trešdiena, 2011. gada 30. novembris

Liellops vīnā

Vakar bija ārkārtīgi veiksmīga diena. Tiešām, reti kad sanāk tik daudz labu lietu vienā dienā.
Vakar neiespringstot un bez lieka stresa biju uz darba pārrunām. Pirms tam par šo darba sludinājumu mani informēja viena draudzene un es vēl sākumā nodomāju, ai... nē. Bet pēc kāda brīža nolēmu, ka neko jau nevaru zaudēt, ja aizsūtīšu savu garlaicīgo CV. Domāts darīts un pēc 3h atskan zvans ar aicinājumu uz pārrunām. Nu labi, pierunājāt. Atnākšu. Taču biju noskaņota visai skeptiski. Un tā nu es ar nākošo nedēļu uzsāku darba ļaužu gaitas. Ceru, ka šoreiz veiksmīgāk nekā iepriekšējo reizi.
Neskatoties uz vakardienas pārrunām, tā kā biju centrā, nolēmu apstaigāt vietējos veikalus - veikaliņus balles kurpju meklējumos. Drīz cienītajam darbā balle, jāpucējas. Un es izdomāju, ka pie manas tirkīzzilās kleitiņas ļoti labi izskatītos kurpītes zelta krāsā. Un ko, diezgan veiksmīgi par ļoti saprātīgu cenu un atbilstošu izmēru, atradu. Šitāda veiksme reti kad uzsmaida.
Tā nu vakarā pavadot Milēdiju uz transportu nolēmu, ka man šausmonīgi gribas liellopu. Tādu sulīgu, mīkstu un bezgala gardu. Vakar gandrīz aizrijos ar siekalām, iztēlodamās, kā es šodien to gatavošu.
Neskatoties uz ilgo sutināšanu, rezultātā sanāca super gards liellops, ko manējie visnotaļ atzinīgi novērtēja. Bet štrunts par pārējiem, šoreiz tiešām gatavoju sev!

Augļu salāti

Šorīt savā epastā atradu vēstuli no Riharda, kurš padalījās ar savu iecienītāko augļu salātu recepti.


Gribu piedāt Tev pamēģināt uztaisīt manus mīļākos salātus.
Man nav bildes kā tas viss izskatās un kā pagatavot. Mamma sen, sen vienā restorānā ēda, tāpēc sāka gatavot tos.

Tad kad, kādam es izstāstu, kas ir iekšā salātos, daudziem pirmā reakcija ir ''da labi'', kā var olu ar augļiem jaukt + majonēze...bet kad visi pagaršo, nevienam nav negaršojuši...parasti no galda pazūd pirmie... Tā saka Rihards.






sestdiena, 2011. gada 26. novembris

Mini picas

Šodien jau atkal rosīga diena. No rīta bija fotosesija pie Mimosas Ziemassvētku noskaņās. Cik nu tur sanāca tās noskaņas, tad jau pēc bildēm redzēs, taču gan jau kaut kādas noskaņas būs. Pēc fotosesijas braucām ciemos un svinējām Kates. Ēdām kūku, dzērām sulu un labi pavadījām laiku. Tik atbraucot mājās, secināju, ka nemiers iekšā dīda.
Uztaisīju adventes vainagu. Vēl nav miera. Tad nu lēnu garu, vīnu malkodama pagatavoju mazas piciņas. Par picām tās tā diezgan nosacīti var saukt, taču citu nosaukumu izdomāt nevaru.
Lai arī izcepu diezgan lielu bļodu, noēdās ļoti ātri. Nu ja, karstas vēl bija.

ceturtdiena, 2011. gada 24. novembris

Kotletes no putnu gaļas

Uff, kā pieēdos. Knapi kustos un šobrīd spēju domāt tikai un vienīgi par gardu melno tēju. Ceru, pie tādas tikt.
Paralēli vakardienas kārotajiem mandeļu cepumiem, man kārojās arī putnu gaļas kotletes. Sākumā bija doma cept tikai no vistas gaļas - tradicionāli, majonēze+ siers. Taču klīstot gar veikala plauktiem uzdūros tītara maltajai gaļai. Izskatījās gana apetelīgi, lai uzreiz būtu skaidrs, būs vista + tītars. "
Šodien devos vistas maltās gaļas medībās. Negribēju likt klāt saldēto kotlešu masu, bet gan malto filejas gaļu. Zinu, ka mūsu piemājas tirdziņā tādu tirgo par diezgan saprātīgu ciparu, taču līdz turienei netiku. Tad nu nācās pirkt filejas un samalt pašai. Taču zinu, ka iekš Rimi ir nopērkama maltā vistas(fileju) gaļa. Un lai būtu interesantāka garša, pievienoju burkānus un ķimenes. Sanāca labas!

Mandeļu un lazdu riekstu cepumi

Šodien sagribējās cepumiņus. Patiesībā, jau vakar sakārojās, taču viesi manus plānus nedaudz izjauca un paliku bez plānotās cepumu cepšanas. Šodien nolēmu, ka lai vai kas, uzcepšu un miers mājā! Iemesls, kāpēc tik izmisīgi vēlējos šos cepumus ir tāds, ka aizvakar nobaudīju dikti gardus cepumiņus. Sastāvā bija mandeles, lazdu rieksti, medus... utt. Meklēju i-neta dzīlēs, vai neatradīšu kādu līdzīgu recepti. Nā ni! Nekā nebija. Vismaz Googles tantes pirmajā piedāvātajā lapaspusē. Tālāk jau neviens nekad nemeklē, vai ne? Tad nu atkal - čujs, ņuhs un poņa un tapināju cepumus. Sanāca labi, tik pa manam prasījās nedaudz saldākus. Cienītais saka, ka esot lietojami. Lai nu tā būtu!

pirmdiena, 2011. gada 21. novembris

Marinētas bietes

Vakar ienācās man paprāvs maišelis ar bietēm. Nolēmu, ka viena daļa jāiemarinē tāpat. Nav ko, visas pārstrādāt zupu sagatavēs. Ok., atzīšos, iedomājoties to trako rīvēšanu....labāk daļu pārstrādāšu savādāk. Mūsmājās marinētas bietes ēd labprāt, kāpēc gan neiemarinēt.
Šī ir manas mammas recepte, kas man pašai ļoti garšo. Pagājušo gadu gatavoju, atzinu par labu esam. Tik priekš vīra, kādu burciņu pagatavoju kopā ar ķiplokiem. Šogad ar, divām burciņām pieliku klāt ķiplokus.

svētdiena, 2011. gada 20. novembris

Pupiņu zupa

Nu ko, trīs trakas brīvdienas pavadītas. Trakas labā nozīmē, jo mājās sanāca pabūt visnotaļ maz.
Valsts svētkos ievērtējām Staro Rīga. Svētku uguņošanu gan, skatījāmies pa TV. Man pietika ar nepilnām 2h ļaužu masas, lai es jau sāktu pamazām atvadīties no skaidrā saprāta. Ne, ne... tie milzu pūļi nav priekš manis. Un nav arī priekš manām trim atvasēm, kuras viegli varēja nepamanīt un uzkāpt virsū. Taču, svētku pusdienas neizpalika un svētku dzēriens ne tik. Sestdien svinējām Elizabetes. Tā kā svinības vakarā, tad nu pa dienu uztapināju šo zupu. Jo zināju, ka nekas jau vēl nav beidzies. Šodien svecīšu vakars, pusdienas pie vīramātes. Rīt tā zupa būs kā reiz! Tāpēc vārīju lielum lielo katlu.
Pati zupa, vienkārša par vienkāršu. Tik laiku prasa tā vārīšana, lai no žāvētās gaļas dabūtu maksimālo smeķi.

otrdiena, 2011. gada 15. novembris

Vistas sitenis

Pamazām atkal sāku pierast pie mājsaimnieču dzīves ritma. Šodien gan no trases nocēla Milēdija. Nesanāca laiskais rīta baudījums ar kafiju un ziņām, un citām svarīgām un ne tik svarīgām lietām virtuālajā vidē. Taču spirgtais gaiss un raitais rīta solis ļoti palīdzēja un uzmundrināja mani. Tieši tas, kas bija vajadzīgs.
Vakardiena bija pilna drāmas. Man pašai maza depresija, tad bez visa tā, vidējā atvase pārsita galvu. Pēc asiņu nomazgāšanas, braukšana uz VG, taču par laimi, tikai viena šuve! "Jautrība" sita augstu vilni, ka es jums saku.
Bet šodien jau ir labāk, Milēdija omu uzlaboja, drūmās domas izkliedēja un nu jau esmu dzīvesspara pilna.
Šodien pusdienās tapināju vistas siteni. Neskatoties uz to, ka ledusskapī atradās putras katls, kas tā kā bija paredzēts celt galdā. Sakārojās vistas sitenis. Vistas sitenis ir viegli izklapēts atkaulots vistas šķiņķītis, panēts klasiskajā panējumā - milti + ola un izcepts uz pannas. Ātri, vienkārši un gardi! Bērni ēda laizīdamies.

Ātrā ābolkūka no Ivetas

Nu jau otrā recepte iesūtīta!
Šoreiz recepti iesūtīja Wonderosa jeb Iveta . Ja vēl mājās saglabājušies āboli, tad var ātri un vienkārši uzcept šo ābolkūku.

svētdiena, 2011. gada 13. novembris

Cepumi "Austiņas"

Šodien tāda pagalam dīvaina diena. Ne jau notikumos. Nē. Notikumu ziņā galīgi garlaicīga diena, bet gan sajūtās.
Nez, vai pie vainas vakardienas ēstā pīle vai tomēr manas sajūtas par notiekošo.
Nav noslēpums, ka divas nedēļas noturējos darba ļaužu gaitās. Diemžēl šīs gaitas bija jāpārtrauc. Un lai gan ieguvu daudz pozitīvu atziņu, tomēr mierā nosēdēt vairs nespēju. Visu laiku tāds kā dzinulis kaut ko darīt. Kaut ko pasākt. Taču ko? Nav ne mazākās nojausmas. Ceru, ka rīts gudrāks par vakaru un man izdosies rast mieru, vai tieši pretēji nemieru. Bet galvenais, izdomāt ko vēlos iesākt ar šo enerģiju.
Tad nu šodien remdējot savu dzinuli uzcepu vienkāršus cepumiņus, ko noteikti visi jau zin. Kas gan nezin tešlas spēku!!?? Bet lai iet! Cepumi - austiņas. Ar pienu mmmm.... ideāli.

sestdiena, 2011. gada 12. novembris

Kreptīgie atmiņu salāti no Vācijas

Nu lūk!
Esmu saņēmusi pirmo recepti no Edītes! Paldies par šo recepti un steidzu to publicēt. Žēl tikai, ka nav soli pa solim, bet nu cerams, ka Edīte nākamreiz, kad gatavos šos salātus, paķers fotoaparātu un fiksi uzknipsēs kādu bildi no procesa!
Pavisam vienkārša recepte, bet garšo ļoti  labi, īpaši, ja no rīta gribās kko kreptīgu. Tā saka pati Edīte un man nav pamata neticēt.

piektdiena, 2011. gada 11. novembris

Mīklā cepti sīpolu gredzeni

Sveicu visus Lāčplēša dienā!
Nu ko, arī manā dzīvē atkal ir ieviesušās pārmaiņas. Esmu atgriezusies ērtajā mājsaimnieču dzīvē. Un nevis tāpēc, ka būtu slinka vai nepatiktu strādāt. Nē, es strādātu, labprāt. Taču šajās divās nedēļās secināju sevi ļoti būtiskas lietas.
Pirmā - aktīvā pārdošana nepavisam nav priekš manis. Lai arī izvēlētā darba vieta šķita gana interesanta.
Otrā - negribu savu karjeru būvēt uz savas atvases mācību rēķina. Sapratu, ka atvase nepavisam nav pelnījusi nogurušus, nostrādājušos vecākus, kas vakarā purpinās par neizpildītajiem mājasdarbiem. Kā arī pārējās divas atvases šo situāciju tikai pasliktināja. Tā nu izvērtējot visus plusus un mīnusus nolēmu, ka labāk pamest savas darba ļaužu gaitas. Vismaz konkrētajā uzņēmumā, kurā mīnusu bija vairāk, nekā solīto plusu. Tiesa, nelielas mieles palika, jo ex-vadība uzskatīja par vajadzību uzbraukt augumā. Taču, lai viņiem veicas. Par sevi es nepavisam nešaubos!
To nu šodien kopā ar Milēdiju nosvinējām.
Vakarā, pēc kārtīgām pusdienām secināju, ka gribas ar kaut ko panašķēties. Čipsi, cepumi, grauzdiņi mani neuzrunāja. Uzrunāja sīpola gredzeni. Ehhh.... jācepj... Nu labi, pierunājāt!

Viesu receptes

Labvakar!
Vakar man ieteica vienu ļoti interesantu ideju un nolēmu to realizēt.
 Nav jau noslēpums, ka katrs no mums kaut kad, kaut ko gatavo. Katram no mums ir savs ''firmas" ēdiens, ko visi slavē un prasa recepti, taču uzsākt savu blogu negribas. Vai turpretī, ir iesākts, bet ir sajūta, ka tā pa īstam nesanāks. Patiesībā, iemesls ir pilnīgi vienaldzīgs, bet vēlme publicēt savu recepti ir milzīga. Tad nu piedāvāju variantu - jaunu rubriku "Tā gatavo citi". Iesūtiet man savas receptes un es zem šīs rubrikas "Tā gatavo citi" ar jūsu vārdu vai segvārdu šīs receptes publicēšu. Vēlamais formāts - latviešu valodā un ar bildēm. Ja nu galīgi nesanāk soli pa solim, tad vismaz 3 - 5 bildēm jābūt noteikti.
1.bilde - visu nepieciešamo produktu sastāvdaļas
2., 3., 4. bilde no gatavošanas procesa
5. bilde - galarezultāts.
Kopā jautrāk, nenoliedzami!



Savas receptes iesūtiet uz norādīto epastu: Liepziedsss@gmail.com

Wonderosa - gaidu pirmās receptes!!

otrdiena, 2011. gada 8. novembris

Vistas nageti

Ir noticis tas, ko es jau paredzēju. Jaunie pienākumi paņem gana daudz mana laika, lai ēdienreizēs gatavotu kaut ko, ko var fiksi fiksi, laiku un enerģiju daudz netērējot.
Jā... ērtā mājsaimnieču dzīve ir galā. Plusi ir tādi, ka šobrīd esmu visai radošā un enerģiskā stāvoklī, mīnusi - es atņemu laiku savai ģimenei. Taču domājams, ka tuvākajā laikā šis jautājums noskaidrosies.
Taču! Kamēr es vēl ir spējīgs ko pagatavot, tikmēr gatavoju. Doma par nagetiem man prātā ienāca pagalam negaidīti. še ku reku un  ideja pusdienām gatava.Zinu, zinu, nekā veselīga. Eļļā vārīts...brrr. Taču savu reizi noder arī šis variants. Ideāli piemērots uzkodām un daudz gardāks par to ko var  ātrajās uzkodās nopirkt. Kā arī cena un daudzums ogogogo kā atšķiras. Pilnai laimei zvanīju cienītajam, lai mājās braucot atved McDonalds kartupelīšus un uzdzīve var sākties. Ā jā... cōla mūsmājās arī ir zināma.
Tiesa, nagetus bija jāslēpj no jaunākās atvases. Kamēr cepās nākamā porcija, tikām viens visai kāri šņakstina pa vienam gabaliņam un pēc tam atskan uzstājīgs: Vēu!!!

ceturtdiena, 2011. gada 3. novembris

Dārzeņu krēmzupa ar kokosriekstu pienu

Šodien braucot uz darbu sirds apsāpējās. autobusā iekāpa trīs bezdarbnieka paskata vīrieši. Bezdarbnieks - nozīmē nevis tāds, kas nevar atrast darbu, bet negrib un arī alko ir tuvos draugos, bet par bomžiem nenosauksi.
Nu lūk, iekāpa šie trīs ar smagām tašām. Diviem rokās lielie maximas maisi, trešajam rokās liela kartona kaste. Un kad viņš šo kartona kasti nolika uz autobusa grīdas es ieraudzīju, ka tā ir līdz pusei pilna ar papriku. Sarkanu, dzeltenu. Un neba tādām, kas galīgi sabojājusies, ko nereti var nopirkt Centrāltirgū par lētākām naudiņām. Bet gan tādā paskatā, kādā šobrīd ir nopērkama Maximā par 0.78ls/kg. Nedaudz apžuvusi, vietām varbūt tik sākusi bojāties. Es tā pieņemu, jo augšējās izskatījās visai labi. Paprika lika pievērst uzmanību maisiņu saturam un tur, cik noprotu bija fasētie produkti - gaļas, desas. Acīmredzot trijotnei bija makten labs ķēriens pie vietājā lielveikala miskastes. Bet nu sirds iesāpējās, vienīgais ko varēju darīt, mierināt sevi ar to, ka apkašā gan jau noteikti bija krietni sliktākā stāvoklī šīs paprikas.
Jāā....bet nu ko nu par skumīgo. Šodien kārtējo reizi pārliecinājos, ka krēmzupas mūsmājās iet uz urrā! Bērni kā minimums pa divām porcijām noēd. Nekādas ekonomijas. Katliņš, kas domāts divām ēdienreizēm, nu vairs palicis tik cik rīt skolniekam pusdienās. Mazie rīmas!
Zupiņa ātra, vienkārša un nedaudz ar eksotisku piedevu - kokosriekstu pienu.

trešdiena, 2011. gada 2. novembris

Cīsiņu - siera mērce

Strauji tuvojas nedēļas beigas, tas priecē un vienlaicīgi biedē. Taču vienaldzīgas, man tās noteikti nav. Plāns brīvdienās skaidrs un jāatrod laiks vēl pagatavot dažas dāvanas! Ceru, ka atradīšu kā iedvesmu tā arī ceru atrast laiku tam visam.
Šodien atkal jāgatavo saimei vakariņas. Nezinu, kā būs, kad sākšu strādāt uz pilnu slodzi, jo jau tagad ir tā, ka ideju ir absolūta nulle, kur nu vēl iedvesma utt.
Taču man paveicās, mani izglāba cīsiņi, kas bija aizķērušies ledusskapī. Jā, jā, lietoju kaitīgus produktus, bez E burtiņiem nespēju dzīvot. Un reiz pa reizei tie nāk tieši laikā. Kā piemēram šodien, biju diezgan drūmā omā, taču pēc šīs mērces un kaitīgajiem cīsiņiem mana oma uzlabojās. Gan jau kāds E burtiņš nostrādāja un tagad klausos šo un atvases, abas jaunākās, jautri dzied un dejo līdzi. Klausos jau trešo reizi pēc kārtas!!
Ak jā, atpakaļ pie mērces. Tā tad tā!
Šī mērce noderēs tiem, kurus nebaida ļaunie cīsiņu ēēēē un kad mājās nekā cita prātīga nav. Mērce diezgan vienkārša savā uzbūvē, taču esmu to nedaudz apgreidojusi, pievienojot sieru un skābo krējumu atjauktu ar ūdeni aizstājusi ar saldo krējumu. Trekni bez gala, bet cik gāārdi!
Šī mērce arī ir viena no manām bērnības garšām un mērce bija absolūtā topā. Ar to spēju apēst visu, bet vislabāk garšoja ar kartupeļu biezeni. Šodien cēlu galdā griķus un visi ēda laizīdamies. Lai gan man atvases ir griķu neēdāji.