svētdiena, 2012. gada 1. janvāris

Pildīts cāļa cepetis

Laimīgu Jauno gadu!
Jāsaka, ka nupat aizgājējos esošajā 2011. gada nogale bija pārdzīvojumu pilna. Gan ar labiem gan ne tik labiem. Lai arī tautā saka, par aizgājējiem tikai labu vai nu neko, es tomēr gribu pasūdzēties. Vienu brīdi likās, ka nu jau, nu jau gads būs jāpavada kā sagaidījām. Tikai šoreiz tā nebiju es, kas bija neģīmī, bet gan mans cienītais. Akurāt dažas dienas pirms plānotā aizgājēja pavadīšanas pēdējā gaitā, šams nolikās gultā vārguļot. Jopcik, tas nu nepavisam nebija manos plānos! Un piezagās mans lielais, draudīgais besis, ka arī gada izskaņā kāds vārguļo. Taču mans cienītais uzvedās bruņinieciski, klausīja visas manas norādes, dzēra tējas, ēda zaftes, rija ripas un vismaz uz Vecgada vakaru atžirga. Tad nu mēs devāmies tomēr uz plānoto pasācienu, brīdinot visus ēst ķiplokus un ar manu cienīto nebučoties! Zinu, zinu, tas nebija prāta darbs, bet arī šodien šis jūtas gana mundrs, tāpēc spriežu, ka vakardienas svaigais gaiss tomēr ir nācis par labu vājiniekam.
Patīkamais gada izskaņā bija mana pirmā, godam nopelnītā darba alga. Tā tiešām sildīja manu sirdi, it sevišķi, kad aptiekā pirku ripas. Tad nu, Pūķa gads sagaidīts!
Šodien jau jūtam jaunā gada iedvesmu un nodevāmies mājas tīrīšanai un kārtošanai. Mūsu eglīte aizgāja skuju taku, zinu, ka vajagot glabāt līdz Zvaigžņu dienai, taču man palika žēl gan sevis gan paklāja, kas nu jau bija sabiris ar skujām. Tāpēc nolēmām eglīti atbrīvot no spožajām mantiņām un iznesām laukā.
Un jā, gatavoju pusdienas. Šodien gatavoju to, ko biju iecerējusi vakar gatavot, ar domu, ja mēs paliekam mājās. Tā kā tas nerealizējās, šodien ķēros klāt un gatavoju.
Cepetis viegls, bet laikietilpīgs process. Droši var pārbaudīt savas ķirurģiskās iemaņas!

Tātad, mums vajadzēs:
1 vesela vista
1 paprika
2 tomāti
2 sīpoli
4 ķiploku daivas
100gr zilā siera
zaļās olīves
garšvielas vistai
asais pipars
pipari
sāls

Sākumā no vistas jānovelk āda. Tam nepieciešams ļoti labs, ass nazis.
Ņemam vistu, pagriežam ar muguru uz augšu un veicam iegriezumu pāri visai mugurai. Un no vienas puses lēnām velk nost ādu.


Pie spārniem āda ir ļoti plāna, tāpēc tur tā lēnām un prātīgi ādu novelk līdz pusspārnam un tad pārgriež kaulu. Spārna divas daļas atstājot.

Tālāk ķerams pie stilbiņa. Tur āda diezgan viegli nāk nost un novelk gandrīz līdz galam, pēc tam kaulu pārcērtot pušu.


Nu lūk, kad visa āda novilkta nost, to noliekam maliņā. Tā izskatās vistas āda un plikā vista!

No vistas kauliem rūpīgi atdala gaļu.


Iegūto gaļu sasmalcina smalkāk. Es izmantoju smalcinātāju, taču var arī samalt gaļas mašīnā vai smalki, smalki sakapāt.


Pēc tam pievieno sakapātus sīpolus un ķiplokus. Pieber sāli, piparus.


Gabaliņos sagriež papriku, tomātus, sieru kā arī kādu  nepilnu saujiņu olīves. Taču daudzumi visiem šiem nosauktajiem produktiem ir pēc pašu ieskatiem. Man bija zaļās olīves ar mandelēm.
Visu sagrieztu liek pie gaļas un samīca viendabīgā masā.





Tagad sākas sūšanas darbi. ņemam adatu, kovilnas diegu un sākam no vēdera puses šūt ciet. Lēnām un prātīgi šujam līdz veidojas kabatiņa.


Kad līdz pusei jau sašūts, liekam iekšā gaļas masu rūpīgi to izspaidot visās brīvajās nišās. Pēc tam atkal pašujam kādu gabalu ciet un sapildām, līdz viss pildījums izmantots un aizšujam vistu ciet.


Vistas ādu ierīvējam ar garšvielām, kas domātas vistas gaļai un nedaudz sāli. Sagatavojam pannu un cepammaisu. Liekam ar šuvi uz leju. Vista viegli padodas, tāpēc var smuki izveidot sev vēlamo formu. Aiztaisam maisu ciet un liekam cepties 220grādu temperatūrā apēram 1h.





Nu lūk, darbietilpīgs process, bet garša...mmm. Servē ar ko vien sirds kāro. Ērta pasniegšana, jo viegli sagriezt šķēlēs.
Protams, ka siera, dārzeņu un olīvu vietā var likt ko vien sirds kāro.


Labu apetīti!

1 komentārs: