svētdiena, 2012. gada 15. aprīlis

Baltmaizē iecepta ola

Labs vakars!
Ak, šī trakā nedēļas nogales.
Sākšu ar piektdienu, kad ar Ingu nolēmām Vecrīgā padzert alu. Kā nekā, jāpaklačojas, jāpabauda brīvība no vīriem un bērniem. Sākām mēs ļoti labi, tad pievienojās mana māsa un tad jau bija pa visam labi. Pēc alus sekoja klubs Cuba ar mazajiem šotiņiem un tad jau dejas, dejas, dejas Sapņos un kokteiļos. Jāsaka, ka sākotnēji tā nebija domāts. Un kad sāka slāpt no karstajām dejām, devāmies uz nakts autobusu, lai brauktu mājās. Sestdienas rīta puse bija tāda, pagrūta, bet pēc dušas atžirgu un diena varēja turpināties. Šoreiz gan ar spēlēm, kā jau ierasts. Un pusnaktī tik mājās.
Šodien mūs pamodināja saule. Doma bija skaidra, jābrauc pie dabas krūts. Tikai kur?? Un te nu daudz nebija jādomā. Iekarosim Daugavas kreisā krasta pērles. Tēja termosā, izšiverēju ledusskapi -  sviestmaizes, pa kādam vārītam cīsiņam un vēl pāri palikušās pildītās paprikas līdzi un ceļā. Ceļš acij tīkams, satiksme brīva, atliek vien baudīt ceļojumu. Tiesa visās pieejamās apskates vietās nepiestājām, bet izmēģinājām jaunatklāto pastaigas taku Jaunjelgavā. Iesaku visiem, kam tīk laiskas pastaigas gar Daugavmalu. Pie tam, tur droši var rīkot piknikus, jo ir gan kur apsēsties, ir arī vieta ugunskuram, kā arī bērnu rotaļu laukums.
Tālāk devāmies nu jau uz leģendām apvīto vietu - Staburagu. Tur ieturējām pusdienas, ko bijām paņēmuši līdzi. Un tad pa zemes ceļu, ar cerību ieraudzīt Kokneses pilsdrupas no kreisā krasta, uz mājām. Pilsdrupas redzējām no attāluma, jo ceļš tieši griezās nost un tur ir arī privātmājas. Tā kā nezināju, vai nedabūšu sāli pakaļā, tāpēc godīgi griezāmies pa ceļu prom uz šosejas pusi sev solīdama, ka atbraukšu nākošreiz un tad varbūt palūgšu mājas saimniekiem atļauju, aizbrist līdz Daugavas krastam. Vēl pa ceļam pasmējāmies par vecākās atvases skaidrojumiem jaunākajām atvasēm par to, kas ir ekskursija un kas ir pikniks. Ekskursija, tas ir tad, kad var spēlēties un dauzīties. Pikniks - tad brauc ar vecākiem!
Labi, nu jau aiztarkšķējos. Tātad! Baltmaizē iecepta ola. Te pirms laika biju publicējusi recepti, kur baltmaizē cepu veselu olu. Pirms nonācu pie šīs receptes lūkojot googlē uzgāju daudz recepšu par baltmaizē ieceptu olu. Arī pie pirmās receptes bija komentārs par to, kā vēl var iecept. Tad nu šodien izmēģināju. Saime atzina par ēdamu!

Tātad, mums vajadzēs:
5 cilvēku brokastīm


13 šķēles baltmaizes
6 olas
1-2 ēd.k. kausētā siera
sāls
eļļa cepšanai

Kā redzams, ne kas daudz un dotie daudzumi norādīti ir 5 cilvēku brokastīm.

Olas iesit bļodā, pievieno sāli un viegli sakuļ. Tad pievieno kausēto sieru, bet var iztikt bez. Tikai man tā likās, ka būs garšīgāk, kā arī ledusskapī bija neliels pārpalikums. Un visu sakuļ.



Baltmaizes šķēlēm izņem mīksto viduci un sadrupina bļodā pie sakultajām olām. Visu samaisa viendabīgā masā.


Liek pannu uz uguns, ielej nedaudz eļļu, un liek uz tās balmaizes šķēli kuru sapilda ar olu-maizes masu. Man apmēram sanāca 1-1.5 ēdamkarotes masas uz šķēles. Un cep zeltaini brūnas no abām pusēm. Tas arī viss... var servēt galdā.




Ātri, vienkārši, sātīgi un gardi. Tā kā mūsmājās cepta maize tiek atzīta par labu, tad vēl viens veids, kā dažādot brokastu ēdienkarti.

Lai labi garšo.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru