otrdiena, 2011. gada 26. aprīlis

Siera zupa ar pupiņām un desu

Šodien galīga neoma. Kaitina viss un visi, par spīti jaukajam laikam aiz loga. Vīrs jau paspēja nopukstēt, ka vajag mums izkasīties, lai es varu nolaist tvaiku. Bet man pat tam nepietiek spēka un kaitina. Laikam nejaukās kakla sāpes pie vainas.
Lai nu kā, tomēr ģimeni bez pusdienām neatstāju. Parasti šādās reizēs es izliekos par beigtu, ģimenes pabarošanu uzticot vīram.
Par šo recepti izlasīju vienā žurnālā. Tad nu lūgtum. Fiksa zupele, mājinieki novērtēja atzinīgi.

pirmdiena, 2011. gada 25. aprīlis

Puķkāposta sacepums

Brīvdienas ir laba lieta, tikai nedaudz traucē, jo izjūk stabilais ikdienas ritms. Un ja pa vidu svētki stvētāmi, tad pavisam dienas ritms nojucis. Kurš vairs atceras, ko ēdis un ko dzēris. Nedaudz tāda nogurdinoša un vēderu nospiedoša sajūta. Jo šādās reizēs ir divi varianti. Pirmais, esi bezjēgā pārēdies. Otrais, tieši pretēji, neko lāga ēdis neesi, tikai tik, cik saknakstijies pa malu malām. Bērni nedaudz šo lietu disciplinē, kamēr mazi. Tagad, kad jau paaugušies, tie lieliski pielāgojas knakstīšanai pa kaktiem.
Tad nu šodien labojos un štukoju ko galdā celt. Būs viena kārtīga ēdienreize un punkts. Ok. brokastīs šamie kāroto olu vietā dabūja auzu pārslu putru. Ļaunā es! (he he)
Mājās mētajās kāds vārīts kartupelis, kāds tomāts un puķkāposts. Tad nu saštukoju vienu maltīti, ko manējie uzņēma ar sajūsmu. Vecakais bērns atteicās no cīsiņiem pie sacepuma. Redz ka ir, kad bērniem kādu laiku nedod dārzeņus... joks.

Vēsture manās rokās

Priecīgas visiem Otrās Lieldienas!
Laiciņš āra patiesi pavasarīgs. Šodien termometrs mūs izjokoja, spītīgi rādot nieka 9 grādus plusā. Liels bija mūsu pārsteigums, ka tā nebūt nebija. Bija krietni vairāk. Bet ko par to.
Sanāca man pašiverēt pa vecāku mājas bēniņiem un skat ko atradu. Visnotaļ dārgas mantas. Jā, jā dārgas tiešā nozīmē. Ja var ticēt pēdējām baumām, tad par šīm glāzītēm antikvariāts liek maksāt 7 naudiņas, tās kas lašos. Es gan esmu skeptiski noskaņota, bet gan jau kāds tālredzoš iestādījums šādu cenu ir noteicis. Kā nekā vēsture. Un vēl bez vēstures, dikti neatņemama sastāvdaļa padomju sievietes virtuvē. Vismaz es atceros, ka mana mamma visas sastāvdaļas mērija akurāt pēc šīm glāzēm. 100, 150 un 200gr. Ceru, ka šīs lietiņas pie manis kalpos godam un varēšu nodot no paaudzes paaudzē...ehh, aizsapņojos.

sestdiena, 2011. gada 23. aprīlis

Vistas stilbiņi sinepju-majonēzes marinādē priekš grila

Nu ko, šodien atklājām grila sezonu. Ārā svaigā gaisā...mmm. Labi ir pirmo mēnesi, pēc tam jau esi atēdies visus grila gardumus. Taču, kamēr vēl grila sezona nav pilnā plaukumā, jāpadalās ar mūsmājās iecienītu vistas marinādi. Man vislabāk tīk marinēt vistu stilbus. Daudz gaļas, neviens nešķobās, ka netiek kājiņa, spārniņš. Gabals gana liels, bet ne neizcepjams. Pie kam, gaļa sulīga. Marināde maiga.

Aukstā zupa

Laiciņš paliek aizvien siltāks un siltāks. Un tūlīt, tūlīt atsāksies aukstās zupas sezonas. Jūs neticēsiet, bet man vakar tā sakārojās aukstā zupa, ka neskatoties uz vēlo vakara stundu( ap 23.00) pagatavoju šo zupu un notiesāju 2(!!) bļodiņas pēc kārtas. Ak, plāksteris dvēselei...
Ar šo zupu ir tā, ka variantu ir ļoti daudz un dažādu. Mana mamma bērnība gatavoja šādu auksto zupu un nu to gatavoju arī es. Atzīšos, biežāk gan gatavoju no burciņu sagatavēm. Ātrāk un vienkāršāk, taču ir viena problēma. Karstajā laikā, tā ir visnotaļ pieprasīta prece. Līdz ar to, var sanākt tā, ka kārotās zupas vietā sagaida tukš plaukts. Nu neko, jāķeras vien pašam pie gatavošanas no A līdz Z. Kā tas akurāt bija manā gadijumā vakar vakarā. Bet kas pa zupiņu sanāca...mmm....

Lieldienu ķiršu kūka

Kā jau teicu, vakar sagribējās palutināt savējos. Nolēmu izcept vienkrāšu, bet gardu ķiršu kūku. Viss kas nepieciešams ir smilšu mīkla un vārītais krēms un ķirši. Galdā cēlu vēl siltu, un nozuda zibenīgā ātrumā.


Vārītais krēms

Tuvojas Lieldienas, lai neteiktu, ka tās jau ir rīt.
Bija man te viens plāniņš ko pagatavot, taču ņēma un izrubīja elektrību, veselam kvartālam. Ko nu pa tumsu gatavos, to ko ļoti labi zin un māk. Tā nu savārīju lielu katlu ar bukstiņbiezputru. Kamēr to noēd, laiciņš paiet. Un skat, brīvdienas jau arī klāt.
Ārā laiciņš silts un saulains, sagribējās savējos palutināt ar kādu našķi. Ar kādu kūku. Tad nu sadomāju par kūku kuras viena no sastāvdaļām ir vārītais krēms. Šo krēmu esmu gatavojusi vairākkārt un esmu atzinusi par labu esam. Šoreiz izmēģināju to lietot kūkā un cept. Atzinu par labu esam. Protams, nevar gaidīt, ka šis krēms līdzināsies veikalos nopērkamajām krēma bulkām. Taču kopējā garša ir laba.

otrdiena, 2011. gada 19. aprīlis

Siera krēmzupa ar šampinjoniem un vistu

Jorprojām mēģinu sadraudzēties ar šampinjoniem. Pēc vakardienas sacepuma, kas tika atzīts par labu esam, šodien izmēģināju uzvārīt zupu. Bija man te palikušies daži šampinjoni pāri, nelaidīs tak mantu postā. Tā nu nobriedu pagatavot krēmzupu. Tākā joprojām mēģinu ar tiem dadraudzēties, neriskēju gatavot pliku šampinjonu krēmzupu. Atļāvos šo mantu šķaidīt ar vistas buljoniņu un kartupelīti ar burkāniņiem, un kausēto sieru. Galarezultātā sanāca neslikta zupiņa. Bērni jau atkal nošokēja, apēda pa divām porcijām. Nu ko, laikam jau garšoja. Man pašai arī, ko tur liegties! Tagad vismaz satiekot šampinjonus, pasveicinu.

pirmdiena, 2011. gada 18. aprīlis

Sātīgais dārzeņu sacepums ar šampinjoniem

Esmu stīva! Brīvdienās nedaudz fiziskas aktivitātes un tagad stīvums klāt. Laikam vecums nav aiz kalniem un šitās trakās fiziskās aktivitātes jāmet pie malas. Pārvietojoties no dīvāna līdz virtuvei un atpakaļ, stīvums klāt nemetas. Tas nu ir fakts! (klusiņām ķiķinu)
Lai vai kā ar to stīvumu, labā ziņa ir tā, ka dzīve atkal ir vecajās sliedēs. Brīvdienas ārpus mājas, darba dienās kur nu kurais un es mierīgi varu nodoties mājsaimnieču dzīves jaukumiem ar nesteidzīgām pastaigām ko vēlāk aizstāšu ar braucieniem uz Jūrmalu. Pārdomātām pusdienām un maziem mājas solīšiem, kā, piemēram, drēbju ielikšana veļasmašīnā. Ideāli!
Šodien sarūpēju sacepumu ar šampinjoniem. Ar šīm sēnēm ir tā, ka man tās galīgi neuzrunā. Man tracina kad šīs sēnītes tiek pievienotas visur kur vien var. Labi, ka saldajos vēl nav pievienoti šampinjoni. Taču šī bāšana ir vainagojusies ar panākumiem, ka sāku domāt par to, kā sadraudzēties ar šampinjoniem. Jāsaka, ka ēdu tikai marinētus, bet ceptos-vārītos un tamlīdzīgi gatavotos es rūpīgi nobīdu šķīvja maliņā, ja savādāk nevar izvairīties. Bet nu nolēmu nodibināt kontaktu. Tākā skaidrības par to, vai gala rezultāts būs pozitīvs, nebija, nolēmu sacepumā salikt vēl citus labumus, bet ne gaļu. Un kas to būtu domājis, sanāca labs.  Neteikšu, ka tagad ar šampinjoniem esmu draugos, bet nu paziņas gan.

piektdiena, 2011. gada 15. aprīlis

Vaniļas pudiņš

Šodien sakārojās ko saldu desertā. Zemenes šampanieša želejā mani rosinājušas izvirst uz desertiem. Jau pilna galva ar idejām, ko un kā varētu pagatavot. Žēl tikai, ka rokas pa īsu visam šim pasākumam. Ceru, ka tās idejas nekur nepazudīs un sagaidīs savu kārtu realizēšanai.
Vaniļas pudiņš mūsmājās ir cieņā. Bieži gan negatavoju, bet nu šoreiz sakārojās. Agrāk gatavoju no gatavajiem maisījumiem, kas nopērkami veikalos. Pēdējais bija pirkts pavisam nesen, Maximā pa 0.19ls paciņa. Taču nepameta doma par pašas pagatavoto. Lai arī paciņās nekas tāds briesmīgs nelikās, tomēr garša, manuprāt, bija labāka pašgatavotajam pudiņam. Tik viens mīnuss, manis gatavotais pudiņš nebija tik stingrs kā no paciņas gatavotie. Bet garša atsver visu...

ceturtdiena, 2011. gada 14. aprīlis

Kartupeļu biezenis

Tā nu sanāca, ka pagājušo svētdien biju uzaicināta viesos. Pagalm glauni, es jums teikšu. Un svētku galdā bija dabonams arī kartupeļu biezenis. Maigs, gaisīgs, mutē kūstoš un sātīgs...mmmm. Garšu kārpiņas gavilēja.
Tad nu šodien sadomāju pagatavot kartupeļu biezeni. Parasti taisu fikso varinatu - vienkārši biezputra, uzvāru kartupeļus, uzsildu pienu. Kad kartupeļi mīksti, saspaidu, pienu klāt un viss. Gatavs. Sīkākās garšu niansēs neieslīgstu, jo parasti biezeni pasniedzu kopā ar kaut ko mērcveidīgu. Taču šoreiz gribējās izcelt paša kartupeļu biezeņa garšu un kotletes, gaļas vai vienkārši dārzeņu salāti ir kā piedeva.

pirmdiena, 2011. gada 11. aprīlis

Smilšu kūka ar bezē

Nereti ar mani ir tā, ka vakarā pēc kārtīgām vakariņām pie tējas krūzes pēkšņi atmostas manas garšu kārpiņas. Un tās pamostās ar skaļu brēcienu, gribu kaut ko garšīgu. Tūlīt!!
Ir jau labi, ja mājās ir kāds cepumiņš, kāda končiņa vienvārdsakot, kāds našķītis. Un šis našķītis spēj remdēt manas prasīgās garšu kārpiņas. Taču nereti ir tā, ka tas, kas pieejams, mājās nav tas, ko vēlas manas garšu kārpiņas. Uz veikalu doties - baiss slinkums. Tad nekas neatliek, kā lūkot ko pagatvot, jo mierīga nakts nebūs. Tas ir fakts!
Sviests ir, milti un cukurs ar - tātad varu pagatavot smilšu mīklu . Atliek tik sadomāt ko virsū likt...hmmm... zapte un ola?? Lai būtu!

Smilšu mīkla

Tā... īsumā. ātri pagatavojama mīkla! Es šo mīklu pārsvarā izmantoju plātsmaizēs. Tā man labāk garšo, kā rauga vai kārtainā mīkla. Un šķiet arī piemērotāka.

Slinkie tīteņi

Kārtīgs bērnudārza ēdiens!
Par slinkajiem tīteņiem biju dzirdējusi daudz. Taču ļoti ilgu laiku vairījos to pagatavot. Man tas likās, kas pagalam sarežģīts. Nopietni. Man vieglāk bija pagatavot parastos tīteņus, nekā riskēt un gatavot slinkos tīteņus. Taču tas bija līdz brīdim, kad saņēmos drosmi. Pagatavoju un kādu labu laiku, mani mīļie neredzēja kāposta tīteņus kā savas ausis. Arī cienītais šo brūvējumu atzīst par labu esam. Pie kam, viņa mamma tādu negatavo. 1:0 manā labā tas tā jokam par vīramātēm un "slinkajāmnekonemākošāmgatavot" vedeklām. Mana vīramāte jau sen pārliecinājusies, ka viņas dēls tiek labi barots.
Tad nu... slinkie tīteņi studijā jebšu kāposta un maltās gaļas sautējums ar rīsiem un burkāniem. Akurāt!

svētdiena, 2011. gada 10. aprīlis

Zemenes šampanieša želejā

Vienu dienu sanāca pašķirstīt kaudzīti recepšu žurnālu. Bildītes skaistas, bet neviena recepte līdz galam neuzrunāja. Pārītim pievēros ilgāk par lapas pāršķirstīšanas brīdi, lai iegaumētu dažādas kombinācijas. Taču šī recepte mani uzrunāja. Burtiksi kliedza, ka man to noteikti vajag izmēģināt. Ne velti, es jums teikšu.
Kā tas nereti gadās, labas receptes jāizmēģina uzreiz. Tā arī darīju un rezultāts ir tieši tāds, kā vēlējos. Ok. bilde nav tik glīša, kā žurnālā, bet lūk garša...mmm
Svaigs, vasarīgs un viegls saldais ko pasniedz galdā ar vaniļas mērci!

piektdiena, 2011. gada 8. aprīlis

Cūkgaļa dzērveņu un sarkanvīna marinādē

Tikko mani nodēvēja par ļauno caurbiru. Nu jauks kompliments, es jums teikšu(klusām ķiķinu).
Tik jauks, ka nojuka visa doma, ko vēlējos šeit uzrakstīt.
Šodien gatavoju gaļu. Saldētavā mētājās dzērvenes un vēl bija tas nelaimīgais vīns. Čujs, ņuhs un poņa, nelika mierā šīs divas lietas savienot un iemērkt tajā gaļu. Protams, par iznākumu nebiju īsti pārliecināta, taču nolēmu riskēt. Gala rezultātā marināde sanāca laba. Tik gaļa nedaudz pārcepu - bija pasausa, bet tā bija mana vaina. Taču šo marinādi atkārtošu, kad atsāksies grila sezona.

Tukšā ledusskapja brokastu maizes

Ilgi domāju, kā šīs brokastu maizes nosaukt. Izdomājos gan šā gan tā un paliku pie nosaukuma tāda, kāds tas arī ir. Tukšā ledusskapja brokastu maizes.
Šīs maizes pirmo reizi nobaudīju saldajos tīņa gados pie savas draudzenes. Viņas mamma šādas cepa brokastīs. Atceros, kā sacepa milzīgu šķīvi ar maizēm un tās zibenīgā ātrumā noēdās. Lai arī sākumā likās, ka maizes saceptas nedēļai. Taču tās bija tik garšīgas savā vienkāršībā, ka vienkāršāk un garšīgāk nemēdz būt.
Pēc tam piemirsu nedaudz par šīm burvīgajām maizītēm, līdz bija jābaro pašas ģimene un atģidos pie tukša ledusskapja. Tik vientulīga majonēzes paciņa un pārītis olu. Un tad! Un tad atcerējos par šīm maizēm, sazvanīju draudzeni lai noprecizētu recepti un cepu tik augšā. Arī mūsmājās šīs maizes pazuda zibenīgā ātrumā.
Protams, necepju bieži, jo rūpējos, lai mājās būtu i kāda desa, i kāds siers. Tiesa pēdējā laikā, domāju pie šīm maizēm atgriezties, jo jaunākais bērns ar vienu maizes šķēli noēd 3desu šķēles un 2 siera šķēles. Dikti neizdevīgi es jums teikšu!

trešdiena, 2011. gada 6. aprīlis

Vistas filejas rullīši sarkanvīnā

Tad nu tā, vakara noslēgumā vistas filejas rullīši sarkanvīnā.
Šis viņķelis man bija aizķēries no tās nelaimīgās reizes, kad jaukā vakarēšana beidzās ar laringīta lēkmi un slimnīcas apmeklēšanu. Tā nu neizdzertais vīns atradās ledusskapī. Ārā liet - neļauj taupīgais latvietis, savukārt izdzert. Nu nē... ei nu sazin kādi piedzīvojumi pēc tam var sagaidīt. Tad nu nolēmu realizēt šo vīnu kādā mērcē. Paklejoju pa i-neta dzīlēm un uzdūros visnotaļ vienkāršai receptei. Vistas filejai, kas pildīta ar sieru, pārlieta ar sarkanvīnu un cepeškrāsnī iekšā. Uzrunāja. Tad nu ķēros pie gatavošanas - secinājums, bērni norija un prasīja vēl papildporcijas. Mēs šokā.
Nu jā... teiciens, ka vīns uzlabo apetīti, laikam šoreiz būs patiess.

Šokolādes kūka ar vārīto šokolādes krēmu

Šīsdienas uzdevums numur viens! Uzcep kūku ar kārtīgu šokolādes krēmu. Prātā pārcilāju gan šā gan tā, beigās paliku pie zināmas klasikas - vārītais krēms. Tik uzlaboju ar kausētu šokolādi. Kā par brīnumu, sanāca bez liekas mātes vārdu pieminēšanas. Torte nav sarežģīta, tik cik čakars vārīt to krēmu.
Bērni norija katrs pa diviem gabaliem. Man gan vietas pietika vienam un es labprātāk devu priekšroku vistai sarkanvīnā!
Bet nu šī kūka varētu kļūt par manu favorītkūku starp šokolādes kūkām. Burvīga savā klasiskajā viekāršībā!

Vistas krēmzupa ar pupiņām

Tad nu tā! Kādu laiku manā virtuvē bija iestājies miers. Protams, neesmu medmāsa un ķēkša vienā personā. Tagad izskatās, ka pamazām atgriežos savas ķēkšas pienākumos ar labu kompāniju un 2 pudelēm šampanieša.
Taču tas netraucēja pagatavot krēmzupu, šokolādes kūku un vēl vistas rullīšus sarkanvīnā, pa vidam vēl Milēdijai apgriezt čolku un matiem galus. Kā viņai izdodas mani pierunāt uz matu griešanu, neprasiet. Taču tā nav pirmā reize un šodien iztikām bez liekiem stresiem, nevienam nekur nebija jāskrien, nevienam nepiemetās laringīta lēkme utt.
Tad nu tā. Pirmais ko pagatavoju ir šī krēmzupa. Sanāca tā, ka vakar nedaudz sapinos savā meistarībā. Gribēju uzcep atkauloto cāli ar attiecīgu pildījumu. Viss jau bija baigi skaisti, tik pie šūšanas darbiem sapratu, ka esmu to darbiņu no nepareizās puses uzsākusi - rezultātā, cālis cepot pārplīsa uz pusēm. Šitādu tak nevar cilvēkiem acīs rādīt. Bet gards bija bez gala un malas. Tas nu ir fakts!
Tad nu man palika pāri apmēram puslitrs vistas buljona, ko lieliski izlietoju zupā.
Tad nu - vistas krēmzupa ar pupiņām un saldo krējumu!

piektdiena, 2011. gada 1. aprīlis

Šķoviņš jebšu sautējums

Drīz manam medmāsiņas ietērpam būs vajadzīgi ielāpi. Pagalm nonēsājies būs, jo lazarete sit augstu vilni.
Starp zālēm un inhalācijām pamanījos uztaisīt arī pusdienas. Protams, kā jau praktiskais latvietis - uz vairākām dienām.
Vislabāk šādās reizēs noder sautējumi. Vienalga kādi. Vīramātes mājās tos sauc par šķoviņiem. Pamatā kāposts, burkāns, kartupelis un nedaudz gaļas. Sātīgi un daudz.
Es ar, šodien tieši to arī pagatavoju. Kāposts, burkāns, kartupelis un gaļa, kā arī zaļie zirnīši. Sautējot nevilšus aizdomājos par vasaru, kad būs jaunie kāposti, burkāni, kartupelīši arī zaļie zirnīši...mmmmm... Bet nu pagaidām jāiztiek ar to kas ir.