedomāties, tad nē. Jūs kļūdāties! Man laša zupa - neteikšu, ka negaršoja līdz ārprātam, bet savu mazo zupas bļodiņu tā arī neizēdu. Nē, man tiešām negaršo vārītas zivis! Cienītais? Oooo, tas gandrīz zvaigznes no debesīm nonesa, cik laba zupa esot sanākusi. Nē, nu cik ēdu, tik jau kopējās garšas likās ok. Bet vairāk par dažām karotēm apēst nevarēju.
Tādi lūk pīrāgi!

Tātad, mums vajadzēs:
Laša galva
laša aste
kartupeļi
burkāni
sīpols
ķiploks
buntīte diļļu
saldais krējums
baltmaize
sviests
garšvielas

Daudzumus nenorādīju, jo jāskatās cik liela ir paša laša galva un aste, kā arī cik lielu katlu vāra. Taču sastāvdaļām nav noteikta daudzuma, viss uz "aci"
Sākumā ķeramies pie laša galvas. Izraujam laukā žaunas, kārtīgi noskalojam zem tekoša ūdens un liekam katlā iekšā. Pielejam ūdeni, pieberam sāli un liekam vārīties.


Kamēr karsējas laša galva ar asti, tikmēr gatavo zaļumu sviestu. Dillēm noplēš kātiņus, tos vēlāk izmantos zupā. Liek traukā, blenderī, pievieno sviestu un ķiploku. Man bija apmēram 100gr. sviesta, buntīte diļļu un 2 ķiploku daivas. Visu sablendē puslīdz viendabīgā masā.


Ar iegūto sviestu apsmērē baltmaizes šķēles, sagriež kubiciņos un ber uz pannas. Liek cepeškrāsnī grauzdēties.


Pievēršamies laša buljonam, kuram sākoties vāroties parādās putas. Tās rūpīgi smeļam nost, līdz visas nosmeltas. Kad putas vairāk neparādās, beram klāt nogrieztos diļļu kātus, piparus, kā melnos tā smaržīgos un kādu lauru lapu. Visu uz lēnas uguns vāram minūtes 40-45.




Kamēr vārās laša buljons, tikmēr notīrām un sagriežam kartupeļus, burkānus, kādu sīpolu un vienu maziņu ķiploku daiviņu. Kad laša buljons vārījies 40minūtes, ķeksējam galvu ar asti laukā un pašu buljonu nokāšam caur sietu. 




Pēc tam beram visus dārzeņus iekšā nokāstajā buljonā un vāram līdz tie ir mīksti. No izvārītās galvas un astes nokasām zivs gaļu un beram atpakaļ zupā. Kad zupa gatava atliek vien blendēšanas vaina. Visu sablendējam, liekam atpakaļ uz uguns, pielejam apmēram 100 - 200ml saldā krējuma, pagaršojam vai pēc garšas ok. vēlreiz uzkarsējam un pēc tam varam servēt galdā.








Lūk, zupa gatava. Cienītajam nu ļoti garšoja, es savukārt secināju, ka zivju zupas nav priekš manis. Bet bija prieks censties un iepriecināt mīļoto cilvēku.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru