sestdiena, 2012. gada 28. janvāris

Aleksandra kūka

Šodien ir brīvdiena un termometrs rāda -15...hmmm... laikam ārā auksts. Bērniem puņķis līdz grīdai, tāpēc atkrīt plānotā ciemošanās. Un man ir besis. Un besis top lielāks, kad nojaušu, ka pasākums, uz kuru bija jādodas, joprojām rit pilnā sparā. Ehh... dzīve ir skarba, tas nu ir fakts.
Lai sevi kaut kā mierinātu, nolēmu pagatavot ko gardu.
Bērnībā šo kūka cepa mans tētis uz savu dzimšanas dienu. Un par nelaimi, nesa kā cienastu uz darbu. Ak... atceros, kā es maza būdama knibinājos ap kūkas maliņām, lai nočieptu kādu gardu kripatu. Tiesa, šajā kūkā man garšoja 2 lietas, bezē augša un smilšu mīkla. Un es savā bērna prātā nesapratu, kāda vella pēc vajag to skābo zafti.
Nu ko, esmu izaugusi un tagad nesaprotu, kāpēc dzērveņu, jāņogu ievārījumi, kam pēc idejas jābūt skābiem, ir saldi??? šeit es runāju par veikalā nopērkamajiem. Manas mammas krājumi sen jau beigušies.
Ilgi mūsmājās tā netika cepta, tad nu nolēmu to uzcept. Taču ak vai... viss gāja šķērsām...

Tātad, mums vajadzēs:
300gr. milti
100gr. cukura
200gr. sviesta
skābu ievārījumu
3 olu baltumus
pūdercukuru

Sākumā no miltiem, sviesta un cukura gatavo smilšu mīklu.
Kad tā pagatavota, vai nopirkta jau gatava. Sadala divās daļās. Vienu daļu izklāj pa visu cepamo plāti un sadursta ar dakšiņu. Liek cepties 30minūtes 200grādos, līdz mīkla kļūs gaiši brūna. Pēc tam cep otru kārtu.


Kamēr vēl izceptā kārta ir silta, tai virsū bagātīgi zieķē zafti.

Kamēr cepas otra kārta, gatavo bezē masu. Un te nu sākās... ņēmu 4 olu baltumus, bet nedaudz iekrita dzeltenums. Man jau čujs teica, ka nevajag kult, bet savā naivumā es kūlu. Pieberot pūdercukuru... un masa tika noskalota izlietnē. Nolamājos un ņēmu nākošās 4 olas. Šoreiz viss sakūlās godam, BET... izrādījās, ka 4 olas ir par daudz. Pilnīgi pietiktu ar divām. Nu neko... saiģot.
Kad izcepas otra mīklas kārta, padzesējam un liekam virsū ievārījuma kārtai virsū. Šeit jābūt uzmanīgiem, ne tik lempīgiem kā man... Mīkla ir drupena. Un es notizlojos. Man tā kārta saplīsa. Kūka tikai par mata tiesu izglābās no izlietnes likteņa... jo kur gan es liktu to sakulto bezē?? Cepumi... par to es neiedomājos tobrīd! Tā nu, sadrupušo kārtu rūpīgi uzklāju virsū un kārtīgi pārklāju ar bezē. Kas man bija krietni par daudz.


Bezē jābūt plānā kārtiņā. Maximums 1cm biezumā. Man bija vismaz 3-4cm. Pēc tam kūku uzmanīgi liekam atpakaļ krāsnī un minimālā temperatūrā pacepam kamēr bezē sacietē. Manā gadījumā - saželēja!



Kopumā kūka ir ļoti salda, tāpēc ir svarīgi izmantot tiešām skābu ievārījumu. Ciemos atbraukusī māsa ātrāk prom nedevās, kamēr nebija noēdusi gabalu kūkas. Teica, ka esot lietojama.
Nu lai tā būtu!

Labu apetīti.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru