trešdiena, 2011. gada 28. decembris

Tomātu zupa ar frikadelēm

Nu ko, vieni svētki nosvētīti, tagad godam jāsagaida nākošie. Un pa vidu tam visam 4 izniekotas dienas - jo pavadītas darbā.
Mans plāns, brīvdienās gatavot vairāk, neizdevās. JO, pirmkārt, bija jābrauc viesos. Otrkārt, es tur nodevos pīrāgu cepšanai, kas jau manā blogā atrodami. Pirmajos Ziemassvētkos mans vēders pieprasīja kaut ko pagalam vieglu un ne no latviešu nacionālās virtuves. Tad nu pamielojos ar suši. Un otrajos Ziemassvētkos atkal pieēdos pie vīra mātes. Tad nu vakar iztikām ar līdzi doto rosolu un auksto gaļu.
Šodien vajadzēja uztapināt ko pusdienās. Doma skaidra - zupu. Tā būs pagalam svētīga šajā starpsvētku laikā. Garšu kārpiņas vēl atceras saldskābo tomātu zupu, tad nu pēc līdzības gatavoju šo zupu. Ne tik izteikti saldskābu un ar frikadelēm.
Gatavošana nav no sarežģītākajām un rezultāts garšoja visai saimei. Nu ko, atrotīju piedurknes un tapināju augšā.

ceturtdiena, 2011. gada 22. decembris

Saldskābā tomātu zupa ar olu un vistu

Šodien baigais saguriens! Darbā sokas labi, enerģija ir, taču mājās braucot kaut kur šī enerģija pazūd. Diez, sabiedriskajam transportam ir kādi enerģijas uzsūkšanas magnēti?? Bet nu neskatoties uz visu to, ka līdz mājām nonākot jutos kā izžmiegts citrons, tomēr nolēmu uzvārīt zupu. Un nekas cits jau neatliek, jo mājās nekā nav.
Šo zupu jau gribēju izmēģināt sen. Daudz ēsta ārpus mājas, taču pati līdz vārīšanai tā arī netiku. Tad nu šodien nolēmu izmēģināt. Papētīju receptes, nopratināju draugus un tapināju augšā. Jāsaka, sanāca ļoti laba. Mūsējiem garšoja!

trešdiena, 2011. gada 21. decembris

Cūkas fileja cepeškrāsnī

Labs vakars mūsmājās, labs vakars jūsmājās!
Nu ko, bija ievilkusies baigā pauze, skoļko zim, skoļko ļet... Bet te nu es esmu! Atkal! Un labā ziņa ir tā, ka tuvojas brīvdienas, tātad... būs vairāk laika gatavot.
Kā jau minēju, biju savārījusi lielu katlu ar zupu, lielu katlu ar mērci un to mēs, gods kam gods, arī ēdām. Ja neskaita pāris vakarus, kad vakariņojām ārpus mājas. Jā, jā... kādam vēl izmaksā prēmijas, kuras, loģiski, ka vajag patērēt. Vēl pa vidam bija vīra darba balle. Burvju mākslinieks, henessy un 10cm augsti papēži bija mani sabiedrotie. Nākošajā dienā, bija pamatīgi smagas aizdomas, ka tik vakardienas burvis nebūs piesavinājies manu galvu. Bez visa tā, man bija jāceļas un jāuzņem viesi, jo redzies, vidējai atvasei jubileja! Bet nu viss beidzās laimīgi, galva pēc pāris ripām saridona atradās un biju spējīga uzņemt nedaudzos viesus visnotaļ pieklājīgā paskatā. Šoreiz tiešām sevi slavēju par savu tālredzību, ka cienastā izdomāju maximāli vienkāršus ēdienus. Bija labi.
Un te nu atkal bija skarbā realitāte un jāatgriežas darba gaitās. Darbs kā jau darbs, jo dienas, jo vairāk novērtēju to laiku, kad tomēr bija ērtā mājsaimnieču dzīve. Neteikšu, ka tagad slikti - ir interesanti, bet nu jā... vakariņās jādomā maximāli vienkārši un ātri pagatavojami ēdieni. Draugi izbrīnā ieplēš acis, ka uz atvases jubileju galdā cēlu veikala... VEIKALA...kūku, nevis pašcepto. Nu jā... pelnot miljonu, kaut kas jau ir jāupurē.
 Taču par spīti visam, šodien galdā cēlu cūkas fileju. Pagatavošana gaužām vienkārša, bet nepilnas stundas laikā tikām pie gardām un smalkām vakariņām.

otrdiena, 2011. gada 13. decembris

Kartupeļu pudiņš ar bekonu un sieru

Šodien bija tā reize, kad ieraugu recepti un man to noteikti vajag izmēģināt!
Lūk, ar šo kartupeļu pudiņu man kā reiz bija tā laime. Kamēr vēl nav jāstājas pie virpas, tikmēr var nodoties gastranomiskām izvirtībām. Kā reiz, bija palikusies kartupeļu biezputra no vakardienas maltītes!
Rezultāts sanāca labs, vismaz mums garšoja un tagad zināšu vēl vienu veidu kā izmantot biezputras vai vārītu kartupeļu pārpalikumus.

Vistas zupa ar dārzeņiem un klimpām

Kā jau vakar minēju, šodien bija jāvāra lielais zupas katls, lai zupas pietiktu vairākām dienām. Vismaz divām. Manā ledusskapja saldētavā vienmēr atrodas vistas ragū, tos es iepērku saprātīgā vairumā, lai tad, kad aši vajag uztapināt kādu zupiņu, man būtu no kā. Arī tad, kad slinkums uznāk, lieti noder šie te vistas ragū. Tad nu skaidrs bija viens, vārīšu vistas zupu. Bet kādu? Un te nu sākās pārdomas par to, ko tad no šīs zupas vārīt. Varētu jau pa vienkāršo, uzvārīt buljonu, pierīvēt klāt burkānus un piebērt klāt smalkos makaronus. Un lieta darīta - zupele gatava. Taču nedaudz jau apnikusi. Tad nu palūrēju saldētavā un manās acīs pazibēja saldētu dārzeņu paciņa. Ahā, skaidrs... vista, dārzeņi, kas vēl??? Klimpas? O jā, simtu gadu tādas nav ēstas. Nu ko, tapināju vien augšā, katls uz divām ēdienreizēm sanāks.

pirmdiena, 2011. gada 12. decembris

Maltās gaļas mērce ar sālītām sēnēm

Nu ko? Visi masu histērijas pārņemti, vai tomēr dzīvo vēsā mierā?
Es piederu pie tiem otrajiem un ja arī mana banka izdomās kādus pekstiņus, esmu pliks un nabags tāpat. Līdz ar to, mani tas tiešā veidā neskars. Tas, ka es izbaudīšu sekas, kad attiecīgās iestādes būs cietušas, par to nestrīdos! Bet šādās reizēs ir izdevīgi būt nabagam. Joks.
Tad nu, dzīvojoties pa mājām, vēl divas dienas uz slimības lapas, tad nu jāgatavo lielie pusdienu krājumi. Lielie tāpēc, ka ja es trešdien godpilni atsāku savas darba gaitas, lai nebūtu jāiespringst par ēst gatavošanu. Viens labs ēdiens, kas noteikti der uz vairākām dienām, ir mērces. Gaļas mērces, sēņu mērces u.c. Arī šodien izdomāju, ka man jāpagatavo gana liels katls ar mērci, bet kādu? Maltās gaļas mērci - vulgaris? Ai, nē... tas ir garalaicīgi. Kā būtu, ja es pieliktu klāt sēnes? Sālītās??? Zinu, zinu, nesenā pagātnē es čiepstēju, ka man netīkas gaļa + sēnes! Laiki mainās un sievietes prāts tam līdzi. Nē, nu... es tiešām nesajūsmināšos, ja pie manas karbonādes piedāvās sēņu mērci. Bet malto gaļu sajaukt ar sēnēm, kāpēc gan ne? Izdevās labi, būs uz vairākām dienām.


svētdiena, 2011. gada 11. decembris

Omlete ar bekonu un dārzeņiem cepeškrāsnī

Labrīt no rīta!
Vakardienas plezīrs ievilkās līdz par vieniem naktī, nez ko padomāja kaimiņi, bet sūdzēties nenāca. Šodien nedaudz sagurums un slinkums, bet nu saņēmos un gatavoju brokastis.
No vakardienas palika pāri dārzeņi un tos tad biju nolēmusi izmantot omletē. Palūrēju, kas vēl atrodams ledusskapī un uztapināju gardum gardu omleti. Ideāls veids, kā izmantot pārpalikušos dārzeņus. Taču, ja to nav, var izmantot svaigos, tik iepriekš nedaudz jāapcep.

sestdiena, 2011. gada 10. decembris

Cepta cūkas fileja

Šodien mūsmājās bija svētki! Kāds iemesls?? Pilnīgi nekāds!
Mūsmājās ik pa laikam tīk sarīkot nelielus svētkus pašiem sev un viss kas vajadzīgs ir kā priekš svētkiem saklāts galds, kāds labs vīns un izcilas vakariņas. Vakara noslēgumā mūzika tiek uzgriezta uz pilnu klapi un nododamies neprātīgām dejām. Kā nekā trīs atvases, kas izdancina pēc kārtas un arī cienītais, kas labprāt griežas dejas solī ar mums visiem. Svētki un labs noskaņojums garantēts! Pamēģiniet!
Bet nu pie vakariņām. Galdā cēlu dārzeņus un gaļu. Pie gaļas bija nedaudz pārdomas, ko un kā. Kaut kad, vienā tirgus apmeklējumā iepirkās cūkgaļas fileja. Tad nu šodien tika celta galdā. Sanāca ļoti laba! Svētki izdevās!

