ceturtdiena, 2012. gada 10. maijs

Viltotais zaķis ar bekona kažoku

Labs vakars!
Šodien noteikti nav mana diena. Pilnīgi un noteikti, lai gan no rīta tā nebūt neizskatījās. Darbs šodien lāgā neveicās, bet tam nepievērsu uzmanību. Ne pirmā reize, kad iestājas neliela radošā krīze. Taču tas nozīmē, ka drīz būs jauns uzrāviens. Šodien bērnudārzā bija Mātes dienai veltīts pasākums. Nu ko, laicīgi atprasījos no darba un devos uz bērnudārzu. Tā kā nebiju pusdienojusi un laiciņš vēl man ir, nolēmu, ekk, ieskriešu ka nu McDonaldā uzēst kaut ko. Piemēram McChiken un kolu? Ideāli. Nu lūk, un te jau sākās... pirmkārt man izsita vidējo komplektu, nevis atsevišķi burgeru ar kolu. Tā kā norēķinājos ar karti, tad nolēmu, piekāpties. Labi, kartupelīšus apēdīšu. Pēc tam man čikena vietā iedod McFish, to nu gan es nebiju ar mieru ēst. Uz manu aizrādījumu, ka pasūtīju pavisam ko citu, McMeitene vārgi izdvesa, a es sapratu ka fišmaku. Mans NĒ skanēja stingri un pārliecinoši un mcmeitene pūzdama elsdama tomēr iedeva man manu čiken. Ok. aši paēdu, lai gan burgers bija pārpiparots un devos tālāk savās gaitās. Ejot cauru tunelim aizķērās man kurpes purngals un es gandrīz novilkos ar zobiem pret trepēm. Stipri atsitu roku, cenzdamās noturēt līdzsvaru un kaut cik graciozi piesvempties kājās lāgā nesanāca. Jo otra roka bija aizņemta turot neizdzerto colas glāzi un somiņu uz elkoņa. Nu neko, noskurinājos, pielaboju kroni un gāju tālāk. Tramvajā iekāpu bez starpgadījumiem un arī līdz bērnudārzam tiku bez starpgadījumiem. Koncerts jauks un sirsnīgs, neraudāju un ar abām atvasēm devos mājās. Un te atkal sākās. Gaidot autobusu, atvases draiskojas pa pieturu. Palūru sarakstā, palūru pulkstenī, neraža... laikam autobuss tikko aizgājis. Nākošais pēc 20 minūtēm. Atslābusi stāvu un skatos, kas notiek, kad pēkšņi pamanu, ka pieturai strauji tuvojas autobuss. Brēcu atvasēm, ka autobuss klāt, lai skrien šurp, taču jaunākā atvase uzņēmusi apgriezienus skrien pretējā virzienā. Tā nu lēkšoju tai pakaļ, un brēcošu, jo atvasi tas acīmredzami neapmierināja, vilku uz autobusa. Fūu... paspēju, tik sīkā ute mauro pa visu autobusu. Nekas, uzlieku sejai akmens ģīmi un braucam mājās. Paldies dievam, atvase diezgan ātri nomierinās. Pie izkāpšana jau atkal tracis. Es savācos un kaut kā nokļūstam mājās. Atnākot mājās, kad jau liekas, viss, esmu drošībā, skatos... kaķis apvēmies pie WC durvīm. Velns!! Un tā čupa tik milzīga, sajūta, ka tur vesels kaķu bataljons vēmis. Tajā brīdī zvana mans cienītais un vidējā atvase dodas uz WC. Nākošais ko redzu, ar durvīm visa šī "Bagātība" izsmērēta pa visu grīdu. Āāā... gandrīz pati apvemdamās savācu visu to šmuci. Tajā brīdī pārrodas cienītais un es tik spēju uz viņu uzmest niknu skatu, kas vēstī, ka labāk mani neaiztikt. Paldies dievam, paēdam vakariņas un es ķeros pie trauku mazgāšanas. Nepamanu ka vienai glāzei apmalē robs izsists un es uz tā skaisti sagriežu savu pirkstu. Tieši uz asinsvada. Asinis šķīst uz visām pusēm, trauki pusmazgāti. Kaut kā apturu savu asiņojošo pirkstu, sabindēju, uzvelku gumijas cimdu un nomazgāju tos sasodītos traukus. Ceru, ka vairāk mani nekas negaida. Vakarā tik hokejs jānoskatās.
Bet par zaķi runājot!! Vakar pie mums viesos bija Inga ar Kristapu. Atveda man lauku olas, kuras es šodien sacepu vakariņās, jo gatavot man absolūti nebija spēka un vēlmes. Un vakardienas maltītē nolēmu pagatavot viltoto zaķi. Ideju par bekonu nejauši uzgāju kādā no draugiem.lv galerijām. Tajās, ko parasti iesaka draugi. Tā kā bekons mājās bij, tad nu cepināju vien augšā. Sanāca ārprātīgi labi, pati brīnos. Servēju galdā ar šī gada pirmajiem mazsālītajiem gurķīšiem!

Tātad, mums vajadzēs:
500gr maltās gaļas(cūka vai liellops, vai jauktā)
400gr vistas maltā gaļa
2 burkāni
2-3saujas vārītu rīsu
2 sīpoli
2 ķiploku daivas
200 - 300gr bekona
1 ola
sāls
pipari
sviests cepšanai

Gatavošana vienkāršāka par vienkāršu un neprasa daudz pūles. Sākumā notīra un sarīvē burkānus. Sīpolus sakapā gabaliņos. Pannā liek nedaudz sviesta, izkausē un liek cepties burkānus un sīpolus. Apmēram minūtes 5.




Bļodā iejauc abas gaļas. Pievieno sāli, ķiploku un piparus.


Pēc tam pievieno apceptos sīpolus ar burkāniem, divas, trīs saujas vārīto rīsu un vienu olu. Visu kopā samīca viendabīgā masā.

Nu lūk, lielākais jau paveikts. Tagad tik atliek likt uz pannas, veidojot kukulīša formu un pārklāt ar bekona šķēlēm. Liek cepties apmēram 220grādos 1-1.20h. Tas arī viss. Lieto pēc nepieciešamības.




Lūk, nedaudz par daudz piecepās bekons, tas tāpēc, ka augšējo spirāli neizslēdzu. Bet garšai tas netraucēja. Sanāca sulīgs, maigs un es pat teiktu gaisīgs "falšais zaķis".

Lai labi garšo!

P.S. jāuztaisa tēja, ceru, ka bez liekiem ekscesiem.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru