otrdiena, 2011. gada 31. maijs

Rabarberkūka

Šodien ir pēdējā skolas diena. Nu arī mūsmājās 31.maijs būs svētki. Šodien bērns pārnesa pirmo liecību. Esmu lepna māte, jo pirmā - tā ir pati svarīgākā.
Un lai šo dienu padarītu īpašāku, nolēmu uzcept kūku. Tākā līdzekļi bija diezgan ierobežoti un arī pašai sevi negribējās baisi apgrūtināt. Jo doma par kūku iešāvās prātā tikai šorīt. Tapēc izlēmu par labu rabarberkūkai, kas savā uzbūvē ir pagalam vienkārša. Pamatā biskvītmīkla kas papildināta ar rabarberiem un iebiezināto pienu.
Sanāca labi un pazuda nepilnu 20min laikā. Pareizāk sakot, tika norīta!

Skābeņu - kartupeļu krēmzupa

Uhh kas par karstumiņu ārā. Vairāk gan ģeldētu aukstā zupa, taču man prātā bija skābeņu krēmzupa un nolēmu no savas domas neatkāpties.  Bija nedaudz karsti, bet pēc vakara veldzējošās pastaigas, liekas, ka bija pašā laikā.
Doma par šo zupu prātā iesēdās jau sen. Doma par krēmzupu radās tajā brīdī, kad ar māsu runājām par mammas vārītajām zupām. Un māsas bērnības šausmas bija skābeņu zupa. Zupā esot bijuši skābeņu kāti, kas pārvērtušies par asām skarām. Es gan neko tādu neatceros, bet aizdomājos, ka viena šāda neveiksmīga pieredze spēj radīt diezgan paliekošu traumu. Man tāda ir ar nierēm. Tad nu aizdomājos, ka krēmzupa, kur viss smuki sablenderēts būtu kā reiz priekš māsas radīts. Rezultāts tiešām patīkami pārsteidza, ņemot vērā, ka neizmantoju gaļas buljonu. Un laikam nojauzdama, kas pusdienās, pieteicās māsa viesos. Nogaršoja zupu un teica, ka jā. Šī skābeņu zupa ir radīta priekš viņas. Forši!

pirmdiena, 2011. gada 30. maijs

Slinkais dārzeņu sacepums

Brīvdienas bija akurāt tādas, kādas es tās paredzēju. Sestdien nostrādājos mellu muti un līku muguru, vakar baudīju kultūru un Mērsraga jūras krastu.
Šodien mēģināju savākt vienkopus 15 pirmklasniekus. Kaut kā izdevās un pati izdzīvoju. Lai gan jāatzīsts, ka bērni bija ļoti jauki un draudzīgi. Prieks, ka tie ir mana bērna klasesbiedri.
Tad nu pēc šādām aktīvām nodarbēm bija baiss slinkums ko gatavot. Vakar atceļā no Mērsraga piestājām kādā ēstuvē paēst. Sanāca pārēsties, ka nelabi bija visu vakaru un vēl šorītu. Sagribējās ko vieglāku, vienkāršāku. Tā nu paliku pie vienkārša dārzeņu sacepuma. Jau vienreiz ko līdzīgu gatavoju, kad mēģināju iedraudzēties ar šampinjoniem.
Sanāca labi, pat bērni prasīja papildporcijas. Nu tad par šito receptīti būs jāatceras biežāk.

piektdiena, 2011. gada 27. maijs

Rīsu sacepums ar malto gaļu un dārzeņiem

Iestājies tāds kā panīkums. Divkaujā ar kartupeli jau sen esmu sakauta lupatu lēveros, ka nemaz domāt negribas. Tas, kas sākumā likās pagalam vienkārš, beigās izrādās pagalam sarežģīts. Ir jau vēl receptes, kuras tā arī palika neizmēģinātas. Tās nekur prom nemetīšu, pagatavošu, tikai bez tās pretenciozās pozas, kāda bija pašā sākumā. Nākamreiz centīšos būt apdomīgāka!
Šodien rīts iesākās ar ne visai iepriecinošu ziņu, kā rezultātā rīt jādodas palīgā māsai pārvākties. Fiziskā slodzīte garantēta. Nu neko, es jau rūdīta. Es vismaz tā ceru. Svētdien varēšu baudīt pilsētas svētkus Tumē un vecākā bērna koncertu.
Šodien sanāca barot visu varzu, savus un vēl māsas bērnus. Stāvēju pie plīts un domāju, ko gatavot, lai pietiktu visiem. Kā jau mēneša beigās, kad svētki nosvinēti, ledusskapī tāds iztukšītis piemeties. Tad nu vārīju zupu un pagatavoju rīsu sacepumu. Bija te palikušies rīsi no vienas ēdienreizes. Tad nu pārskatīju kas atronams ledusskapī, kas saldētavā un doma tapa skaidra. Rezultāts sanāca pārsteidzoši labs.
Kā jau tādās reizēs mēdz gadīties...

pirmdiena, 2011. gada 23. maijs

Šķelto zirņu zupa

Uhh, brīvdienas ir garām. Šitik trakas, sen nebija bijušas. Sestdien pusi dienas, tieši lielākajā karstumā, nācās nomīcīties pa Arkādija parku.  Bērniem vislielākais prieks bija par gardo saldējumu un vilcieniem, kurus varēja vērot no tilta. Pats koncerts viņus tā neaizrāva, vienīgi jaunākais gribēja līdzi lekt, kad dejoja deju ansamblis(ja tā var teikt) Pērle. Bet nu neapskaužu es tos dejotājus tajos trakajos tautas tērpos. Ne, ne, man viņus patiesi bija no sirds žēl. Taču nodejoja tiešām ļoti labi ar smaidu sejā. Dresūra (he he).
Lai nu kā, vakars izvērtās garāks nekā iecerēts. Rosola griešana, vīns un runas par briestošo ceļojumu. Un skat, svarīgā diena bija klāt. 12:30 uz strīpas un aidā 5km garajā distancē. Vai es skrēju? Protams, kā gan savādāk....līdz pirmajām vantīm... un tad aizvien lēnāk un lēnāk un lēnāk...distanci pieveicu graciozi nostaigājot. Tiesa, es nebiju viena. Mēs vairākas mammas ar bērniem ratos, šo distanci tā graciozi un cēli, bet bez steigas, pieveicām.
Un tad jau bija dienas vidus, kad bija jāēd rosols, jādzer vīns uz manu veselību un  protams vakara nagla - sarunas par krūtīm un celulītu. Vēdera krampji bija garantēti.
Lai nu kā, šodien jau ir pirmdiena un ikdienas ritms atgriežas ar joni. Līdz 31.maijam vismaz. Jo tad jau sāksies trakās dienas mūsmājās. Tad nu šodien steidzu vārīt zupu. Ilgi mūsmājās nebija bijusi zirņu zupa - kā mana mamma saka - muzikālais ēdiens. Muzikāls, nu jūs jau paši saprotiet, par kādu mūziku ir runa. Domāts darīts un lielais grāpis ar zirņu zupu gatavs!

Pelmeņu forma

Tu skat kas man pienācās par to, ka esmu laba! Joks. Bet nu šogad, savā dzimšanas dienā dabūju pagalam vērtīgu dāvanu - pelmeņu formu. Kāds varbūt to nesapratīs, taču dalos priekā ar tiem, kuri to spēs novērtēt. Pārējie var vienkārši ignorēt manu mazo, ikdienišķo prieciņu.
Tad nu lūk, beidzot tiku pie ilgi meklētās un kārotās formas. Izrādās, ka reizēm ir svētīgi apmeklēt vietējos mikrorajona "gadatirgus", kur tirgo visu ko. Sākot no made in china un beidzot ar tiešām vērtīgām un interesantām lietām. Jāsaka, ka es dabūju pēdējo formu, acīmredzot pieprasījums pēc tās ir. Un kā nu nebūs, kad jau vairākus gadus nesekmīgi šo formu esmu mēģinājusi atrast kā Maximā, tā Rimi un citos tamlīdzīgos lielveikalos. Jā jā, zinu, ka ir tāds Gemoss, taču man līdz turienei kājas ir par īsu. Ticu, ka tur atrastu uzreiz un vēl visādas pērles kulinārijā, taču tas iestādijums man tiešām nav pa ceļam. Tad nu nākas iztikt ar to, kas atronams pie mājas.
Pirmos pelemeņus jau pagatavoju, forma savas funkcijas pilda ļoti labi. Paši pelmeņi aizceļoja pie maniem vecākiem, kas savos "sirojumos" bija šo formu atraduši un uzdāvinājuši. Paldies mamm, tēt!


piektdiena, 2011. gada 20. maijs

Pīrādziņi ar kāpostiem

Šodien mana mamma ieškieba veselu kuli ar sautētiem skābiem kāpostiem. Teic, lai darot ko gribot, esot savus ziemas krājumus tukšojusi. Tad nu palikušos skābos kāpostus sasautējusi, daļu atstājusi sev ar tēvu, pārējo atdevusi man. Cik mīļi, tik tuvākajā laikā man sautēti kāposti galīgi neietilpa ēdniekārtes plānā. Ko nu darīt? Un tad es attapos. Atcerējos, ka man vienu brīdi šausmonīgi gribējās uzcep pīrādziņus ar kāposta pildījumu. Veikalos nopērkamiem nav tā garša, taču pašai atsevišķi sautēt un tad cept. Nu nē, es slinka. Un te, skat, kāposti jau gatavi, tik mīkla jāuztaisa un tik cepšanas vaina. Domāts darīts, te nu būs!

Rudzu miltu makaroni ar trekno siera mērci

Šodien ir piektdiena, priekšā divas brīvdienas, kas būs notikumiem pilnas. Vecākajam bērnam koncerts Arkādija parkā, ekskursijas plānošana ar rosola griešanu fonā un svētdien lielais maratons. Kurā piedalīšos jau otro reizi, tiesa gan skriet neskriešu, bet tipināšu ar jaunāko bērnu ratos. Pēc maratona noteikti būs jādzer šampi. Pilnīgi noteikti! Uz manu veselību!
Taču kamēr vēl trakās brīvdienas nav sākušās, jādomā par šodien. Tas gan ir grūti, ja ieraugi šādu skaistumu kas aizķer līdz sirds dziļumiem... Ak jā, ko es gribēju! Ā... par makaroniem.
Nu ja, tā nu sanāca, ka kādu nedēļu atpakaļ tiku pie pakas ar rudzu miltu makaroniem. Eko! Tā vismaz bija rakstīts uz pakas. Ilgi domāju, ņemt, neņemt tomēr beigu beigās nolēmu paņemt un izmēģināt. Tiesa, pagāja nedēļa, līdz saņēmos un tos pagatavoju. Ko lai saka. Garšoja pēc izmērcētas rupjmaizes. Taču domāju, ka tā bija makaronu vaina. Lai arī eko, tomēr tie bija no lētā gala, kas savārijās putrā. Neskatoties uz stingru laika kontroli un vāriju akurāt 4min( uz iepakojuma bija norādīts 3-5min). Tik un tā tie savārijās putrā un man pat parastie makaroni, kas savārās putrā, negaršo. Kur nu šie! Taču, ir arī labā ziņa. Noteikti kvalitatīvāki rudzu miltu makaroni ir garšīgi un ideāli garšos ar šo trekno siera mērci. Jāatzīmē, ka no šiem makaroniem, nevajag gaidīt klasisko makaronu garšu. Nē, tie garšos pēc rupjmaizes!

ceturtdiena, 2011. gada 19. maijs

Vīra omes kartupeļu pankūkas

Mans izmisums ir acīm redzams. Kartupelis pārliecinoši izvirzās vadībā. Tad nu mēģinu kaut kā šo starpību samazināt. Un nu ķeros klāt pie kartupeļu pankūkām.
Mūsmājās tās ir cieņā, bērni ēd, vīrs ēd un es pati arī. Tik ar tām pankūkām ir tā, ka to pagatavošana prasa zināmu laiku. Sāksim jau ar to, ka sākumā jānomizo kartupeļi. Ja man izdodas vīrieti pie šī darbiņa pielikt, ideāli. Ja ne, tad nu pašai jāatrotī piedukrnes un jāmizo kāds strēķītis kartupeļu. Pēc tam atliek rīvēšana, malšana vai, dievs slavē tehnikas attīstību - sablenderēt. Tiesa pēdējais ir viss ātrākais variants. Taču kādu laiku atpakaļ, man blendera nebija, tad nu nācās malt gaļasmašīnā. Un vēl, pirmstam, kad nebijām aizdomājušies par gaļasmašīnas lietderību - rīvējām ar rokām. Attiecīgi, kāda metode tiek pielietota, pieaug vai samazinās kartupeļu pankūku biežums jūsmājās.
Šī recepte ir pēc vīra omes gaumes. Recepti viņa nedeva. kur nu!! Taču es vērīga. Un noskatījos, ko un kā gatavo mana vīra ome. Tad nu lūgtum. Nekāda revolūcija, sen zināmas lietas. Taču saprotiet arī mani... manu izmisumu (joks)

trešdiena, 2011. gada 18. maijs

Skābeņu zupa

Šodien gribās kaut ko saldu. Mega šokolādīgi saldu. Laikam ikvakara skrējiens manam organismam prasa papildus enerģiju. Taču kā par skādi, mājās nekā salda nav. Nāksies iztikt, ja vien raksturs to ļaus.
Lai nu kā, bet man te pāris dienas atpakaļ ienācās viens pamatīgs žāvēts cūkas stilbiņš. Ilgi domāju, ko ar šamo darīt, taču nekas prātīgāks prātā nenāca, kā izvārīt zupā. Un kādu zupu vārīt? Protams, ka skābeņu.
Tad nu devos uz piemājas tirģeli pēc skābenēm.

otrdiena, 2011. gada 17. maijs

Tefteļi

Šodien tik līst un līst, bet tak jādodas ikvakara skrējienā. Ko nu? Izmirkšu, bet skrējienu neatlikšu. Audzinu raksturu!
Šodien pusdienās nolēmu pagatavot tefteļus. Mūsu ģimenē ir tā, ka man ļoti garšo pildīti pipari vai kabači. taču mans cienītais tādas lietas neēd. Viņš labprāt izēd gaļu, bet pašu kabaci vai piparu neaiztiek. Nevaru ciest tādu ņergāšanos ar ēdienu. Tapēc šos gardumus negatavoju, bet braucu ēst pie mammas. A kas cits atliek. Līdz reiz izdomāju, ka ja jau manam vīrietim tik ļoti garšo tas gaļas pildījums, nolēmu pagatavot tefteļus. Nosaukums pagalam nepievilcīgs, vismaz man tā liekas. Tapēc šo ēdienu pasniedzu kā pildītos piparus bez pipariem. Vīrs pirmajā brīdī samulsa, kā tas ir? Taču kad apskaidroju, ka tefteļi, tad uzreiz bija skaidrs. Tā nu mūsmājās reiz pa reizei tiek gatavoti tefteļi!

Kartupeļu daiviņas cepeškrāsnī

Ar steigu, pa kaklu pa galvu cenšos izvirzīties vadībā. Taču pagaidām tik starpību samazināšu par 1 punktu. Bet nu vismaz kaut kas. Vispār jūtu, ka esmu ieberzusies, piesakot kartupelim divkauju. Bet nu es nepadošos!
Ilgi domāju, kā šo ēdienu nosaukt. Esmu dzirdējusi, ka šādi sauc svara vērotāju free kartupeļus. Es gan baidos tādu nosaukumu likt. Tapēc paliku pie pagalam neinteresanta nosaukuma. Jāsaka, ka pati recepte ar neko dižu neizceļas. Vien ar to, ka garda gan silta, gan auksta. Ja vēl pagatavo klāt kādu mērcīti...mmm. Labāka par kartupeļu čipsiem viennozīmīgi.

pirmdiena, 2011. gada 16. maijs

Mazsālīti gurķi

Tā, tas vella kartupelis ir pamatīgi izrāvies uz priekšu. Ja pareizi saskaitīju, tad 4:6 kartupelis patreiz uzvar. Taču es cilvēks ar vāju raksturu. Nevaru ēst kartupeli katru dienu, gribās gan makaronus gan kādu zupiņu. Un rubrikā nepublicēšu kā uzvārīt kartupeļus. Nē, nē, tā nedrīkst. Jāpiedomā kā gatavot, ko gatavot, taču dienas rit un kartupelis pārliecinoši izvirzās vadībā. Arī šoreiz.
Sestdien klīdu pa piemājas tirgu un mani uzrunāja mazie pavasara gurķīši. Tādi mazi, kraukšķīgi...mmm. Pilna mute siekalām, kad iedomājos par mazsālītiem gurķīšiem. Un atkal, secinājums, ka bērnībā es mazsālītos gurķus ciest nevarēju. Negaršoja. Bet tagad, garšo un kā vēl garšo.
Šo recepti pārmantoju no mammas, tad nu iepazīstinu arī jūs ar to! Ar recepti, nevis mammu. Joks!

Biešu lapiņu zupa

Dienas skrien vēja spārniem. Joprojām vakaros dodos iekarot vietējās skolas stadionu. Arī tad kad lietus līst. Tad vēl jo foršāka sajūta. Krēsla, lietus un tukš stadions.
Labi, aizsapņojos... sestdienas trakumā un darba ražīgumā, piedomājot par Milēdiju, uzvārīju zupu, kas man pa galam negaršoja. Pagātnes formā, jo negaršoja. Briesmīgi negaršoja, taču mamma to visai bieži vārīja. Tad gadījās viens piedzīvojums. Maza atkāpe - ar Milēdiju mēs esam pazīstamas jau sen. Un tā nu sagadijās, ka vienā jaukā vasaras dienā, braucām ar viņu kopā apciemot viņas vecmāmiņu. Viss jau jauki, ja vien pusdienās netiktu celta šī zupa. Ak kungs, mēmās šausmas! Un ko padomā, Milēdijai šī zupa ir viena no mīļākajām zupām. Opā, to gan nezināju. Lai nu kā, savu šķīvi kaut kā pievārēju un sev nosolījos nekad vairs. Līdz šodienai. Tā nu sanāca, ka Milēdija mīļi lūdza, lai es uzvāru šo zupu un recepti ielieku blogā. Es gan viņu informēju, ka šī zupa man nebūt nav favorītu sarakstā. Pat ļoti ļoti tālu no paša saraksta, bet ko tu labam draugam padarīsi. Man mīksta sirds un Milēdijas lūgumam nevarēju atteikt. Tad nu lūgtum, biešu lapiņu zupa un gods kam gods izēda 2 zupas bļodiņas!

sestdiena, 2011. gada 14. maijs

Rabarberu rausis

Šonakt esot muzeju nakts. Bija doma baudīt kultūru, taču atsaucot atmiņā iepriekšējo gadu pieredzi, kad līdzi astē velkas 3 bērni, kur 2 no tiem, neko daudz no tā nesaprot, tad nu domu atlikām. Pagaidīsim kad bērni paaugsies un tad atkal iepazīstināsim ar kultūru.
Tā vietā nolēmām sportiskā garā pavadīt vakaru. Piemājas skolas stadions bija tukš. Tad nu izpaudāmies pilnībā. Un ar vecāko bērnu lēnā riksī noskrējām trīs apļus. Cik jauki! Vairāk nerskrēju,jo jau pie trešā apļa sirds sāka stāties un kājeles drebēt. Nekas, gan uztrennēšos, kā nekā, skolas laikā nodarbojos ar vieglatlētiku. Tad nu vakarā sajutos godpilnam nopelnījusi trīs gabaliņus rabarbera rauša, he he

ceturtdiena, 2011. gada 12. maijs

Cepti kartupeļi

Kurš gan nemāk cept kartupeļus!? Visi māk. Vismaz man tā liekas. Jo manuprāt, katram no mums dzīvē ir bijis posms, kad cepti kartupeļi bija bez maz vai neatņemama maltītes sastāvdaļa. Arī manā.
Pirmais, ko iedomājos, kad runa skar tematu - cepti kartupeļi, ehh, ka varētu uzēst tēta ceptos kartupeļus. Mūsmājās tas bija neatņemams brīvdienu rīta rituāls. Tētis parasti cepa kartupeļus. Un tie sanāca tik garšīgi...mmm. Katru reizi garšoja savādāk. tas tapēc, ka iztukšoja visu ledusskapja pārpalikumus, gaļas un desu izskatā un sacepa kopā ar kartupeļiem. Garšīgi. Otrs, ko nevaru aizmirst, bija viena bezrūpīga vasara pie draudzenes laukos. Kādu dienu, kā tas tai laikos bija ierasts, es ar draudzeni un viņas diviem jaunākajiem brāļiem, tikām atstāti savā vaļā. Un nenormāli sagribējās ēst, bet vecāki pie apvāršņa nerādijās. Doma viena - cepti kartupeļi. Toreiz uzcepām mega giga lielu pannu, pabarojām viņas brāļus un pēc tam sēdāmies pašas klāt. Panna tiešām bija liela un kartupeļu daudz. Kā tagad atceros, kā nosēdāmies ārā pie galda, panna pa vidu un katra no savas puses sākām ēst. Vēl rupjmaizi piekodām klāt. Un mēs to milzīgo pannu ar kartupeļiem noēdām. Kur mums tas viss salīda, dievs vien zin! Taču otreiz tik gardus ceptus kartupeļus, ēdusi neesmu.
Piedāvāju vāju atblāzmu, ko pēc atmiņas, cepām pie draudzenes laukos.

otrdiena, 2011. gada 10. maijs

Cepti kabači

Vakar klīstot gar veikala plauktiem, man ar aci piemiedza jaunie kabacīši. Mjā... cena vēl nav draudzīga, bet mute pilna siekalām. Ehh, ko nu ņemties ar savu skopumu. Pirkšu, ka nost. Tiesa no viena tāda kabacīša visa ģimene nepaēdīs, bet man ar vecāko bērnu, kā reiz, ko panašķēties. Domāts darīts.
Tā nu pusdienās sacepināju kabaci rīvmaizē. Nenoēsties, cik gardi!

Kartupeļu karstmaizes

Šodien turpinu tēmu - kartupelis un maize. Šodien nolēmu izmēģināt karstmaizes. Tiesa, nedaudz šaubījos vai gatavot un publicēt, jo tā pamatīgi samulsu par vienu vakardienas komentāru. Tajā bija vaicāts vai pavasara kartupeļi maz ir ēdami. Samulsu, paties samulsu. Nebiju aizdomājusies par to vai ēdami vai neēdami. It kā jau ēdami, bet vot garša. Tas jau ir cits jautājums. Labi, ķircinos es te tagad. Protams, pavasara kartupeļi nav tas garšīgākais variants. Taču man mājās stāv 40kg liels maiss ar kartupeļiem. Kaut kā tak jānoēd. Ārā tak nemetīs?! Tapēc jau ir šī rubrika - Divakauja ar kartupeli. Pagaidām esmu izvirzījusies vadībā ar 3:2 un šodien atkal iegūšu viena punkta pārsvaru. Būs jau 4:2!

pirmdiena, 2011. gada 9. maijs

Kartupeļu sviestmaizes

Nu ko, pēdējās dienās kartupeļi izlīdzina rezultātu 2:2. Jāsarauj un jāizvirzās vadībā!
Kartupeļu sviestmaizes bija šārīta brokastu galdā. Par to, ka kartupeli var ēst  ne tikai kā piedevu vai pamatēdienu, bet likt arī uz maizes, desas vietā, uzzināju diezgan sen. Toreiz, man kā 10gadīgam skuķim, tas izsauca neviltotu izbrīnu. Kā?? Kartupelis uz maizes?! Tu tikai nesaki opītim, skanēja manas omes atbilde. Izrādās, ka manai vecmāmiņai ļoti, nu ļoti garšoja šādas maizes. Vārīts kartupelis, rupjmaize un sīpols. Opis nelabā balsī bļaujot, ka tā ēdot tikai un vienīgi nabagi! Tapēc ome tās iesauca par nabagmaizēm un paslepus no opja ēda. Nu jau abi tai saulē, taču par nabagmaizēm atceros joprojām. Līdz šim tā īsti nebija sanācis tādas gatavot un nobaudīt. Saprotama lieta, ka 10gadīgam skuķim, desa uz maizes šķiet pievilcīgāka, par vārītu kartupeli. Taču tagad, kad esmu pieteikusi divkauju kartupelim, kapēc gan neizmēģināt pašai. Un es saprotu, kapēc omei, tās tik ļoti garšoja. Man ar iegaršojās.

svētdiena, 2011. gada 8. maijs

Vistas fileja ar siera, žāvētas gaļas un marinētu gurķu pildījumu

Sirsnīgi sveicu visas māmiņas Mātes dienā. Šodien baudīju kultūru un vecākā bērna deju koncertu. Patīkami, it sevišķi, kad pārējie bērni priecīgi pievienojas dejām. Tiesa gan, skatītāju rindās.
Taču pirms koncerta bja nopietnas pārdomas par pusdienām. Ko nu ēdīs, ko nu galdā cels. Izdomājos šā un tā, līdz beigās nonācu pie secinājuma, ka šausmīgi gribas zaļbarību. Un daudz. Taču pliku zaļbarību neēdīs, jāpiecep kāda gaļa klāt. Un šeit nu idejas sāk raisīties viena pēc otras. Taču galarezultātā paliku pie pildītas vistas filejas. Sapildīju ar sieru un žāvētu gaļu. Marinētos gurķus pieliku klāt nedaudz garšas dažādībai.

sestdiena, 2011. gada 7. maijs

Biskvīta kūka ar ķiršu un svaigā siera krēmu

Šodien bija jābrauc uz jubileju. Uz lielu un svinīgu jubileju. Kā nekā, jubilāram paliek 2 gadi. Šim pasākumam par godu cepināju torti.
Sākumā doma bija par mazajām biskvītkūciņām, taču mans iedzimtais "skopums" ņēma virsroku un nolēmu uzcept vēl izšķērdīgāku kūku. Par cik zināju, ka jubilāra mamma nefano par saldām kūkām, tad nu vajadzēja tā prātīgi. Domāju, domāju un pakonsultējoties ar zinošiem un atsaucīgiem cilvēkiem, nonācu pie secinājuma, ka jātaisa svaigā siera krēms. Sākumā bija doma par avenēm, taču piemājas Maximā varēja dabūt tikai saldētus ķiršus. Nu neko, ja ķiršus tad ķiršus. Ja godīgi, līdz pat ēšanas brīdim nebiju pārliecināta par kūkas kopējo garšu. Bet beigās viss izrādijās labi. Vismaz teica, ka garšo. Ceru, ka tas nebija tikai pieklājības pēc.
Tad nu lūk, kā tas viss notika.

piektdiena, 2011. gada 6. maijs

Makaronu sacepums ar vistas fileju

Laikam 2:1 kartupeļu labā, jo šodien nekādīgi nespēju tiem saņemties. Lai gan idejas pa galvu raisās. Šodien atkal cepināju kūku. Jābrauc rīt viesos, pie mazas gaviļnieces. Ceru, ka kūka sanāks ēdama. Taču bez kūkas cepšanas, vajadzēja pagatavot arī pusdienas ģimenei. Nu nekas prātā nenāca un mūzis ar kaut kur bija noklīdis. Tā nu izdomājos, gan šā gan tā līdz beidzot paliku pie makaroniem. Ja reiz makaroni, tad jāsadomā kas interesants.
Pagājušā nedēļā uzdūros līdzīgam makaronu sacepumam tikai ar sēnēm. Izmēģināju, taču tieši tajā dienā mans fotoaparāts bija pieteicis streiku. Es jau domāju, ka viss. Kaput. Bet nē, paņēma tikai dažas dienas atvaļinājuma. Tiesa, sacepums jau tikām noēsts. Tad nu šodien gatavoju nevis ar sēnēm, bet ar vistas fileju. Sanāca labs un sātīgs. Ideāli piemērots slinkiem cilvēkiem.

otrdiena, 2011. gada 3. maijs

Sviestmaižu cepetis

Vakar  baudot ikdienišķo brokastu sviestmaizi aizdomājos, ka šausmīgi, nu paglam šausmīgi, sakārojās cepetītis. Un kā tas nereti gadās un tieši ar mani, sadomaju tieši tādu uzcept. Kā reiz saldētavā mētajās smuka cūkas krūtiņa. Tiesa, neparedzēju, ka ta tik nenormāli ātri noēdīsies. Sanāca nāvīgi laba, ka šodien atkal ķēros klāt pie cepšanas. Labi, ka bija vēl viens gabals cepšanai.
 Tad nu atrotīju piedurknes un ķēros pie cepšanas. Tagad silta nobēdzināta tumša kaktā... lai neviens neuzož un nenotiesā.

Kartupeļu sacepums ar malto gaļu

Nu ko, šodien otrā kārta divkaujā. Tad nu nolēmu pagatavot kartupeļu sacepumu ar malto gaļu. Ehh... nostaļģija pēc bērnudārza laikiem. Vismaz man šis sacepums toreiz ne-nor-mā-li  garšoja. Ideāli piemērots, ja ir palikusi pāri kartupeļu biezenis. Taču ja nav... tad viss jāsāk no sākuma.

pirmdiena, 2011. gada 2. maijs

Kartupeļu krēmzupa ar marinētiem gurķiem

Nu ko!!! No šodienas piesaku divkauju kartupelim. Jā, jā... tieši tā - divkauju. Kāpēc? Nu tapēc, ka man mājās ir 40kg liels maišelis ar kartupeļiem, kuri tāpat kā mēs, sākam just pavasari un tiecās pēc saules. Tas ir asnot. Un lai manta neiet postā atliek viens, uzcītīgi to likvidēt. Un lai to visu padarīšanu padarītu kaut cik interesantu, izdomāju, ka jāmēģina pagatavot daudz un dažādu ēdienu kur galvenā un neatņemamā sastāvdaļa ir kartupelis. Sarežģītus un ne tik sarežģītus, dīvainus un ne tik dīvainus ēdienus. Un to kā man veiksies likšu zem rubrikas - Divkauja ar kartupeli! Pie kam, arī pats blogs prasās nedaudz pēc kaut kā jauna.
Tad nu pirmais ko pagatavoju bija kartupeļu krēmzupa. Un ziniet... bija baigi labi. Bērniem vieglāk bija nolikt katlu priekšā, nekā visu laiku papildināt izēstās zupas bļodiņas. Jaunākais bērns jau vien 4!! porcijas noēda. Neticat?! Pajautājiet Milēdijai, viņa arī tur bija un to visu savām acīm redzēja.