ceturtdiena, 2011. gada 29. septembris

Pildīts vistas stilbiņš ar kariju un persikiem

Slinkum slinkum laid mani vaļā!
Jā, šitas tagad man iemīļots skaitāmpantiņš. Man ir piemeties tāds slinkums - TĀDS slinkums, ka bail. Man tāda nelaba aizdoma, ka manas ģimenes ēdienkartē visai bieži figurē makaroni ar sieru un tomātu mērci. Paldies dievam, šie nav pieteikuši badastreiku, kamēr māte cīnās ar savu slinkumu. Taču no tiesas, gribēdams nespēju sevi piespiest radoši izpausties virtuves lietās. Kas noticis, nemaz nezinu. Šodien, manu ģimeni no kārtējiem makaroniem glāba vien tas, ka tie bija izbeigušies, mājās nekas cits fiksi pagatavojams nebija, kā arī viesos nebija paredzēts doties. Tad nu vilku vien vistu stilbus laukā no saldētavas un gatavoju šodien pusdienas!
Ģimene bija svētlaimē. Ceru, ka slinkums atlaidīsies, rīt brauksim ciemos pie vīramātes, atkal nebūs jādomā par pusdienām!

sestdiena, 2011. gada 24. septembris

Grauzdiņu salāti

Lūk, šie ir vienu no pēdējā laikā iecienītākajiem salātiem.
Pirmo reizi ar šiem salātiem saskāros pie savas māsas. Viņa bija pagatavojusi un atzinu par labu esam. Taču ilgstoši nespēju saņemties un pagatavot pati. Taču ar katru gadu, jubilejas vienmēr pārsteidz ar galveno problēmu - ko celt galdā. Arī viesu skaits nereti mēdz būs svārstīgs. Tā nu vienā pelmeņu ballē nolēmu, ka jāpamēģina tie salāti. Lai pēc sātīgās ēšanas ir kaut kas, ar ko panašķēties.
Ar salātiem trāpīju desmitniekā un saņēmu milzum daudz slavinājumus. Jāsaka, ka šie salāti iekļuva Top 10niekā, kā vieni no biežāk gatavotajiem salātiem. Ideāli piemērot izbraukumos, ja vien ir nazis līdzi. Piknikos utt. Tad nu lūgtum!

Makaronu salāti

Turpinot svētku tēmu, bez tortes, kāds noteikti gribēs apēst kaut ko sāļu. Šie salāti ir viens labs paēdiens. Ir kaut kas vairāk, kā vienkārši vārīti makaroni. Sātīgi un var ēst aukstus. Pie tam, bērniem lielā cieņā. Vismaz tiem, kas ēd makaronus. Mūsmājās - visi.
Tad nu šos salātus gatavoju gan bērnu ballītē gan vienkārši vakaros, kad gribas vakariņās panašķēties.

Torte ( mājas torte ar vārīto krēmu)

Vakar bija liela diena. Tieši 4.00 no rīta, akurāt 8 gadus atpakaļ ar skaļu brēcienu pasaulei sevi pieteica vecākā atvase.
Nemaz neticās, ka jau 8 gadi pagājuši. Kur tas laiks tā skrien?! Nudien nezinu. Bet nu lai jau. Baudu to šodien un no visas sirds.
Braucot mājās no dejošanas, ar vecāko atvasi apspriedāmies, ko nu grib redzēt svētku galdā. Kādu kūku, kādu našķi. Atbildē sekoja - torte ar vārīto krēmu. Labi! Ja jau reiz gaviļnieks to vēlas, tad grēks neizpildīt. Un tā, neskatoties, ka vakar bija milzonīgs slinkums, tomēr ķēros pie tortes pagatvošanas.
Torte sanāca tiešā vārda nozīmē - torte. Ar kārtīgu vārīto krēmu, zafti un aromātisku vermutu. Dekorēta ar augļiem. Trekna un garda.

otrdiena, 2011. gada 20. septembris

Fiksais kartupeļu plācenis

Ilgi domāju, kā šo ēdienu nosaukt. Kartupeļu pankūka xxl?? Mini kartupeļu sacepums vai vienkārši rīvētu kartupeļu plācenis? Lai nu kā, paliku pie nosaukuma fiksais kartupeļu plācenis.
Par šo ēdienu uzzināju dziļā jaunībā no Mārtiņa Rītiņa. Recepte ir gana vienkārša, ka man, kā 12gadīgam skuķim bija skaidri saprotama. Tad nu biju "uzsēdusies" uz šo recepti un gatavoju cik vien bieži iespējams. Taču kā jau ar visiem ēdieniem, kas par daudz, tas par skādi. Un pēc dažiem gadiem bija tā apnicis, ka ilgi negatavoju.
Tagad atkal šī recepte tiek celta saulītē, jo nereti nākot vecākajai atvasei no skolas, diktam gribas āšt. Ko fiksu un sātīgu pagatavot? Protams šo kartupeļu plāceni!

Cūkgaļa krējuma un zaļumu mērcē

Klāt atvasara. Kokiem vēl zaļas lapas un tas priecē. Brīžam var aizvērt acis un iztēloties, ka ir vēl vasara. Taču deguns nepiekāpīgi saka, ka smaržo pēc rudens. Lai nu būtu!
Brīvdienas pagāja vienos ciemos. Par ēst gatavošanu ne pa visam nebija jāuztraucas. Cik labi, sēdies pie klāta galda un ēd cik lien. Biju gudra, vilku svārkus uz gumiju!!
Vakar bija zupas pārpalikumi jāpiebeidz, šodien jāķeras pie gatavošanas. Iedvesma joprojām nav, tāpēc ķēros pie bērnības garšām. Un viena no tām ir cūkgaļas gulašs. Bet latviešu gaumē! Tas būtu, krējuma mērcē ar zaļumiem. Pietumēta ar miltiem. Mmm...

sestdiena, 2011. gada 17. septembris

Saldais biezpiena sacepums

Vakar pašai negribot sanāca rosība virtuvē.
Braucot šodien ciemos, vajadzēja ciema kukuli. Domāju, ko lai gardu pagatavo, vai tomēr pirkt. Taču nolēmu par labu pašgatavotajam. Domāju, domāju, ko tieši gatavot. Ledusskapī mētājās biezpiens, kas vests no laukiem. Cept biezpienkūku? Tā kā nedaudz apnikusi. Ko tad? Un tad atcerējos, ka tajos pašos laukos ēdu biezpiena sacepumu. Vienkāršs, nedaudz salds un garšīgs. Domāts darīts! Viesi ēda ar gardu muti. Liela piekrišana bērnu vidū.

piektdiena, 2011. gada 16. septembris

Risotto ar papriku un kukurūzu

Šodien tāda skumīga diena.  Arī laiks aiz loga sēro līdzi, tagad tikai pret vakaru, kāds nomaldījies saules stars atspīd. Kā vēstīdams - esmu galā, viss ir labi!
Lai kaut mazliet kliedētu drūmo noskaņojumu, sakārojās risotto.
Ar risotto ir tā, ka populārākie ir jūras velšu vai sēņu. To receptes ir ļoti daudz un dažādas. Taču man negribējās ne vienu, ne otru. Domāju sākumā pagatavot klasisko ar blatvīnu un sieru. Taču ne man mājās baltvīns, ne siers. Tad nu sāku domāt un domāt un domāt, līdz izdomājās, kā būtu ar papriku un saldo kukurūzu? Domāts darīts. Galarezultātā sanāca labs paēdiens. Jaunākā atvase, neskatoties uz vājinieka statusu, noēda ka šņakst vien. Vai to tā godpilni varētu nosaukt par risotto, nezinu. Spriediet paši!

ceturtdiena, 2011. gada 15. septembris

Jēra gaļas gulašzupa

Negribas jau baigi sacerēties, bet liekas, ka mana iedvesma pamazām atgriežas.
Šodien sagribējās zupu. Palūkojos, kas mājās atrodams un netiku skaidrībā, ko no atronamā pagatavot. Cilāju prātā gan šā gan tā un nekādā jēgā. Beidzot manas acis apstājās pie jēra gabala. Gatavot plovu? Nu nē... gribas zupu. Mirklis pārdomu un prātā raisās ideja par jēra gaļas gulašzupu. Domāts darīts un rezultātā bieza, sātīga zupa, kā reiz drēgnajiem rudens vakariem.

trešdiena, 2011. gada 14. septembris

Cepta pikša

Man ir pazudusi iedvesma. Kur gan tā palikusi, nav ne jausmas. Gan jau tā atkāpjoties deva vietu besim, kas atnāca līdz ar jaunākas atvases slimošanu. Vīrusi, esiet sveicināti!!
Taču, pirms tā sērga par mums atcerējās, baudīju divas dienas romantikas ar savu cienīto. Tikai es un viņš un kartupeļi...kartupeļi...kartupeļi. Jā, jā, bijām kartupeļu talkā un pelnījām ziemai kartupeļus. Kā es pēc tam jutos, labāk neprasiet! Mugura tik tagad sāk atkopties, taču morālais gandarījums ir liels.
Tā nu sanāca, ka nebija laika gatavot ēst, tagad nemaz negribas neko gatavot. ka tik fiksi, fiksi kaut ko sameistarot un miers mājā.
Šodien ledusskapis izēst, jāķeras pie gatavošanas. Tā kā gaidīju jaunākas atvases dakteri, negribēju iespringt uz pusdienu gatavošanu. Izvilku no saldētavas zivi un miers mājā. Būs šovakar klasika -  cepta zivs, kartupeļi, krējuma mērce un biešu salāti. Āmen!

piektdiena, 2011. gada 9. septembris

Pildīti pipari

Šodien ir piektdiena! Jēēē, darba cilvēki var uzgavilēt. Mājsaimniecēm nekas daudz nemainās. Taču šīs pēdējās divas dienas esmu cēlusies ap 7 no rīta, kas priekš manis ir neierasti agri. Bet esmu pārsteidzoši labi izturējusi. Visvairāk žēl ir mazāko bērnu, kas jāmodina uz bērnudārzu. Mana nabaga mazā pūcīte. Kamēr pamostās, sirds jau plīst aiz žēluma.
Nekas, rīt varēs čučēt, kamēr vecāki dosies visai romantiskā braucienā - uz kartupeļu talku. Būs mums ar cienīto divatā pavadīts laiciņš. Nē, nu labi. Divatā noteikti nebūsim, bet nu sava romantika jau tur noteikti būs. Tai tālajā, lielajā kartupeļu vagā. Ja vēl kāds maišelis kartupeļu piesolīts, kā nu neizmantosi šādu izdevību!
Tad nu rīt un parīt mazo mošķīšu banda dzīvosies ar omi. Un lai omei nebūtu daudz jāiespringst par pusdienu gatavošanu, pagatavoju pildītos piparus.

ceturtdiena, 2011. gada 8. septembris

Biezpiena kūka ar banāniem

Šodien mūsmājās nelieli svētki. Jaunākā atvase uzsāka bērnudārza gaitas. Ak, kā laiks skrien, jo liekas, ka tikko piedzimusi. Bet nu jau iet bērnudārzā.
Izmantoju brīvo laiku un aizstaigāju līdz jaunatvērtajam veikalam. Doma bija, ka neko nepirkšu! Kā tad, neko. Protams, ka vilkos mājās ar smagu maisu. Taču vismaz varu likt roku uz sirds un teikt, ka neko nevajadzīgu nenopirku. Viss mājai, pašu punčiem.
Nolēmu savējos palutināt un uzcept kūku. Brīvdienās bija ienācies lauku biezpiens, šodien uz akciju iepirkās banāni. Ilgi jau nebija jādomā. Biezpiena kūka ar banāniem.

pirmdiena, 2011. gada 5. septembris

Banānu pīrādziņi

Par banāniem domāju jau vakar. Dikti sagribējās kaut ko no kārtainās mīklas un banāniem. Nolēmu, neko nesarežģīt un uzcept pagalam vienkāršus banānu pīrādziņus. Domāts darīts un nu man ir pilna bļoda ar bānānu pīrādziņiem. Es gan teiktu, ka drīzāk atgādina kruasānus, bet pieturēšos pie nosaukuma - pīrādziņi.

Jēra gaļas zupa ar dārzeņiem

Šodien bija kārtējais pārbaudījums. Man. Pieteicos līdzbraucējos savas vecākās atvases klasei uz peldēšanas nodarbībām. Tiku norīkot puišu ģērbtuvē. Lai nu kā, man veicās. Puiši bija tikai pieci, līdz ar to, uzraudzība norisinājās ļoti labi. Arī pēc nodarbībām, matu žāvēšana un citas ar to saistītas lietas izpalika. Kārtējo reizi pārliecinājos, cik viegli ir ar puikām.
Mājās braucot sagribējās zupu. Tādu ātristrebjamo, lai nepapsēj tauki pielipt pie aukslejām. Vienīgā zupa, kas nāk prātā, ir jēra gaļas zupa. Par šo zupu jau sapņoju sen. Taču ar to jēra gaļu ir kā ir. Ne vienmēr ir dabonama un nevienmēr piedāvājumā ir tas, kas nepieciešams. Bet šodien veicās un tiku pie jēra gabala, kas kā radīts zupai. Nu tad attiet!

svētdiena, 2011. gada 4. septembris

Vārīta apcepta kukurūza

Nu re! Kādu laiku atpakaļ biju pagatavojusi savējiem vārītu kukurūzu. Saņēmu daudz vērtīgu padomu, kā vēl gardi pagatavot kukurūzu. Ņēmu vērā un šodien kā reiz izmēģināju. Jo vakar klaiņojot pa piemājas tirdziņu, uzgāju kārdinoša paskata kukurūzas. Domāts darīts!

Viltotais zaķis puskažociņā

Šodien dikti jauka diena, saulaina un silta. Žēl tikai, ka  atvases tādas... jau nobriedušas uz rudens slimošanu. Līdz ar to, daudz laika pastaigām veltīt nevarēju. Nācās tik aši aši izmest līkumu ap māju un doties atpakaļ.
Nu ja reiz jāsēž mājās, jāpievēršas virtuvei. Domāts darīts.
Doma bija pagatavot viltoto zaķi kažokā. Tātad, viltotais zaķis no maltās gaļas, kažoks - no Tešla kārtainās mīklas. Viss jau bija labi, taču nedaudz pārrēķinājos ar lielumiem un iegūtais zaķis knapi iegūla manā cepamajā pannā. Kā rezultātā, saspiedās un virsējā mīklas kārta piecepās pie follijas. Nu skāde, nu! Taču nekritu panikā un glābu situāciju kā mācēju. Galarezultātā -  viltotais zaķis puskažokā.

sestdiena, 2011. gada 3. septembris

Tiramisu

Tad nu tā. Kā zināms, aizvakar bija pirmais septembris. Un nu jau otro gadu, mūsmājās pirmais septembris jebšu Zinību diena pilntiesīgi attiecas uz vecāko atvasi. Gribēju šim gadījumam par godu uztapināt kādu kūku, taču septembris bija mani tā pārsteidzis, ka man bija baiss slinkums kaut kur doties un kaut ko gatavot. Arī jaunākā atvase bija apslimusi.
Otrajā septembrī, tas ir vakar, jaunākajai atvasei svētku godi. Un tā kā pieteicās ciemiņi, nācās man vien ķerties pie gatavošanas. Domāju, domāju un izdomāju, ka šaušalīgi sen neesmu gatavojusi Tiramisu.
Vienreiz, tālā tālā pagātnē man sanāca nogaršot nenormāli burvelīgu tiramisu. Tāds gaistoš, mutē kūstoš, absolūta pilnība. Protams, naivi cerēt, ka mājās sanāks tāds pats. Kaut kur tiku lasījusi, ka pats, pats īstākais tiramisu ir nobaudāms tikai konkrētajā Itālijas apgabalā ar tikai tā apgabala raksturīgo svaigo sieru, amaretto utt. Un ja pats grib mājas apstākļos pagatavos ĪSTO tiramisu, tad jāizmanto pascepts biskvīts, vietējais svaigais siers un protams, vietējais uzlējums. Taču līdz tam ir jānobriest, tapēc izmantoju jau visiem zināmās sastāvdaļas - Mascarpone sieru, biskvīta cepumus tautā sauktus par dāmu pirkstiņiem un rumu.
Manuprāt kūka sanāca laba.

Latgales salāti

Nu ko, tas ir klāt!! Septembris.
Skaidrs ir viens, tūlīt sāksies ziema un būs jāsāk tukšot ziemas krājumi. Tas nu ir fakts. Taču, kamēr pirmais sniegs nav sācis snigt, jāsteidz pildīt ledusskapis ar dažādiem ziemas krājumiem.
Es biju pilnīgi pārliecināta, ka manam cienītajam latgales salāti negaršo. Taču es kļūdijos. Atvērusi viesos iegūto burciņu, dzirdēju atzinības pilnus vārdus un pavadošo tekstu, ka man ar kāds jāpagatvo. Nu labi, ja jau jāpagatavo, tad jāpagatavo. Gurķi pagādati, sīpoli ar un ar šampanieti un klačām par dzīvi, gatavoju salātus.