Dārzeņi cepeškrāsnī

Dārzeņi cepeškrāsnī ir viens no mūs ģimenes iecienītākajiem ēdieniem, kuru es gatavoju cepeškrāsnī. parasti tiek pasniegts komplektā ar gaļu vai zivi. Ātri, ērti un garšīgi, jo dārzeņi saglabā savu "kraukšķi" un garšu buķeti.  Un katru reizi  izmantot dārzeņus, kas ir mājās.

piektdiena, 2011. gada 9. decembris

Pīrādziņi ar sēnēm

Šodien nokritu kā no mēness! Nevis tiešā, bet gan pārnestā nozīmē. Nezin kā nu tas ir sanācis, bet tikai šodien attapos, ka Ziemassvētki ir pēc 2 nedēļām. Ārprāts!! Es visu laiku dzīvoju ar sajūtu, ka vēl mēnesis līdz svētkiem, goda vārds. Citu gadu es ap šo laiku jau esmu piparkūkas un pīrāgus atēdusies. Taisni brīnums, kas ar mani notiekas. Laikam gan jaunie darba pienākumi gan jaunākās atvases slimošana domas par svētkiem novirza pavisam citā gultnē. Kā nekā, ar vienu roku cenšos savus darba pienākumus paveikt mājās. Cik nu tas ir iespējams.
Tad nu šodien atļāvos noslinkot darba ziņā, nē, nu pastrādāt jau pastrādāju, bet minimāli un nodevos mājas solim. Ja jau ziemassvētki nav aiz kalniem, laiks visai atribūtikai!
Tā nu šodien vārīju skābu kāpostu zupīti, no saviem skābētajiem kāpostiem. Mmm... nāvīgi laba sanāca, iesaku! Paralēli zupas vārīšanai cepu piparkūkas no pērnā gada gatavotās mīklas. Jāsaka, gods kam gods, mīkla mierīgi var saldētavā uzturēties gadu! Taču, es biju pārliecināta, ka man ir vairāk mīklas palicies, izrādās, ka nē. Un te nu dzima doma, ka vajag atkal iejaukt piparkūku mīklu. Taču, taču, taču... līdz tam vēl jānonāk. Pēc piparkūkām ķēros klāt pie pīrāgiem. Sakārojās man silti, pufīgi pīrādziņi. Un nevis ar speķa pildījumu, bet gan ar sēnēm. Kādēļ gan es rudenī lasīju tās sēnes un sālīju??? Tad nu vilku laukā lielo burku un cepu pīrādziņus ar sālīto sēņu pildījumu. Sanāca akurāt tādi, kādus es gribēju. Tagad tik piparkūku mīkla vēl jāiejauc, pagaidām dziest!

otrdiena, 2011. gada 6. decembris

Jēra gaļas sautējums ar rīsiem un dārzeņiem

Labs vakars jūsmājās!
Mūsmājās ir atklājies kāds greizsirdīgs vīruss. Divas dienas pastrādāju un šodien vakarā mana jaunākā atvase nolikās slima. Ahā... laikam darbs izskatās gana nopietns un draudīgs, ka vīruss neizturēja. Nu neko darīt, dzīve skarba un tagad jādomā kā visu samenedžēt tā, lai visiem labi. Ceru, ka izdosies.
Tā jau darba gaitas ir laba lieta. Neteikšu, ka mega giga aizraujoši un tā, taču ir interesanti un vismaz dienas pirmā puse paskrien nemanot. Otrā dienas puses gan, nedaudz velkas. Taču neskatoties uz to, ka mājās ierodos ap 18.00 vēl bija spēks pagatavot lielo katlu ēdamā nākošajām dienām. Diezin, cik ilgi būs tāda laime un enerģija???
Tad nu, vakar tapināju, šodien cēlu galdā - jēra gaļas sautējumu ar dārzeņiem. Nekas tāds - wow, bet sātīgs ēdamais, kā reiz pēc darba.

sestdiena, 2011. gada 3. decembris

Skābēti kāposti

Vakar vakars bija izdevies pilnībā. Sveču gaisma, vīns...mmmm.... Lūk ko laba gaļa dara ar sievieti! He he.
Nu jau ir trešais decembris, cik nu vairs palicis līdz lielajiem svētkiem. Un kas tas par svētku galdu, ja uz galda neservē šķovētus skābus kāpostus. Par zupīti nemaz nerunājot.
Ja godīgi, tad es rudenī tā ap oktobri pie sevis domāju, vai man vajag vai nevajag skābēt kāpostus. Nekad to neesmu darījusi, un vai vajag? Taču manas dziļās pārdomas pārtrauca Inga, kas no saviem laukiem atveda kāpostus un daļu iešķieba man! Ahā... Laikam tomēr būs jāskābē. Nu ko, sākas lielā buršanās pa interneta dzīlēm kā nu tos kāpostus skābēt. Izlasījos krustu, šķērsu un beigās paliku pie savas mammas receptes. Šodien kā reiz noņēmu galējo provi un sapratu, ka ir sanākuši nāvīgi labi. Veikala kāpostus i acēs negribu redzēt!

piektdiena, 2011. gada 2. decembris

Steiks

Oi, kas šodien par dieniņu!!!
Darba līgums man ir kabatā. Ar to varat arī apsveikt. Un arī pārējā diena bija visai pozitīva, neskatoties uz to, ka ārā lija lietus un man nebija lietussarga. Taču par spīti tam visam, es izstaigāju Rīgas centru, iegriezos pagalam feinā komisijas veikalā, kur iegādājos trīs, jaukus stikla svečturus, par 1,68ls gabalā. Jāsaka, ka tajā veikalā, kas pēc skata atgādināja necilu krāmu bodīti var atrast ļoti vērtīgas "pērles".
Tad nu šodien piektdiena, man jauns darbs - ir iemesls svētkiem!
Jau gatavojot liellopu vīnā, es sapratu, ka man šausmonīgi, nu dikti, dikti kārojas liellopa steiks. Tāds sulīgs, gards...mmmm. Cerēju, ka kāds ievērības cienīgs kulinārs būs jau gatavojis, taču paliku gribot! Sabiedriskais FUI, ka liek šitā vilties. Joks.
Tad nu nekas neatlika, kā burties pašai. Saku uzreiz, viegli tas nav! Recepšu daudz, padomu daudzu un tikpat daudz ir "lažu". Lasu gan šā, gan tā, informācijas ir mega giga daudz un neko no tā visa nesaproti. Viens saka gaļu vajag izklapēt, otrs saka, ka nevajag. Viens saka, ka īsta steika gaļa ir koši sārta, kad atkal cits experts saka, ka koši sārta gaļa nav steika gaļa. Kā cept, cik ilgi, marinēt pirms tam vai nē. Skaidrības absolūti nulle. Nu ko! No visas informācijas izlobu, ka svarīgākais ir gaļa. Liellopu fileja! Lai to iegādātos patiesi kvalitatīvu, vajag atrast labu liellopa fileju. Man prātā tikai četras iespējas - Hartviks 7, Sky, Mc2 vai kāds privātais. Tā kā no rīta biju VEFa pusē, iegriezos Hartviks 7 gaļas veikalā un pie jauna, smuka pārdevēja nopirku Liellopa fileju. Brīdinu uzreiz!!! Cena - 15ls/kg. Par četrām, apmēram 2-3cm biezām, šķēlēm atstāju gandrīz 7ls! Tas jau vien uzdzen šausmu drebuļus, ja tas steiks nesanāks. Bet nu bruņojusies ar optimismu ceru uz labāko. Jāsaka, ka steikam ne obligāti vajag liellopa fileju, taču, ja neesat liellopa gaļas experts un jūs cepat pirmo reizi, tad labāk tiešām izvēlēties fileju. Viss izdosies!
Tad nu, saklājusi svētku galdu, izrēķinājusi vidējo aritmētisko, kas nepieciešams steikam, ķēros klāt. Jāsaka, ka cepu, pēc manas saprašanas, klasisko steiku uz pannas. Manā interpretācijā - pansteiks!
Vīrties solīja zvaigznes no debesīm nonest... tas laikam uz labu, ja?

ceturtdiena, 2011. gada 1. decembris

Vērtīgais atradums

Redz kā i, reizēm ir svētīgi parakāties mammas virtuves skapīšos. Nereti sanāk uzdurties visai vērtīgiem atradumiem, kā piemēram, šoreiz.
Šoreiz mans guvums ir "riekstiņu" formītes. Nemaz nezināju, ka mammai tādas ir. Kaut kā neatceros, ka bērnībā tiktu "riekstiņi" cepti. Tad nu bija liels prieks tās piesavināties sev! Ja godīgi, es gan neesmu lielu uzmanību pievērsusi, vai veikalos šīs formītes ir atrodamas. Ļaudis sakot, es esot nopērkamas Maximās un citos tamlīdzīgos veikalos, taču manās acīs šīs nav iekritušas. Savādāk jau sen būtu manā īpašumā. Māsas īpašumā ir cita "riekstiņu" panna. Tāda, kas liekama uz gāzes plīts. Taču māsa ne par ko negribēja man ļaut šo pannu piesavināties.
 Tagad tik varēšu cept ģimenes iemīļotos "Riekstiņus". Tik smalkāk jāpapēta tās receptes.